Vakar, 11. novembrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.

Izdarot grozījumus likuma 5.panta trešajā daļā un 6.panta otrajā daļā, tiek noteikti precīzāki un stingrāki kritēriji, kādiem jāatbilst biroja amatpersonām un darbiniekiem.

Likumā īpaši nosakot to, ka par biroja amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona, kura ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs, tiek radīts nodrošinājums tam, ka birojā nekādos apstākļos nevarēs strādāt personas, kuras būs vai bija piederīgas pie attiecīgās organizācijas (jo jāņem vērā, ka, izvērtējot šo kritēriju saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu”, tomēr pastāv iespēja, ka Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks var atļaut pieeju valsts noslēpumam personai, uz kuru attiecas šāds ierobežojums).

Ievērojot to, ka biroja priekšniekam likuma 4.panta otrās daļas 7.punktā pašreiz ir noteikts, ka par priekšnieka pretendentu var būt persona, kura nav vai nav bijusi kādas ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks, arī biroja amatpersonām un darbiniekiem tiek noteikts šāds atbilstības nosacījums.

Likumprojekts paredz, ka par biroja amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona, kura ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), kura notiesāta par noziedzīgu nodarījumu (arī gadījumā, ja persona atbrīvota no soda) vai kura saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata. Realizējot šādus nosacījumus, vispār tiek izslēgta iespējamība, ka birojā strādā personas, kuru pagātne ir saistīta ar kādu noziedzīgu nodarījumu. Salīdzinoši likuma “Par valsts noslēpumu” nosacījumi attiecībā uz šo jautājumu ir vieglāki, jo šī likuma 9.panta trešajā daļā noteikts, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta.

Tādi paši kritēriji, kādus likumprojekts paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām un darbiniekiem, pašreiz ir paredzēti Prokuratūras likumā (37.panta pirmajā daļā), kur ir noteiktas prasības prokuroriem un prokurora amata kandidātiem.

Turklāt vairāki no likumprojektā paredzētajiem atbilstības nosacījumiem ir paredzēti vairākos spēkā esošajos normatīvajos aktos un ir attiecināti, piemēram, uz valsts civildienesta ierēdņiem un valsts specializētā civildienesta ierēdņiem (Valsts civildienesta likuma 7.pants), valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem (Valsts drošības iestāžu likuma 18.pants).

Likumprojektā, lai nodrošinātu tiesību normu konsekvenci un lai neradītu situāciju, ka biroja amatpersonām un darbiniekiem noteiktie kritēriji ir smagāki nekā biroja priekšniekam, jaunā redakcijā tiek izteikta likuma 4.panta otrā daļa, attiecīgi precizējot (arī papildinot) priekšniekam noteiktos atbilstības kritērijus.

Akceptēti noteikumi “Īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanas un atcelšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā plānošanas reģionu attīstības padomes piešķir un atceļ īpaši atbalstāmās teritorijas statusu.

Īpaši atbalstāmās teritorijas statusu piešķir administratīvajai teritorijai, ko pārvalda vietējā pašvaldība, statusu piešķir uz trim gadiem. Iedzīvotāju skaits īpaši atbalstāmajās teritorijās valstī kopā nedrīkst pārsniegt 25% no valsts iedzīvotāju skaita.

Noteikts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ik pēc trim gadiem sagatavo un līdz 1.jūnijam iesniedz Nacionālajā reģionālās attīstības padomē priekšlikumus par īpaši atbalstāmo teritoriju iedzīvotāju skaitu katrā plānošanas reģionā, ņemot vērā plānošanas reģionu attīstības indeksu. Nacionālā reģionālās attīstības padome līdz attiecīgā gada 1.jūlijam izvērtē un apstiprina minētos priekšlikumus.

Plānošanas reģiona attīstības aģentūra ik pēc trim gadiem līdz 1.jūlijam izveido darba grupu īpaši atbalstāmo teritoriju noteikšanai attiecīgajā plānošanas reģionā. Darba grupā iekļauj pārstāvjus no: plānošanas reģionu attīstības aģentūras; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas.

Darba grupa līdz attiecīgā gada 1.septembrim nosaka īpaši atbalstāmās teritorijas attiecīgajā plānošanas reģionā saskaņā ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra apstiprinātu metodiku, kā arī ņemot vērā: vietējo pašvaldību teritorijas attīstības indeksu; reģionālās attīstības plānošanas dokumentus; Nacionālās reģionālās attīstības padomes apstiprināto īpaši atbalstāmo teritoriju iedzīvotāju skaitu katrā plānošanas reģionā.

Plānošanas reģiona attīstības padome līdz attiecīgā gada 1.oktobrim izvērtē darba grupas noteiktās īpaši atbalstāmās teritorijas un piešķir tām īpaši atbalstāmās teritorijas statusu vai iekļauj kandidātu sarakstā minētā statusa piešķiršanai.

Plānošanas reģiona īpaši atbalstāmo teritoriju sarakstu, informāciju, kas pamato īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanu attiecīgajām teritorijām, un tās sēdes protokolu, kurā apstiprināts īpaši atbalstāmo teritoriju saraksts, plānošanas reģiona attīstības padome pēc īpaši atbalstāmo teritoriju statusa piešķiršanas nosūta: Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai – nedēļas laikā; plānošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām - divu nedēļu laikā.

Nacionālā reģionālās attīstības padome līdz attiecīgā gada 1.decembrim izskata plānošanas reģionu īpaši atbalstāmo teritoriju sarakstus. Ja iedzīvotāju skaits īpaši atbalstāmajās teritorijās nesasniedz šajos noteikumos noteikto iedzīvotāju skaitu, Nacionālā reģionālās attīstības padome papildus piešķir īpaši atbalstāmās teritorijas statusu kādam no plānošanas reģiona attīstības padomes apstiprinātajiem kandidātiem.

Pēc visu plānošanas reģionu īpaši atbalstāmo teritoriju sarakstu izskatīšanas Nacionālajā reģionālās attīstības padomē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija publicē šos sarakstus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Noteikts, ka īpaši atbalstāmo teritoriju statuss stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.

Īpaši atbalstāmās teritorijas statuss ir atcelts, ja plānošanas reģiona attīstības padome nav piešķīrusi pašvaldībai īpaši atbalstāmās teritorijas statusu nākamajam triju gadu periodam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija: līdz 2003.gada 31.decembrim izstrādā un ministrs apstiprina plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības indeksa noteikšanas metodiku; līdz 2003.gada 31.decembrim izstrādā un ministrs apstiprina metodiku īpaši atbalstāmo teritoriju noteikšanai.

Īpaši atbalstāmo teritoriju statuss 2004.gadā stājas spēkā ar 27.jūniju un ir spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim. Nākamais periods stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri un ir spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim.

Akceptēti noteikumi “Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”, kuri nosaka biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību. Noteikumi attiecas uz cukurbietēm un lopbarības bietēm (Beta vulgaris L.).

Noteikumi nosaka: sēklu iedalījumu kategorijās atbilstoši Eiropas Savienības prasībām; prasības biešu sēklu audzēšanai; sēklaudzēšanas lauku apskates veikšanas kārtību; sēklu kvalitātes novērtēšanas kārtību; prasības sēklu saiņošanai un etiķetēšanai; nosacījumus sēklu tirdzniecībā; sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācijas kārtību; ar sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību saistītos nepieciešamos dokumentus. Noteikumos tiek norādīts ar biešu sēklu sertifikāciju, sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrāciju saistīto dokumentu saturs, kā arī sēklas sertifikāta un pārskata “Sēklu novērtēšanas rezultāti” saturs.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta Kārtības rullis””.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai precizētu Ministru kabineta Kārtības rullī paredzēto dokumentu iesniegšanas, saskaņošanas, kā arī izskatīšanas Ministru kabinetā kārtību.

Ministru kabineta Kārtības rullis stājās spēkā 2002.gada 1.jūnijā. Īstenojot tajā noteiktās prasības un kārtību praksē, tika konstatēta nepieciešamība novērst atsevišķas neprecizitātes, kā arī pilnveidot atsevišķu jautājumu noregulējumu. Turklāt šajā laikposmā ir veikta vairāku valsts institūciju reorganizācija, kā arī jaunu institūciju izveide. Līdz ar to minētās institucionālās izmaiņas ir jāatspoguļo Ministru kabineta Kārtības rullī.

Noteiktas vispārīgās prasības politikas dokumentu strukturēšanai, kā arī kārtība, kādā izdarāmi grozījumi valdībā akceptētā politikas dokumentā. Politikas dokumenta projekts ietvers kopsavilkumu (lemjošo daļu ne vairāk kā uz divām lapām, kurā ietverta problēmas būtība, piedāvātie risinājuma varianti un nepieciešamais papildu finansējums) un informatīvo daļu, kuras sadaļas tiek strukturētas atbilstoši pašreiz Ministru kabineta Kārtības rullī noteiktajam. Ministru kabinetam izlemšanai iesniedzams politikas dokumenta projekts, kurā ietverti visi piedāvātie risinājuma varianti (ja tādi ir), lai, ja nepieciešams, pēc lēmuma pieņemšanas būtu iespējams noskaidrot iepriekš piedāvātos citus risinājuma variantus. Ministru kabineta rīkojumā norāda valdības atbalstīto rīcības virziena (problēmas risinājuma, uzdevumu) variantu, par politikas dokumenta īstenošanu atbildīgo institūciju, uzdevumus un to izpildes termiņu, kā arī politikas dokumentus, kuri zaudējuši spēku.

Noteikumi papildināti ar 4.pielikumu, kurā ietverta politikas jomu klasifikācija. Šāda politikas jomu klasifikācija tiek ieviesta sabiedrības interesēs, lai tā varētu vieglāk orientēties (pēc jomām, interešu grupām), sekojot izmaiņām valsts politikā un likumdošanā atbilstoši savai interešu grupai. Politikas jomu klasifikācija ir nepieciešama, lai, izsludinot projektus Valsts sekretāru sanāksmē, tos varētu sadalīt nevalstiskajā sektorā pēc jomām un interešu grupām, kā arī lai tie atbilstu politikas dokumentu datu bāzei.

Noteikumi regulē jautājumu par informatīvo ziņojumu iesniegšanu Ministru kabinetā, saskaņošanu un to virzību. Saskaņā ar noteikumiem ir divas informatīvo ziņojumu grupas. Pirmkārt, informatīvie ziņojumi, kuri neparedz turpmāku rīcību. Šādu informatīvu ziņojumu nosūta zināšanai visiem Ministru kabineta locekļiem un attiecīgi iesaistītajām institūcijām. Otrkārt, informatīvie ziņojumi, saistībā ar kuru ir paredzēta turpmāka rīcība. Šādu informatīvo ziņojumu izskata Ministru kabineta sēdē un Ministru kabineta protokollēmumā ietver uzdevumus par turpmāku rīcību. Noteikumu projekts paredz arī, ka par šādu informatīvo ziņojumu un Ministru kabineta protokollēmuma projektu ir jābūt atzinumam no Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas, kā arī no institūcijas, kurai Ministru kabineta protokollēmumā paredzēts uzdevums.

Noteikumi paredz vairākas izmaiņas procedūrā, piemēram, termiņš projekta iesniegšanai noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pēc tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē ir seši mēneši. Tiek svītrota norma, kura paredzēja, ka šo termiņu var pagarināt par trim mēnešiem. Valdības maiņas gadījumā Valsts kanceleja neveidos līdz valdības maiņai Ministru kabinetā noteiktā kārtībā iesniegto projektu sarakstu, bet gan ministrijas pašas izvērtēs šo projektu aktualitāti un iesniegs Ministru prezidentam ar iesaistītajām institūcijām (tai skaitā nevalstiskajām organizācijām) saskaņotus priekšlikumus par to projektu noņemšanu no kontroles Valsts kancelejā, kuri ir zaudējuši aktualitāti. Valsts kanceleja apkopos projektus, kuri zaudējuši aktualitāti sarakstā, kas tiks izskatīts Ministru kabineta Komitejas sēdē, kurā noteiks šo projektu turpmāku virzību.

Noteikumi paredz vairākas precizējošas izmaiņas, piemēram, tajā noteikts, ka projekta saskaņošanas stadijā precizētais projekts un izziņa par atzinumos sniegtajiem iebildumiem jānosūta ministrijām un citām institūcijām, kas sniegušas atzinumus, arī tad, ja izziņā norādīts, ka visi iebildumi ir ņemti vērā. Ja ministrija vai cita institūcija, kura uzskata, ka precizētajā projektā iebildums tomēr nav ņemts vērā, tā var pieprasīt starpinstitūcijas saskaņošanas sanāksmes sasaukšanu un projekts nav uzskatāms par pozitīvi saskaņotu. Noteikumos precizēts, ka paskaidrojuma raksts pievienojams tikai tiesību akta projektam.

Ar Ministru kabineta 2003.gada 5.augusta noteikumiem Nr.433 (izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā) tika izdarīti grozījumi Informācijas atklātības likumā, paredzot jaunu ierobežotas pieejamības informācijas veidu – dienesta vajadzībām. Ņemot vērā, ka ir nepieciešams noregulēt šīs informācijas apriti Ministru kabinetā un tam padotajās valsts pārvaldes iestādēs, noteikumos ir iestrādāts pilnvarojums izdot instrukciju, kā arī noteikts, ka dokumentus, kas satur informāciju dienesta vajadzībām, izskata Ministru kabineta sēdē.

Akceptēts rīkojums “Par IX Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem”.

Noteikts, ka IX Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki notiks no 2005.gada 27.jūnija līdz 3.jūlijam Rīgā.

Apstiprināta svētku rīcības komiteja, par Rīcības komitejas priekšsēdētāju iecelts – Kārlis Šadurskis, izglītības un zinātnes ministrs, par Rīcības komitejas izpilddirektoru – Ringolds Beinarovičs, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktors. Rīcības komitejas sastāvā darbosies Finanšu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas domes, Saeimas, Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvji.

Rīcības komitejai noteikti šādi galvenie uzdevumi: apstiprināt svētku sagatavošanas koncepciju un norises plānu, kurā paredzēt, ka svētku dalībnieku skaits nepārsniedz 35 tūkstošus; koordinēt un uzraudzīt svētku sagatavošanas darbus un to izpildi; izskatīt un akceptēt svētku budžeta projektu; aicināt rajonu, novadu, pagastu un pilsētu pašvaldības sekmēt Latvijas skolu jaunatnes koru un deju kolektīvu piedalīšanos svētkos un ar tiem saistītajos pasākumos; aicināt Rīgas domi plānot un atbalstīt svētku norisi.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centram uzdots sagatavot un iesniegt rīcības komitejā akceptēšanai svētku sarīkošanas 2005.gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, un izglītības un zinātnes ministram līdz 2004.gada 1.jūnijam iesniegt to noteiktā kārtībā Ministru kabinetā apstiprināšanai.

Ministrijām un to padotībā esošajām iestādēm atbilstoši kompetencei uzdots sniegt nepieciešamo palīdzību svētku sagatavošanā.

Akceptēti noteikumi “Autotransporta gada nobraukuma uzskaites kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā veicama autotransporta gada nobraukuma uzskaite valsts un pašvaldību autoceļu tīklā ārpus apdzīvotām vietām.

Autotransporta gada nobraukuma uzskaite ietver: satiksmes uzskaiti noteiktos autoceļu posmos; vidējās diennakts satiksmes intensitātes noteikšanu katrai autotransporta kategorijai; gada nobraukuma aprēķināšanu. Gada nobraukuma uzskaiti valsts autoceļos veic valsts ceļu dienests, bet pašvaldību, uzņēmumu un māju ceļos – to īpašnieki.

Noteikts, ka autotransporta gada nobraukuma uzskaiti katru gadu veic šādām autotransporta kategorijām: pasažieru autotransporta līdzekļiem, kuros ir mazāk par 10 vietām; autofurgoniem, kuru pilna masa nepārsniedz trīs tonnas; kravas autotransporta līdzekļiem; kravas autotransporta līdzekļiem ar piekabēm; vilcējiem ar puspiekabēm; autobusiem.

Noteikts, ka, veicot satiksmes uzskaiti, satiksmes intensitātes datus sadalījumā pēc autotransporta kategorijām iegūst: izmantojot automātiskās satiksmes uzskaites iekārtas; izmantojot vizuālās satiksmes uzskaites metodi.

Autotransporta gada nobraukumu katrai autotransporta kategorijai aprēķina, reizinot vidējo satiksmes intensitāti (automašīnu skaitu diennaktī) noteiktā autoceļa posmā ar posma garumu (kilometros) un dienu skaitu gadā.

Autoceļa īpašnieks līdz kārtējā gada 1.martam iesniedz Satiksmes ministrijā autotransporta satiksmes intensitātes datus par iepriekšējo gadu, noteikts, ka minētā norma stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Akceptēti noteikumi “Iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izveidošanas kārtība”, kuri nosaka iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izveidošanas kārtību.

Noteikumi neattiecas uz dienestu izveidošanu Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs, Nacionālajos bruņotajos spēkos, Valsts meža dienesta struktūrvienībās un lidostās (lidlaukos), kur dienestu izveidi nosaka normatīvie akti, kas regulē attiecīgo nozari.

Noteikts, ka iestāde, organizācija vai komercsabiedrība atbilstoši objekta specifikai var izveidot: dienestu, kas ir apgādāts ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku (ugunsdzēsības automobiļiem, glābšanas automobiļiem, autokāpnēm, autopacēlājiem vai ugunsdzēsības vilcieniem), kā arī speciālo aprīkojumu un kurā ir pastāvīgi dežurējošs personāls; dienestu, kas ir apgādāts ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku vai tehniku, kas pielāgota ugunsgrēka dzēšanai un glābšanas darbiem, kā arī speciālo aprīkojumu un kurā ir darbinieki, kas, ja nepieciešams, iesaistāmi dienestam noteikto funkciju veikšanā.

Noteikts, ka, ja iestāde, organizācija vai komercsabiedrība ir pieņēmusi lēmumu par dienesta izveidošanu, tā mēneša laikā informē par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Dienesta nolikumu, ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas un speciālā aprīkojuma veidus un skaitu, kā arī darbinieku skaitu attiecīgās iestādes, organizācijas vai komercsabiedrības vadītājs saskaņo ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Ja paredzēta dienesta reorganizācija vai likvidācija, attiecīgās iestādes, organizācijas vai komercsabiedrības vadītājs mēnesi pirms dienesta reorganizācijas vai likvidācijas informē par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība””.

Grozījumi noteikumos paredz izslēgt normu, ar kuru Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei uzdots pārbaudīt un nodrošināt vārda un uzvārda rakstību atbilstoši latviešu valodas normām personām, kuras iesniegušas naturalizācijas pieteikumus. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vārda vai uzvārda atveidi un formas pielīdzināšanu veiks saskaņā ar noteikumiem par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju, izdodot naturalizētajām personām jaunu personu apliecinošu dokumentu.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments