Ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi skolotājs Tālivaldis Pavārs
Foto: Imants Šleiters |
Tālivaldis Pavārs pelna uzmanību kā personība, kas piedzīvojusi neatkarīgās Latvijas sagrāvi 1940. gadā, pārlaidis trīs Latvijas okupācijas, sagaidījis Latvijas neatkarības atjaunošanos 1991. gadā un ļoti daudz darījis savu līdzcilvēku labā.
Dzimis 1918. gada 31. augustā Maskavā. Bērnību pavadījis Lielzalves muižā. Mācījies Jēkabpils apriņķa Zalves pamatskolā un Jaunjelgavas skolā. 1942. gadā beidzis Jelgavas Valsts skolotāju institūtu un sācis skolotāja darbu Rīgas 12. pamatskolā. No 1943. gada decembra līdz 1944. gada pavasarim bijis latviešu leģionā. Strādājis par Jaunsvirlaukas septiņgadīgās skolas direktoru un Jelgavas TIN vadītāju (1951–1952), tad atsāk studijas LVU Inženierceltniecības fakultātes arhitektūras nodaļā un to absolvē 1958. gadā. Bijis Jelgavas pilsētas Arhitektūras un celtniecības nodaļas vadītāja vietnieks (1958–1973), tad apmēram desmit gadus — arhitekts Vissavienības meliorācijas institūta Jelgavas nodaļā. Tagad pensionārs, dzīvo Jelgavā.
Ar viņu saistītas daudzas lappuses atmiņu tēlojumu grāmatā “Manu jaunu dienu zeme Jaunsvirlauka” (Rīga, 2003). Bijušais direktors restaurējis 1872.gadā dibinātās lauku skoliņas iekšējo plānu un spilgti ieskicējis situācijas toreizējā ciema sabiedriskajā apritē.
Par T. Pavāra nopelniem Jelgavas arhitekta darbā lai savā reizē stāsta citi. Mēs piedāvājam tēlojumu tikai par vienu T. Pavāra bezgala interesantās darbošanās šķautni — par viņa pedagoga un režisora darbību Jaunsvirlaukas lauku skolā. Tas bija neaizmirstams laiks, jo viņš savos audzēkņos spēja modināt zinātkāri, uzturēt latviskumu un iemācīt daudz ko dzīvei noderīgu.