Eiropas Savienībā mēs kļūsim tuvāki kaimiņi un draugi nekā jebkad

Vakar Latvijā vizītē uzturējās Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde

Vakar, 12.novembrī, preses konferencē: Zviedrijas Karalistes ārlietu ministre Laila Freivalde un Latvijas Republikas ārlietu ministre Sandra Kalniete Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Preses konferencē, kad Latvijas un Zviedrijas ārlietu ministres runā latviski

Savā ziņā unikāls notikums Latvijas ārlietu vēsturē, kad abu kaimiņvalstu ārlietu ministres runāja latviski un tulka klātbūtne bija nepieciešama vien ārvalstu žurnālistu ērtībai.

Pirmā žurnālistus uzrunāja Sandra Kalniete: “Es vēlos apliecināt, cik priecīga esmu, šodien tiekoties ar savu draudzeni, Zviedrijas ārlietu ministri Lailu Freivaldi. Mēs pārrunājām gan mūsu lieliskās divpusējās attiecības, gan Starpvaldību konferences norisi, gan arī pēdējā Eiropas Savienības (ES) un Krievijas sammita rezultātus. Runājām arī, ko mēs kopīgi varētu darīt, dodot savu ieguldījumu Eiropas jauno kaimiņu iniciatīvas attīstībā. Mēs abas esam vienisprātis, ka šajā jomā Zviedrijai un Latvijai ir daudz kopīgi darāmā.”

Laila Freivalde: “Es varu tev tikai piekrist. It sevišķi mani iepriecina tavi vārdi, ka mēs esam vienisprātis. Tas mani ļoti iepriecina, jo tas ir ļoti vērtīgi gan Zviedrijai, gan arī visai ES, ka mēs varam vienoties tik daudzos jautājumos. Ka mūsu attiecību pamatā ir kopīga domāšana.”

“LV” jautājums: — Freivaldes kundze, 1991. gada 29. augustā jūs, būdama Zviedrijas tieslietu ministre, atklājāt Zviedrijas Karalistes vēstniecību Latvijā. Toreiz jums acīs bija asaras, atbildot uz manu jautājumu, ko šis fakts nozīmē trimdas latvietei. Kā jūs izjūtat Latvijas attīstību no tās dienas līdz pašreizējai situācijai?

L. Freivalde: — Tas, kas noticis mazliet vairāk nekā desmit gados, ir fantastiski! Ja kāds man toreiz būtu teicis, ka 2003. gadā mēs būsim tādā situācijā kā šodien, kad Latvija jau ir Eiropas Savienības durvju priekšā, vai būtu teicis par tik strauju Latvijas ekonomisko attīstību un tik straujām pārmaiņām latviešu domāšanā, es nebūtu ticējusi. Latvija desmit gados ir panākusi fantastiski daudz.

Zviedrijas ārlietu ministre L. Freivalde, atbildot uz citiem jautājumiem:

12.novembrī Rīgas pilī: Zviedrijas Karalistes ārlietu ministre Laila Freivalde un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (augšējā attēlā); Saeimas namā: Laila Freivalde, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Latvijas vēstnieks Zviedrijā Dans Bērtulis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Esmu ļoti priecīga par savu vizīti tieši Latvijā, jo šī ir pirmā reize Zviedrijas vēsturē, kad jaunais ārlietu ministrs savā pirmajā vizītē nebrauc uz Somiju, bet brauc uz vienu no Baltijas valstīm. Es īpaši norunāju ar savu Somijas kolēģi, ka darīšu tieši tā — lai šādā veidā kopīgi parādītu citām Ziemeļvalstīm, cik daudz mums nozīmē Baltijas valstis. Tieši šobrīd, īsi pirms Baltijas valstu iestāšanās ES. Tas ir ļoti simbolisks žests. Mēs uzskatām, ka, sadarbojoties ar Baltijas valstīm, esam palielinājuši Ziemeļvalstu loku. Mēs arī ļoti augstu vērtējam nākotnes iespēju cieši sadarboties ar Baltijas valstīm ES ietvaros, tādējādi mums visiem kopīgi stiprinot Ziemeļvalstis.

Eiropas Savienība, Zviedrija un Latvija ir ieinteresētas izveidot labas attiecības arī ar Krieviju, par to nav nekādu šaubu. Bet Zviedrija atbalsta Latviju situācijās, kad Krievija, arī pēdējā laikā, Latvijai izvirza nepamatotus pārmetumus un pieprasa īpašu ES attieksmi pret Latviju. Šajā situācijā Zviedrija atbalsta Latvijas pozīciju, un to dara arī Eiropas Savienība. Taču es domāju, ka pēc Latvijas iestāšanās ES attiecības ar Krieviju uzlabosies. Manuprāt, fakts, ka Latvija būs ES dalībvalsts, iespaidos arī Krievijas attieksmi. Tam vajadzētu iespaidot arī domāšanu Maskavā.

Ko man devis fakts, ka esmu dzimusi Latvijā? Tas man dod zināšanas un spēju saprast Latviju un Latvijas problēmas, kas citā gadījumā nebūtu tik vienkārši. Manā darbā tā ir liela bagātība. Liela vērtība, ko es, protams, izmantoju.

Post scriptum

Neviens no žurnālistiem tā arī nepavaicāja, kāda ir sajūta Latvijas un Zviedrijas ārlietu ministrēm, sarunājoties abu dzimtajā latviešu valodā. Bet aiz plašsaziņas līdzekļu pieticīgās piebildes, ka Zviedrijas ārlietu ministre ir “latviešu izcelsmes”, lasāma tūkstošu latviešu ģimeņu drāma, Otrā pasaules kara beigu cēlienā dodoties bēgļu gaitās. No šejienes arī abu ārlietu ministru likteņu paralēles — gūt pirmos bērnu dienu iespaidus svešā zemē. Vien Laila Freivalde uzaugusi trimdā Zviedrijā, bet Sandra Kalniete dzimusi Sibīrijas izsūtījumā.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 11.novembrī, Rīgas pilī tikās ar Zviedrijas ārlietu ministri Lailu Freivaldi. V.Vīķe-Freiberga vēlreiz sveica Rīgā dzimušo L.Freivaldi Zviedrijas ārlietu ministres amatā, izsakot prieku par iespēju ministri drīz pēc stāšanās amatā uzņemt Rīgā un turpmāk cieši sadarboties. Pēc tikšanās prezidente žurnālistiem sacīja: “Mēs esam īpaši lepni, ka Zviedrijas jaunā ārlietu ministre ir izvēlējusies Baltijas valstis un šajā gadījumā Latviju savām pirmajām oficiālajām vizītēm. Tas ir savā ziņā draudzības žests tam, ka paplašinātā Eiropas Savienībā mēs kļūsim tuvāki kaimiņi un draugi nekā jebkad.”

Tikšanās laikā pārspriesta abu valstu tālākā sadarbība, kā arī Eiropas Savienības aktuālie jautājumi. Prezidente informēja par svarīgākajiem Latvijas attīstības procesiem un izteica pateicību Zviedrijai par atbalstu dažādos reformu projektos. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka Latvija būtu gandarīta, ja turpmākajā sadarbībā varētu dalīties ar Zviedriju pieredzē par Eiropas Savienības fondu apgūšanu, kā arī administratīvās kapacitātes veicināšanu. L.Freivalde pauda Zviedrijas ieinteresētību šādas pieredzes sniegšanā, kā arī sacīja, ka Zviedrija vēlētos turpināt atbalstīt Latviju tieslietu sistēmas stiprināšanā un abu valstu sadarbībā Baltijas jūras drošības jomā.

V.Vīķe-Freiberga un L.Freivalde apspriedās par dažādām Eiropas Savienības aktualitātēm.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Vakar, 12.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministri Lailu Freivaldi.

Tiekoties pārrunāti jautājumi, kas skar valstu divpusējās attiecības, kā arī sadarbību Eiropas Savienības (ES) ietvaros.

Sarunas ievadā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecības vērtējamas kā ļoti labas un intensīvas gan politikā un ekonomikā, gan arī citās jomās. Par to liecina ne vien politiskais dialogs valstu augstāko amatpersonu līmenī, bet arī ciešie kontakti parlamentu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju vidū.

Īpaši uzsvērta reģionālās sadarbības nozīme, veicinot Ziemeļeiropas reģiona lomas pieaugumu Eiropas Savienības ietvaros. Pozitīvi tika vērtēti Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes ciešie kontakti. Zviedrijas ārlietu ministre akcentēja Eiropas Savienības Jauno kaimiņu iniciatīvu, kurā, kļūstot par ES pilntiesīgu dalībvalsti, iesaistīsies arī Latvija. Pārrunāta sadarbības veicināšana ar Ukrainu, Baltkrieviju un Moldovu. I.Ūdre norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta reformu procesu attīstībā šajās valstīs, konkrētu projektu realizēšanā un to ekonomiskās vides harmonizēšanā ar ES. Šeit savu ieguldījumu var dot arī parlamentārieši, parlamentu sadarbības grupu ietvaros nododot Latvijas veiksmīgo pieredzi, kas uzkrāta, integrējoties ES. Pārrunātas arī ES un Krievijas attiecības, kā arī Latvijas un Krievijas divpusējā sadarbība, ņemot vērā Latvijas drīzo dalību ES un NATO. Saeimas priekšsēdētāja pauda Latvijas ieinteresētību dialoga attīstībā ar Krieviju un parlamentāro kontaktu intensificēšanā. Viņa atzīmēja veiksmīgo sadarbību, kas izveidojusies pierobežas rajonos.

Saeimas priekšsēdētāja un Zviedrijas ārlietu ministre sarunā skāra arī Zviedrijas rosināto projektu cīņai ar cilvēku tirdzniecību, kurš tiks iesākts 14.novembrī ar zviedru filmas “Lilja mūžīgi” izrādi, uz kuru aicināti arī Saeimas deputāti.

Saeimas preses dienests