Par Latvijas ārpolitikas mērķiem un attiecībām ar Ķīnu

Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

(Runas neoficiāls tulkojums no angļu valodas)

Runa Ķīnas Tautas diplomātijas institūtā Pekinā, 2000. gada 13. jūnijā. Neoficiāls tulkojums

Dāmas un kungi!

Paldies visiem, kas organizēja šo tikšanos, un visiem, kas ir atnākuši uz to. Esmu pagodināts uzstāties tik ievērojamas auditorijas priekšā.

Šodien es vēlētos runāt par:

- Latvijas ārpolitikas mērķiem,

- par paveikto šo mērķu sasniegšanai un

- Latvijas ieinteresētību sadarbībā un biznesa attiecībās ar Ķīnu.

Atrodoties Ķīnā, nebūtu nepareizi teikt, ka Latvija ir maza valsts.

Latviju zināmā mērā varētu salīdzināt ar Singapūru — apņēmīga maza valsts ar aptuveni diviarpusi miljoniem iedzīvotāju. Un līdzīgi Singapūrai mūsu ekonomika attīstās. Infrastruktūra ir labi attīstīta. Un mēs jau esam banku un finansu pakalpojumu reģionāls centrs.

Ārpolitika

Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis ir atgriezties Eiropas tautu vidū.

ERAB konferencē, kas notika pirms dažām nedēļām, mūsu Ministru prezidents Andris Bērziņš teica: "Eiropa nāk pie Latvijas." Un mēs priecājamies, ka atgūstam Eiropu, jo sevišķi tāpēc, ka mēs vienmēr esam piederējuši pie Eiropas… Tikai paskatieties kartē.

Labākais veids, kā atgriezties Eiropas tautu saimē, ir kļūt par Eiropas klubu biedru. Tādējādi iestāšanās ES — Eiropas Savienībā — ir mūsu galvenais mērķis.

Arī sadarbība ir mūsu mērķis. Sadarbība globālā līmenī... Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc es šodien esmu šeit.

Bet sadarbības veidošana reģionālā līmenī Baltijas un Ziemeļvalstu starpā ir pamats sadarbībai globālā līmenī.

Mēs izmantojam dažādas formulas. 5+3 formulā ietilpst Baltijas valstis un Ziemeļvalstis. Mums bieži notiek tikšanās premjerministru, prezidentu, ārlietu ministru un aizsardzības ministru līmenī.

Latvija ir devusi ieguldījumu draudzīgu divpusīgu attiecību sekmēšanā šajā reģionā. Baltijas jūras valstīm ir kopīga stratēģija grūtu problēmu sekmīgā risināšanā. Mēs sadarbojamies, lai šis reģions kļūtu pievilcīgāks, bet dividendes iegūstam atsevišķi.

Trīspusēja sadarbība ar Lietuvu un Igauniju ir visintensīvākā līdz šim piekoptā reģionālās sadarbības forma.

No otras puses, trīs Baltijas valstis un piecas Ziemeļvalstis ar katru gadu arvien vairāk satuvinās. Galarezultātā 5+3 būs astoņi.

Divpusēju kontaktu veidošana

Tagad es gribētu pievērsties attiecībām starp Ķīnu un Latviju. Latvija uzskata, ka Ķīnas Tautas Republika ir vienīgais oficiālais Ķīnas tautas pārstāvis. Mēs atbalstām "vienas valsts" politiku.

Mūsu valstu divpusējās attiecības ir labas. Ķīnas rīcība 1991. gadā noteica pareizo kursu. Ķīna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību, kad mēs to atjaunojām pēc piecdesmit gadus ilgas okupācijas. Un Ķīna nepārprotami atbalstīja Latvijas prasību, lai Krievija izved savu karaspēku no Latvijas teritorijas. Latvijas tauta atceras, kas atbalstīja to cīņā par brīvību.

Ārlietu ministra vizītei ir svarīga nozīme, bet tas ir tikai divpusēju attiecību attīstības viens aspekts.

1994. gada augustā Rīgā tika atvērta Ķīnas vēstniecība. Tā paša gada decembrī Latvijas Valsts prezidents ieradās vizītē Ķīnā. Ķīnas ārlietu ministrs pirmo reizi apmeklēja Latviju 1995. gada martā.

1997. gada pavasarī mūsu parlamenta priekšsēdētājs ieradās vizītē Ķīnā. Un 1998. gada augustā Latvija atvēra vēstniecību Pekinā.

Pagājušā gada martā Latvijā ieradās nozīmīga delegācija no Ķīnas. Delegāciju vadīja premjerministra vietnieks tirdzniecības jautājumos U I. Pie patiesas diplomātijas pieder arī darījumu cilvēku vēlmju piepildīšana.

Mūsu delegācija uzturas Ķīnā no 13. līdz 18. jūnijam. Tieši pirms mūsu vizītes Ķīnu apmeklēja Latvijas parlamenta sešu pārstāvju delegācija, ko vadīja mūsu Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks.

• Latvijai un Ķīnai ir aktīvi jāsadarbojas parlamentārā līmenī.

• Viņa ekselence Li Pens šovasar apmeklēs Slovēniju, Slovākiju un citas valstis. Mēs ceram, ka rudenī viņš varēs atbraukt uz Latviju. Latvijā viņš noteikti būs gaidīts viesis.

• Kontaktiem vadības līmenī ir svarīga nozīme, un par tiem mēs lasām laikrakstos, bet personiskie kontakti, sevišķi jauniešu starpā, ir atšķirīgi, un tie kļūst nozīmīgi ilgākā laika posmā. Mūsu kontaktiem jābūt pēc iespējas plašākiem.

Kultūras sakari

1996. gada 2. septembrī mēs noslēdzām līgumu par sadarbību kultūras un izglītības jomā. Šis līgums ir apmaiņas programmu tiesiskais pamats.

Mēs priecājamies, ka pagājušajā gadā Rīgā Aizrobežu mākslas muzejā Rīgas pilī notika Ķīnas kaligrāfijas un glezniecības izstāde. Tagad ir noorganizēta izstāžu apmaiņa ar Šanhajas muzeju. Ķīnas valdība palīdzēja Aizrobežu mākslas muzejam ar padomu, kā restaurēt bagātus mākslas darbus.

Latvijā un Ķīnā ar panākumiem viesojušās Pekinas un Rīgas operas un baleta trupas. Ķīnas Tautas Republikas deju kolektīvs piedalījās Latvijas starptautiskajos deju svētkos.

Mēs augstu vērtējam šīs iespējas attīstīt kultūras sakarus.

Latvijas vēstniecība Pekinā, protams, atvieglo šādas apmaiņas, kas nebija iespējams agrāk. Es uzaicinu visus klātesošos sazināties ar mūsu vēstniecību un apmeklēt Latviju.

 

Tirdzniecības un ekonomiskie sakari

Pēdējos desmit gados Latvija ir guvusi ievērojamus panākumus, pārveidojot ekonomiku uz brīvā tirgus pamatiem, kas sekmē biznesa attīstību.

Latvijai jau tagad ir izveidojušās stipras ekonomiskās un tirdznieciskās attiecības ar ES valstīm — ES reģions sastāda 57% no ārējās tirdzniecības (62,5% no eksporta; 54,5% no importa). Šāda tirdzniecības līmeņa sasniegšanu veicina brīvās tirdzniecības līgums, kas tika noslēgts 1995. gadā, ES ārzemju tiešās investīcijas — vairāk nekā 56% no kopējā investīciju daudzuma Latvijā.

Nav nepieciešams atgādināt, ka lielā eksporta daļa uz ES norāda uz Latvijas ražotāju augsto konkurētspēju, bet investīciju statistika atklāj to, ka Latvija ir droša vieta investīcijām.

Divpusējā tirdzniecībā vadībā izvirzījās Lielbritānija, saņemot 17% no Latvijas kopējā eksporta, bet otrajā vietā ierindojās Vācija ar 16%. Krievija ieņem piekto vietu ar 7%, ierindojoties aiz Lietuvas.

Piekļūšana tādiem reģioniem kā Skandināvija, Viduseiropa un Austrumeiropa un ES, kur ir augsts patēriņa līmenis, labas biznesa iespējas (ko veicina biznesu stimulējošu faktoru kopums, ieskaitot brīvās ekonomiskās zonas), un vispārēja stabilitāte ir tikai daži argumenti, kas runā par labu tam, lai Ķīnas uzņēmēji aktīvāk ienāktu Latvijā.

 

Tranzīts

Latvija, pateicoties unikālajam ģeogrāfiskajam novietojumam Baltijas jūras krastos, atrodas tieši starptautiskās tirdzniecības krustcelēs. Gadsimtiem ilgi Latvija ir bijusi ievērojams tirdzniecības centrs starp rietumiem un austrumiem, kā arī Hanzas savienības centrs, kas bija pasaules "pirmā" brīvā tirgus telpa.

Pateicoties šiem faktoriem, ir izveidojusies spēcīga tranzīta un transporta infrastruktūra, kas regulē kravu plūsmu starp austrumiem un rietumiem (caur Latvijas tranzīta koridoru iziet 15% no Krievijas naftas eksporta, bet Ventspils ir starp lielākajām Baltijas jūras ostām un piecpadsmitā lielākā osta Eiropā).

Tas, ka Latvijai ir lieliska ostu, dzelzceļu un ceļu infrastruktūra (ar iespējām paplašināties), nav administratīvu barjeru (piemēram, nogurdinošas muitas formalitātes), nozīmē to, ka Latvija ir pievilcīgs tranzīta koridors tirdzniecības plūsmai starp austrumiem un rietumiem.

Šī iemesla dēļ Latvija ir patiesi ieinteresēta piedalīties jaunajās transkontinentālajās kuģošanas no Ķīnas uz Eiropu iniciatīvās.

Es gribētu pievērst īpašu uzmanību Āzijas–Eiropas tranzīta koridora projektam ("transkontinentālajam tiltam"), kur Latvijas tranzīta infrastruktūra varētu sekmīgi kalpot kā vistālākais šī koridora rietumu punkts, nodrošinot ātru, drošu un efektīvu tranzīta kravu regulēšanu.

Šajā sakarā Latvija uzskata, ka tās prioritāte ir turpināt darbu pie līgumu "Par jūras transportu" un "Par sadarbību Ķīnas kravu pārkraušanā un transportēšanā, izmantojot Latvijas ostas" koordinēšanas.

Kokapstrāde, elektronika, informācijas tehnoloģijas, iesaiņojuma ražošana, pārtikas rūpniecība ir tikai dažas no jomām iespējamai sekmīgai sadarbībai starp Latvijas un Ķīnas uzņēmējsabiedrībām.

 

Dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā

Latvijas iestāšanās PTO 1999.gada februārī, pirms to bija izdarījušas pārējās Baltijas valstis, liecina par to, ka Latvija ārējo tirdzniecību un sadarbību tirdzniecībā uzskata par prioritāti.

Un tagad atļaujiet man īsi pateikt, ka Latvija atbalsta Ķīnas uzņemšanu PTO un es personīgi atzinīgi vērtēju Ķīnas panākumus nesenajā ASV Kongresa lobēšanā, lai nodrošinātu pastāvīgas normālas tirdzniecības attiecības. Tas bija solis uz priekšu ceļā uz iestāšanos PTO. Daudzas valstis atviegloti uzelpoja pēc šī panākuma.

 

Iekšpolitikas mērķi

Lai izvērstu spēcīgu ārpolitiku, vispirms ir jāpanāk, lai mums būtu stipra valsts. Latvijā virkne iekšpolitikas mērķu veido pamatu tam, ko mēs gribam sasniegt starptautiskā līmenī.

Atļaujiet man minēt trīs no šiem mērķiem:

• paaugstināt administratīvās iespējas, lai Latvija varētu iegūt reputāciju kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanā un augstas kvalitātes preču ražošanā;

• mūsu sabiedrības integrācija un

• pagātnes problēmu risināšana; tas nozīmē meklēt samierināšanos un piedošanu, godīgi izvērtējot to, kas notika Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara un okupācijas laikā.

Kvalitāte: nacionālais mērķis

Latvijā ir iespējams atrast kvalitatīvus pakalpojumus. Zināmā mērā tā ir cieņa pret klientu. Tas ir arī kultūras jautājums.

Pagājušajā mēnesī tika pārbaudīta mūsu pakalpojumu kvalitāte. Latvijā notika ERAB konference — Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kārtējā sanāksme. Rīgā ieradās delegācijas no 62 valstīm.

Mēs apzināmies, ka piederība Eiropai nenozīmē tikai bagātības vairošanu un augstu dzīves līmeni, bet mums ir jāspēj radīt gaisotni, kurā viesi jūtas ērti.

Mēs nevaram nodrošināt labu servisu pasaules līmenī, ja mēs nesaglabājam kosmopolītisku attieksmi, kas izveidojusies gadsimtu gaitā.

Saistība ar ES palielina Latvijas saskarsmi ar visu pasauli. Taču tas, ka mēs iegūsim vairāk no rietumiem, nenozīmē, ka mēs vēlamies mazāk no austrumiem.

Latvijas sakari austrumu virzienā, mūsu svešvalodu zināšanas, mūsu spējas nodrošināt vidi ārzemju biznesam — šie faktori dod mums spēku kā nācijai. Un tie palielina mūsu spējas sniegt pakalpojumus ārzemju klientiem.

ERAB konferences dalībnieki to novērtēja.

 

Integrēta sabiedrība

Tālāk es vēlētos runāt par mūsu sabiedrības integrāciju, tāpēc ka pakāpe, kādā funkcionē nacionāla sabiedrība kā vienība, liecina par valsts integritāti.

Latvija ir mājas daudziem imigrantiem. Kopš neatkarības atgūšanas mēs esam pielikuši lielas pūles, lai atrastu veidu, kā uzaicināt imigrantus iekļauties nacionālajā sabiedrībā, vienlaikus saglabājot savas kultūras tradīcijas, Latvijā nekad nav bijusi vardarbība etnisku grupu starpā. Latvijā veidojas visus ietveroša sabiedrība ar vienādām iespējām visiem. Dzīves līmenis Latvijā dzīvojošam krievu tautības pārstāvim ir vidēji augstāks, nekā tas ir Krievijas Federācijā.

Sastādot mūsu sabiedrības integrācijas programmu, mēs uzklausījām ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes ekspertu padomus.

Es varētu minēt dažus svarīgākos punktus:

- pirmkārt, programma nostiprina cilvēktiesību aizsardzību, kas jau ir Latvijas likumdošanas daļa;

- otrkārt, programmas mērķis ir iedrošināt Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus kļūt par pilsoņiem;

- treškārt, programma atbalsta Latvijas kultūru un latviešu valodu — ieskaitot finansējumu un atbalstu skolotājiem un izglītojošai literatūrai;

- ceturtkārt, mēs mudinām nevalstiskās organizācijas uz aktīvu līdzdalību;

- piektkārt, valsts piekrīt atbalstīt nacionālo minoritāšu skolas un kultūras organizācijas. (Pašreiz valsts finansēta vidējā izglītība Latvijā ir nodrošināta astoņās nacionālo minoritāšu valodās — ukraiņu, krievu, baltkrievu, igauņu, lietuviešu, poļu, ebreju un čigānu... Kaut gan ķīniešu valodā vēl ne.)

Sabiedrības integrācija nenozīmē tikai visu nacionālo minoritāšu iekļaušanos sabiedrībā. Mēs meklējam vietas, kur sabiedrība ir sašķēlusies grupās un cenšamies labot situāciju. Tas nozīmē domāt par bagātajiem un nabagajiem, par tiem, kam ir viss, un tiem, kam nav nekā, par vīriešiem un sievietēm, par jauniešiem un veciem cilvēkiem. Tās grupas, kas ir visneaizsargātākās vai atrodas neizdevīgā stāvoklī, prasa uzmanību, lai, sabiedrībai attīstoties, netiktu izjaukts līdzsvars.

Vienotas Eiropas radīšana

Tagad es vēlētos pievērsties ES un Latvijas uzņemšanai tajā tuvākajā nākotnē.

Eiropas Savienībā, kas paplašināšanās rezultātā ietvers pašreizējās kandidātvalstis, būs vairāk nekā 500 miljonu iedzīvotāju. Lai gan skaita ziņā tikai puse no Ķīnas, taču pietiekami, lai būtu cienīgs sāncensis un tirdzniecības partneris.

Baltijas jūras reģionā dzīvo aptuveni 100 miljoni iedzīvotāju.

Latvija pieliek lielas pūles, lai pievienotos paplašināšanās pirmajā kārtā. Mūsu mērķis ir pabeigt iestāšanās sarunas līdz 2003.gada 1.janvārim. Latvija plāno iestāties ES jau 2005.gadā kopā ar pirmā viļņa jaunajām dalībvalstīm.

Daudz ir atkarīgs no ES valstu vēlmes veikt reformas. Liela ietekme ir arī IGC — Starpvaldību konferencei, kas noslēgsies šī gada beigās, kad Francija būs ES prezidējošā valsts.

Latviju bieži apzīmē kā "pārejas valsti". Taču šo terminu var lietot, arī runājot par ES. Savienība ir apvienība, kurā norisinās pārmaiņas.

ES ir jāmainās, lai varētu uzņemt konfederācijā 27 vai vairāk dalībvalstis.

Jaunās tūkstošgades globālajā ekonomikā būs neveiksminieki un veiksminieki un pieaugoša konkurence. Latvija cer, ka ES būs starp veiksminiekiem. Un Latvija vēlas, lai ES iegūtu vēl lielāku nozīmi kā ekonomisks un politisks spēks.

 

Latvijas nākotne Eiropas Savienībā

Es esmu minējis, ka Latvija redz tās nākotni ES. Es minēju paplašināšanās procesu. Tagad es vēlētos runāt par orientāciju.

Pievienošanās Eiropas Savienībai Latvijai nav tikai vienkārši mērķis. Tā ir daļa no procesa, atgriežoties tur, kur mēs vienmēr esam piederējuši kā tauta un nācija.

Būtībā Eiropas integrācija parāda nacionālo suverenitāti jaunā gaismā. Ciešāka politiskā integrācija izraisa dažādas emocijas gan manā valstī, gan citās Eiropas valstīs. Mēs ticam, ka, pievienojoties Eiropas Savienībai, mēs nostiprināsim savu suverenitāti, nevis zaudēsim to.

Šogad paplašināšanās un IGC plānošana ar jaunu spēku ir atdzīvinājusi projektu par vienotas un drošas Eiropas veidošanu.

Tā ir arī no jauna aktivizējusi centienus izveidot labas attiecības starp ES un Krieviju. Pat ja nav politisko iniciatīvu, kontaktu intensitātei starp ES un Krieviju nav jāzūd. Ekonomiski tās ir nepieciešamas viena otrai. Tās dod. Tās iegūst. Tirdzniecības apjoms ir ievērojams. 40 procenti no Krievijas tirdzniecības jau ir ar ES. Pēc paplašināšanās 50% no Krievijas tirdzniecības būs ar ES.

Drošība

Drošība Baltijas reģionā nav atdalāma no eiroatlantiskās drošības. Nav iespējams reģionāls atrisinājums drošībai Baltijas reģionā.

19.maijā Viļņā, Lietuvā visu deviņu NATO kandidātvalstu ārlietu ministri parakstīja deklarāciju, kas izteica viņu nopietno apņemšanos pievienoties aliansei līdz 2002.gadam. Šī deklarācija bija visstiprākā solidaritātes izpausme starp Austrumeiropas valstīm kopš Berlīnes mūra krišanas.

Neskatoties uz sākotnējām cerībām uz EDAP (Eiropas Drošības un aizsardzības politika), Latvija ir pārliecināta, ka Eiropai, Kanādai un ASV jāstrādā kopā, lai atrisinātu problēmas drošības jomā.

Sadarbība drošības jomā starp Baltijas valstīm ir attīstījusies, it sevišķi miera uzturēšanā, kur mēs esam izveidojuši kopīgu bataljonu, kura nosaukums ir BALTBAT, un iekšējās gaisa telpas kontroli. Šai ziņā Baltijas valstu militārās struktūras ir integrētas.

Mēs arī skatāmies uz mūsu draugiem. 1998.gada jūlijā Latvijas Aizsardzības ministrs apmeklēja Ķīnu, lai nodibinātu kontaktus. Šīs vizītes laikā mēs turpināsim meklēt militārās sadarbības iespējas starp Latviju un Ķīnu.

Reģionālā attīstība

Nobeigumā daži vārdi par reģionālo dimensiju. Runājot par Eiropu kopumā, Baltijas jūras reģions ir ekonomiski visdinamiskākais, tajā pašā laikā sociāli tas ir viens no vismierīgākajiem.

Baltijas jūras reģions ietver 4 ES dalībvalstis, 4 ES kandidātvalstis, 2 Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalstis un tikai vienu valsti, kas nav ne ES dalībvalsts, ne arī ES kandidātvalsts, — Krievija.

Virzība uz ES integrāciju ir dominējošā.

Sadarbības struktūra starp reģiona valstīm ir labi izveidota:

trīspusēja sadarbība starp trim Baltijas valstīm — Latviju, Lietuvu un Igauniju;

- 5+3 sadarbība — Baltijas valstis un Ziemeļvalstis; un

- 11 valstu sadarbība Baltijas jūras valstu padomē.

ES Ziemeļu dimensijas iniciatīva Latvijai nozīmē ES aktīvāku iesaistīšanos šajā reģionā. Vairāk investīciju.

Eiropas Ziemeļu dimensija aptver ne tikai Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, bet arī Krievijas ziemeļrietumdaļu koordinētas ekonomiskās attīstības koncepcijā.

Eiropa aicina Krieviju sadarboties kopīgu problēmu risināšanā. Krievijas jaunajiem līderiem ir dota iespēja pacelt jaunā pakāpē sadarbību drošības jomā ar Rietumiem. Latvija cieši sadarbosies ar ES, lai izveidotu politiku pret Krieviju atbilstoši tās evolūcijai.

Kā ES dalībvalstis mēs būsim uz "sadarbības robežas" starp Rietumiem un Krieviju un noteikti izmantosim šo iespēju.

 

Secinājumi

Tātad var secināt:

Latvijas nākotne ir saistīta ar Eiropas nākotni. Taču vairāk uz rietumiem nenozīmē mazāk uz austrumiem.

Latvija, pateicoties novietojumam, infrastruktūrai un tradīcijām, ir saskarpunkts starp austrumiem un rietumiem.

Latvijas biznesa vide ir labvēlīga ārzemju investīcijām.

Latvija ir labs partneris Ķīnai.

 

"Latvijas Vēstneša" (Gunta Štrauhmane un Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas