Latviešu terminoloģija enerģētikas normatīvajos materiālos

Dr. ing. Kārlis Timmermanis, LZA Terminoloģijas komisijas Enerģētikas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Pārdomas pēc Baltijas terminologu sanāksmes

Eiropas Savienībā (ES) būs divpusīga dokumentu plūsma, un neadekvāti tulkojumi var izraisīt politiskus un juridiskus pārpratumus, kā arī ekonomiskus zaudējumus.

Tāpēc, izstrādājot nacionālo terminoloģiju, jāievēro divi pamatprincipi:

jānodrošina terminu darināšanas vispārīgās teorētiskās prasības (sistēmiskums, kontekstneatkarība, viennozīmība, īsums u.tml.);

terminējamie jēdzieni un lielā mērā arī paši termini jākoordinē ar attiecīgiem jēdzieniem un terminu analogiem lielo valstu (angļu, franču, vācu, krievu) valodās;

Pašlaik zināmā sabiedrības daļā, ieskaitot arī ierēdņus un nozaru speciālistus, vērojama destruktīva nekompetence terminoloģijas jautājumos. Lai to pārvarētu un nodrošinātu Latvijas sekmīgu funkcionēšanu ES,

terminoloģijai kā valsts valodas sastāvdaļai jāgūst daudz nopietnāks valsts juridiskais un finansiālais atbalsts;

jāsekmē vienotās terminoloģijas izveide un plaša ieviešana oficiālajā lietojumā, kā arī automatizēto elektronisko terminu bāzu attīstība un plaša bezmaksas pieejamība;

jānodrošina valsts valodas pamatu pastiprināta apguve pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības sistēmā;

jāievieš obligāts speciālā lietojuma valodas un terminoloģijas kurss visās profesionālo studiju programmās, tādejādi sekmējot jauno speciālistu terminoloģisko kompetenci nacionālajās un arī ES struktūrās;

nozaru ministrijām un citām valsts institūcijām jābūt atbildīgām par pareizas terminoloģijas lietošanu sev pakļautajās struktūrvienībās;

izdevniecībām jāatbild par terminoloģijas pareizību savos izdevumos;

jāpastiprina sadarbība starp Baltijas valstu atsevišķo tautsaimniecības nozaru terminologiem, jo vairākos gadījumos vienas valsts izstrādnes vismaz daļēji var tikt izmantotas pārējās divās valstīs.

Dažas raksturīgas terminu kļūdas Latvijas enerģētikā

Neraugoties uz to, ka enerģētikā, īpaši elektroenerģētikā, izstrādņu līmenī terminoloģijas stāvoklis ir labāks nekā vairākās citās nozarēs (izdotas 5 tulkojošās vārdnīcas un skaidrojošās vārdnīcas divas daļas, izdošanā atrodas skaidrojošās vārdnīcas 3. daļa, un tiek gatavots šīs vārdnīcas 4. daļas manuskripts, adaptēti Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas 7 terminoloģijas standarti), tomēr vairāki iepriekšējā sadaļā minētie trūkumi attiecināmi arī uz enerģētikas nozari. Plašāk par šīs nozares terminoloģijas stāvokli, problēmām un iespējamajiem risinājumiem jau esmu rakstījis vairākkārt (piemēram, žurnāla “Enerģija un Pasaule” 2003. gada 3. numurā). Tāpēc šoreiz aplūkošu tikai dažus raksturīgus terminu nepareizus lietojumus tādos enerģētikai nozīmīgos materiālos kā:

Union of the electricity industry (EURELECTRIC). Electricity directive. EURELECTRIC inofficial consolidated version 12 june 2003. Tulkojums latviešu valodā. 2003. g. jūlijs, 29 lpp.;

Nacionālā enerģētikas konfederācija. Latvijas Nacionālās enerģētikas programmas atjaunināšanas pamatnostādnes. Galaatskaite. 2003. g. Augusts, 60 lpp.;

LR Ekonomikas ministrija. Pamatnostādnes Latvijas elektrības tirgus priekšnosacījumu izveidei (projekts). 2003. g. Oktobris, 17 lpp.

Angļu valodā terminu electricity lieto gan elektrības, gan elektroenerģijas apzīmēšanai. Latviešu valodā turpretī termini elektrība un elektroenerģija lietojami diferencēti, jo ar elektrību latviešu valodā saprot vai nu fizikas nozari, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, to pastāvēšanu, kustību un savstarpējo mijiedarbību, vai arī visu to parādību kopu, kura saistīta ar elektriskajiem lādiņiem un elektromagnētisko lauku. Elektroenerģija turpretī ir definēta kā enerģijas veids, ko iegūst elektrostacijās ar elektroģeneratoriem un ko patērē elektrotehniskās ietaises — elektropatērētāji. Matemātiski elektroenerģiju izsaka kā sprieguma, strāvas un laika reizinājumu. Varbūt elektroenerģijas aizstāšana ar elektrību ir saprotama (ne attaisnojama) neprofesionālos plašsaziņas līdzekļos, bet šo terminu jaukšana nekādā ziņā nav pieļaujama profesionālos oficiālos materiālos. Turklāt iepriekš minētajos materiālos bieži vienā un tajā pašā nozīmē lietots gan termins elektrība, gan elektroenerģija.

Vārds klients nepareizi lietots termina [elektroenerģijas] lietotājs jeb elektrolietotājs (angļu [electricity] consumer, [electricity] customer, krievu gjnht,bntkm ['ktrnhbxtcrjq 'ythubb], vācu Kunde [elektrischer Energie]) vietā. Atbilstoši Starptautiskās elektrotehnikas komisijas terminoloģijas standartiem elektroenerģijas lietotājs definēts kā “juridiska vai fiziska persona, kas noslēgusi līgumu ar elektroapgādes uzņēmumu par elektroenerģijas piegādi tās elektroenerģijas patērētājiem”. Gluži tāpat kā iepriekš, termina elektroenerģijas lietotājs aizstāšana ar vārdu klients (franču valodā client nozīmē to pašu, ko [pakalpojuma] lietotājs) būtu pieļaujama sadzīviskā lietojumā, bet nekādā gadījumā oficiālos materiālos. Vecākā paaudze atceras, ka pirmskara Latvijā šajā nozīmē sarunvalodā bija ieviesies ģermānisms kunde.

Termins [elektroenerģijas] lietotājs bieži jaukts ar terminu [elektroenerģijas] patērētājs jeb elektropatērētājs (angļu electrical utiliztion equipment, krievu ghbtvybr ['ktrnhbxtcrjq 'ythubb], vācu Elektroenergieverbrauchsmittel), kam ir pavisam cita nozīme — “iekārta vai ierīce, kas patērē elektroenerģiju, pārveidojot to citā (mehāniskajā, siltuma u.tml.) enerģijā”.

Daudzviet, īpaši pirmajos divos no minētajiem materiāliem, tiek jaukts termins drošums ar terminu drošība:

drošums (angļu reliability, krievu yflt;yjcnm, vācu Zuverlässigkeit) tiek definēts kā “tehniska objekta kompleksa īpašība — izpildīt tam paredzētās funkcijas, saglabājot noteiktās robežās savus raksturlielumus”;

drošība (angļu safety vai security, krievu ,tpjgfcyjcnm, vācu Sicherheit) visplašākā nozīmē tiek skaidrota kā “bīstamu draudu neesamība”. Elektrodrošība savukārt standartos skaidrota kā “organizatorisku pasākumu un tehnisku līdzekļu sistēma, kas aizsargā cilvēkus pret bīstamu elektriskās strāvas, elektriskā loka, elektriskā lauka un statiskās elektrības iedarbību”.

Diemžēl angļu tekstos ne vienmēr precīzi ievērots terminu reliability, safety un security lietojums. Tāpēc, tulkojot angļu tekstus, terminu drošums vai drošība izvēlē jāvadās ne tikai no angļu termina, bet arī no konteksta.

Runājot par tautsaimniecības jomām, latviešu valodā jālieto termins nozare (angļu sector, branch, field, krievu jnhfckm, vācu Zweig, Bereich), nevis anglicisms sektors, kas latviešu valodā lietojams savā matemātiskajā nozīmē vai, atsevišķos gadījumos, kādas iestādes specializētas nodaļas apzīmēšanai.

Visai bieži tiek jaukts jēdziens, ko apzīmē ar terminu lielums, ar jēdzienu, ko apzīmē termins vērtība:

fizikāls lielums (angļu physical quantity, krievu abpbxtcrfz dtkbxbyf, vācu physikalische Gröše) — parādības, ķermeņa vai vielas pazīme, ko var atšķirt kvalitatīvi un raksturot kvantitatīvi;

lieluma vērtība (angļu value of a quantity, krievu pyfxtybt dtkbxbys, vācu Gröšenwert) — konkrēta fizikālā lieluma vērtība, kas izteikta kā mērvienības reizinājums ar skaitli.

Bieži ar nepieļaujamiem anglicismiem izceļas LR Ekonomikas ministrijas gatavotie materiāli. Izņēmums nav arī tikko izstrādātais projekts Pamatnostādnes Latvijas elektrības tirgus priekšnosacījumu izveidei, kurā LZA TK akceptēto terminu vietā lietoti pašdarināti anglicismi, piemēram:

termina kopfonds (angļu pool) vietā lietots anglicisms pūls;

termina aktuāltirgus (angļu spot market) vietā lietots anglicisms spot tirgus.

Pēc kā vadīties

Mēs dzīvojam pārejas laikā, kad nākas lietot dažādos gados izdotu literatūru, tai skaitā padomju laika normatīvos materiālus, kas bieži pieejami tikai krievu valodā, un ES standartus, kas parasti Latvijā adaptēti ar virsraksta metodi un tāpēc pieejami tikai angļu vai vācu valodā. Dažādu laiku dažādos latviešu tekstos, ko izstrādājuši atšķirīgu kvalifikācijas līmeņu un profesionālās orientācijas speciālisti, nereti viena un tā paša jēdziena apzīmēšanai izmantoti gan žargona vārdi, gan ģermānismi, gan rusismi, gan anglicismi. Rodas jautājums, kā likumu, normatīvo materiālu, tehnisko projektu, mācību grāmatu, zinātnisko rakstu krājumu un elektroenerģētikas plašsaziņas līdzekļu veidotājiem latviešu valodā izvēlēties pareizos terminus, lai īstenotu vienotās terminoloģijas principu valstī.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 28. novembra noteikumiem Nr. 405 ir jālieto tikai LZA TK apstiprināti termini. Vārdnīcu un citu terminu krājumu saraksti, kuros ietvertos terminus akceptējusi LZA TK, atrodami laikraksta “Latvijas Vēstnesis” 2001. gada 11. aprīļa numurā, kā arī mājaslapā www.lza.lv/lat/TK/sakumlapa.htm.

Strukturāli LZA TK sastāv no 24 nozaru terminoloģijas apakškomisijām, kas veidotas atbilstoši Latvijas Zinātnes padomes 16.11.1999. apstiprinātajam Latvijas zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstam un kurās darbojas ap 230 dažādu zinātnes nozaru speciālisti. Elektroenerģētikas terminoloģija ir Enerģētikas terminoloģijas apakškomisijas pārziņā. Nozares terminus apstiprina attiecīgā LZA TK apakškomisija savā sēdē. Gadījumos, kad termins ir diskutabls un pārsniedz vienas nozares robežas, to apspriež un galīgo lēmumu pieņem LZA TK plēnums, kuru veido TK vadība un visu apakškomisiju priekšsēdētāji.