Lai katrai Latvijas ģimenei savs mājoklis

Vakar, 15. jūnijā, Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva preses konferencē informēja, ka Ministru kabinets otrdien, 13. jūnijā, akceptējis Finansu ministrijas iesniegto Mājokļu attīstības kreditēšanas programmu. Tās mērķis ir nodrošināt iespēju Latvijas iedzīvotājiem saņemt ilgtermiņa kredītus bankās mājokļu uzlabošanai vai celtniecībai ar kredītprocentiem, ne lielākiem par 10% gadā.

Kādēļ šāda programma nepieciešama? Dati liecina, ka 1992. gadā valsts apsaimniekošanā bija 22% visu mājokļu, bet 2000. gadā — tikai 5%. Latvijā 1998. gadā uz 1000 iedzīvotājiem ir uzbūvēts tikai nepilns 1 dzīvoklis, precīzāk — 0,6 dzīvokļa. Tāda pati situācija ir arī Igaunijā, bet Lietuvā 1998. gadā uzbūvēts 1,1 dzīvoklis. Pēdējos gados ekspluatācijā nodoto platību apjoms ir vienāds gan pilsētās, gan arī lauku rajonos, bet kopējais līmenis ir ļoti zems. Kapitālieguldījumu struktūra ir ļoti mainījusies — 1995. gadā vēl bija valsts un pašvaldību kapitāla līdzdalība mājokļu celtniecībā, bet šobrīd visā, ko remontē vai ceļ, tiek izmantoti tikai privātie iedzīvotāju līdzekļi, teica V.Andrējeva.

Attiecībā uz kredītiem mājokļu labiekārtošanai vai būvēšanai 1999. gadā ir ļoti strauji pieaudzis hipotekāro kredītu apjoms. Taču šie kredīti nebūt nav visiem pieejami, apgalvoja valsts sekretāre. Faktori, kas liedz pieeju hipotekārajiem kredītiem, ir zemā maksātspēja, augstās kredītu procentu likmes, kā arī valstī nav vēl izstrādāta un akceptēta visa nepieciešamā likumdošana. Tajā skaitā nav paša galvenā — likuma par mājokļu koplietošanas sabiedrībām, teica V.Andrējeva. Top šā likuma projekts, un būtu labi, ja šā gada laikā to varētu pabeigt un pieņemt Ministru kabinetā, jo tad būs likumīgā bāze hipotekāro kredītu ņemšanai juridiskajām personām. Šobrīd hipotekārie kredīti vairāk orientēti uz fiziskajām personām.

Lai īstenotu Mājokļu kreditēšanas programmu, plānots 2001. gadā uzsākt pilotprojekta realizāciju. Tā ietvaros paredzēts, ka 2001. gadā Hipotēku un zemes banka saņems valsts galvojumu kredītam 20 miljonus latu jeb 35 miljonus eiro. Līdztekus valsts garantētajai summai tiks piesaistīti arī privātie komercbanku līdzekļi, un kopējais finansu apjoms, kas 2001. gadā varētu tikt izlietots mājokļu attīstībai, ir 25 miljoni latu. Vēl varētu būt hipotekāro ķīlu zīmju emisija, kā arī pašu aizņēmēju līdzdalība. V.Andrējeva teica:

— Ja mēs varēsim panākt, ka visa šī programma kopumā strādā, tad runas vairs nav par 20 miljoniem latu, bet gan par ļoti iespaidīgu summu — 180 miljoniem eiro. Kas ir galvenais, kādēļ nepieciešams valsts galvojums? Tas, ka galvojuma saņemšanas gadījumā mēs varam meklēt investoru un panākt, lai kredīta ņēmējam kredītprocenti nepārsniedz 10 procentus gadā. Mūsu mērķis ir 9 procenti, un šodien nevienā bankā šādu kredītu saņemt nevar. Protams, labi būtu, ja kredītprocentu likme samazinātos līdz 7 procentiem, bet tas šobrīd vēl nav iespējams. Ar likmi 9 procenti gadā, ja ikmēneša maksājums bankai ir 88 lati, tad četru cilvēku ģimenei ar diviem strādājošajiem ir jāpelna 200 latu mēnesī katram, lai nosegtu kredītu 6000 latu apmērā uz 8 gadiem. Ja kredīts ir 15 000 latu uz 12 gadiem ar kredītprocentu likmi 9 procenti gadā, tad četru cilvēku ģimenei ar diviem strādājošajiem katram jāpelna mēnesī 304 lati, veicot ikmēneša maksājumu 171 latu. Bet, ja šim pašam aizņēmumam kredītprocenti ir 14 procentu mēnesī, saglabājoties visiem pārējiem nosacījumiem, tad ikmēneša maksājumu summa palielinās par 56 latiem katram. Un tas ģimenei prasa papildus nopelnīt vēl 100 latu mēnesī. Atšķirība ir ļoti krasa. Visādā ziņā valsts galvojums dos mums iespēju runāt ar lielajām bankām un meklēt lētos resursus hipotekārajiem kredītiem. Ja mums tas izdosies, tad programma būs izpildīta. Protams, vispirmām kārtām jādomā par daudzdzīvokļu māju atjaunošanu un remontēšanu.

Finansu ministrijas veiktie aprēķini rāda, ka, realizējot Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas pilotprojektu, būs iespējams atjaunot 560 dzīvojamās ēkas, iegādāties un veikt remontu 3400 dzīvokļos, iedzīvotājiem veikt kvalitatīvu remontu 11 350 dzīvokļos, pabeigt 770 privātmāju būvniecību. Daudzdzīvokļu ēku rekonstrukcijai un atjaunošanai kredīti tiks izsniegti juridiskajām personām, plānotā vidējā aizdevuma summa ir 60 000 latu uz 8 gadiem. Šim mērķim plānots novirzīt 20% no pilotprojektam pieejamajiem līdzekļiem, un aizņēmēja līdzdalība nepieciešama 20% apjomā. Mājokļu atjaunošanai un iegādei kredīti tiks izsniegti privātpersonām, plānotā aizdevuma summa ir 6000 latu uz 8 gadiem. Šim mērķim domāts novirzīt 60% pilotprojekta līdzekļu (pusi — atjaunošanai, pusi — iegādei), un aizņēmēja līdzdalība paredzēta 20% apmērā. Jaunbūvju pabeigšanai kredīti būs pieejami privātpersonām, un vidējā plānotā aizdevuma summa ir 15 000 latu uz 12 gadiem. Šim mērķim domāts novirzīt 20% pilotprojekta līdzekļu, un, saņemot aizdevumu, aizņēmējam jāiegulda jaunbūves celtniecībā ne mazāk kā 30% no projekta izmaksām.

V.Andrējeva minēja vēl vienu projektu, kura ierosinātājs ir īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle un kurš arī akceptēts valdībā. Šis projekts saistīts ar Pasaules banku, no kuras varētu aizņemties 1 miljonu dolāru, kā arī izmantot Pasaules bankas konsultantus, izstrādājot vēl nepieciešamos normatīvos aktus un izveidojot trūkstošā projekta pārvaldīšanas struktūras. R.Zīlem ir vēlēts sākt sarunas ar Pasaules banku par 1 miljonu dolāru lielu aizņēmumu 2001. gadā.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore