Jo mācāmies paši, jo labāks mūsu darbs

Raits Černajs, Valsts kontrolieris, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

Abpusējā sadarbības līguma lietderība

— Gandrīz pirms diviem gadiem Valsts kontrole (VK) sāka nozīmīgu divpusējās sadarbības jeb tā dēvēto Twinning projektu ar Apvienotās Karalistes Valsts kontroli. Šogad tas beidzas. Kā jūs vērtējat līguma rezultātus, ko tas devis mūsu valstij?

— Pašlaik pieliekam punktu sadarbības līgumam starp Valsts kontroli un Apvienotās Karalistes Nacionālo audita iestādi, kas ir augstākā kontrolējošā institūcija šajā valstī. Šo plašo sadarbības projektu finansēja no Eiropas Savienības (ES) resursiem. Tajā piedalījās ne tikai VK, Finanšu ministrija, bet arī dažas citas mūsu valsts institūcijas, taču stāstīšu par VK darbību šajā aspektā. Starp citu, šos divus gadus mums pastāvīgi palīdzēja Lielbritānijas konsultants Pīters Kārlils. Darbības lauks bija visai plašs — juridiskās bāzes nostiprināšana un attīstība, iekšējās struktūras pilnveidošana, revīzijas metodikas uzlabošana, personālattīstības, informācijas tehnoloģijas un VK administratīvās kapacitātes stiprināšana. Turklāt visos šajos virzienos strādājām, nesamazinot ieplānoto revīziju skaitu, papildus netērējot budžeta līdzekļus. Tika izveidotas vairākas darba grupas, kas strādāja konkrētos virzienos — gan VK jaunā likuma un nolikuma izstrādē, finanšu un lietderības revīziju jautājumos, gan ES resursu izmantošanas kontrolē u.tml. Protams, lai minētos uzdevumus sekmīgi izpildītu, mūsu darbiniekiem vajadzēja daudz mācīties, uzkrāt zināšanas šajos jautājumos. Tagad varu teikt, ka ar rezultātiem esmu apmierināts, — darba grupas izstrādājušas vairākas revīziju rokasgrāmatas, piemēram, par VK likumu, tās nolikumu, kur tiek precizētas VK sadarbības formas ar revidējamajām institūcijām; pakāpeniski iegādājamies jaunas informācijas tehnoloģijas, nomainām datorus — gan pērkot jaunus, gan tos nomājot, kas savukārt ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.

— Pastāstiet, lūdzu, par darbinieku profesionālo izaugsmi un tās perspektīvām minētā projekta īstenošanas rezultātā!

— Jā, mācības, pastāvīga zināšanu papildināšana ir garants mūsu kvalitatīvajam veikumam, tāpēc šajā gadā tam veltīta īpaša uzmanība. Praktiski pabeigta darbinieku amata aprakstu izstrāde. Katram strādājošajam ir individuālais plāns, to skaitā mācību plāns — vai tas notiek grupā vai patstāvīgi. Turklāt daudzi mūsu darbinieki iegūst arī akadēmisko izglītību dažādās augstskolās. Pirms pāris gadiem tikai mēģinājām identificēt tās jomas, kur nepieciešamas konkrētas zināšanas, praktiskās iemaņas, bet šogad jau notiek darbinieku individuāla vērtēšana pēc unificētas formas, izmantojam arī speciālas aptaujas anketas. Balstoties uz amata aprakstiem, individuālajiem plāniem, veicam atestāciju, un gribu uzsvērt, ka tā nav kampaņa, bet gan sistēma, kas tiek iedibināta, lai precīzi, objektīvi katrā konkrētā darbavietā varētu atrast spējīgāko darbinieku. Un attiecīgi noteikt gan atalgojumu, gan radīt iespējas kvalitatīvi strādāt labos darba apstākļos. Tiesa, pašlaik veicam selektīvu vērtēšanu kā pilotprojektu, kur ar padomu palīdz arī speciālisti no Lielbritānijas. Pilnīgi kompleksu darbinieku novērtēšanu varēsim īstenot nākamajā gadā.

Ne tikai ņēmēji, bet arī devēji

— Pirms dažiem gadiem kādā no mūsu sarunām jūs ar gandarījumu minējāt pirmo iznākušo Revīzijas rokasgrāmatu, kas bija tapusi ar Pasaules bankas finansiālu atbalstu, piesaistot kādu pazīstamu auditorfirmu. Bet tagad jau uzrakstītas trīs revīziju rokasgrāmatas. Vai pirmā būtu norakstāma, un kas jauns ir nupat uzrakstītajās?

— Nē, pirmā Revīzijas rokasgrāmata nav zemē nomesta nauda, kā mācību līdzeklis tā kalpo joprojām, bet dzīve rit uz priekšu. Pirms diviem trim gadiem šķita, ka esam pietiekami gudri savas darbības laukā, taču, laikam ritot, mainās situācija, parādās jaunas risināmas problēmas. Kā jau sākumā minēju, projekta īstenošanas gaitā darba grupas uzrakstīja trīs jaunas revīziju rokasgrāmatas, un, iespējams, drīzumā būs ceturtā par korupciju, krāpšanas gadījumiem — kādā veidā tos identificēt, kādi ir šie kritēriji u.tml.

Bet līdzšinējie darba grupas locekļi — rokasgrāmatu autori — ir vairāki, visus pat nosaukt nespēšu. Piemēram, lielu ieguldījumu devis VK vecākais revidents Uldis Krēmers, kas stažējās Briselē Finanšu direktorātā, pašlaik gan viņš strādā mūsu Finanšu ministrijā. Varu minēt VK kolēģiju locekles Inu Balceviču, Daci Grīnbergu un vēl citus, kuri virza metodoloģisko attīstību. Liels prieks, ka VK šajos gados izaugusi jauna paaudze ar labām zināšanām un valodu prasmi. Tas dod iespējas mums brīvi operēt starptautiskajā audita vidē. Un ne tikai pašu darbiniekiem braukt mācīties, apgūt citu valsti pieredzi kontroles jomā — arvien biežāk arī mūsu darbiniekus aicina kļūt par vieslektoriem citās ES kandidātvalstīs un pat dalībvalstīs.

Ar Latvijas Valsts kontroli aizvien vairāk sāk rēķināties arī citu valstu augstākās kontrolējošās iestādes. Kā nesen izteicās kāds mans pasniedzējs Kanādā, kur es mācījos pirms vairākiem gadiem, “ir patīkami apzināties, ka jūs no saņēmējiem esat kļuvuši par donoriem, tas ir devējiem...”. Lūk, Ina Balceviča jau ieguvusi starptautiski sertificēta lektora statusu, Dace Grīnberga dodas uz īslaicīgiem kursiem Norvēģijā, bet jau nākamgad vairākus mēnešus Bulgārijā mācību programmas ietvaros lasīs lekcijas citiem kolēģiem. Jāpiebilst, ka ES kandidātvalstis un jaunās dalībvalstis labprātāk par vieslektoriem grib redzēt speciālistus lektorus nevis no Viduseiropas, bet no Austrumeiropas, tostarp Baltijas, valstīm, jo viņi labāk izprot situāciju, kas ir līdzīga šīm valstīm.

Par korporatīvo plānošanu un neplānotajām revīzijām

— Īstenojot starptautisko projektu ar Lielbritāniju, parādījās termins “korporatīvais plāns”. Kāds ir tā saturs un nozīme?

— 2003. gadā revīzijas departamentu kolēģiju locekļi kopīgi ar revidentiem un departamentu direktoriem plānoja veicamās revīzijas un nepieciešamos cilvēkresursus, cilvēkstundas un finansējumu. Darba plānu neatņemama sastāvdaļa VK šā gada korporatīvajā plānā ir plānoto pasākumu ieviešanas stratēģija. Tas ir dokuments, kas nosaka VK darbības prioritātes, resursu sadali un gaidāmos rezultātus. Turklāt korporatīvais plāns nav pašmērķis, bet gan līdzeklis revīzijas darba un tā nodrošināšanas sabalansētībai un koordinācijai. Datorizētā uzskaite ļauj precīzi līdz stundai noteikt mūsu darbinieku laika patēriņu revīzijās, vērtēt un salīdzināt, vai tas nav izdarāms ar mazāku laika patēriņu. Esam tuvu tam, ka varēsim precīzi pamatot izdevumu nepieciešamību, ko varam dot atpakaļ utt. Turklāt tas attieksies ne tikai uz revīzijām, bet arī uz iestādi kopumā. Šajās dienās Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments sāk strādāt jau pie 2004. gada darbības vadlīnijām.

— Taču pēdējā gadā arvien biežāk Valsts kontrolei nākas koriģēt savus plānus un veikt neparedzētas revīzijas, tostarp valdības uzdevumā.

— Protams, visai sarežģītā situācija, vide, kas mums apkārt, nereti maina iepriekš paredzēto. Lai gan likumdošana nosaka mūsu institucionālo neatkarību, tomēr rodas apstākļi, problēmas, kas aktuālas visai valstij, tāpēc VK nedrīkst palikt malā un parasti 25 procentus gadā paredzam neparedzētām revīzijām. Tiesa gan, šogad šie procenti jau pārtērēti... Nupat pēc valdības ieteikuma sākta kompleksa revīzija Rīgas ostā. Tajā iesaistīti 15 revidenti no vairākiem departamentiem, jo jāpārbauda ostas darbība pēdējos piecos gados. Termiņi arī visai strikti — līdz šā gada beigām jau jābūt pirmajiem secinājumiem. Valsts kontrole, protams, nevar komentēt politiskas prioritātes, tās pamatā nosaka vēlētāji. Šajā saistībā tomēr jāatzīst: gan valdības struktūrās, ministrijās, gan citos resoros un uzņēmumos iekšējā audita nodaļās trūkst vajadzīgās kārtības, lai laikus pamanītu kļūdas vai pat nelikumības. Jau pirms pāris gadiem tieši VK bija iniciatore, lai šajās institūcijās tiktu ieviesta stingra iekšējās revīzijas sistēma, kas pirms tam vispār neeksistēja. Ja tā labi darbotos, droši vien mēs būtu izvairījušies no tādiem nepatīkamiem pārsteigumiem kā digitālās televīzijas problēmas, kā nelikumības Elektrosakaru inspekcijā, kurā jau pirms pieciem gadiem VK atklāja trūkumus, taču toreiz nesekoja atbilstoša reakcija. Pašlaik VK veic ārpuskārtas saimnieciskās darbības revīziju “Lattelekom”. Šie daži piemēri vien liecina par analītiskā darba, iekšējās revīzijas nepilnībām un attiecīgo struktūru nereaģēšanu uz trūkumiem laikus.

Par administratīvās kapacitātes nostiprināšanu

— Kā zināms, 2003. gada sākumā sākts vēl viens VK un Nīderlandes Valsts kontroles projekts par vadības sistēmas pilnveidošanu un administratīvās kapacitātes nostiprināšanu Latvijas Valsts kontrolē. Vai tas nedublējas ar iepriekšējo tā dēvēto Twinning līgumu?

— Kad nobeigumam tuvojās minētais pirmais līgums, konstatējām, ka joprojām ir dažas problēmas, kas risināmas tuvākajā laikā, turklāt jau saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas bija viens no motivācijas iemesliem šā sadarbības plāna turpinājumam. ES to atbalstīja, tika rīkots konkurss, kurā piedalījās Apvienotās Karalistes un Spānijas izstrādātais projekts. Lai gan uzvarēja Lielbritānijas projekts, arī Spānijai bija daudz interesantu priekšlikumu, tāpēc ceram perspektīvā ar viņiem sadarboties. Piemēram, mūs ieinteresēja spāņu izstrādātā personāla rokasgrāmata, politisko partiju finansēšanas jautājuma risinājums, kas arī mūsu valstij ir aktuāls un to kā karstu kartupeli mētā no vienas rokas otrā... Uzskatu, ka savstarpējā sadarbība starp valstu kontrolējošajām institūcijām ir ļoti vajadzīga. Nesen pabiju pie Bulgārijas kolēģiem, izvērsās ļoti noderīga domu apmaiņa, un domājam, ka drīzumā varētu slēgt sadarbības līgumu par regulāru informācijas un pieredzes apmaiņu, jo risināmās problēmas ir līdzīgas. Taču te nonākam pie šā jautājuma otras puses. Mums nepārmet, ka sadarbojamies delegāciju līmenī, bet, nedod Dievs, ja tiek tērēti kādi līdzekļi šādām apmaiņām, tad nu gan nereti saceļas liela brēka plašsaziņas līdzekļos. Tajā pašā laikā noziedzīgās struktūras nežēlo ne naudu, ne citus līdzekļus, lai palielinātu savu ietekmi, modernizētu tehnisko aprīkojumu, starptautiski sadarbotos savā līmenī.

Attiecībā uz otrā Twinning sadarbības projekta turpinājumu viena no svarīgākajām tā sadaļām ir ES resursu izmantošanas pārbaude — nu jau ar skatienu uz situāciju, kad būsim ES dalībvalsts. Sāksim apsaimniekot strukturētos fondus, būs jāstrādā pēc speciālas metodikas, kas kļūtu saprotama visā Eiropā un dotu pārliecību: jā, katrs ieguldītais lats vai eiro, kas paredzēts konkrētajiem mērķiem, tik tiešām tam kalpo. Jo pretējā gadījumā tas būs saistīts ar stingrām sankcijām. Piemēra pēc — ja, teiksim, paredzēto auzu vietā iesēs kviešus, tas būs jau nopietns pārkāpums. Otrs uzdevums, uz ko VK jāorientējas, būs pašu valsts ienākumu revīzija. Protams, tas nenoņems atbildību ienākumu un nodokļu kontrolē no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), tomēr VK būs jādod savs atzinums par valsts ieņēmumiem, jo no tā būs atkarīgs mūsu līdzfinansējums ES fondu piešķiršanā. Jāteic, ka otrajā posmā jeb projekta sadarbības turpinājumā iekļausies gan Lielbritānijas, gan Nīderlandes abi projekti, kuri tiek un arī nākamgad tiks īstenoti kopīgi, galvenokārt par ES līdzekļiem.

Nākampavasar — atbildīga sanāksme Rīgā

— Šis rudens Valsts kontrolei bijis diezgan bagāts ar ciemiņiem no citām valstīm — oktobra vidū Latviju oficiālā vizītē apmeklēja Ķīnas Nacionālā audita biroja delegācija, par ko “Latvijas Vēstnesis” jau rakstīja, bet tā paša mēneša beigās ieradās Eiropas Revidentu (Auditoru) tiesas direktors Kriss Koks un Ārējo sakaru daļas vadītājs Dīters Bokems. Kas pēdējos interesēja Latvijā?

— Eiropas Revidentu tiesas pārstāvju galvenais mērķis bija pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar 2004. gada marta beigās paredzēto Viduseiropas un Austrumeiropas, kā arī Kipras, Maltas un Turcijas augstāko kontrolējošo institūciju un Eiropas Revidentu tiesas sanāksmi Rīgā. Latvijai ir tas gods rīkot šo pēdējo kandidātvalstu saietu pirms uzņemšanas ES. Laikam sakarā ar to, ka man kā valsts kontrolierim ir visgarākais stāžs šādā amatā Viduseiropas un Austrumeiropas valstu vidū (man pat neoficiāli piešķirts seniora prezidenta tituls), sanāksmē būs jālasa ziņojums par kandidātvalstu attīstības progresu no 1999. gada līdz mūsdienām. Tas ir gan liels gods, gan liela atbildība. Taču domāju, ka viesus mēs Latvijā protam labi uzņemt.

Rita Belousova, “LV” nozares redaktore