"Nodokļa liktenis ir patērētāju rokās"

Finansu ministrs Gundars Bērziņš - preses konferencē

Gundars Bērziņš ziņoja, ka Finansu ministrija sagatavojusi grozījumus likumā par akcīzes nodokli (AN) naftas produktiem, kas paredz līdz 2003. gada 1. janvārim nepalielināt AN benzīnam, un jau no šā gada 1. jūlija par 3 santīmiem litrā jeb par 25% samazināt AN dīzeļdegvielai. Saeima vakar šos grozījumus pieņēma, un, kā cer G.Bērziņš, nākamās nedēļas sākumā šis likums tiks izsludināts un stāsies spēkā.

Finansu ministra Gundara Bērziņa tieša un konkretizēta runa Saeimā par šiem naftas produktu akcīzes nodokļa samazināšanas jautājumiem - tālāk, aiz preses konferences izklāsta šā "LV" laidiena 2.lpp.

Kaut arī AN dīzeļdegvielai tiks samazināts, tas vienalga ir ļoti augsts, teica finansu ministrs. Tādēļ gada beigās, ja šis nodokļa samazinājums sevi attaisnos un dos būtisku ieņēmumu palielinājumu budžetā, varētu tikt apsvērta iespēja harmonizēt nodokļus starp visām trim Baltijas valstīm. Šādam solim, uzskata G.Bērziņš, varētu būt trīs scenāriji. Pirmais - izvēlēties vidējo nodokļa likmi Baltijā, dīzeļdegvielai to nosakot 8 santīmus par litru, un tas prasītu vēl divu santīmu samazinājumu. Otrais - izvēlēties zemāko likmi, kas ir 7 santīmi, jeb 3 santīmu samazinājumu par litru. Trešais variants - izvēlēties augstāko likmi, un Latvija jau šajā līmenī atrodas, teica finansu ministrs. Tāpat vajadzētu apsvērt arī benzīna AN likmju vienādošanu, un tas būtiski veicinātu konkurētspēju. Bet - šāds solis radītu būtiskas fiskālas izmaiņas un būtu jādomā, kā tās izlīdzināt:

- Es gribētu aicināt gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus - visus, kas lieto degvielu, ņemt čekus, lai valstī mazinātos kontrabanda. Mēs vēl veiksim visaptverošus kontrabandas apkarošanas pasākumus, un, ja tiešām būtiski palielināsies ieņēmumi par AN dīzeļdegvielai, tad būs pamats nodokli samazināt vēl vairāk. Un lielā mērā šāda lēmuma liktenis šobrīd atrodas patērētāju rokās - samazināt nodokli, līdz ar to arī samazinot degvielas cenas. Taču ir viens negatīvs faktors - naftas cenas pasaulē nedaudz palielinās, tās ir ļoti augstā līmenī. Un tik augstā līmenī tas nesaglabāsies bezgalīgi.

Vēl G.Bērziņš piebilda, ka vajadzētu izskatīt jautājumu par iespēju uz īsu laiku - 3-6 mēnešiem - ieviest īpašu kārtību, lai konfiscēto degvielu nodotu tām drošības struktūrām, kuras ir kontrabandas gadījumu atklājušas. Tas palīdzētu vēl radikālāk kontrabandu apkarot, taču šādiem pasākumiem jābūt īslaicīgiem, lai neizkropļotu degvielas tirgu

Runājot par nodokļu ieņēmumiem, G.Bērziņš teica, ka pamatbudžeta ieņēmumi kopumā (53,58 milj. latu) ir ļoti tuvu prognozei. Tiesa, maijā tie nedaudz atpaliek no prognozētā, bet salīdzinājumā ar pagājušo gadu maijā un aprīlī ieņēmumi ir krietni labāki nekā 1999. gadā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) dinamiku ministrs vērtēja kā ļoti labu, kaut arī maijā PVN ieņēmumi bijuši nedaudz zemāki nekā prognozēts.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis nedaudz atpaliek no prognozes un dažos mēnešos arī no pagājušā gada ieņēmumiem, taču šā gada maijā ieņēmumi ir pieauguši, secināja finansu ministrs.

Akcīzes nodokļa (AN) ieņēmumus kopumā (13,918 milj. latu) šāgada pirmajos piecos mēnešos veidojuši ieņēmumi no AN naftas produktiem (54%), no alkohola (29,5%), no tabakas (10,9%) un no pārējiem produktiem (5%). Kopējie AN ieņēmumi prognozi pārsniedz par 1,8% (240 tūkst. latu).

AN naftas produktiem visumā palielinās, teica G.Bērziņš, kaut arī ieņēmumi atpaliek no prognozētā un no pagājušā gada līmeņa. Šā gada maijā ievērojami bija uzlabojusies AN iekasēšana benzīnam (4,6 milj. latu), un šie rādītāji ir visaugstākie visā 2000. gadā, ievērojami pārsniedzot vidējos ieņēmumus citos mēnešos.

Ministrs vērsa uzmanību, ka Lietuvā būtiski ir pieaudzis naftas gāzes patēriņš, kas ir alternatīva degviela. Pašreiz 20% benzīna patēriņa Lietuvā ir aizstājusi tieši naftas gāze. Akcīzes nodoklis naftas gāzei ir 5 santīmi kilogramā, benzīnam - 16 santīmu litrā, šī proporcija Latvijā ir harmonizēta ar Eiropas Savienības direktīvām. Taču, saglabājoties šādai milzīgai starpībai, arī Latvijā varētu vērsties plašumā tendence atteikties no benzīna un pielāgot automobiļus naftas gāzes izmantošanai, teica finansu ministrs, divu trīs gadu laikā sasniedzot pašreizējo Lietuvas situāciju. Šā gada laikā AN ieņēmumi no naftas gāzes ir divkāršojušies salīdzinājumā ar 1999. gadu.

AN dinamika alkoholiskajiem dzērieniem apsteidz gan prognozes, gan ieņēmumus 1999. gadā.

Arī pārējām akcīzes precēm nodokļa ieņēmumi ievērojami pārsniedz 1999. gadu un arī šā gada prognozes.

Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa būtiski pārsniedz prognozes un arī ieņēmumus 1999. gadā gan visa gada garumā, gan arī maijā.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas visu 2000. gadu, izņemot janvāri, ir pārsniegušas prognozētos ieņēmumus un ievērojami pārsniedz arī 1999. gada līmeni. Maijā sociālā budžeta deficīts bija 1 miljons latu, jo diemžēl bijusi nepieciešamība atvērt nākamā mēneša finansējumu, bet tas ir labākais šā gada rezultāts. Maijā sociālās apdrošināšanas iemaksās ieņemti 42,514 miljoni latu. Ir pamats domāt, ka sociālās iemaksas arī jūnijā būs ļoti labas, uzsvēra finansu ministrs.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore

Finansu ministrs Gundars Bērziņš - Saeimas tribīnē vakar, 15. jūnijā

Runa Saeimas sēdē 2000.gada 15.jūnijā

Cienījamās dāmas, godājamie kungi!

Šī gada jūnijs mūs visus iepriecina gan ar siltākām, gan vēsākām dienām. Tomēr finansu ekspertiem, tautsaimniekiem, Ekonomikas un Finansu ministrijas speciālistiem šis laiks ir pagājis karstā darbā, analizējot nodokļu ieņēmumus, degvielas patēriņu un ekonomiskās attīstības tendences Latvijā.

Kā jūs zināt, aizvakar šis darbs vainagojās valdības lēmumā. Valdība vienprātīgi pieņēma grozījumus naftas produktu akcīzes likumā, un to atbalstīja arī Saeimas budžeta komisija - gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti.

Šie grozījumi paredz divas lietas, kurām jāstājas spēkā vistuvākajā laikā: pirmkārt, līdz 2003.gadam izsludināt moratoriju degvielas akcīzes nodokļa palielināšanai, otrkārt, vairāk nekā par 25% pazemināt dīzeļdegvielas akcīzes nodokli. Tādējādi akcīzes nodoklis tiek samazināts par 3 santīmiem - līdzšinējo 13 santīmu vietā būs jāmaksā 10 santīmi. Savukārt līdz 2003.gadam benzīnam ar augstu svina saturu akcīzes nodoklis saglabāsies 21 santīma apmērā, bet svinu nesaturošam benzīnam saglabāsies 16 santīmi par litru.

Mēdz teikt, ka laiks ir nauda. Jo ilgāk mēs vilcināmies, jo vairāk naudas zaudējam. Tieši tāda situācija patlaban valda Latvijas tautsaimniecības nozarēs, kas gan kā patērētāji, gan kā tirgotāji ir saistīti ar degvielas tirgu. Zaudē tautsaimniecība, zaudē attīstība, zaudē valsts budžets - zaudē visi.

Pateicoties līdzšinējam nodokļa apjomam, degviela Latvijā ir kļuvusi tik dārga, ka, piemēram, lielo tranzītkompāniju vadības pat ar pavēlēm ir aizliegušas savam autotransportam uzpildīties Latvijā, jo tas ir kļuvis par dārgu. Šis ir tikai viens piemērs no daudzajiem, kas raksturo, cik ļoti samilzušas problēmas mūsu degvielas tirgū. Vērtējiet paši -Vācijā, lai nopirku 100 litrus degvielas, vidēji cilvēkam ir jāstrādā 7 stundas, bet Latvijā, lai iegādātos to pašu daudzumu degvielas, ir jāstrādā 100 stundas. Degvielas cena Latvijā attiecībā pret iedzīvotāju pirktspēju ir nesamērīgi augsta.

Mēs esam fakta priekšā - šobrīd Latvijā ir augstākās degvielas nodokļu likmes Baltijā. Vēl vairāk - faktiski tās jau tagad, pateicoties eiro kursa svārstībām, ir sasniegušas Eiropas Savienības direktīvās noteiktās obligātās minimālās likmes, kurām Latvija apņēmusies pievienoties tikai 2003.gadā.

Jau tagad Latvijā dīzeļdegvielas akcīze ir par 85,7% lielāka nekā Lietuvā un par 41,3% lielāka nekā Igaunijā. Likumsakarīgi, mēs degvielas tirgū nespējam konkurēt ar kaimiņvalstīm, kuras tāpat līdz 2003.gadam negrasās palielināt degvielas akcīzes nodokļu likmes. Pētījumi atklāj Latvijas ekonomikai satraucošu ainu - 35% no Latvijā patērētās dīzeļdegvielas ir iegādāta kādā no mūsu kaimiņvalstīm. No visiem nodokļiem budžetā šobrīd tieši degvielas akcīzes ieņēmumi pildās vissliktāk. Nauda, kurai vajadzēja papildināt mūsu valsts kasi, ir aizgājusi citur. Uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju - pie visiem, tikai ne pie mums.

Tādēļ šodienas situācijā, no Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas viedokļa, no valsts budžeta ieņēmumu viedokļa, no katra Latvijas iedzīvotāja viedokļa, no valsts attīstības viedokļa raugoties, turpināt degvielas akcīzes nodokļa palielināšanu ir nepieļaujami. Nepamatoti augsta degvielas cena ir neizdevīga mums visiem, jo tā jūtami sadārdzina jebkura produkta un jebkura pakalpojuma pašizmaksu.

Ar vakardienas lēmumu valdība ir pateikusi stingru nē nepamatoti augstiem nodokļiem un stingru jā valsts tautsaimniecības attīstībai.

Lai gan iesākumā tiešie ieņēmumi no degvielas akcīzes nodokļa kritīsies, tos kompensēs ieņēmumi no citām tautsaimniecības nozarēm. Ekonomikas ministrijas speciālistu aprēķini liecina, ka, samazinot dīzeļdegvielas akcīzes nodokli par 3 santīmiem, vidējais peļņas pieaugums Latvijas tautsaimniecībā būs vismaz 1,2%, bet atsevišķās nozarēs, kā, piemēram, mežizstrādē, peļņas pieaugums būs 35%. Liels pieaugums ir gaidāms arī ieguves rūpniecības, transporta un citās uzņēmējdarbības jomās. Latvijas tautsaimniecība to sajutīs.

Tas viss liecina, ka pieaugs ekonomiskā aktivitāte, par 15% pieaugs dīzeļdegvielas patēriņš un līdz ar to arī ar akcīzi apliekamā bāze. Vispārējā līmenī analizējot, šie skaitļi rāda, ka izmaiņas akcīzes nodoklī veicinās peļņas pieaugumu tautsaimniecībā, stimulēs jaunu darbavietu rašanos un uzņēmēju ekonomisko aktivitāti kopumā. Degvielas akcīzes nodokļa pazemināšanas multiplicējošais efekts pozitīvi izplatīsies visās Latvijas tautsaimniecības jomās - gan makroekonomiski, gan mikroekonomiski, arī mazā un vidējā biznesa vidē. Paralēli ar ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos iekšējā tirgū, līdz ar preču pašizmaksas krišanos ir iespējams prognozēt eksporta pieaugumu. Tas savukārt pazeminās tekošā konta deficītu un kārtējo reizi apliecinās, ka Latvijas valdība stingri turas pie starptautiski atzītas finansu politikas.

Šajā ziņā mans mērķis ir nemainīgs - turpināt iepriekšējās valdības iesākto, nepaaugstināt nodokļus un samazināt nepamatoti augstos nodokļus ražošanai.

Tātad, pirmkārt, nākamajā gadā par 1% ir jāsamazina obligātie sociālās apdrošināšanas maksājumi, lai 2002.gada 1.janvārī sasniegtu likmi 33%. Otrkārt, tas, ko valdība piedāvā pašreiz, - ir jāsamazina dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis, un līdz 2003.gadam to nedrīkst paaugstināt pārējai degvielai. Treškārt, ar 2002. gada 1.janvāri par trešdaļu ir jāsamazina nekustamā īpašuma nodoklis - no 1,5% līdz 1%.

Pieredze liecina, ka idejas par nodokļu pazemināšanu tiek realizētas veiksmīgi. Šogad tika samazināts gan sociālās apdrošināšanas obligātais maksājums, gan īpašuma nodoklis. Un šīs budžeta pozīcijas pildās nevainojami.

Izvēle par labu tautsaimniecības attīstībai par reāliem padara mērķus jau šogad valstī panākt kopprodukta pieauguma tempu vismaz par 5-6%, bet nākamgad - vismaz 7-8% pieaugumu.

Es esmu sastapies ar sapratni Saeimas Budžeta komisijā un ceru, ka gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti atbalstīs šos priekšlikumus.

Godātie kolēģi!

Es aicinu jūs balsot par optimismu Latvijas tautsaimniecībā. Es aicinu jūs apstiprināt valdības pieņemtos grozījumus naftas produktu akcīzes likumā.

Globālā konkurence ir kā cīņa uz nomīdīta lauka. Mūsu uzņēmēju mēs sūtām cīņā ar pudu smagu bumbu pie kājām, bet gribam, lai viņš gūtu panākumus. Šodien ekonomiskās attīstības vārdā mēs noņemam kārtējos trīs kilogramus no šīm bumbām. Mēs ceram mūsu uzņēmējus sagaidīt mājās ar uzvaru.

Kopsavilkums par budžeta ieņēmumu daļas izpildi 2000.gada piecos mēnešos (tūkst. Ls)

Galvenās nodokļu pārvaldes direktora v.i. N.Jezdakova