Par vienotu domu apvienotajā Baltijā un Eiropā

Jau rakstījām (“LV” Nr. 149, 2003. gada 24. oktobrī), ka Latvijas Valsts prezidentes dibinātā Valsts valodas komisija rīkoja Baltijas valstu terminoloģijas un speciālā lietojuma semināru, kas sanāca Rīgā 21. oktobrī. Tā mērķis bija pārrunāt pašreizējās aktualitātes un sadarbības ieceres laikā, kad trīs kaimiņzemes gatavojas kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Ar nacionālo interešu mērauklu

Dr. habil. philol. Valentīna Skujiņa, LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja

Referāts Baltijas valstu terminoloģijas seminārā Rīgā 2003. gada 21. oktobrī

LZA Terminoloģijas komisijas institucionālie sakari

Terminoloģijas darbs pašreiz un turpmāk...

Ar tautas nobalsošanu šā gada 20. septembrī Latvija ir pieteikusi savu vēlmi un gatavību pievienoties ES dalībvalstu saimei. Kā gatavojamies jaunajam — ES dalībvalsts — statusam? Kā tiekam un tiksim galā ar milzīgajiem jauno jēdzienu plūdiem? Vai pratīsim uzturēt un attīstīt latviešu valodas terminoloģiju uz latviešu valodas bāzes, bet varbūt turpināsim slīkt aizguvumos? Vai pratīsim izstrādāt tādu nacionālo terminoloģiju, kas sekmētu nepārprotamu starpnacionālo saziņu ES ietvaros?

Kā liecina konsultācijās terminologiem uzdotie jautājumi, kā arī publikācijas plašsaziņas līdzekļos, sabiedrībai šie jautājumi nav vienaldzīgi.

Līdzīgi uzdevumi un līdzīgas problēmas ir arī mūsu tuvākajiem kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā.

Šajā reizē — informācija par to, kā Latvijā notiek terminoloģijas darbs, kādi šajā darbā ir pozitīvie un kādi — negatīvie aspekti un kuri no turpmāk veicamajiem uzdevumiem šajā brīdī ir vissteidzamākie.

Latvijā galvenā institūcija, kuras uzdevums ir rūpēties par vienotas terminoloģijas izstrādi un koordinēt terminoloģijas darbu valstī, ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (TK). Tā dibināta 1919. gadā tālaika Izglītības ministrijas paspārnē, turklāt toreiz komisijas nosaukums bija Latviešu valodas terminoloģijas un pareizrakstības komisija.

Kopš 1946. gada, kad nodibināja Latvijas Zinātņu akadēmiju, arī Terminoloģijas komisija pārgāja LZA pārziņā. LZA TK nav juridiska persona, bet tās darbībai ir juridisks pamats.

LZA TK uzdevumus kopš tās darbības sākuma ir noteikusi valdība. Patlaban komisija darbojas saskaņā ar Valsts valodas likuma 22. pantu un MK noteikumiem Nr. 405, rūpējoties par vienotu, saskaņotu un pasaulē starptautiski atzītiem zinātniskiem principiem atbilstošu terminoloģiju. LZA TK struktūrā ir Plēnums, kurā ir 37 dažādu nozaru eksperti (no tiem 5 ir valodnieki) un 24 nozaru apakškomisijas, kopskaitā ap 250 speciālistu no dažādiem pētniecības institūtiem, augstskolām, ministrijām u. c.

Problemātisku valodas jautājumu risināšanā LZA TK sadarbojas ar Latviešu valodas ekspertu komisiju un Valsts valodas centru, kas ir Tieslietu ministrijas pārziņā.

Otra institūcija, kas ir cieši un tieši saistīta ar terminoloģijas darbu, ir Tulkošanas un terminoloģijas centrs (TTC), ko valdība nodibināja 1997. gadā, nosakot tam kā galveno uzdevumu ES normatīvo aktu tulkošanu. Šajos tulkojumos liela loma ir terminu precīzai izvēlei un konsekventai lietošanai, un TTC notiek nopietns darbs ar latviešu valodas terminiem.

Starp abām institūcijām — LZA TK un TTC — notiek lietišķa sadarbība. TTC sekmes lielā mērā nodrošina prasmīga kvalificēta personāla izvēle, darba sākšana nevis tukšā vietā, bet izmantojot TK iestrādi gan principu, gan nozaru terminu krājuma ziņā, kā arī valdības atbalsts tehnikas un cilvēku resursu nodrošināšanā.

Gan TTC, gan LZA TK ir vairāk vai mazāk cieša sadarbība ar dažādām ministrijām, īpaši ar Tieslietu ministriju, un Saeimas Juridisko biroju, kura paspārnē pulcējas un strādā LZA TK Juridiskās terminoloģijas apakškomisija (JTAK). TTC pēc vajadzības sadarbojas arī ar LZA TK nozaru terminoloģijas apakškomisiju speciālistiem.

2002. gada sākumā valsts valodas politikas sekmēšanai Valsts prezidentes pārziņā tika nodibināta Valsts valodas komisija. Jau pirmajā tās sēdē runa bija arī par terminoloģijas uzdevumiem kopīgajā valsts valodas politikas stratēģijā. Tieši tāpēc arī LZA TK ir iesaistījusies šīs komisijas darbā.

Tādējādi sadarbības tīkls ir daudzkārši sazarots un sekmē objektīvi pamatotas un optimāli saskaņotas terminoloģijas veidošanu. (Daļēji šis tīkls skatāms klāt pievienotajā shēmā.)

Fragmentāra sadarbība LZA TK ir vēl ar citām institūcijām — SIA “Latvijas Standarts”, Statistikas pārvaldi u. c. —, kuras arī ir saistītas ar terminu un to definīciju veidošanu un tulkošanu. “Latvijas Standarts” līdz 1990. gadam praktiski iztika bez latviešu valodas. Ar 20. gs. 90. gadiem daļa ISO standartu tiek tulkoti, daļa — adaptēti ar t. s. “pirmās lapas” metodi, taču arī šādā adaptācijā ir t. s. deskriptori jeb atslēgvārdi, kas jādod latviešu valodā. 20. gs. 90. gados notika LZA TK un Statistikas pārvaldes sadarbība darba grupā, kurā tika precizēti termini un to definīcijas, kas aktuāli šīs pārvaldes darbā. LZA TK pārstāvis ir piedalījies arī citās darba grupās (piemēram, Satiksmes, Aizsardzības, Ekonomikas, Zemkopības, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā), palīdzot ieviest LZA TK dažādu nozaru apakškomisijās izstrādātos terminus.

Liels palīgs tulkotājiem ir dažādu izdevniecību sagatavotās vārdnīcas. Diemžēl dažkārt, izplatot pretrunīgu terminoloģiju, tās izdara tulkotājiem “lāča pakalpojumu”.

Tomēr lielāko ļaunumu, kas ātri izplatās, nodara reklāmas. To veidotājiem nerūp latviešu valodas kultūra un nākotne, savukārt rūp reklāmdevēju jau tā biezais naudas maks. Atšķirībā no Lietuvas mūsu valstī nav izstrādāti noteikumi, kas aizliegtu publicēt reklāmas, ja tās nav saskaņotas ar valodniekiem.

Pozitīvais pašreizējā darbības modelī

1. Liela skaita speciālistu iesaistīšanās terminoloģijas darbā, pamatā liekot LZA TK ilggadējo pieredzi un latviešu valodu, kā arī pasaulē atzītus terminoloģijas darba principus un prasības.

2. Terminoloģijas pārmantojamība un līdz ar to latviešu valodas pamatterminu un to izpratnes kvalitāte: ja to liek lietā, ātrāk un precīzāk izzinām pasauli, izprotam notiekošo, plašāka sabiedrība var iesaistīties zinātnes un tehnoloģijas attīstības procesos.

Tātad — ir darītāji un ir bagāts vārdu krājums, kā arī valodas jaunrades iespējas.

Negatīvais pašreizējā modelī

1. Nepilnīgs juridiskais nodrošinājums, proti: no vienas puses, ir Valsts valodas likuma 22. panta normas un Ministru kabineta noteikumi par to, ka LZA TK nosaka vienotās terminoloģijas lietošanu, bet, no otras puses, likumā tas attiecināts tikai uz speciālo un mācību literatūru, tehnisko un lietvedības dokumentāciju, bet nekur nav noteikts, ka visās terminu vārdnīcās (un ne tikai tajās) būtu jāievēro apstiprinātā vienotā terminoloģija; visu nosaka tirgus, nevis prasība pēc vienotas terminoloģijas valsts interesēs.

2. Trūkumi informatīvajā nodrošinājumā: agrāk, kad bija viena galvenā izdevniecība, viens centrālais laikraksts, informēt sabiedrību un sameklēt informāciju bija vieglāk; tagad gan izdevniecību, gan izdevumu ir desmitiem un informāciju sameklēt ir grūtāk; savukārt valsts neatbalsta bezmaksas, plašpieejas vienotas automatizētās terminu un to definīciju datu bāzes izveidošanu.

3. Nepilnīgs izglītības nodrošinājums, kas cieši saistīts ar sabiedrības nekompetenci valodas jautājumos vispār un līdz ar to arī terminoloģijā: pamata un vidējā posma izglītībā pietiekamā līmenī netiek apgūti latviešu valodas pamati, savukārt daudzās profesionālo studiju programmās nav ieviests obligāts terminoloģijas pamatu kurss.

4. Valsts finansiālā nodrošinājuma trūkums: šāda finansējuma faktiski nav, vai arī tas netiek novirzīts vienotas un saskaņotas terminoloģijas veidošanai; finansējumam jābūt stabilam, nepārtrauktam, jo arī terminoloģijas darbs darāms nepārtraukti.

Kas tiek darīts, lai trūkumus pārvarētu

No LZA TK puses jaunākās iniciatīvas ir:

1) informatīvais ceturkšņizdevums “Terminoloģijas Jaunumi”, kuram publicēti četri numuri, un attiecīga informācija LZA TK mājaslapā (plašākam ikdienas informācijas dienestam būtu jāalgo īpaša štata vienība, un arī informatīvais izdevums neiznāks, ja tam netiks piešķirts finansējums);

2) pakāpeniski arvien jaunās profesionālo studiju programmās (maģistrantiem, doktorantiem) tiek lasīts terminoloģijas pamatu kurss.

Par juridisko un finansiālo nodrošinājumu jārūpējas valdībai, un jo īpaši svarīgi ir būtiski mainīt attieksmi pret latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visos izglītības posmos.

Daļa Latvijas speciālistu, arī terminologi un tulkotāji, ir sākuši strādāt ES struktūrās ārpus Latvijas. Pēc viņu vērojumiem, tuvākajā nākotnē būtiska loma būs terminoloģiskās izglītības līmenim, tam, cik laba būs valodas prasme un terminoloģiskā kompetence latviešu valodas nozaru speciālistiem. Kā viņi pratīs kopt un attīstīt savas nozares terminoloģiju jaunajos apstākļos. Uz kāda pamata: izmantojot dzimto valodu vai pārejot uz svešvārdiem un citu valodu. Protams, šai ziņā būtiska nozīme būs arī tulkotājiem.

Tātad steidzamākais: jauni, nopietni uzdevumi jāplāno izglītības sistēmā — gan tulkotāju, gan nozaru speciālistu sagatavošanā. Tas nozīmē, ka radikāli jāmaina attieksme pret latviešu valodas mācīšanu pamatskolas un vidusskolas līmenī un jāievieš obligāts terminoloģijas pamatu kurss visās profesionālo studiju programmās, kā tas jau ir daudzās Rietumeiropas valstīs.

Kā uzsvēris latviešu izcelsmes terminologs un interlingvists Ernests Drezens, kura 110 gadu dzimšanas dienas atcerei 2002. gada rudenī Rīgā tika rīkota starptautiska terminoloģijas konference: “Vienota terminoloģija nav iespējama sabiedrībā, kurā grupas un šķiras intereses ir pārsvarā pār nacionālajām.” Latvijas valdībai ir jābūt atbildīgai par to, lai nepieļautu nacionālo interešu nodevību.