Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā

Izdarīt Latvijas Republikas Advokatūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 28.nr.; 1998, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. 4.pantā:

izslēgt pirmajā teikumā vārdu “tikai”;

papildināt pantu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri ieguvuši advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk — Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti), Latvijā var praktizēt saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.”

2. Aizstāt 12.pantā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu” un vārdus “kā arī mazturības tiesības baudošo personu lietas” — ar vārdiem “kā arī to personu lietas, kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par trūcīgām (maznodrošinātām),”.

3. Izslēgt 13.panta 3.punktā vārdus “ievērojot to, ka Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir organizācija, kas legāli izsaka zvērinātu advokātu viedokli”.

4. Izslēgt 15.panta 8.punktu.

5. Aizstāt 34.panta 9.punktā vārdus “un mazturības tiesības baudošo personu lietas” ar vārdiem “un to personu lietas, kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par trūcīgām (maznodrošinātām)”.

6. Aizstāt 37.pantā vārdu “pieņemšanas” ar vārdiem “spēkā stāšanās”.

7. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu, ar kuru iesniegums par uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā noraidīts, var pārsūdzēt tiesā šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

8. Izslēgt 44.pantu.

9. Aizstāt 61.pantā vārdus “vai mazturības tiesības baudoša klienta lietu” ar vārdiem “vai to personu lietas, kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par trūcīgām (maznodrošinātām)”.

10. Aizstāt 89.pantā skaitļus “39. — 44.” ar skaitļiem “39. — 43.”.

11. Izteikt 92.pantu šādā redakcijā:

“92. Zvērinātu advokātu palīgiem jādarbojas zvērinātu advokātu vadībā un uzraudzībā.”

12. Aizstāt 109.pantā vārdus “Valsts finansu inspekcijas” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta”.

13. Izslēgt 113.pantā vārdus “un juridisko palīdzību”.

14. Izteikt 119.pantu šādā redakcijā:

“119. Zvērināti advokāti kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumus no zvērināta advokāta prakses veido klientu maksājumi par sniegto juridisko palīdzību. Zvērinātu advokātu izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu vai noteikti šajā likumā.”

15. Izslēgt 120.pantu.

16. Papildināt likumu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Septītā daļa
Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu darbība Latvijā

Vienpadsmitā sadaļa
Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu reģistrācijas kārtība un profesionālā darbība ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu

121. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts iesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei apliecību (sertifikātu), kas apliecina viņa reģistrāciju savas mītnes valsts (Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā advokāts ieguvis tiesības izmantot advokāta profesionālo nosaukumu, pirms tika uzsākta darbība Latvijā) kompetentajā institūcijā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome reģistrē Eiropas Savienības dalībvalsts advokātu atsevišķā reģistrā. Apliecība (sertifikāts), kas apliecina reģistrāciju Latvijā, ir derīga trīs mēnešus no tās izsniegšanas dienas.

122. Latvijas Zvērinātu advokātu padome informē advokāta mītnes valsts kompetento institūciju par advokāta reģistrāciju un reģistrētā advokāta vārdu un uzvārdu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

123. Reģistrējoties saskaņā ar šā likuma 121.panta noteikumiem, Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts saņem apliecību ar norādi par tiesībām veikt profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu. Profesijas nosaukumu izsaka mītnes valsts oficiālajā valodā tā, lai novērstu šā nosaukuma sajaukšanu ar Latvijas zvērinātu advokātu profesionālo nosaukumu.

Apliecībā norāda profesionālo organizāciju, kuras loceklis savā mītnes valstī ir Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts, vai tiesu iestādi, kurā viņš ir tiesīgs praktizēt saskaņā ar savas mītnes valsts likumiem.

124. Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts, kas praktizē ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, tiesas procesos ir tiesīgs piedalīties tikai kopā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātu.

125. Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti, kuri Latvijā praktizē ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, var veidot apvienotu praksi ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas zvērināti advokāti.

126. Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti var veidot savu mītnes valstu advokātu apvienību filiāles Latvijā, kā arī izmantot mītnes valstu advokātu apvienību nosaukumus, ja mītnes valsts advokātu apvienībā apvienojušies pilntiesīgi Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti.

127. Latvijas Zvērinātu advokātu padomei ir tiesības ierosināt disciplinārlietu pret Eiropas Savienības dalībvalsts advokātu par likumu un citu normatīvo aktu, kā arī Latvijas zvērinātu advokātu profesionālās ētikas normu pārkāpšanu.

Pirms disciplinārlietas ierosināšanas Latvijas Zvērinātu advokātu padome informē advokāta mītnes valsts kompetento institūciju par visiem attiecīgajiem faktiem un disciplinārlietas izskatīšanas laikā sadarbojas ar advokāta mītnes valsts kompetento institūciju. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņem advokāta mītnes valsts kompetentā institūcija saskaņā ar savas valsts materiālajām un procesuālajām tiesību normām.

128. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta mītnes valsts kompetentā institūcija aizliedz advokātam praktizēt savas valsts teritorijā, Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts Latvijā nevar praktizēt ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu.

129. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu atteikt vai anulēt Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta reģistrāciju var pārsūdzēt tiesā.

Divpadsmitā sadaļa
Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta profesionālās kvalifikācijas atzīšana par atbilstošu pastāvīgai darbībai

130. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts apliecina valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās un Latvijas Zvērinātu advokātu padome atzīst Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta profesionālo kvalifikāciju par atbilstošu pastāvīgai darbībai, viņam ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību un pienākumi kā Latvijas zvērinātam advokātam.

131. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts Latvijā vismaz trīs gadus nepārtraukti ir veicis profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu un ja viņš Latvijas Zvērinātu advokātu padomei apliecina nepieciešamās zināšanas un iegūto praksi Latvijas tiesību jomā, viņam izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību.

132. Lai apliecinātu nepieciešamās zināšanas un prasmi, pretendents Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniedz iesniegumu un attiecīgos dokumentus par to lietu skaitu un saturu, ar kurām viņš ir nodarbojies. Latvijas Zvērinātu advokātu padome pārbauda, cik efektīva un regulāra bijusi attiecīgā advokāta darbība, papildus pieprasot advokāta paskaidrojumus mutvārdos vai rakstveidā.

133. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts vismaz trīs gadus Latvijā nav darbojies ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, viņš Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniedz iesniegumu un mītnes valstī atzītus profesionālās kvalifikācijas un tiesību pierādījumus. Latvijas Zvērinātu advokātu padome atbilstoši likumam “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” organizē profesionālās kvalifikācijas atbilstības eksāmenu. Pēc šā eksāmena sekmīgas nokārtošanas advokātam izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību.

134. Latvijas Zvērinātu advokātu padome ar motivētu lēmumu var advokātam atteikt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ja advokāta profesionālā kvalifikācija neatbilst Latvijas zvērināta advokāta profesionālās kvalifikācijas nosacījumiem vai advokāta profesionālajā darbībā ir bijuši disciplinārie un cita veida pārkāpumi. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu atteikt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu var pārsūdzēt tiesā.”

17. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Grozījums likuma 4.pantā par Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu praktizēšanu Latvijā un likuma septītā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.”

18. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 77/249/EEC un 98/5/EC.”

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 30.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003.gada 14.novembrī