• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija Par 2003. gada oktobrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.11.2003., Nr. 160 https://www.vestnesis.lv/ta/id/80998

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkumā

Vēl šajā numurā

13.11.2003., Nr. 160

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Informācija

Par 2003. gada oktobrī

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas Iesniegumu birojā saņemtajiem iesniegumiem

Saņemti iesniegumi kopskaitā

472

Individuāli

312

Kolektīvi

160

t.sk. svešvalodās

7

anonīmi

2

Iesniegumu izskatīšana:

— atbildes sagatavotas Iesniegumu birojā

12

— sniegtas starpatbildes par iesniegumu tālāku virzību

22

— nodoti atsevišķiem deputātiem (t.sk. pavairoti)

130

— nodoti deputātu frakcijām (t.sk. pavairoti)

218

— nodoti deputātu komisijām (t.sk. pavairoti)

283

— nodoti Saeimas struktūrvienībām

25

— pārsūtīti citām iestādēm un organizācijām

5

— nodoti lietā (anonīmi un bez konkrēta satura)

1

Personīgā pieņemšanā bijuši apmeklētāji

31

t.sk. saņemti iesniegumi

20

Likumā noteikto atbilžu termiņu pārkāpuši:

— Sociālo un darba lietu komisija

1

— Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

1

— Juridiskais birojs

1

Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja I.Labucka

Iesniegumu biroja vadītāja E.Alksne

 

Par saņemtajiem iesniegumiem konkrēti

I. Priekšlikumi un atsauksmes par politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem
Kopā 61 iesniegums.

Partijas “Latvijas ceļš” valde uzsver, ka sabiedrības integrācijas jautājumi šobrīd Latvijā ir visbremzējošākais faktors līdzsvarotai attīstībai, un iesaka Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai apvienot spēkus un izveidot īpašu Latgales atbalsta programmu Eiropas Savienības strukturālo fondu apguvei, paredzot līdzfinansējumu 2004.gada valsts budžetā. Reģionālās attīstības ministrija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas jautājumos sekretariāts jāpārceļ uz kādu no Latgales reģiona lielākajām pilsētām — 8

Biedrības “Tautsargs” valdes priekšsēdētājs G.Maiznieks no Rīgas piedāvā radikālus grozījumus Satversmes pantos par Valsts prezidenta un Saeimas deputātu ievēlēšanu. Deputātu Ē.Jēkabsona (LPP), I.Ūdres (ZZS) un J.Straumes (TB/LNNK) vēršanos pret Ministru prezidentu E.Repši (JL) tautas nobalsošanas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā naktī, izsakot viņam neuzticību, G.Maiznieks salīdzina ar Staļina metodēm. Autors kategoriski aizstāv E.Repšes palikšanu amatā — 2

Rīdziniece I.Lebedze vēlas, lai Latvijā likuma priekšā visi būtu vienlīdzīgi. Viņa pieprasa paskaidrojumus par deputātu rīcības motīviem, atstājot sēžu zāli valsts budžeta pieņemšanas laikā, un par to, kā deputāti tiks sodīti par tādu attieksmi pret darba pienākumiem — 1

A.Hēlja no Jelgavas paziņo, ka ir apnikuši deputātu ķīviņi, viņa nevēlas redzēt deputātu nepatiku citam pret citu un viņu personiskās ambīcijas. Tauta gaida no deputātiem darbu. Autore piedāvā savu koalīcijas modeli ar Tautas partiju, kurā valdītu deputātu savstarpēja uzticēšanās — 1

Sakot, ka tauta labu laiku vēro partiju nesaskaņas, rīdzinieks E.Lapiņš pārmet trim pozīcijas partijām melus solījumos, nodevību balsojot un to, ka deputātu vārdi nekādi nesaskan ar darbiem vai viņu rīcību. Ja deputāti turpinās ignorēt valsts un tautas intereses, autors sola publiskot savāktos parakstus par Saeimas atlaišanu — 3

Reliģiozā sarūgtinātā rīdziniece I.Drava motivē savu cerību sabrukumu un ir neizpratnē par to, cik nopietni ļaunums pārņēmis deputātu prātus, varbūt tādēļ viņi darbojas pret savas tautas interesēm. Vēršoties pie Pirmās partijas, viņa aicina stāvēt pāri apvainojumiem un rīkoties kristiešu cienīgi — būt Dieva un tautas kalpiem līdz galam — 1

Vēršoties pie deputātiem ar vārdiem: “Ja esat tautas ievēlēti, tad strādājiet!”, rīdziniece V.Plevoka izsaka nopietnus pārmetumus deputātiem, īpaši LPP un TP pārstāvjiem. Valdības gāšanas mēģinājumi, intrigas un demagoģija no tribīnes nostiprina vēstules autorē pārliecību par deputātu apzināti nelietīgu un negodīgu rīcību. Autore atbalsta un aizstāv Ministru prezidentu E.Repši un ir pārliecināta par viņa darbu valsts interesēs — 1

Uzrunājot LPP deputātus, R.Zarkalne no Rīgas aicina nekaitināt vēlētājus ar savu rīcību. Viņa akcentē kristīgās morāles ignorēšanu deputāta A.Laksas izteikumos, bet jo īpaši balsojumā par KNAB vadītāja amata kandidāti J.Strīķi — 1

Rīdziniece R.Vētra (adrese nav norādīta) aizstāv Ministru prezidenta E.Repšes rīcību. Turklāt viņa kategoriski pieprasa, lai vairāki LPP deputāti noliek mandātus — 1

LPP vēlētājs K.Strazdiņš no Limbažu pagasta (Limbažu rajons) atgādina A.Rubika teikto, ka mācītāja vieta ir baznīcā, nevis politikā. Viņš kritiski vērtē deputāta Ē.Jēkabsona (LPP) paziņojumu naktī, kad notika tautas nobalsošana par dalību Eiropas Savienībā. Šis paziņojums satricināja Latvijas sabiedrību. Vēstules autors pieprasa, lai ļauj Ministru prezidentam E.Repšem strādāt, bet negodīgais deputāts lai noliek savu mandātu — 1

Vēršoties pie apvienības TB/LNNK frakcijas vadītāja M.Grīnblata un deputāta J.Straumes, K.Strazdiņš no Limbažu pagasta (Limbažu rajons) kritizē apvienības iepriekšējo gadu darbu un nespēju paveikt to, ko E.Repšes valdība paveikusi nepilna gada laikā. Viņš pārmet tēvzemiešiem nacionālo ideālu pazaudēšanu, sakot: “Ļaujiet valdībai strādāt!” — 1

M.Kurpīte no Rīgas pārmet varas pārstāvjiem vienaldzību pret Latvijas vēsturi un okupācijas gadu baiļu sindroma uzturēšanu latviešos. Viņasprāt, ir nožēlojami, ka netiek pienācīgi godināti Latvijas brīvības cīnītāji, ka netiek akcentēts 18.novembra valsts svētku diženums un svētums tautas un jo īpaši jaunatnes apziņā — 1

Rīgas Kurzemes rajona Politiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs T.Pētersons norāda, ka mūsdienu jaunieši nezina Latvijas vēsturi. Viņš kritizē augstas valsts amatpersonas par viņu inertumu kaut ko mainīt, viņu izbrīna izglītības un zinātnes ministra K.Šadurska (JL) paziņojums, ka vēstures mācīšanā nekas netiks mainīts. T.Pētersons pieļauj, ka amatpersonas nezina, ko vēstures stundās māca krievu skolās. Iesniegumam pievienota 1938./39.mācību gada pamatskolas 6.klases liecības kopija, kur minēts atsevišķs mācību priekšmets “Latvijas vēsture” — 1

Kara vēstures foruma VIF-2 pārstāvji no Krievijas (fakss) uzskata, ka Baltijas valstīs atdzimst fašisms, un izsaka nožēlu, ka tādos pasākumos kā Lestenē piedalās augstas valsts amatpersonas. Foruma pārstāvji aizstāv viedokli, ka Baltijā negodīgi tiek revidēta vēsture un netiek izrādīta cieņa tiem cīnītājiem, kuri krita, lai dzīvotu citi — 1

Sociāldemokrātiskās labklājības partijas priekšsēdētājs J.Žuravļovs, apziņas veidošanas centra “ARGALIM” dibinātājs J.Gorjainovs, Liepājas sabiedrības “Lienīte” dibinātāja J.Gorjainova un akadēmiķis V.Kalnbērzs brīdina deputātus, ka, ratificējot līgumu par dalību Eiropas Savienībā, Latvija pārkāpusi Satversmes 77.pantu. Minēto rīcību viņi uztver kā mēģinājumu gāzt valsts varu. Tā kā šā gada 2.oktobra sēdē deputāti atbalstīja pievienošanās līgumu Eiropas Savienībai, SDLP priekšsēdētājs informē, ka tauta ir tiesīga izvēlēties sabiedrisko iekārtu, kurā dzīvot, un starptautiskos projektus, kā tas paredzēts 1948.gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā — 25

Rīdzinieks V.Skujiņš dalās pārdomās par politisko situāciju valstī un pievienojas Sociāldemokrātiskās labklājības partijas priekšsēdētāja J.Žuravļova paziņojumam “Par Latvijas drošības apdraudējuma novēršanu” — 1

Atsaucoties uz Latvijas un Krievijas TV ziņu pārraidēs redzēto un dzirdēto par Latgales apgabaltiesas nolēmumu kara noziedznieka V.Kononova lietā, kara invalīds Z.Mežavilks no Rīgas nodēvē Latvijas tiesu varu par nožēlojami gļēvu, prettautisku, bet tiesas spriedumu par cinisku un kauna traipu Latvijas mundierī — 1

Rīdzinieks K.Brīvība veicis pētījumu par Latvijas pamatnācijas demogrāfisko situāciju un lūdz deputātus pievērst vairāk uzmanības minētajai problēmai un pamatot pārliecinoša pamatnācijas dabiskā pieauguma nepieciešamību — 7

Jelgavas krievu skolu devīto klašu skolēni uzrunā deputātus: “Mēs vēlamies iegūt vidējo izglītību dzimtajā valodā.” Skolēni lūdz deputātus saglabāt viņiem un viņu vecākiem izvēles iespēju mācību priekšmetu apguvē. Pretējā gadījumā, viņuprāt, vidusskolas kļūs par izredzēto skolām (27 paraksti) — 1

Černobiļas AES avārijas seku likvidators 2.grupas invalīds J.Sils no Kuldīgas ilgstoši cīnās par cietušo personu sociālās aizsardzības likuma normu ievērošanu Latvijā. Viņš aicina Saeimu kontrolēt izpildvaru un sekot, kā tā ievēro likuma normas un Satversmi — 1

A.Dzenis no Ogres atzinīgi vērtē deputāta V.Šiliņa (JL) darbu un viņa atsaucību, izsaka gandarījumu par vēstules autora priekšlikumu pozitīvu novērtējumu — 1

 

II. Priekšlikumi likumdošanas jautājumos
Kopā 279 iesniegumi.

1. Budžeta, finanšu (nodokļu) jautājumi:

Latvijas Bezalkoholiskos dzērienu uzņēmēju asociācijas priekšsēdētājs V.Vlasovs no Rīgas norāda, ka neviena no Eiropas Savienības direktīvām neparedz bezalkoholisko dzērienu aplikšanu ar akcīzes nodokli. Viņš uzsver, ka Igaunijā un Lietuvā tas arī netiek darīts. Viņš lūdz atcelt vai samazināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī piedāvā savu redakciju likumprojekta “Par akcīzes nodokli” 15.pantam un iesaka ņemt vērā patērētāju intereses — 6

Invalīdu apvienības “Apeirons” prezidents I.Balodis (3), “SUSTENTO” valdes priekšsēdētāja G.Anča, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja S.Veide un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja L.Kozlovska (3), Invalīdu tiesību aizsardzības centra valdes priekšsēdētājs M.Neibults-Miebolts un Neatkarīgo ārstu ekspertu biroja valdes priekšsēdētājs B.Jakovels, Latvijas Veterinārārstu biedrības direktore V.Sējāne pauž neizpratni par likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” grozījumiem un atzīmē, ka Latvijā noteikta augstāka PVN likme medikamentiem, nekā to prasa Eiropas Savienības normatīvie akti. Viņi lūdz deputātus nopietni iedziļināties un izvērtēt minētā nodokļa piemērošanas sekas, iestrādāt minētajā likumā normu, ka invalīdiem paredzētās preces netiek apliktas ar PVN, un piešķirt papildu finansējumu invalīdiem domāto preču iegādes cenu starpības kompensēšanai, kā arī vienādas PVN likmes piemērošanu veterinārajiem un cilvēkiem paredzētajiem medikamentiem — 8

Dobeles un apkārtnes slimnīcas direktors A.Spridzāns, Veselības centra “Biķernieki” direktore galvenā ārste L.Strode (2), rehabilitācijas centra “Vaivari” direktors A.Vētra, Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents A.Pavļins lūdz 2004.gada valsts budžetā paredzēt finansējumu medicīniskā aprīkojuma atjaunošanai, bērnu pavadoņu programmu apmaksai, nedzirdīgo jauniešu izglītošanas programmām, tulku apmācībai, jaundzimušo intensīvās terapijas aprūpes sistēmām — 5

Latvijas Invalīdu biedrības priekšsēdētāja L.Laube no Rīgas lūdz 2004.gada sociālās rehabilitācijas budžetu atstāt līdzšinējā apjomā — 1

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs V.Dzenis no Rīgas informē par situāciju graudkopībā. Norādot uz valdības solīto, padome ir neizpratnē par tās klaji negatīvo attieksmi pret lauksaimniecības nozari kopumā, tāpēc lūdz panākt solījumu pildīšanu, paredzot 2003. gada valsts budžeta grozījumos lietavu radīto zaudējumu kompensēšanu — 8

Dzelzavas speciālās internātskolas (Madonas rajons) direktore A.Dadze raksta, ka vairāku gadu garumā nesaņem atbalstu izstrādātajiem projektiem. Tā kā skolas budžets ir niecīgs, nav iespējams plānot remontdarbus. Viņa lūdz iespēju robežās piešķirt finansējumu bērnu invalīdu (ratiņos) telpu paplašināšanai, virtuves un sanitāro mezglu labiekārtošanai — 7

Latvijas ražotāju un tirgotāju kopienas valdes priekšsēdētājs L.Bojārs un Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs A.Lasmanis no Rīgas lūdz 2004. gada valsts budžetā paredzēt neapliekamā darba algas minimuma palielināšanu līdz 40 latiem, sākot ar 2004. gada 1. janvāri. Padomes cer uz deputātu izpratni un atbalstu viņu motivētajiem priekšlikumiem — 25

Latvijas Bibliotekāru padomes priekšsēdētāja B.Sporāne no Rīgas lūdz veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu darbinieku darba samaksas indeksāciju, palielinot valstī minimālo darba algu — 1

Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valdes priekšsēdētājs O.Stefans no Rīgas pauž cerību, ka Saeima piešķirs finansējumu apvienības darbības nodrošināšanai — 5

Rīdzinieks I.Vaskis atgādina deputātiem par saviem priekšlikumiem paredzēt finansējumu Otrā pasaules kara 130. latviešu strēlnieku korpusa kritušo karavīru piemiņas grāmatas izdošanai — 1

Latvijas čigānu nacionālās kultūras biedrības valdes priekšsēdētājs N.Rudevičs lūdz 2004. gada valsts budžetā paredzēt finansējumu biedrības darbības nodrošināšanai — 1

 

2. Juridiskie jautājumi:

LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras docente K.Strada-Rozenberga pozitīvi vērtē Kriminālprocesa likuma projektu, taču norāda uz nepieciešamību to uzlabot un papildināt. Viņa informē, ka savus atzinumus un precizējumus iesniegs Saeimā līdz šā gada 31. oktobrim — 1

Atsaucoties uz Satversmi, Invalīdu un totalitāro režīmu upuru kluba valdes priekšsēdētājs N.Jaskēvičs no Rīgas ierosina atbrīvot politiski represētās personas no valsts nodevas tiesā reabilitācijas lietās — 1

 

3. Cilvēktiesību jautājumi:

Ņemot vērā dzimumu līdztiesības ignorēšanu darba tirgū, dzimumu disproporciju veselības un nabadzības rādītājos un ģimenes pienākumu veikšanā, kā arī sabiedrības zemo izpratni par minēto problēmu, Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienības valdes priekšsēdētāja E.Kalniņa, resursu centra sievietēm “Marta” valdes priekšsēdētāja I.Lāce un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Dzimumu līdztiesības padomes priekšsēdētāja vietniece L.Marcinkēviča aicina izveidot dzimumu līdztiesības veicināšanas un uzraudzības institūciju, paredzot tiesību aktu izstrādāšanu un pilnveidošanu — 6

Rīgas Kurzemes rajona Politiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs T.Pētersons un Rīgas Politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētājs A.Caune lūdz ņemt vērā vēstures patiesību un nepieļaut politiski represētās personas statusa piešķiršanu personām, kurām uz to nav ne morālu, ne juridisku tiesību. Valžu priekšsēdētāji iesaka neizdarīt grozījumus likumā un nepieļaut politiski represēto loka paplašināšanu — 1

Invalīdu un totalitāro režīmu upuru kluba valdes priekšsēdētājs N.Jaskēvičs no Rīgas ierosina sasaukt apspriedi deputātes I.Druvietes (JL) vadībā un pieaicināt vairāku ministriju, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Rīgas domes, Valsts cilvēktiesību biroja, Zvērinātu advokātu padomes pārstāvjus. Sanāksmes temats: likuma grozījumu izstrādāšana politiski represēto personu tiesību paplašināšanai un atvieglojumu saraksta izveidošanai, neņemot vērā viņu pilsonību un piemērojot to cietušajiem gan komunistiskajā, gan nacistiskajā režīmā — 1

 

4. Izglītības, kultūras un zinātnes jautājumi:

Cēsu 2. vidusskolas direktore I.Semjonova, skolas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļi lūdz atbalstīt nepilnās komplektācijas klašu atvēršanu un informē, ka pilnībā atbalsta padziļinātu latviešu valodas, literatūras, Latvijas vēstures un kultūras apguvi viņiem tuvā etniskā vidē (8 paraksti) — 1

 

5. Aizsardzības un iekšlietu jautājumi:

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras docente K.Strada-Rozenberga sniedz rakstisku atzinumu par likumprojektu “Aizturēšanas un apcietinājuma izpildes likums” un izsaka savus priekšlikumus tā uzlabošanai un trūkumu novēršanai — 1

 

6. Valsts pārvaldes un pašvaldības jautājumi:

Partijas “Latvijas ceļš” priekšsēdētājs J.Naglis paziņo, ka nav lietderīgi likvidēt reģionu attīstības aģentūras un to vietā veidot valsts aģentūras. Partijas ieteikums: veidot otrā līmeņa tieši vēlētas reģionālās pašvaldības, kuras tad iesaistītos Eiropas Savienības Strukturālo fondu apsaimniekošanā un nodrošinātu novadu attīstību — 2

Latvijas Pilsoņu foruma dibināšanas iniciatīvas grupas pārstāve S.Pudiņa no Rīgas piedāvā grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumprojektam, lūdz papildināt 3. panta otro daļu, iekļaujot tajā pilsoniskās aktivitātes veicināšanu, sabiedrības viedokļa apzināšanu un sabiedrības informēšanu — 1

Denacionalizēta nama īrniece Ā.Auziņa no Rīgas iesaka Īres likuma grozījumos respektēt īrnieku tiesības, kā arī ierobežot namsaimnieku patvaļu īres maksas noteikšanā — 1

 

7. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas jautājumi:

Latvijas ražotāju un tirgotāju kopienas valdes priekšsēdētājs L.Bojārs un Latvijas tirgus savienības valdes priekšsēdētājs A.Ozols vērš uzmanību uz negatīvajām tendencēm, kuras grauj mazo un vidējo uzņēmēju darbību un attīstību. Viņi ierosina aizliegt tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu tirdzniecību lielveikalos, pārtikas veikalos, tirgos, degvielas uzpildes stacijās, preses kioskos un reglamentēt minēto preču tirdzniecību specializētajos veikalos. Aicina aizsargāt iekšējo tirgu — 2

Apvienotā Baltijas fonda pārstāvis M.Knipšis no Rīgas lūdz pievērst uzmanību notiekošajam Rīgas brīvostā. Viņš informē par gatavību par saviem līdzekļiem rekonstruēt piestātni ZO16. Apvienotā Baltijas fonda projekts, pretēji pārējiem investoriem, kuri piedāvā veikt rekonstrukciju par ostas līdzekļiem, tiek noraidīts un līdz ar to ostas attīstība kavēta — 8

S/o “Zaļā zeme” valdes locekle A.Reine no Rīgas ierosina izdarīt grozījumus likuma “Par piesārņojumu” un Atkritumu apsaimniekošanas likuma atsevišķos pantos. Pamatojums tam ir Valsts prezidentes izsludinātā Orhūsas konvencija — 2

A.Treimanis un vēl vairāki zinātnieki no Rīgas pievērš deputātu uzmanību tautsaimniecības situācijai valstī, īpaši meža nozarei, norādot, ka interešu grupu aktivitātes traucē pabeigt “Baltic Pulp” sarunas ar valdību par celulozes ražošanas projekta nosacījumiem. Viņuprāt, atteikšanās no minētā projekta nav pieļaujama (16 paraksti) — 11

Rīdzinieks Ģ.Ķirsis izvirza vairākus priekšlikumus likumprojekta “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” grozījumiem 3. lasījumam — 1

 

8. Sociālie un darba lietu jautājumi:

Maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Jūraslīcis” kreditori V.Zotovs un citi (143 paraksti) no Jūrmalas, A.Tīrmane no Jūrmalciema, M.Žune no Jūrmalas un citi lūdz atbalstīt likumprojekta “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” pieņemšanu, kā arī piedāvā savus priekšlikumus — 157

Izglītības un profesijas izvēles konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētāja L.Kaškina no Rīgas ar nožēlu konstatē, ka nav notikušas konsultācijas ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, nav uzklausīti viņu un sabiedrības viedokļi. Pamatojoties uz minēto, viņa lūdz nepieņemt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu, kā arī uzskata, ka Profesionālās karjeras izvēles centra funkciju nodošana Nodarbinātības valsts aģentūrai ir nelietderīga — 3

BOVU KNRC “Tērvete” vadītājs M.Gediņš un citi atzīmē, ka valstī, kura deklarējusi virzību uz sabiedrības labklājību, nedrīkst samazināt sociālos pakalpojumus un to apjomu. Viņi lūdz atcelt aizliegumu invalīdiem, politiski represētajām personām un pensionāriem izmantot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (5 paraksti) — 1

Pensionārs K.Verners no Rīgas uzskata, ka 1996. gada Pensiju likuma grozījumi ir diskriminējoši, tāpēc viņš lūdz deputātus labot iepriekšējo deputātu pieļautās kļūdas un izbeigt atmaksājamās pensijas daļas ieturēšanu. Viņš lūdz deputātu viedokli par minēto problēmu — 1

Piecu bērnu māte A.Legzda no Dobeles rajona ir neapmierināta ar faktu, ka viņas šķirtais vīrs, kurš nav piedalījies bērnu audzināšanā, priekšlaicīgi pensionējies. Viņa uzskata, ka būtu jāizdara grozījumi Pensiju likumā un jānovērš netaisnība — 1

Repatriants no Krievijas J.Andersons no Rīgas ierosina darba gadus, kas nostrādāti PSRS un Krievijā, ieskaitīt kopējā apdrošināšanas stāžā pie pensijas aprēķināšanas un iesaka viņa priekšlikumus ietvert starpvalstu līgumā ar Krieviju — 1

Pensionārs N.Pavlovs no Balviem lūdz likumdevējus iedziļināties priekšlaicīgi noformēto pensiju saņēmēju problēmās. Viņš lūdz novērst šo nejēdzību un labot netaisnību, izdarot grozījumus Pensiju likumā — 2

Balvēniete V.Buliņa priekšlaicīgi pensionējušos vārdā uzsver, ka šie pensionāri līdz mūža beigām jutīsies ar likumu apkrāpti. Viņa silti iesaka iedziļināties situācijā un izdarīt labojumus Pensiju likumā par priekšlaicīgi noformētajām pensijām, piebilstot, ka šīs personas ir vēlētāji un nav lietderīgi lieki noslogot tiesas — 3

 

9. Sabiedrisko lietu jautājumi:

Sabiedriskās organizācijas “Brīvprātīgo centrs” direktore G.Ratniece no Rīgas lūdz deputātus piekrist organizācijas līdzdalībai likumprojekta “Brīvprātīgo darbības likums” izstrādē, kā arī izveidot pie komisijas darba grupu — 1

 

10. Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības jautājumi:

Ulbrokas zinātnes centra (Rīgas rajons) inženieris E.Matisāns ierosina veidu, kā ierobežot partiju ietekmēšanas iespēju ar ziedojumiem. Viņš norāda, ka valsts nozagšanas ierobežošana jāsāk ar referendumu par vēlēšanu likumprojektu, kas paredz vienmandātu vēlēšanu apgabalus ar tiesībām atsaukt deputātus — 1

 

III. Iesniegumi un sūdzības dažādos jautājumos
Kopā 132 iesniegumi, t. sk. 2 anonīmi, 6 bez konkrēta satura.

Kopskaitā saņemti 472 iesniegumi.

 

Personiski pieņemts 31 apmeklētājs, saņemti 20 iesniegumi.

 

Iesniegumos un sūdzībās, kā arī apmeklētāju pieņemšanā biežāk skartie temati:

— likumdošanas problēmas;

— tiesību aizsardzība;

— tiesu darbs;

— denacionalizēto namu īrnieku problēmas;

— zemes īpašuma tiesību problēmas;

— pensionārā nodrošinājuma problēmas;

— komunālo pakalpojumu tarifu celšanās;

— sertifikāti un citi vērtspapīri;

— veselības aprūpes problēmas.

Iesniegumu biroja vadītāja E.Alksne

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!