Es robežojos ar visu, un man nav robežsargu…

Vernisāžas teātrī 11. novembrī tika atklāta Ojāra Vācieša 70 gadu jubilejas nedēļa

Kulminācijai tuvojas Ojāra Vācieša gads, kam dzīvu saturu un piepildījumu devis daudzu valstisku, zinātnisku un sabiedrisku institūciju kopdarbs, daudzu cilvēku iesaistīšanās. Kā to vairākkārt uzsvērusi kultūras ministre Inguna Rībena, mums visiem šī bijusi laba iespēja visa gada garumā risināt sarunas par Ojāra Vācieša personību un novērtēt to morāli ētisko skaudro skaidrību, kas piemīt viņa dzejai: “Bija nepieciešama kāda stipra garīga stīga, ko nenomāktu ikdiena, mūsu pragmatiskās vajadzības. Es esmu augusi ar Ojāra Vācieša dzeju. Dzīvē es nekad netiku ar viņu runājusi, bet garā es ar viņu sarunājos nemitīgi. Un tas man palīdz skatīties augstāk un redzēt tālāk.”

Sarīkojuma ievadā Ojāra Vācieša dzejas balss skanēja ne vien latviešu, bet arī angļu, krievu un vācu mēlē. Ojāra Vācieša fonda prezidents Jānis Peters izteica gandarījumu, ka ir pabeigts dzejnieka Kopotu rakstu izdevums desmit sējumos un ka jubilejas dienās tautā tiek laistas trīs jaunas grāmatas.

Apgāds “Karogs” izdevis dzejas albumu “Novembris”, ko sastādījusi Ojāra Vācieša muzeja direktore Ieva Ķīse. “Šī krājuma nolūks ir akcentēt Ojāra Vācieša īpaši dziļo, intīmi izjusto latviskumu, viņa cilvēcisko bijību pret dzīvību, pret ļaužu tiesībām dzīvot, radīt, just, domāt savas un ne varas domas,” ievadā raksta Jānis Peters.

“Ojārs Vācietis nav latviešu dzejnieks ar milzum daudzām blīvi pierakstītām rūtiņu burtnīcām azotē. Ojārs Vācietis ir pati Dzeja. Ojārs Vācietis nav sapņotājs uz literatūras jumta kores. Ojārs Vācietis ir paši Sapņi. Ojārs Vācietis nav tādu, tādu, vēl tādu un, protams, arī mīlestības dzejoļu autors. Viņš ir pati Mīlestība.” — Ar tādu pārliecību Inguna Cepīte veidojusi Ojāra Vācieša mīlas lirikas izlasi “Tuvums”, ko laidis klajā viņas vadītais apgāds “Pētergailis”.

Dzejnieka dzīvesbiedre Ludmila Azarova sastādījusi dzejas izlasi “Vēl viena brīvība”, ko latviešu, vācu, angļu un krievu valodā izdevis apgāds “Jumava”. Viņa ir “Klavierkoncerta” un vairāku citu krievisko atdzejojumu autore. Krievu valodā tulkojuši arī Tatjana Gluškova, Aleksandrs Revičs, Oļegs Čuhoncevs un citi, angļu valodā visvairāk izmantoti Pētera Tempesta, Rutas Spīrsas un Ievas Lešinskas, vācu valodā — Annemarī Bostrēmas, Heinca Kālava un Margitas Gūtmanes atdzejojumi.

Visas trīs grāmatas ir ne vien saturā bagātas, bet arī vaigā skaistas. Kā cienīgu dzimšanas dienas velti apgādi tās dāvināja literatūras pētniekiem un dzejas pazinējiem no Tartu, Tallinas, Viļņas, Panevēžas, Maskavas, Bonnas, Oslo un Helsinkiem, kas no 10. līdz 12. novembrim piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Cilvēka brīvība. Cilvēka balss”.

Ceļavārdos grāmatai “Vēl viena brīvība” Māris Čaklais raksta: “Ojārs bija un ir liels ar savu dimensionalitāti, ar amplidūdu.” Kas darīja šīs dimensijas tik lielas un amplitūdu tik platu — par to zinātnieki runāja konferencē, pats dzejnieks to lakoniski pateicis trīs rindās:

Es robežojos ar visu,

un man nav

robežsargu.

Tālab arī valstiski izsludinātais Ojāra Vācieša gads sarosījis tik daudzus prātus un sirdis. Dzejnieka karstās sirds gravitācijas laukā ierautas visas paaudzes. Vairāk nekā 900 bērnu ar saviem “astoņu kustoņu” zīmējumiem, kolāžām un instalācijām piepildījuši visas bibliotēkas zāles, studenti diskutējuši un rakstījuši zinātniskus darbus par Ojāra Vācieša laiku, kad viņa paaudze ne tikai bija okupēta un apspiesta, bet arī dzīvoja un mīlēja. Nacionālais teātris ar režisoru Valdi Lūriņu un komponistu Valdi Zilveri priekšgalā aicina uz muzikālu izrādi “Sasiesim astes”, no kuras vismaz viena dziesma, pēc Harija Hirša domām, aizies uz nākamajiem Dziesmu svētkiem, savukārt Dailes teātris kopā ar Radio kori, Arturu Maskatu un vēl sešiem pianistiem sagatavojuši muzikālu izrādi “Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts”, kuras žanru trāpīgi raksturo diriģents Sigvards Kļava: “Tā ir pozitīvā nozīmē bulvāru lirika, kurā saplūst kroga, ielas un varbūt baznīcas mūzika.”

Pirms divdesmit gadiem Dailes teātrī skanēja paša Ojāra Vācieša balss. Dzejnieks piedalījās savas 50. dzimšanas dienas sarīkojumā, un tas kļuva par radošu, garīgi un intelektuāli piesātinātu notikumu visas nācijas dzīvē. Jānis Peters atceras: “Tās zālē nebija apmierinātu pilsoņu acis. Tās bija gaidošas, cerošas, ar ticību uz augstāku cilvēcību, uz attīstību.”

No starptautiskās zinātniskās konferences lielā patiesi interesanto referātu un ziņojumu klāsta publicējam Ojāra Vācieša Kopotu rakstu sastādītājas Vijas Kaņepes referātu (skat. zemāk).

Bet no runātāju izteiktajām atziņām prātā varētu paturēt: “No Ojāra Vācieša dzejoļiem aug, veidojas stipri cilvēki. Ideālistu laiks nav beidzies. Varbūt tas vēl nav sācies.”

Aina Rozeniece,  “LV” nozares redaktore