Mūsu nodokļu iekasēšana uzlabojas, bet tā varētu vēl pieaugt

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers Latvijas Televīzijā vakar, 13.novembrī

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

No intervijas Latvijas Televīzijas 13. novembra raidījumā “Valsts pirmās amatpersonas” pulksten 19.20. Vada žurnālists Ervīns Grandavs

— Sākšu ar jautājumiem no mapes, kur ir arī skatītāju jautājumi. Kad valdībai paaugstināja algas, jūs, to komentējot, teicāt, ko no savas algas varat arī atteikties. Kas šobrīd notiek ar jūsu algu?

Ainars Šlesers: — No savas algas es esmu atteicies, neesmu to nekad saņēmis. Šie līdzekļi tiek pārskaitīti Kristīgās palīdzības fondam, kuru dibināja arhibīskaps Jānis Vanags, metropolīts Jānis Pujats un arhibīskaps Jānis Šmits. Šo jautājumu es esmu definējis tā, ka manai algai ir jāaiziet bērnu jautājumu risināšanai, un minētais fonds to arī dara.

— Vai jums ir viegli strādāt ar premjerministru Einaru Repši?

A.Šlesers: — Darbs valdībā ir ļoti intensīvs, ne vienmēr visus jautājumus, kurus mēs skatām valdības sēdē, mēs spējam arī izdiskutēt līdz galam. Vienmēr paliek kas neizrunāts. Neskatoties uz daudzām krīzes situācijām, mēs tomēr strādājam un esam vienojušies par kopēju darbu šajā valdībā. Domāju, mūsu sadarbība būs pietiekami aktīva, ja abas puses būs tajā ieinteresētas. Es nesen runāju ar Ministru prezidentu, un šķiet, ka mūsu sadarbība ir diezgan konstruktīva.

— Cik bieži jūs tiekaties ar Einaru Repši?

A.Šlesers: — Katru nedēļu mēs tiekamies valdības un Ministru kabineta Komitejas sēdēs. Nākotnē es centīšos ar Repšes kungu tikties biežāk, nekā tas ir bijis līdz šim.

— Tātad līdz šim ārpus sēdēm jūs esat tikušies reti?

A.Šlesers: — Jā, tā varētu teikt, bet nākotnē tādas iespējas būs biežāk.

— Vai koalīcijas strīdu laikā pasliktinājās arī jūsu attiecības ar Einaru Repši?

A.Šlesers: — Redziet, Saeimā ir ievēlēti 67 deputāti, kas līdz šim nekad nav strādājuši politikā. Valdībā ir tikai trīs ministri, kam ir šī darba pieredze. Protams, visā šajā procesā arī es nestāvēju malā. Piemēram, jautājumā par budžeta pieņemšanu. Es nevarēju klusēt, kad bērni kā prioritāte, par kuru mēs vienojāmies, veidojot valdību, tika aizmirsti.

— Tas tā skarbi skan — aizmirsti?

A.Šlesers: — Kad veido budžetu, ir jāatceras, ka valdība sastāv no četrām daļām.

Vēlētāji no ikviena, arī Pirmās partijas, gaida rezultātu. Pirmsvēlēšanu laikā mēs aktīvi solījām palīdzēt bērniem, kā arī noteikt 2004. gadu par ģimenes un bērnu gadu.

— Bet tomēr, vai bija personiska konflikta pazīmes jūsu un Einara Repšes attiecībās?

A.Šlesers: — Konflikta mums ar premjerministru nav bijis, bet mēs esam diskutējuši par daudziem jautājumiem, tai skaitā arī bērnu jautājumu. Es gribētu teikt, ka valdības krīzei bija gan sliktā puse — varbūt pārāk daudz bija iejaukta sabiedrība, gan pozitīvais — valdība ir noteikusi, ka nākamais būs bērnu un ģimenes gads, tas ir sasniegums. Tāpat arī tas, ka E.Repše piekrita meklēt 30 miljonus latu demogrāfiskās situācijas risināšanai, jo šobrīd valstī mirst 30 tūkstoši cilvēku, bet dzimst tikai 20 tūkstoši. Tā ka šie jautājumi ir atzīti par prioritātēm, un mēs to kopīgi esam sasnieguši.

— Vai nākamā gada budžeta izskatīšana varētu kļūt par draudu koalīcijas pastāvēšanai?

A.Šlesers: — Es domāju, ka ne.

— Vai jūs būtu gatavs uzņemties valdības vadītāja amatu, ja politiskā situācija mainītos?

A.Šlesers: — Es domāju, nevajag nodarboties ar spekulācijām, jo šobrīd ir Einara Repšes valdība. Es ceru, valdībai nebūs jāmainās, bet ir jāsaprot, ka to veido četras koalīcijas partijas un ir nepieciešamas līdzvērtīgas partneru attiecības. Tādas līdz šim nav bijušas, jo “Jaunais laiks” ir juties kā galvenais spēlētājs politiskajā laukā. Bet mēs esam parakstījuši saprašanās memorandu, un arī “Jaunais laiks” ir piekritis būt līdzvērtīgs partneris. Tā ka, es domāju, dzīve būs savādāka, bet, protams, laiks rādīs.

— Pasaules dabas fonda Latvijas nodaļas direktors žurnālā “Nedēļa” izsakās, ka apmēram 30 līdz 40 procenti Latvijas mežos strādājošo nemaksā nodokļus. Vai jums ir zināms, par kādu summu varētu būt runa?

A.Šlesers: — Nodokļi joprojām netiek maksāti daudzās nozarēs. Es domāju, Valsts ieņēmumu dienestam ir jāstrādā vēl aktīvāk, neraugoties uz to, ka pēdējā laikā nodokļu iekasēšana ir palielinājusies, taču apmierinošs rezultāts joprojām nav sasniegts. Ir jāpārbauda ne tikai tās firmas, no kurām var daudz ko paņemt, bet arī tās, kuras strādā un nodokļus nekad nemaksā. Aplokšņu algu apkarošana ir ļoti svarīga. Cilvēki gan saka, ka negrib maksāt nodokļus, labāk vairāk saņemt algā. Taču, ja cilvēkam notiek kāda nelaime vai pienāk vecums, viņš gribēs saņemt pienācīgu pensiju, atbalstu no valsts. Ir jāsaprot, ka nauda, kas tiek maksāta nodokļos, tiek izmaksāta pensijās un pabalstos.

— Bet vai ir kādas aplēses, cik naudas netiek nomaksāts šajā nozarē nodokļos?

A.Šlesers: — Gribētu teikt, ka ēnu ekonomika vēl joprojām ir pietiekami liela, un vēlreiz ir jāaicina Valsts ieņēmumu dienests ķerties klāt visām nozarēm, arī jūsu minētajai meža nozarei. Ir jādara viss, lai nodokļi tiktu maksāti. Nodokļu iekasēšana uzlabojas, bet tā varētu vēl pieaugt, ja cilvēki saprastu, ka nemaksāt nodokļus vairs nedrīkst.

— Šī fonda Latvijas nodaļas direktors uzskata, ka šajā nozarē valstij nodokļos netiek nomaksāti 8 līdz 15 miljoni latu.

A.Šlesers: — Tas tā varētu būt.

— Ko valdība dara, lai šo summu varētu atgūt?

A.Šlesers: — Situācija diemžēl ir tāda, ka nodokļus cilvēki nevēlas maksāt. No otras puses, ir tiesa, ka nodokļi ir pārāk augsti. Ja runājam par uzņēmuma ienākuma nodokli, man ir liels prieks, ka, pateicoties Pirmās partijas iniciatīvai, manai un Jura Lujāna aktīvai darbībai, tas tiek samazināts līdz 15 procentiem. Šī nodokļu samazināšana, pēc mūsu domām, palielinās kopējos nodokļu ieņēmumus, jo ne vienmēr lielos nodokļus visi var samaksāt. Samazinot uzņēmuma ienākuma nodokli vēl vairāk, varbūt pat līdz 12,5 procentiem, mēs kopīgo iekasēto masu palielinātu vēl vairāk. Mēs saprotam, ka nodokļus visur samazināt nevar, taču tendence ir jāturpina. Esmu pārliecināts: ja veselas nozares nemaksā nodokļus, tad kaut kas nav kārtībā ar nodokļu sistēmu. Pašreiz ir sācies aktīvs dialogs ar daudzām nozarēm, tai skaitā ar meža nozari. Mēs diskutēsim, kā uzlabot biznesa vidi, un nodokļu jautājums būs tas, kuru es aktualizēšu.

— Pirms jūsu partijas paziņojuma par bērnunamu slēgšanu kā tika veikta situācijas analīze?

A.Šlesers: — Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks strādā jau kopš valdības apstiprināšanas, un ir jāizsaka vien nožēla, ka reāls darbs sākās tikai pirms pusgada, jo nebija sekretariāta, cilvēku resursu. Šā pusgada laikā ministrs ir izdarījis diezgan daudz. Bērnu jautājumu aktualizēšana notika jau kopš partijas pirmās dibināšanas dienas. Šī problēma valstij ir pietiekami liela. Apmēram četri tūkstoši bērnu dzīvo bērnunamos, pie tam lielākā daļa ir dzīvu vecāku bāreņi. Daudzi bērni dzīvo arī internātos. Tieši tāpēc ir arī izveidots šāds postenis valdībā. Ko mēs pēdējās dienās redzam Latvijas Televīzijā? Māte nogalina trīsgadīgu bērnu, cits bērns tiek applaucēts ar verdošu ūdeni, kādi vecāki bērnu liek verdošā ūdenī tikai tāpēc, ka viņš pārāk daudz bļauj vai dara citas palaidnības. Bērni ir ļoti neaizsargāti. Pagājušajā nedēļā iznāca tā, ka Baštika kungam piezvanīja kāds cilvēks un informēja, ka kāds deviņus gadus vecs zēns alkohola reibumā guļ Vaivaru rehabilitācijas centrā. Protams, mēs nevarējām nereaģēt. Baštika kungam nebija dienesta mašīnas, bet es, protams, biju ar mieru braukt ar viņu kopā. Mēs bijām satraukušies, ka šis bērns var nomirt. Kad mēs aizbraucām, ieraudzījām pavisam citu ainu. Izrādījās, ka šis zēns tur nav pirmo reizi, viņš ir Narkoloģiskā centra uzskaitē. Šis zēns savos deviņos gados jau ir alkoholiķis. Mēs ieguvām informāciju, ka viņš nav vienīgais bērnunamā, kurš lieto alkoholu. Mēs ar ministru aizbraucām uz bērnunamu, kur bijām bijuši arī agrāk, tikai gaišā dienas laikā, kad mūs sagaidīja ar dziesmām un dejām. Mēs ieraudzījām, ka lielākā daļa bērnu bija apdzērušies. Audzinātājas uz to vienkārši noskatījās un mums atbildēja, ka bērniem bija diskotēka un viņi nedaudz iedzēra. Paši bērni atzinās, ka viņi dzēruši gan alu, gan degvīnu.

— Ja bērnunami tiks slēgti, kas notiks ar šiem mazgadīgajiem alkoholiķiem?

A.Šlesers: — Ir jāpateicas mūsu masu medijiem par to, ka viņi kārtējo reizi sarīkoja sensāciju. Situācija ir pilnīgi cita. Mēs ar Baštika kungu teicām, ka ir jāatsakās no bērnunamiem kā sistēmas. Mums ir jāpāriet no valsts aprūpes uz ģimenes aprūpi. Mēs nekad neesam domājuši, ka rīt atnāksim un aizvērsim bērnunamus. Tas nav risinājums, un mums tāda doma nekad nav bijusi.

— Jā, jūs runājat par desmit gadu periodu.

A.Šlesers: — Es gribētu paskaidrot. Ja mēs runājam par zīdainīšiem un maziem bērniem līdz trīs četru gadu vecumam, tad mums jādara viss, lai šie bērni būtu juridiski brīvi un tos varētu adoptēt. Adopcija šiem bērniem ir vislabākais, un tā bērns iegūst pilnvērtīgu ģimeni. Ja gadījumā adopcija nav iespējama, ir jārunā par audžuģimenēm. Tas ir daudz labāks modelis nekā bērnunami. Mēs domājam sadarbībā ar pašvaldībām, kas ir to tiešais pienākums, veidot audžuģimeņu tīklus, lai varētu izvietot tos bērnus, kuriem nav labvēlīgu apstākļu viņu pašu ģimenēs. Protams, mums visi spēki jāveltī tam, lai šo audžuģimeņu tīklu varētu izveidot pēc iespējas ātrāk, varbūt nevis desmit, bet piecos gados. Jā, tie bērni, kam šobrīd ir desmit vai trīspadsmit gadu, varbūt arī netiks adoptēti. Bet valstij ir jāuzņemas atbildība par ikvienu bērnu. Mums jāsaprot, ka ir bērni invalīdi un ir speciālie bērnunami, par kuriem būs arī jārūpējas, lai neviens bērns nebūtu uz ielas. Bet mums ir skaidri jāpasaka, ka pēckara bērnunamu sistēma, kas tika izveidota tāpēc, ka daudzu bērnu vecāki aizgāja bojā karā, pašreiz, kad vecāki ir vienkārši nodzērušies vai ir narkomāni un dzīvo izlaidīgu dzīvi, ir jāmaina. Un šie desmit gadi ir nepieciešami tāpēc, ka process notiks pakāpeniski. Mazos bērnus adoptēt vai nodot audžuģimenēs ir daudz vienkāršāk nekā padsmitniekus. Daudzi saka: viņam ir tikai trīspadsmit gadi, bet jau dzer un pīpē, viņu neviens negribēs adoptēt. Ziniet, tieši par šiem pusaudžiem valstij ir jācīnās.

— Tātad tomēr būs kāda iestāde, kur šie pusaudži varēs palikt?

A.Šlesers: — Patversmes un aprūpes centri būs vienmēr kā starpposms, pirms bērns nokļūst audžuģimenē. Mums ir jādomā par šiem pusaudžiem, jo, ja mēs pasakām, ka viņi ir norakstīti un viņus vairs nevar labot, tas nozīmē, ka viņi nonāks cietumā. Šīs problēmas risināšanā ir jāiesaistās arī kristīgajai pasaulei, draudzēm, jādomā, kā šiem bērniem varētu palīdzēt un izvilkt no purva. Šiem bērniem ģimenes apstākļi ir bijuši drausmīgi, taču arī bērnunamā, kad viņi sanāk kopā, dzīve labāka nekļūst.

— Ekspremjers Andris Šķēle savu biznesa partneru arestu ir salīdzinājis ar notikumiem Krievijā. Aizturēšana pie tam esot notikusi ar izteiktu spēka demonstrāciju. Kā jūs to vērtējat?

A.Šlesers: — Es neesmu piedalījies lēmumu pieņemšanā, arestēšanā un bruņotu un maskētu cilvēku nosūtīšanā uz kādu vietu. Par šo situāciju jālemj tiesībsargājošām institūcijām. Bet tas, ka šis jautājums ir stipri politizēts, ir acīmredzami. Man ir grūti vērtēt šo jautājumu, jo manā rīcībā nav pietiekamas informācijas. Bet, vērojot pēdējo dienu notikumus, kā notiek informācijas apmaiņa starp Andri Šķēli un Ministru prezidentu, ir skaidrs, ka politika neizpaliek. Es ceru, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī un nebūs nekādu politisko uzstādījumu viena vai otra mērķa sasniegšanai. Es domāju, viss notiks saskaņā ar valsts likumdošanu. Ja ir bijis pamats kādu aizturēt, lai par to uzņemas atbildību tie, kas to ir darījuši. Es negribētu vairāk komentēt, tikai vēlreiz uzsvērt: es ceru, ka dzīvojam tiesiskā valstī un šis jautājums nebūs jāsalīdzina ar notikumiem Krievijā.

— Jūsu partijai programmatiska nostādne bija cīņa ar oligarhiem. Vai jūs kādu esat arestējuši?

A.Šlesers: — Mēs esam darījuši diezgan daudz šajā lietā. Tie nav bijuši tikai pirmsvēlēšanu lozungi. Es esmu personīgi iepazīstinājis Ministru prezidentu ar to informāciju par Ventspils grupējumu, kas ir manā rīcībā, par iespējamām nelikumībām “Ventspils naftas” privatizācijā. Šī informācija pašreiz ir prokuratūrā. Es esmu izdarījis visu, kas ir manos spēkos, bet es nedrīkstu izdarīt nekādu spiedienu uz prokuratūru. Es ceru, ka tā godprātīgi veiks izmeklēšanu saistībā ar to informāciju, kas ir tās rīcībā.

— Ko jūs domājat ar vārdu “oligarhi”?

A.Šlesers: — Tie ir cilvēki, kam ir milzīga politiskā un ekonomiskā vara, kā arī ietekme masu medijos.

— Latvijā ir daudz tādu?

A.Šlesers: — Nav daudz.

— Cik?

A.Šlesers: — Es runāju gan par Aivaru Lembergu, gan par Andri Šķēli. Šobrīd gan situācija ir nedaudz mainījusies. Šķēle ir aizgājis no redzamās politikas, arī viņa ietekme ir mazinājusies. Lembergs vēl joprojām ir pietiekami ietekmīgs, lai gan viņš nav redzamajā politikā. Viņi līdz šim ir bijuši šie ietekmīgākie.

— Pagātnē?

A.Šlesers: — Viņa vara ir mazinājusies, un tas lielā mērā ir Pirmās partijas nopelns.

— Pirms vēlēšanām jūs bijāt noskaņoti pārskatīt 90.gadu sākumā notikušo privatizāciju. Jūs pat teicāt: vienam otram nāksies pasēdēt aiz restēm. Vai jūs vairs tā nedomājat?

A.Šlesers: — Ja prokuratūra strādās un veiks savu darbu pietiekami godprātīgi, tad iespējami arī šādi rezultāti, bet es negribētu izdarīt spiedienu uz prokuratūru. Savu pienākumu – informēt – es esmu izpildījis.

— Cik gados, jūsuprāt, mēs spēsim sasniegt Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni?

A.Šlesers: — Latvijas ekonomiskā izaugsme Eiropas Savienībā būs daudz straujāka. Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums ir ļoti labvēlīgs. Mums ir lielas ostas, mums ir visi priekšnosacījumi, lai vidējo Eiropas dzīves līmeni mēs sasniegtu nākamo desmit gadu laikā. Bet mēs to neizdarīsim, ja aktīvi nestrādāsim un valdībai nebūs vienotas stratēģijas un valsts attīstības koncepcijas. Es personiski esmu uzņēmies atbildību vadīt Latvijas tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomi kopā ar citiem ministriem, pašvaldībām un tautsaimniecības nozarēm. Mums ir iespēja strādāt, mums ir jāpanāk, lai Latvijā būtu vairāk rūpnīcu, attīstītos tūrisma nozare.

— Ko šī valdība ir darījusi, lai veicinātu ražošanas attīstību?

A.Šlesers: — Latvijas Attīstības aģentūra tiek reorganizēta, lai izveidotu struktūru, kas spētu strādāt pie investīciju izveidošanas. Konkrēti, tuvākajā laikā Jelgavā tiks celta rūpnīca, radītas darbavietas. Strādāts tiek pie daudziem projektiem. Te gan jāsaka, ka pēdējo trīspadsmit gadu laikā Latvijas Attīstības aģentūra ir bijusi pabērna lomā ar niecīgu budžetu, vājiem cilvēkresursiem.

— Vai jūs vēl studējat augstskolā?

A.Šlesers: — Es esmu iesācis studijas Kristīgajā augstskolā.

— Kurā kursā?

A.Šlesers: — Otrajā. Šobrīd gan es nestudēju, jo man tam diemžēl nav laika.

— Kādi bija saistošākie priekšmeti?

A.Šlesers: — Mani interesē kristīgā filozofija. Ir Bībele, bet uz šīm lietām var skatīties daudz plašāk. Ļoti interesanti ir analizēt to, kā kristīgā ticība ir ienākusi Latvijā. Jo plašāka informācija ir par kristīgo ticību, jo vieglāk būt ticīgam.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā