Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Valsts kultūrkapitāla fonda likums

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Valsts kultūrkapitāla fonda mērķi, uzdevumus, organizatorisko struktūru un tā līdzekļu izlietošanas kārtību.

2.pants. Valsts kultūrkapitāla fonda juridiskais statuss

(1) Valsts kultūrkapitāla fonds (turpmāk — Fonds) ir publisks nodibinājums, kas tiek izveidots ar šo likumu.

(2) Fonds ir publisko tiesību juridiskā persona, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Fonda nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets.

3.pants. Fonda mērķis un uzdevumi

(1) Fonda mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām.

(2) Fonda uzdevumi ir šādi:

1) piesaistīt, uzkrāt, pārvaldīt un sadalīt līdzekļus kultūras projektu (turpmāk — projekti) īstenošanai un mūža stipendijām izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā;

2) izsludināt un organizēt projektu konkursus finansējuma saņemšanai;

3) mērķtiecīgi un efektīvi apsaimniekot Fondam piešķirtos valsts līdzekļus, nodrošinot kontroli pār to izlietojumu;

4) nodrošināt savas darbības pilnīgu atklātumu — piešķirot finansējumu, publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par projekta finansējuma apjomu un mērķfinansējuma avotu, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par Fondam iesniegtajiem un Fonda finansētajiem projektiem, sagatavot un publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Fonda darbības gadskārtējo publisko pārskatu un atskaiti par mērķa īstenošanu.

(3) Fonds finansiāli atbalsta fizisko un juridisko personu īstenotos projektus, kuri:

1) veicina kultūras atjaunotnes un mākslas jaunrades procesu un sekmē tā daudzveidību;

2) veicina fizisko un juridisko personu radošos un pētnieciskos projektus kultūras jomā;

3) sekmē izglītības iegūšanu un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;

4) veicina starptautisko sakaru attīstīšanu un Latvijas kultūras un mākslas popularizēšanu pasaulē;

5) sekmē kultūras vērtību saglabāšanu, izplatīšanu un to pieejamību plašai sabiedrībai;

6) sekmē tradicionālās kultūras attīstību.

4.pants. Fonda tiesības

Fondam ir tiesības:

1) saņemt finansējumu no valsts budžeta;

2) saņemt dāvinājumus un ziedojumus, kas izmantojami Fonda mērķa un uzdevumu īstenošanai;

3) iegūt savā īpašumā kustamas un nekustamas lietas Fonda mērķa un uzdevumu īstenošanai;

4) veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar Fonda mērķa un uzdevumu īstenošanu.

5.pants. Fonda līdzekļi un to izlietošana

(1) Fonda līdzekļus veido:

1) valsts budžeta līdzekļi no vispārējiem ieņēmumiem gadskārtējā valsts budžeta likuma noteiktajā apmērā;

2) personu, to skaitā ārvalstu personu, dāvinājumi, ziedojumi un cita finansiālā palīdzība;

3) ienākumi no Fonda saimnieciskās darbības.

(2) Valsts budžeta līdzekļu piešķīrums nevar būt mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā.

(3) No valsts budžeta piešķirtie līdzekļi glabājas Valsts kasē.

(4) Personu, to skaitā ārvalstu personu, piešķirtie līdzekļi glabājas Fonda izraudzītā bankā.

(5) Fonda līdzekļi tiek izmantoti tikai atbilstoši Fonda mērķim un uzdevumiem, kā arī Fonda darbības nodrošināšanai. Personu, to skaitā ārvalstu personu, dāvinājumus, ziedojumus un citu finansiālo palīdzību Fonds izlieto atbilstoši norādītajam finansējuma mērķim. Ja finansējuma mērķis nav norādīts, finansējums tiek izlietots, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

(6) Fonda līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada beigās izlieto Fonda izdevumu segšanai nākamajā saimnieciskajā gadā.

6.pants. Fonda līdzekļu sadales kārtība

Fonda līdzekļi tiek sadalīti tikai atbilstoši Fonda mērķim un uzdevumiem Fonda padomes noteiktajos termiņos un apjomā, ievērojot Fonda nolikumā noteikto kārtību.

7.pants. Fonda darbības ierobežojumi

(1) Fondam nav tiesību uzņemties saistības uz Fonda mantas rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz Fonda mērķi un uzdevumiem.

(2) Fonda mantu nedrīkst ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt.

(3) Fonds nedrīkst būt par biedru personālsabiedrībā, dalībnieku (akcionāru) kapitālsabiedrībā, pirkt vērtspapīrus, uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līgumiem, slēgt aizdevuma līgumus, kā arī dāvināt, patapināt vai ziedot Fonda mantu.

8.pants. Fonda organizatoriskā struktūra

Fondu pārvalda Fonda padome, tās darbību nodrošina direktors, projektus izvērtē Fonda nozaru ekspertu komisijas.

9.pants. Fonda padome

(1) Fonda padome ir augstākā Fonda pārvaldes institūcija. Fonda padomes sastāvā ir kultūras ministrs, Finanšu ministrijas pārstāvis, Nacionālās kultūras padomes pārstāvis, Radošo savienību padomes pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un katras Fonda nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs.

(2) Fonda padomes sastāvā nedrīkst iekļaut Kultūras ministrijas padotībā esošo institūciju vadītājus.

(3) Fonda padomes sastāvu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Fonda padomes pilnvaru laiks ir divi gadi. Fonda padomes locekļi, arī Fonda padomes priekšsēdētājs, Fonda padomē drīkst darboties ne vairāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas.

(5) Fonda padomes priekšsēdētāju no sava vidus uz diviem gadiem ievēlē Fonda padomes locekļi. Fonda padomes priekšsēdētāja amatu nevar ieņemt kultūras ministrs.

10.pants. Fonda padomes lēmumu pieņemšana

(1) Fonda padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

(2) Fonda padomes sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie padomes locekļi.

(3) Fonda padomes locekļi lēmuma pieņemšanā ir neatkarīgi.

11.pants. Fonda direktors

(1) Fonda izpildinstitūcija ir Fonda direktors.

(2) Fonda direktoru ieceļ amatā padomes priekšsēdētājs padomes organizēta atklāta konkursa rezultātā.

(3) Fonda direktors nodrošina Fonda padomes darbu un pilda Fonda padomes un tās priekšsēdētāja norādījumus Fonda nolikumā noteiktajā kārtībā.

12.pants. Fonda nozaru ekspertu komisijas

(1) Fonda nozaru ekspertu komisiju izveidošanas kārtību un darbību nosaka Fonda nolikums.

(2) Fondā ir šādas nozaru ekspertu komisijas:

1) Literatūras nozares ekspertu komisija;

2) Mūzikas un dejas mākslas nozares ekspertu komisija;

3) Teātra mākslas nozares ekspertu komisija;

4) Filmu mākslas nozares ekspertu komisija;

5) Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisija;

6) Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisija;

7) Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisija.

(3) Fonda padome var izveidot arī citas nozaru ekspertu komisijas.

(4) Fonda nozares ekspertu komisijas sastāvā ir septiņi locekļi — attiecīgās kultūras nozares speciālisti.

(5) Fonda nozares ekspertu komisijas pilnvaru laiks ir divi gadi. Fonda nozares ekspertu komisijas locekļi komisijā drīkst darboties ne vairāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas.

(6) Fonda nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāju no sava vidus ar balsu vairākumu ievēlē attiecīgās Fonda nozares ekspertu komisijas locekļi.

13.pants. Grāmatvedības uzskaite un gadskārtējais publiskais pārskats

(1) Fonds kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un iesniedz pārskatu par finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši šā likuma, likuma “Par grāmatvedību” un citu normatīvo aktu prasībām.

(2) Noslēdzot saimniecisko gadu, Fonds sagatavo un publicē gadskārtējo publisko pārskatu par Fonda līdzekļu uzkrājumu un izlietojumu, lai informētu sabiedrību par Fonda darbību.

14.pants. Fonda darbības tiesiskuma kontrole

(1) Kultūras ministrs kontrolē Fonda līdzekļu izmantošanas likumību un lietderību.

(2) Fonda padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par padomes darbības tiesiskumu.

(3) Fonda iekšējās revīzijas kārtību nosaka Fonda nolikums.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Kultūrkapitāla fonda likums” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 10.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izstrādā Valsts kultūrkapitāla fonda nolikumu.

3. Līdz šo pārejas noteikumu 2.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 1998.gada 28.aprīļa noteikumi nr.160 “Valsts bezpeļņas akciju sabiedrības “Kultūrkapitāla fonds” statūti”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.martam.

4. Valsts bezpeļņas akciju sabiedrības “Kultūrkapitāla fonds” padome, kas izveidota ar Ministru kabineta 2002.gada 24.maija rīkojumu nr.281 “Par valsts bezpeļņas akciju sabiedrības “Kultūrkapitāla fonds” padomi”, darbojas līdz tās pilnvaru termiņa beigām. Pēc šo pārejas noteikumu 2.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās Valsts kultūrkapitāla fonda padome darbojas saskaņā ar šo likumu un Valsts kultūrkapitāla fonda nolikumu.

5. Valsts kultūrkapitāla fonds ir valsts bezpeļņas akciju sabiedrības “Kultūrkapitāla fonds” saistību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmējs.

6. Ne ilgāk kā mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Kultūras ministrija sagatavo un iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram nepieciešamos dokumentus, lai izslēgtu valsts bezpeļņas akciju sabiedrību “Kultūrkapitāla fonds” no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 30.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003.gada 14.novembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.