Pēc 2003.gada 6.novembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”): Šodien Saeimā bija ļoti interesanta plenārsēde ar spraigām diskusijām. Svarīgākais ir tas, ka pieņemti grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”. Kas tad ir grozīts? Šie jau ir otrie šī gada valsts budžeta grozījumi. Pirmo reizi budžets tika papildināts, ja es nemaldos, ar 25 miljoniem latu, bet tagad mēs to papildinām vēl vienu reizi. Kā tas var būt? Iemesls ir elementārs. Valstī nodokļu iekasēšana ir veikusies labāk, nekā tika cerēts, tāpēc šos budžeta līdzekļus ir iespējams pārdalīt. Un tas notika divās grupās. Viena grupa — 5 miljoni latu tika iedalīti lauksaimnieku subsīdijām jeb, pareizāk sakot, ražas novākšanas laikā lietavu nodarīto postījumu kompensācijām graudaudzētājiem. Otra grupa — gandrīz 2 miljoni latu novirzīti infrastruktūras uzlabošanai vairāk nekā 110 dažādiem pašvaldību projektiem — skolu, medicīnas iestāžu, pansionātu u.c. iestāžu jumtu un siltumapgādes remontiem, logu nomaiņai un tā tālāk. Saeima un koalīcijas frakcijas atbalstīja arī finansējuma piešķiršanu nelieliem projektiem, kuri valsts budžetā bieži vien nemaz netiek iekļauti, kā arī dažādu projektu pabeigšanai. Tātad šī gada valsts budžets tika vēlreiz papildināts. Opozīcija, protams, mums uzbruka, kāpēc mēs neatbalstījām vienu vai otru viņu iesniegto priekšlikumu. Jā, katrs šāds priekšlikums ir atbalstāms pats par sevi. Bet mēs varam izdarīt tikai to, ko varam. Tāpēc esam ļoti gandarīti, ka vispār bija iespējams papildināt valsts budžetu vēl vienu reizi un ka mēs atradām tik daudzus atbalstāmus projektus.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šajā nedēļā mūsu frakcija tikās ar finanšu ministru Valdi Dombrovski. Sarunas galvenais temats bija par pietiekamas informācijas sniegšanu sabiedrībai saistībā ar Eiropas Savienības dažādu fondu līdzekļiem. Mēs turpmāk rūpīgi sekosim tam, lai ne tikai valsts institūcijas, bet arī pašvaldības varētu pretendēt uz šiem līdzekļiem un lai valdība darītu visu iespējamo, garantējot šo projektu līdzfinansējumu un arī priekšapmaksu, un Latvijai jau pirmajā gadā pēc iestāšanās ES jācenšas apgūt pēc iespējas vairāk šo līdzekļu. Mūsuprāt, pirmie aprēķini ir samērā piesardzīgi, bet, cerams, ka veiksies labāk.

Šodien, skatot šī gada valsts budžeta grozījumus, Saeima kopīgiem spēkiem atbalstīja 5 miljonu latu piešķiršanu šī gada klimatisko apstākļu nodarīto zaudējumu kompensācijai lauksaimniekiem. Tika atbalstīti arī apmēram 200 dažādi priekšlikumi finansējuma piešķiršanai lauku un mazpilsētu sociālajiem, izglītības un kultūras projektiem to pabeigšanai. To skaitā, piemēram, 35 tūkstoši latu Balvu pilsētas domei Novada muzeja ēkas iegādei, 28 tūkstoši latu Cesvaines jaunās skolas būvniecības projekta izstrādei, lai nākamajā gadā varētu uzsākt tās būvniecību; atbalsts 21 tūkstoša latu apmērā Latvijas Neredzīgo biedrībai neredzīgajiem un vājredzīgajiem piemērotas datortehnikas iegādei, ko biedrība jau vairākkārt bija lūgusi, un 6 tūkstoši latu Jelgavas domei J.Čakstes pieminekļa uzstādīšanas darbu pabeigšanai. Neliels atbalsts — 3 tūkstošu latu apjomā — tika piešķirts Tautas frontes muzeja remontdarbiem, tehnikas un aprīkojuma iegādei, kā arī muzeja informatīvo materiālu izdošanai. Finansējums tika piešķirts arī vēl vairākiem citiem projektiem.

Šodien, sekojot valdības un finanšu ministra ieteikumiem, skatot grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, tika atbalstīta 9% pievienotās vērtības likmes noteikšana medikamentiem no nākamā gada 1.maija, nevis 1.janvāra. Es domāju, ka mēs uzturēsim spēkā koalīcijas partneru vidū pašlaik esošo diskusiju par iespēju līdz 1.maijam vēlreiz pārskatīt izveidojušos situāciju, lai nerastos lieki tēriņi ne iedzīvotājiem, ne slimnīcām, ne arī valsts budžetam, jo, kas papildus tiks ieņemts, tas arī papildus būs jāizdod šo medikamentu apmaksāšanai. Lietuva un Igaunija jau ir ierosinājušas noteikt 5% PVN likmi medikamentiem, tāpēc uzskatu, ka šajā gadījumā Latvijā diskusija vēl ir iespējama.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija): Tautas partiju no šodien Saeimas sēdē izskatāmajiem jautājumiem, protams, visvairāk satrauca tikko pieminētā 9, nevis 5 procentu PVN likmes noteikšana medikamentiem. Grīnblata kungs jau minēja situāciju Igaunijā un Lietuvā, tāpēc mēs nesaskatījām un arī nesaskatām nevienu pamatotu argumentu tam, kāpēc Latvijai nākamajā gadā vajadzētu zāles sadārdzināt. Mēs saprotam, ka ir iespējami tādi vai citādi nepopulāri lēmumi, bet šoreiz taču iemeslu nav. Vienīgais, ko min koalīcija, ir jaunas ailes ieviešana Finanšu ministrijas atskaitēs, kas ministrijas ierēdņiem esot lieks darbs. Tā rezultātā nākamajā gadā katram iedzīvotājam par zālēm būs jāmaksā viens lats vairāk, bet, ņemot vērā, ka ne jau katram zāles ir vajadzīgas, būs jārēķinās ar daudz lielāku naudas summu. Tautas partija pēc šī priekšlikuma pieņemšanas kopā ar citiem opozīcijas pārstāvjiem nolēmusi vērsties pie Valsts prezidentes, lūdzot neizsludināt šos grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”.

Pēdējā laikā, īpaši šajā nedēļā, mūs visvairāk satrauca jautājumi, kas saistīti ar veselības aprūpes problēmām, tāpēc šodien tika nodots jautājums veselības ministrei Ingrīdai Circenei par to, kā, risinot tik nopietnas un smagas problēmas, ministrei atliek laiks kā ārstei nodarboties ar privātpraksi. Šis ir jautājums, uz kuru gaidām atbildi. Pie tā mēs strādāsim līdz gada beigām, jo nedrīkstam tīšām pasliktināt iedzīvotāju dzīves līmeni.

I.Ribakovs (Tautas saskaņas partijas frakcija): Šodien runāšu par diviem jautājumiem. Skatot šī gada valsts budžeta grozījumus, mūsu frakcija kopumā tos atbalstīja. Bet ir divi lieli jautājumi.

Pirmkārt, kāpēc Saeima ir mainījusi savu iepriekšējo solījumu par 6 miljonu latu piešķiršanu lauksaimniekiem lietavu nodarīto zaudējumu kompensācijām, šodien nobalsojot par 5 miljoniem? Es zinu, ka Latgalē ir vissliktākā situācija, tāpēc lūgšu Zemkopības ministrijai informāciju, cik līdzekļu tiks piešķirti tieši Latgalei. Kāpēc es runāju tieši par Latgali? Saistībā ar to ir nākamais jautājums. Vai valdošā koalīcija zina, ka ir tāda pilsēta Rēzekne? Šī gada budžeta grozījumos Rēzeknei nav piešķirts neviens santīms, un, strādājot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, es zinu, ka arī nākamā gada budžeta projektā visi priekšlikumi ir noraidīti. Latvijas pašvaldībām piešķirti 1,8 miljoni latu, bet Rēzeknei neviens santīms.

Otrkārt, jautājums par PVN. Mēs esam bieži tikušies ar vēlētājiem. Viena no tādām tikšanām bija pagājušajā piektdienā Viļānos, kur piedalījās arī pozīcijas deputāti. Un es tagad nevaru saprast, kas notika un kāpēc pozīcija mainīja savu viedokli. Viļānos viņi pilnai zālei vēlētāju solīja, ka tiks pieņemta 5% PVN likme medikamentiem. Es nevaru arī saprast, kāpēc tikai 43 deputāti nobalsoja “par” Tautas partijas frakcijas priekšlikumu nolasīt balsojuma rezultātu. No kā mēs baidāmies? Es nezinu. Laikam darām kaut ko nepareizi.

Vēl gribu pateikt, ka mēs sagatavojām un iesniegsim Valsts prezidentei 38 deputātu parakstītu lūgumu neizsludināt grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredz 9% pievienotās vērtības likmes noteikšanu medikamentiem nākamajā gadā.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Mēs esam gandarīti, ka mūsu kopējais darbs par subsīdijām un zaudējumu kompensēšanu zemniekiem šodien ir vainagojies ar konkrētu rezultātu. Skatot šī gada valsts budžeta grozījumus, 5 miljoni latu tika piešķirti klimatisko apstākļu nodarīto zaudējumu kompensēšanai lauksaimniekiem. Esam runājuši ar savu zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, ka vislielākā šīs naudas daļa tomēr tiks iedalīta tiem rajoniem, kas no lietavām cietuši visvairāk. Tie ir Latgale un Vidzeme. Zemnieki par katru pavasarī deklarēto hektāru saņems aptuveni no 16 līdz 20 latiem. Netiks šķiroti ne lieli, ne mazi zemnieki. Visi ir cietuši un visi saņems šo kompensāciju. Latgales, Zemgales un Kurzemes zemnieki saņems no 10 līdz 11 latiem par hektāru. Ja runājam kopumā par situāciju lauksaimniecībā, tad gribu atzīmēt, ka gada laikā zemnieki no valsts ir saņēmuši apmēram 45 miljonus latu, tādējādi kompensējot dažādas problēmas tieši laukos — zemnieku sētās un pagastos, kas ir gandrīz par 10 miljoniem vairāk nekā pagājušajā gadā. Atzīmēšu, ka šogad lauku atbalsta saņēmēju skaits pat ir trīskāršojies: 2002.gadā tas bija 5000, bet šogad jau 15 000.

Otra būtiska lieta šī gada valsts budžeta grozījumos ir atbalsts pašvaldībām 1,7 miljonu latu apmērā, kas vienmērīgi sadalīts pa rajoniem. Piemēram, Vidzemei tie ir apmēram 394 tūkstoši latu. Minēšu Zaļo un Zemnieku savienības atbalstīto līdzekļu piešķiršanu Valkas rajona padomei sporta zāles pirkšanai, Valmieras slimnīcai remontdarbu veikšanai, kā arī vairākiem projektiem Gulbenē. Savukārt Latgalei tika atvēlēti 409 tūkstoši latu. Kā piemēru minēšu 30 tūkstošu latu piešķiršanu Balvu rajona Rugāju pagasta sporta zāles celtniecībai. Dažādiem projektiem Kurzemē — Liepājā, Talsos, Kuldīgā, Ventspilī un citur — atvēlēti ap 400 tūkstošiem, bet Zemgalē 461 000 latu. No lielākajiem Zaļo un Zemnieku savienības atbalstītajiem projektiem atzīmēšu Kandavas K.Mīlenbaha vidusskolas renovāciju, Tukuma rajona Slampes Zemgales vidusskolas rekonstrukciju un energoefektivitātes paaugstināšanu, Bauskas rajona Codes pamatskolas renovāciju un arī Dobeles rajona Bērzes pagasta trīs ciematu bērnu un jauniešu atpūtas laukuma izbūves projektu. Atbalstīti projekti arī Jēkabpilī, Aizkrauklē, Dobelē un citur. Šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl. Šis darbs nav pabeigts, un mēs veltīsim lielas pūles, lai arī nākamajā gadā šie pagastu attīstības projekti turpinātos. Un noslēgumā, izprotot situāciju par mūsu atbildību par visu cilvēku labklājību valstī, esam paredzējuši 12,5 tūkstošus latu Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja apsardzes un ugunsdrošības pastiprināšanai, jo atcerieties, cik mēs bijām bēdīgi par vēsturisku vērtību bojāeju ugunsgrēkā. Darba mums visiem ir daudz.

O.Deņisovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija): Šodien Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā es runāšu par trim jautājumiem.

Pirmais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””, kuru Saeima sāka apspriest tikai oktobra beigās, bet jau tagad — novembra sākumā — tas ir izskatīts un pieņemts otrajā lasījumā steidzamības kārtā. Mēs uzskatām, ka šis lēmums ir populistisks. Neskatoties uz to, ka grozījumi paredz piešķirt papildu naudas līdzekļus pašvaldībām, tās šo naudu līdz gada beigām nepagūs izlietot, jo tam nepieciešama konkursu rīkošana. Tāpēc visai šai procedūrai nav nekādas jēgas.

Otrs jautājums ir par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Mēs atbalstām Tautas partijas priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības likmi no 9 uz 5 procentiem, piemēram, medikamentu, medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegādēm.

Treškārt, daži vārdi par likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” un “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””. Mēs atbalstām Tautas saskaņas partijas izteikto priekšlikumu un piekrītam, ka zemi nedrīkst izmantot spekulatīvos darījumos un ka zemes reformai ir jābūt pabeigtai.

Vēl par Veselības ministrijā pašlaik apspriežamo jautājumu par lauku slimnīcu skaita samazināšanu. To nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut — lauku cilvēki daudzos gadījumos nevarēs saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību, ja rajonā, kur viņi dzīvo, slimnīcas nebūs, bet tuvākā atrodas tālu, un tad ārsti nepaspēs un arī nevarēs cilvēkiem sniegt medicīnisko palīdzību kā līdz šim.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Latvijas Pirmā partija no šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem gribētu atzīmēt īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sagatavotos grozījumus četros likumprojektos, kas saistīti ar Valsts sociālo pabalstu likumu, kuros paredzēts noteikt atbalstu vietējiem adoptētājiem un motivēt viņus pieņemt savās ģimenēs bez vecākiem palikušos bērnus. Šie grozījumi turpmāk risinās galvenās problēmas, kas kavējušas Latvijas iedzīvotājus adoptēt bērnus no bērnunamiem. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz materiālo nodrošinājumu: pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu stāšanās spēkā adoptētāji saņems vienreizēju adopcijas pabalstu 1000 latu apmērā. Savukārt sagatavotie grozījumi Darba likumā paredz iespēju vienam no adoptētājiem saņemt bērna aprūpes atvaļinājumu un arī pabalstu 35 latus mēnesī. Par šo personu no valsts pamatbudžeta turpmāk tiks veiktas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu.

Runājot par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, atzīmēšu, ka līdz Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā brīdim ir noteikta 0% PVN likme zālēm un tikai pēc iestāšanās ES šī likme ir paredzēta 9% apmērā. Tā kā Latvijas iestāšanās ES nenotiks jau nākamā gada 1.janvārī, ir pietiekami daudz laika, lai Finanšu ministrija panāktu 5% PVN likmes noteikšanu vai arī pārejas periodu. Tādējādi ilgākā laika posmā būtu iespējams saglabāt pašlaik esošo nulles procentu likmi, un pozīcija šajā jautājumā neko briesmīgu nav izdarījusi.

Vēl gribu atzīmēt Latvijas Pirmās partijas atbalstītos daudzos priekšlikumus grozījumiem šī gada valsts budžetā, kas saistīti ar dažādu projektu pabeigšanu un arī sociālo jautājumu risināšanu. Piemēram, finansiālu atbalstu saņems Ventspils rajona Puzes pagasta Stiklu speciālā skola remontam un inventāra iegādei, Ventspils alternatīvās aprūpes centrs “Žēlsirdības mājas” darbības nodrošināšanai un arī citi. Latvijas Pirmā partija, protams, bez jebkādām ierunām atbalstīja arī valsts dotācijas piešķiršanu lauksaimniekiem, jo bez zemniekiem Latvija vairs nebūtu Latvija.

Šonedēļ mūsu frakcijas deputāti tikās ar iekšlietu ministru Māri Gulbi, lai noskaidrotu valsts policijas darba efektivitāti cīņā ar vardarbību ģimenē pret bērniem. Pēc šīs tikšanās mums palika diezgan daudz vēl līdz galam neatbildētu jautājumu, tāpēc arī turpmāk mēs interesēsimies par Iekšlietu ministrijas darbu šajā jautājumā.

Saeimas preses dienests