Kad ministri vērtē 365 dienās padarīto

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Novadu veidošana

Ministrija prognozē, ka valdības nākamās nedēļas sēdē tiks sākta sarunu procedūra par 102 novadu veidošanu, ko iepriekšējās valdības apņēmušās īstenot jau pirms vairākiem gadiem.

Atskatoties vēsturē, ministrija jau gada sākumā aktualizēja novadu veidošanu, līdz šā gada martā valdība pieņēma rīkojumu “Par novadu izveidošanas projektu”. Ministrija veikusi konsultācijas ar visām vietējām pašvaldībām. Pieprasot pašvaldību lēmumus, konstatēts, ka vairāk nekā 70% vietējo pašvaldību atbalsta novadu izveidi. Pamatojoties uz pašvaldību atzinumiem un priekšlikumiem, ministrija izstrādāja priekšlikumus par valsts atbalsta pasākumu programmas novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai nepieciešamību. Šis jautājums ir izskatīts, un valdība 19.septembrī pieņēma rīkojumu “Par valsts atbalsta pasākumiem novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai”.

Novadu veidošanai ministrija gatavo jaunu likumu “Par novadu un pilsētu administratīvo teritoriju izveidošanu 2004. un 2005.gadā”, kurā būtu paredzēta 102 novadu izveidošana. Papildus ministrija izstrādā izmaiņas arī citos likumos, kurus valdībā paredzēts skatīt šā gada decembrī.

Turpinoties brīvprātīgai pašvaldību apvienošanai, Latvijā izveidoti 18 novadi. Ministrija prognozē, ka vēl šogad varētu izveidot Daugavpils rajona Višķu novadu un Bauskas rajona Vecumnieku novadu, kuros katrā apvienotos četri vai pieci pagasti.

Sekojoši pašvaldību aptaujai ministrija izstrādāja piecus novada veidošanas modeļus – 33, 40, 88, 102 un 109 novadu izveidei. Atbilstoši šiem modeļiem ministrija arī izstrādāja vairākas novadu kartes. Taču pēc atkārtoti konceptuāla atbalsta 102 novadu veidošanai tuvākajā laikā valdībā skatāms RAPLM lēmuma projekts par sarunu procedūras sākšanu ar pašvaldībām par 102 novadu izveidi.

RAPLM vadībā tiek izstrādāta likuma par pašvaldībām jauna redakcija. Jaunajā likumā ir precizētas pašvaldībām deleģētās funkcijas un atbildība, kā arī uzdevumi. Likuma projektu, kas vēl top sadarbībā ar pašvaldībām, tuvākajā laikā plānots nodot sabiedriskai apspriešanai.

Mājokļu jautājums

RAPLM izveidotā darba grupa ir sagatavojusi likumprojektu “Par dzīvokļa īpašumu”, kas līdz Ziemassvētkiem tiks iesniegts izskatīšanai valdībā.

Ministru prezidenta uzdevumā RAPLM ir izveidojusi darba grupu denacionalizēto namu īrnieku tiesību nodrošināšanai. Iesniegšanai valdībā sagatavoti priekšlikumi par šo jautājumu.

Likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” iestrādāti ministrijas priekšlikumi par valsts finansiālo atbalstu pašvaldībām dzīvokļa jautājumu risināšanā, kā arī nostiprināts tiesiskais pamats denacionalizēto namu īrnieku tiesībām reģistrēties pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Ministrija nākamgad iecerējusi īstenot sociālā mājokļa būvniecības pilotprojektu, kas paredz uzcelt vienu sociālo māju kādā lauku reģionā 70 mazturīgajiem.

Mājokļu aģentūra sagatavojusi dokumentus par VAS “Mājokļu garantijas fonds” izveidi, kuras galvenais mērķis būtu veicināt mājokļu kreditēšanas tirgus attīstību un Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas īstenošanu. Šie projekti radīs iespēju cilvēkiem saņemt pieejamākus kredītus mājokļu iegādei. Ieceri vēl skatīs valdība.

RAPLM sagatavojusi MK noteikumu projektu par kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldībām dzīvokļu jautājumu risināšanai. Tuvākajā laikā projekts tiks saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību un Lielo pilsētu asociāciju.

Reģionu attīstība

Šogad sākta vairāk nekā 150 jaunu uzņēmumu un pašvaldību projektu līdzfinansēšana īpaši atbalstāmajās teritorijās. Turpināta 600 iepriekšējos gados sākto projektu līdzfinansēšana. Projektu līdzfinansēšanai īpaši atbalstāmajās teritorijās līdz 2003.gada augustam ir izlietots vairāk nekā 800 tūkstoši latu no Reģionālā fonda līdzekļiem. Projektu ietvaros 2003.gadā tika izveidotas 430 jaunas pastāvīgas, 460 sezonas un saglabātas 520 darba vietas.

Izskatīšanai valdībā ir iesniegts noteikumu projekts “Īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanas un atcelšanas kārtība”.

Pēc tam kad valdība izveidoja darba grupa Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbības veicināšanai, tā sagatavojusi grozījumus kārtībā, kādā personas šķērso Latvijas robežu. Šie normatīvie akti paredz atvieglot robežas šķērsošanu Valkā un Valkas pagastā dzīvojošiem bērniem. Savukārt ministrijas piedāvātie grozījumi valdības noteikumos par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem” un likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” paredz atļauju iegādāties zemi Valkas pilsētā arī Igaunijas pilsoņiem.

Ministrijas izstrādātajos noteikumos par plānošanas reģionu teritorijām, ko valdība pieņēma martā, noteiktas plānošanas reģionos ietilpstošās administratīvās teritorijas.

Ministrija izstrādājusi reģionālās politikas pamatnostādnes, kas oktobrī nosūtītas institūcijām otrreizējai saskaņošanai. Pamatnostādnes ir ilgtermiņa plānošanas dokuments desmit gadiem un ir izstrādātas kā reģionālās politikas “jumta” dokuments.

Teritorijas plānojums

Ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju vada starptautisko projektu “Rail Baltica”, kas paredz Eiropas standartiem atbilstošas ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles izveidošanu maršrutā Tallina – Rīga – Berlīne. RAPLM šajā projektā ir atbildīga par teritorijas plānojumu, lai to piemērotu maģistrālei.

Valdība 1.aprīlī pieņēma kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei. Saskaņā ar tiem šogad piešķirta mērķdotācija teritorijas plānojumu izstrādei viena rajona pašvaldībai un 16 vietējām pašvaldībām, tajā skaitā trim novadiem.

Saeima pieņēmusi ministrijas izstrādātos grozījumus Teritorijas plānošanas likumā, kas paredz visu līmeņu teritorijas plānojumu izstrādes termiņu pagarināšanu par vienu gadu — 2004.gada 31.decembri.

Lai gan plānojumi pašvaldībām jāiesniedz līdz gada beigām, atsevišķas pašvaldības iesniegušas lūgumu pagarināt termiņu. Ja pašvaldības iesniegs lūgumus termiņu pagarināt, tad RAPLM, iespējams, vēl šogad spēs to pagarināt. Pārējās pašvaldības, tajā skaitā Rīga, visdrīzāk, šogad nesaņems dotāciju par plānojuma izstrādi.

RAPLM ir izstrādājusi un izsludinājusi Valsts sekretāru sanāksmē Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikumus, Rajona pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumus un Plānošanas reģiona teritorijas plānojuma noteikumus. Šie normatīvie akti ļauj pašvaldībām veikt savu teritoriju plānojumus tā, lai atbilstoši sabiedrības interesēm būtu nodalīta dzīvojamā zona, infrastruktūras objekti un rūpniecība.

ES naudas apsaimniekošana

Oktobrī ir noslēgusies deviņu PHARE 2000.gada investīciju projektu ieviešana un divi reģionālās partnerības projekti Latgales un Zemgales reģionos. Projektu kopsumma ir 9 miljoni eiro. Oktobrī ir pabeigta 13 PHARE 2000.gada Pārrobežu sadarbības programmas projektu ieviešana.

Projekts “Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parks” PHARE 2001.gada Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas ietvaros saņēmis finansējumu 4,17 miljoni eiro. Turpinās darbs pie pārējo piecu projektu pilnveidošanas, izmantojot PHARE 2001.gada līdzekļus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās

Likumdošanas iniciatīvas

Lai atrisinātu bērna uzturlīdzekļu piedziņas problēmu, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā izstrādāts konceptuālais risinājums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumprojektam, kā arī pieprasīts tā īstenošanai nepieciešamais finansējums 2004.gada valsts budžetā — 2,5 miljoni latu. Likumprojekts paredz Uzturlīdzekļu garantiju fondu veidot no valsts budžeta līdzekļiem un līdzekļiem, kurus valsts regresa kārtībā piedzīs no uzturlīdzekļu nemaksātājiem. No Uzturlīdzekļu garantiju fondā uzkrātajiem līdzekļiem tiks izmaksāti uzturlīdzekļi gadījumos, kad nebūs iespējams tiesas piespriestos bērna uzturlīdzekļus piedzīt no personām, kuras izvairās no savu bērnu uzturēšanas vai arī ir kļuvušas maksātnespējīgas. Uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiks izmaksāti reizi mēnesī Ministru kabineta noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Plānots, ka fonds savu darbību sāks 2004.gada 1.jūlijā.

Vietējās adopcijas veicināšanai izstrādāti grozījumu projekti normatīvajos aktos vietējās adopcijas veicināšanai: “Grozījumi Darba likumā”, “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā par katru adoptējamo bez vecāku gādības esošo bērnu tiek piešķirts vienreizējs pabalsts 1000 latu. Šī summa nav atkarīga no bērna vecuma. Pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā bērns ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodots adoptētāja ģimenes aprūpē uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Minētajā laika periodā vienam no adoptētājiem ir tiesības saņemt atvaļinājumu. Šajā laikā netiek maksāta darba alga, tādēļ adoptētājam ir tiesības saņemt pabalstu 35 latus mēnesī.

Izstrādāta arī Audžuģimeņu koncepcija, kuras mērķis ir panākt audžuģimeņu skaita pieaugumu, samazinot bērnu skaitu ārpusģimenes aprūpes iestādēs. Koncepcija paredz 2004. gadā līdz 70 latiem palielināt atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, kā arī nodrošināt apmācību jau izveidotajām audžuģimenēm un aizbildņiem. Tiek izstrādāts arī jauns likumprojekts “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”.

Sagatavots arī projekts Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumiem. Likumprojekts paredz: pastiprināt vecāku atbildību, nosakot, ka vecākiem ir pienākums bērnus līdz septiņu gadu vecumam neatstāt bez uzraudzības; uzlabot bērnu tiesību aizsardzību, izvirzot augstākas prasības valsts un pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem, aizbildņiem, kā arī paredzot sociālo pedagogu nepieciešamību izglītības iestādēs, kur bērni iegūst pamatizglītību; nostiprināt bērna tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu un tiesības uzaugt ģimenē, nosakot, ka ģimenes izlikšana no dzīvojamām telpām nedrīkst būt par iemeslu bērna šķiršanai no vecākiem.

Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu bērnu ar īpašām vajadzībām vecākiem. Izstrādāti grozījumi Darba likumā, nosakot darba režīma atvieglojumus (paredzēti ierobežojumi darba devējam attiecībā uz vecāku, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām, virsstundu un nakts darbu, kā arī darbu brīvdienās un atvaļinājuma pārcelšanu; bērna ar īpašām vajadzībām vecākiem paredzēta iespēja būt īslaicīgā prombūtnē, lai nodrošinātu bērnam nepieciešamo aprūpi, ja to nav iespējams izdarīt pēc darba laika). Izstrādāti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot īpašas atbalsta programmas izveidi (psihologa, speciālistu bezmaksas konsultācijas, apmācības) vecākiem, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām, kā arī Valsts sociālo pabalstu likumā, ieviešot jaunu pabalsta veidu — bērna invalīda kopšanas pabalstu.

Izstrādāti grozījumi Pilsonības likumā, lai novērstu tajā nepilnības, kas saistītas ar bērnu tiesību uz pilsonību realizēšanu (atrodas saskaņošanas stadijā).

Likumā noteikti gadījumi, kādos persona iegūst pilsonību reģistrācijas kārtībā. Reģistrācijas kārtība ir viena no vienkāršākajām procedūrām pilsonības iegūšanai. Paredzēts, ka turpmāk Latvijas pilsonību varēs iegūt personas, kuras beigušas vispārizglītojošo skolu latviešu valodā. Tas ļaus pilsonību iegūt personām, kas savulaik mācības uzsāka krievu valodā, bet turpmāk mācījās latviešu plūsmā. Tāpat paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs iegūt bez vecāku gādības palikušie bērni, kuriem nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) un kuri dzīvo bērnunamos. Atvieglota pilsonības iegūšana bērniem, kuram kāds no vecākiem pilsonību ieguvis pēc bērna piedzimšanas. Likums paredz lielākas iespējas iegūt pilsonību nepilsoņu vai bezvalstnieku bērniem, kuri dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta. Noteikta iespēja vienam no vecākiem lūgt pilsonību bērnam gadījumos, kad otrs vecāks ir rīcībnespējīgs vai otram vecākam atņemtas aizgādības tiesības (vecāku vara). Tāpat paredzēts, ka šādiem bērniem pilsonību varēs lūgt aizbildņi.

Izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 22.novembra noteikumos Nr.348 “Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu”” (pieņemti 09.09.2003. Nr.513, stājušies spēkā no 1.novembra).

Bērnu tiesību aizsardzības interesēs ir noteikti tādi izplatīšanas ierobežojumi, kuri spēj aizsargāt bērnus no erotiska rakstura materiālu nelabvēlīgās ietekmes. Līdz ar to tiek izpildīts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.panta pirmajā daļā noteiktais, ka aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kuros propagandēta erotika.

Pieprasīts finansējums no Eiropas Komisijas TF (Transitional Facility) fonda laulāto samierināšanas institūta ieviešanai sadarbībā ar Tieslietu ministriju. Projekts paredz neatkarīga starpnieka ieviešanu laulāto šķiršanās lietās, kas veiks laulāto samierināšanu un palīdzēs panākt vienošanos par uzturlīdzekļu maksāšanu bērnam, saskarsmes tiesībām un citiem tiesiskiem aspektiem. Pašreizējā projekta stadijā projekta kopējās izmaksas ir 250 000 eiro.

Izglītības darbs

Notikusi bērnu tiesību aizsardzības speciālistu, bāriņtiesu un pagasttiesu darbinieku, bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbinieku apmācība un konsultēšana bērnu tiesību jautājumos. Izstrādāta jauna apmācības programma bāriņtiesu un pagasttiesu darbiniekiem. Sagatavoti metodiskie ieteikumi bāriņtiesām un pagasttiesām par adopciju, lietu piekritību, aprūpes un aizgādības tiesību atņemšanu un atjaunošanu.

Pasākumi bērnu skaita samazināšanai bērnu namos

Veiktas pārbaudes bērnu sociālās aprūpes iestādēs – pārbaudītas 1047 bērnu lietas 15 bērnunamos. Notikušas arī pārbaudes bāriņtiesās un pagasttiesās – pārbaudītas 44 aizbildnības lietas un 7 adopcijas lietas. Izstrādāta bez vecāku gādības palikušo bērnu uzskaites lapa, tiek veidots adopcijas reģistrs. Notikušas 11 pārbaudes par bērnu tiesību ievērošanu un anketēti 629 bērni par bērnu tiesību ievērošanu.

Ir sākta arī pilotprojekta “Ģimenes atbalstam” īstenošana Liepājā. Šī projekta ietvaros Liepājā tiek veidots Ģimenes atbalsta centrs. Pilotprojekta uzdevums ir modelēt sadarbību starp valsts un pašvaldības institūcijām, lai nodrošinātu bērna attīstībai labvēlīgu vidi ģimenē vai, ja tas nav iespējams, audžuģimenē, vienlaikus veicot sociālo darbu ar bērna bioloģisko ģimeni.

Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta informācija