Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums

Saeimas dok. Nr.1582; likumprojekts Nr.521

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2003. gada 11. novembra sēdē akceptēts (prot. Nr. 59, 42.§)
un 12. novembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā (turpmāk — vēlēšanas).

 

2.pants. Tiesības vēlēt Eiropas Parlamentu Latvijas Republikā ir Eiropas Savienības pilsonim, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 18 gadu vecumu un par kuru ziņas ir iekļautas vēlētāju reģistrā Latvijā, ja vien uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 3.pantā minētajiem ierobežojumiem (turpmāk — vēlētājs).

 

3.pants. Tiesību vēlēt nav:

1) personai, kura likumā paredzētajā kārtībā atzīta par rīcības nespējīgu;

2) personai, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;

3) personai, kurai nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņa ir.

 

4.pants. Tiesības kandidēt ievēlēšanai Eiropas Parlamentā ir Eiropas Savienības pilsonim, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja vien uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 5.pantā minētajiem ierobežojumiem.

 

5.pants. (1) Vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un nevar ievēlēt personu, kura Latvijas Republikā:

1) likumā paredzētajā kārtībā atzīta par rīcības nespējīgu;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;

3) bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot gadījumu, ja persona ir reabilitēta;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihisku slimību, kas tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas.

(2) Vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētam Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.

 

6.pants. (1) Ja Eiropas Savienības pilsonis balso vai kandidē attiecīgajās vēlēšanās citā Eiropas Savienības dalībvalstī, viņš automātiski zaudē tiesības balsot, kandidēt un tikt ievēlētam Latvijas Republikā.

(2) Eiropas Savienības pilsonis (kurš nav Latvijas Republikas pilsonis), kurš vēlēšanās vēlas balsot Latvijas Republikā, personīgi ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniedz iesniegumu par vēlēšanos balsot Latvijas Republikā un apņemšanos nebalsot citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina iesniegumu pieņemšanu atbilstoši personas dzīvesvietai Latvijas Republikā.

(3) Iesniegumā persona norāda šādas ziņas:

1) vārdu, uzvārdu;

2) dzimšanas datumu;

3) pilsonības;

4) dzīvesvietas adresi Latvijas Republikā;

5) vēlēšanu apgabalu Eiropas Savienības dalībvalstī, kur persona pēdējo reizi ir ierakstīta vēlētāju sarakstā (reģistrā), ja šāds ieraksts ir bijis;

6) apliecinājumu, ka viņa izmantos savas vēlēšanu tiesības tikai Latvijas Republikā.

(4) Centrālā vēlēšanu komisija izskata personas iesniegumu par vēlmi balsot Latvijas Republikā un informē personu par pieņemto lēmumu. Ja personai atteikta dalība balsošanā, Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Centrālā vēlēšanu komisija ir tiesīga personas piederības valstī pārbaudīt, vai attiecīgās personas vēlēšanu tiesības nav ierobežotas.

(6) Centrālā vēlēšanu komisija sniedz nepieciešamo informāciju par Latvijas Republikas pilsoni attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij, kurā tas ir pieteicies balsot, ja šādu informāciju pieprasa attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts.

(7) Eiropas Savienības pilsonim šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības lūgt Centrālo vēlēšanu komisiju anulēt ierakstu par šo personu vēlētāju reģistrā.

 

7.pants. Valsts prezidentu, Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekli, pilsētas domes, rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes deputātu var pieteikt par kandidātu vēlēšanās, taču, ja attiecīgā persona tiek ievēlēta, tā zaudē valsts amatpersonas amatu un/vai attiecīgo deputāta mandātu.

 

8.pants. Latvijas Republika ir viens vēlēšanu apgabals.

 

 

II nodaļa

Kandidātu sarakstu iesniegšana

9.pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt:

1) Latvijas Republikā reģistrēta politiskā organizācija (partija);

2) Latvijas Republikā reģistrēta politisko organizāciju (partiju) apvienība.

(2) Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcija.

(3) Kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir sešdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.

 

10.pants. (1) Kandidātu sarakstā norāda katra kandidāta vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir), dzimšanas gadu, pilsonības, dzīvesvietu (rajons vai republikas pilsēta), izglītību, darbavietu un amatu.

(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt ievēlējamo deputātu skaitu.

(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.

(4) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija);

2) attiecīgās politisko organizāciju (partiju) apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko organizāciju (partiju) apvienība.

(5) Kandidātu sarakstam jābūt skaidri salasāmam, bez svītrojumiem un labojumiem. To paraksta attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona.

 

11.pants. (1) Kandidātu sarakstam pievienojami šādi dokumenti:

1) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt kandidēt vēlēšanās un ka nekandidē citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

2) visu kandidātu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nepārsniedz 4000 iespiedzīmes;

3) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4.pantā minētajām prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5.pantā minētie ierobežojumi. Attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņiem (kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi) kandidātu sarakstam pievienojams attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas iestādes apliecinājums, ka attiecīgajam kandidātam nav atņemtas tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai ka šāds aizliegums iestādei nav zināms;

4) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta informācija, kurā norādītas šādas ziņas par kandidātu:

a) vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums,

b) personas kods (ja tāds ir),

c) pilsonības,

d) dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta),

e) darbavietas un amati (arī amati nevalstiskajās, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās),

f) kādas izglītības iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

g) ģimenes stāvoklis,

h) informācija par vēlēšanu apgabalu Eiropas Savienības dalībvalstī, kur viņa vārds pēdējo reizi ierakstīts vēlētāju sarakstā (reģistrā), ja šāds ieraksts ir bijis,

i) pēc stāvokļa vēlēšanu saraksta iesniegšanas gada 1.janvārī — kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vieta — rajons, republikas pilsēta), kandidātam piederošie valsts iestādēs reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transportlīdzekļi — to veids, izlaides un reģistrācijas gads), nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vieta — rajons, republikas pilsēta), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām, kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 Latvijas Republikā Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 Latvijas Republikā Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu, kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus, bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu), kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem (norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas — vērtspapīru emitenta — nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norāda tikai to skaitu).

(2) Centrālā vēlēšanu komisija izskata iesniegtos kandidātu sarakstus un informē kandidātu saraksta iesniedzēju par pieņemto lēmumu. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

12.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji ir iemaksājuši Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā drošības naudu 1000 latu apmērā.

(2) Banka drošības naudas maksātājam izsniedz kvīti, kurā norādīts kandidātu saraksta nosaukums, par kuru iemaksāta drošības nauda, maksātājs un iemaksas izdarīšanas laiks. Šī kvīts iesniedzama Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(3) Ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta attiecīgajās vēlēšanās Eiropas Parlamentā ievēlēts vismaz viens deputāts, iemaksātā drošības nauda atdodama maksātājam.

(4) Drošības naudu, kas iemaksāta par kandidātu sarakstu, no kura attiecīgajās vēlēšanās Eiropas Parlamentā nav ievēlēts neviens deputāts, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.

 

13.pants. (1) Ne vēlāk kā 50 dienas pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija nosūta citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm to Eiropas Savienības pilsoņu sarakstus, kuri Latvijas Republikā reģistrēti kā kandidāti.

(2) Ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija nosūta citām Eiropas Savienības dalībvalstīm to Eiropas Savienības pilsoņu sarakstus, kuri Latvijas Republikā reģistrēti kā vēlētāji.

(3) Centrālā vēlēšanu komisija, saņemot no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm kandidātu un vēlētāju sarakstus, pārbauda, vai kāds no citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētajiem vēlētājiem vai kandidātiem nav reģistrēts kā vēlētājs vai kandidāts arī Latvijas Republikā.

(4) Ja kāds no Latvijas Republikā reģistrētajiem vēlētājiem pieteicies balsot arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Centrālā vēlēšanu komisija ziņas par šo vēlētāju svītro no vēlētāju reģistra.

 

14.pants. (1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā.

(2) Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija kādā no šādiem veidiem:

1) izsvītrojot pieteikto kandidātu, ja konstatē, ka:

a) personai nav tiesību kandidēt attiecīgajās vēlēšanās,

b) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai ir pieteikta kandidātu sarakstā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī,

c) kandidāts miris;

2) izdarot tehniskus labojumus.

(3) Kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgās valsts iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) nav Eiropas Savienības pilsonis, apliecina tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, par kuras pilsoni kandidāts uzdodas (Latvijas Republikā — Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde);

2) pieteikts citas Eiropas Savienības dalībvalsts kandidātu sarakstā attiecīgajās vēlēšanās, apliecina attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde;

3) nav tiesīgs vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, apliecina attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde;

4) likumā paredzētajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu, apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

5) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā vai ir bijis sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

6) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihisku slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

7) vēlēšanu dienā nav sasniedzis 21 gada vecumu, apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

8) miris, apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajām Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm attiecīgās ziņas rakstiski bez maksas jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai piecu dienu laikā pēc tās pieprasījuma saņemšanas.

 

15.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus, izlozes kārtībā nosakot numurus. Izloze notiek sarakstu reģistrēšanas secībā.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām — vēlēšanu zīmēm — un to nogādāšanu vēlēšanu komisijām.

(3) Vēlēšanu zīmē norāda:

1) kandidātu saraksta numuru;

2) kandidātu saraksta nosaukumu;

3) pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu.

(4) Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

 

16.pants. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā 20 dienas pirms vēlēšanu dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiktu publicēta šāda informācija:

1) priekšvēlēšanu programmas;

2) visi kandidātu saraksti un citas šajā likumā minētās ziņas par kandidātiem, izņemot kandidāta personas kodu.

 

 

III nodaļa

Vēlēšanu norise

17.pants. Vismaz 10 dienas pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī:

1) redzamā vietā izliekami paziņojumi ar pieteikto kandidātu sarakstiem un to priekšvēlēšanu programmas;

2) jābūt pieejamām šajā likumā minētajām ziņām par katru kandidātu attiecīgajās vēlēšanās, izņemot kandidāta personas kodu.

 

18.pants. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados, jūnija otrajā sestdienā no pulksten 8 līdz 20 pēc Latvijas laika.

 

19.pants. Vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs raksta vēlēšanu gaitas protokolu, kurā fiksē vēlēšanu norisi, sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu vēlēšanu dienā.

 

20.pants. Pulksten 8 vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu iecirkņa komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

 

21.pants. (1) Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas vēlēšanu iecirkņos nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

(2) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi vēlēšanu iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

 

22.pants. (1) Vēlētājs balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu.

(2) Vēlētājs var balsot tikai personīgi, izņemot šā likuma 25.pantā paredzētos gadījumus.

 

23.pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju sarakstā un tajā nav atzīmes par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, vēlētāju sarakstā izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās. Vēlētājs parakstās vēlētāju sarakstā.

(3) Katrs vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(4) Vēlēšanu komisijas locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

 

24.pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē.

(2) Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi “+”, neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu.

(3) Atzīmi “+” pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu un uzvārdu. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

(4) Aizlīmēto aploksni vēlētājs vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē personiski iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(5) Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un tās aizlīmēšanas šo zīmi vai vēlēšanu aploksni sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna vēlēšanu aploksne vai jaunas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.

 

25.pants. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties vēlētāju sarakstā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai vēlētāju sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas vai kuru vēlētājs ir pilnvarojis. Par to vēlētāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. Šāda persona nevar būt attiecīgās vēlēšanu komisijas loceklis.

 

26.pants. Vēlēšanu dienā pēc pulksten 20 vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 20. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz.

 

27.pants. Sūdzību par vēlēšanu norisi vēlētājs var iesniegt vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tā tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi jāizskata un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības saturs jāieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.

 

 

IV nodaļa

Izņēmumi vispārējā balsošanas kārtībā

28.pants. (1) Ja vēlētājs veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, vēlēšanu iecirkņa komisija, pamatojoties uz šā vēlētāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šā vēlētāja atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.

(2) Balsošana vēlētāja atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto personu aprūpētājiem, ja viņi laikus iesnieguši rakstisku iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā.

(3) Balsošana vēlētāju atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, kurā vēlētāju sarakstā par viņu ir iekļautas ziņas.

(4) Vēlēšanu iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstiskus iesniegumus par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 pieņemtos iesniegumus vēlēšanu iecirkņa komisija apmierina, ja vēlētāju atrašanās vietā ir iespējams ierasties līdz pulksten 20.

(5) Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, pret kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta to atrašanās vietā neatkarīgi no tā, kurā vēlēšanu iecirknī šī persona ir reģistrēta kā vēlētājs. Balsošanu organizē tā vēlēšanu iecirkņa komisija, kuras teritorijā atrodas attiecīgā ieslodzījuma vieta.

(6) Ziņas par vēlētājiem, kuri saskaņā ar šā panta pirmo, otro un piekto daļu balso savā atrašanās vietā, tiek iekļautas atsevišķā vēlētāju sarakstā, un aizlīmētās aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.

(7) Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtajām un pāri palikušajām (to skaitā sabojātajām) vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas protokolā.

 

29.pants. (1) Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot savā vēlēšanu iecirknī, viņš var nobalsot iepriekš, — devītajā, astotajā un septītajā dienā pirms attiecīgajām vēlēšanām ierodoties jebkurā vēlēšanu iecirknī. Devītajā un astotajā dienā pirms vēlēšanām vēlēšanu iecirkņi strādā no pulksten 16 līdz 20, bet septītajā dienā pirms vēlēšanām — no pulksten 8 līdz 12. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā.

(2) Vēlētājs izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlas, izdara tajā šā likuma 24.pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni un vēlētāju reģistrācijas lapu vēlētājs ievieto pasta aploksnē, uz kuras norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu, kārtas numuru iepriekšējās nobalsošanas iecirknī un šā iecirkņa nosaukumu. Pasta aploksni aizlīmē un nodod vēlēšanu iecirkņa komisijai.

(3) Aploksnes Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirknī tiek reģistrētas, uzglabātas, kā arī vēlāk nogādātas tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts saskaņā ar vēlētāju reģistrā iekļautajām ziņām.

 

30.pants. (1) Latvijas pilsoņi, kas uzturas ārzemēs, vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu.

(2) Pieteikumu balsošanai pa pastu iesniedz Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajās Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas, ierodoties personīgi vai nosūtot pa pastu. Pieteikumā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un apliecinājumu par apņemšanos nebalsot citā vēlēšanu iecirknī.

(3) Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība apkopo vēlētāju pieteikumus un nosūta tos Centrālās vēlēšanu komisijas izveidotam vēlēšanu iecirknim balsošanai pa pastu (turpmāk — iecirknis balsošanai pa pastu).

(4) Pieteikumu var iesniegt arī tieši iecirknī balsošanai pa pastu, ierodoties personīgi vai nosūtot pieteikumu pa pastu.

(5) Iecirkņa balsošanai pa pastu komisija izskata pieteikumus, ko tā saņēmusi ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām.

(6) Saņemot pieteikumus, iecirkņa balsošanai pa pastu komisija:

1) pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu;

2) izdara vēlētāju reģistrā atzīmi par personas pieteikšanos piedalīties attiecīgajās vēlēšanās, balsojot pa pastu;

3) ne vēlāk kā 24 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes ar iecirkņa balsošanai pa pastu komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts vēlētāju sarakstā, un vēlēšanu iecirkņa adresi, uz kuru nosūtāma vēlēšanu aploksne.

(7) Ja pieteikuma iesniedzējs nokavējis šā panta piektajā daļā minēto termiņu, nav vēlētājs, kā arī ja vēlētāju reģistrā jau ir atzīme par vēlēšanu dokumentu nosūtīšanu balsošanai pa pastu, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.

 

31.pants. (1) Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlas, izdara tajā šā likuma 24.pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē.

(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē, uz kuras norāda savu vārdu, uzvārdu, kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts vēlētāju sarakstā, norādītā vēlēšanu iecirkņa numuru un adresi un aploksni nosūta. Uz pasta aploksnes atzīmē, ka tajā ir vēlēšanu aploksne.

(3) Ja vēlēšanu dienā vēlētājs ierodas vēlēšanu iecirknī un noliedz, ka ir balsojis pa pastu, viņš var nobalsot parastajā kārtībā, par ko vēlēšanu iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā informē iecirkņa balsošanai pa pastu komisiju.

 

 

V nodaļa

Balsu skaitīšana un vēlēšanu rezultātu noteikšana

32.pants. Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Balsu skaitīšanu veic vēlēšanu iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

 

33.pants. (1) Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija salīdzina uz pasta aploksnēm norādītās ziņas par vēlētājiem ar ierakstiem vēlētāju sarakstā.

(2) Vēlēšanu iecirkņa komisija neatver pasta aploksnes:

1) kuras atsūtījušas personas, kas nav vēlētāju sarakstā;

2) kuras balsošanā pa pastu atsūtījuši vēlētāji, kas balsojuši arī attiecīgajā vēlēšanu iecirknī, šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā vai iepriekšējā balsošanā;

3) kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas attiecīgajā vēlēšanu iecirknī.

(3) Ja viens un tas pats vēlētājs pa pastu atsūtījis vai iepriekšējā balsošanā nodevis vairākas pasta aploksnes, vēlēšanu iecirkņa komisija neatver nevienu no tām.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā norādītās pasta aploksnes tiek reģistrētas un uzglabātas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

 

34.pants. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes tiek dzēstas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

 

35.pants. Pēc vēlēšanu kastes atvēršanas vēlēšanu iecirkņa komisija:

1) saskaita vēlēšanu kastēs esošās aploksnes, kas apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu;

2) aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu un tāpēc uzskatāmas par nederīgām, neatver, saskaita, iesaiņo un par to izdara atzīmi iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā;

3) derīgajām aploksnēm pievieno vēlēšanu aploksnes, kas saņemtas pa pastu vai iepriekšējā balsošanā;

4) pēc derīgo aplokšņu saskaitīšanas tās atver un no tām izņem vēlēšanu zīmes, vienlaikus pārbaudot, vai kādā aploksnē to nav vairāk par vienu, kā arī nošķirot derīgās zīmes no nederīgajām.

 

36.pants. (1) Vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokolā atzīmē saņemto aplokšņu skaitu, pāri palikušo aplokšņu skaitu, vēlēšanu iecirkņa komisijas izsniegto aplokšņu skaitu, sabojāto aplokšņu skaitu, aplokšņu skaitu vēlēšanu kastēs pēc to atvēršanas, nodoto vēlēšanu zīmju skaitu un nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu. Balsu skaitīšanas protokols rakstāms divos eksemplāros.

(2) Nederīgās vēlēšanu zīmes numurē, un par katru no tām protokolā ieraksta, kāpēc zīme uzskatīta par nederīgu.

 

37.pants. (1) Par nederīgām uzskatāmas:

1) saplēstas vēlēšanu zīmes;

2) atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, kas saliktas vienā aploksnē.

(2) Ja aploksnē ir ielikta vairāk nekā viena vēlēšanu zīme un šo zīmju saturs ir vienāds, tad tikai viena no tām uzskatāma par derīgu.

(3) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsu skaitam sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja balss.

 

38.pants. (1) Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā saskaitītās zīmes un materiāli tiek sašķiroti un atstāti drošā glabāšanā.

(2) Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā laikā un kārtībā nodotās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem, kā arī saskaita un paziņo par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

 

39.pants. (1) Pēc rezultātu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā vēlēšanu iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) katra nosaukuma vēlēšanu zīmes sadala divās grupās — grozītās un negrozītās. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kandidāta vārdu un uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

2) attiecībā uz katru kandidātu saskaita vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds un uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas rezultātus attiecībā uz katru kandidātu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā.

 

40.pants. Pēc balsu saskaitīšanas un protokola sastādīšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes, neatvērtās pasta aploksnes, nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens vēlēšanu iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko izdarāma atzīme vēlēšanu gaitas protokolā. Pēc tam vēlēšanu iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai. Kopā ar vēlēšanu materiāliem nosūtāms vēlēšanu gaitas protokols un pavadraksts, kurā atzīmēts nosūtīšanas datums, laiks un tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.

 

41.pants. Rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas protokoliem un vēlēšanu materiālus kopā ar savu balsu skaitīšanas protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

 

42.pants. (1) Ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

(2) Lai sadalītu Eiropas Parlamenta deputātu vietas starp pārējiem pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

(3) Ja Latvijas Republiku pārstāvošo deputātu skaits saskaņā ar Eiropas Kopienas normatīvajiem aktiem jāsamazina, deputāta vietu zaudē tā kandidātu saraksta pārstāvis, kuram atbilst attiecīgi mazākais dalījums.

 

43.pants. Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, atņemot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās šā kandidāta uzvārds ir svītrots, un pieskaitot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi “+”. Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem.

 

44.pants. Ja ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

 

45.pants. Ja šā likuma 44.pantā paredzēto iemeslu dēļ kādā kandidātu sarakstā pietrūkst kandidātu, šā likuma 43.panta kārtībā nosakāms, no kura kandidātu saraksta izraugās nākamo deputātu.

 

 

VI nodaļa

Nobeiguma noteikumi

46.pants. (1) Galīgie vēlēšanu rezultāti, arī rezultāti par katra kandidātu saraksta katra kandidāta saņemto balsu skaitu katrā vēlēšanu iecirknī, sešu mēnešu laikā apkopojami un publicējami atsevišķā izdevumā, kas ir brīvi pieejams valsts bibliotēkās.

(2) Kandidējušo un ievēlēto personu saraksti divu mēnešu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas apkopojami un nosūtāmi Eiropas Parlamentam.

 

47.pants. 10 dienas pēc jaunievēlēto deputātu sanākšanas vēlēšanu zīmes iznīcināmas, bet pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas šā likuma 46.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā visi vēlēšanu komisiju protokoli nododami Latvijas Valsts arhīvā.

 

48.pants. Kandidātu saraksta iesniedzējam, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības septiņu dienu laikā no vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas.

 

49.pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē vēlētājus piedalīties vēlēšanās vai kavē aģitācijas veikšanu, vai vienās vēlēšanās balsojušas vai kandidējušas vairākkārt, vai apzināti sniegušas par sevi nepatiesas ziņas šā likuma 11.pantā minētajos dokumentos, vai citādi viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie normatīvajos aktos paredzētās atbildības.

 

50.pants. Ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no Centrālajai vēlēšanu komisijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

 

 

Pārejas noteikums

Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Ungārijas Republikas pilsoņi var tikt reģistrēti kā vēlētāji vai kandidāti 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas Republikā. Ja kāda no šīm valstīm vēlēšanu dienā nav kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, tās pilsoņi — vēlētāji — tiek automātiski svītroti no vēlētāju saraksta (reģistra) un kandidāti — no kandidātu saraksta.

 

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 1993/109/EC.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Ņemot vērā, ka 2004.gada 1.maijā Latvija pievienosies Eiropas Savienībai, nepieciešams izstrādāt jaunus tiesību aktus, kā arī veikt grozījumus vairākos spēkā esošos Latvijas normatīvajos aktos, lai būtu nodrošināta Latvijas iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesos visās Eiropas Savienības institūcijās kā pilntiesīgai Eiropas Savienības dalībvalstij. Attiecībā uz dalību Eiropas Parlamentā nepieciešams izstrādāt tiesību aktu, kas paredzētu kārtību, kādā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā.

Ar Ministru prezidenta 2003.gada 21.jūlija rīkojumu Nr.341 “Par darba grupu likumprojektu izstrādei, kas nodrošinātu Latvijas konstitucionālās sistēmas saderību ar Eiropas Kopienas tiesībām” izveidotā darba grupa, pamatojoties uz rīkojuma 2.2.punktu, ir izstrādājusi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojektu.

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 190.panta pirmā daļa paredz Eiropas Parlamentā ievēlēt Savienības dalībvalstu pārstāvjus. Saskaņā ar “Aktu par [..] Latvijas Republikas [..] pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā” 11.pantu Latvijas Republikā ievēlēto pārstāvju skaits ir 9 cilvēki.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekts nosaka kārtību, kādā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā.

Likumprojekts nosaka subjektu loku, kam ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētam Eiropas Parlamenta vēlēšanās, nosakot kandidātu sarakstu iesniegšanas kārtību, vēlēšanu norises kārtību, kā arī izņēmumus no vispārējās balsošanas kārtības. Likumprojektā ir ietverti noteikumi arī par balsu skaitīšanas un vēlēšanu rezultātu noteikšanu.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. Latu)

	Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi		Vidēji piecu gadu laikāpēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	1357,1	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	–1357,1	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
1.darba samaksai (algu fonds un līgumdarbu atalgojuma fonds)	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	703,3	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar
1.1.Rīgas komisija (1): Ls 7675 +
Republikas pilsētu komisijas (6): Ls 9018 + Rajonu komisijas (26): Ls 36 556+ Pilsētu un pagastu komisijas (501):Ls 289 077+
Pilsētas, novadu un pagasta vēlēšanu komisija (nestrādā kā iec. Komisija) (31):Ls 8866+ Iecirkņu komisijas (304): Ls 165 680+
Rīgas pilsētas iecirkņu komisijas (163):Ls 89 976=
Ls 606 848
1.2. Izdevumi darba algām iecirknī balsošanai pa pastu no ārvalstīm (1): Ls 6500
1.3.Izdevumi darba algām CVK un CVK sekretariātam: Ls 90 000
2. Sociālās apdrošināšanas izdevumi 24,09%	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	169,4	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar
3. Ēdināšanas izdevumu kompensācija Prognozētais vēlēšanu komisijas locekļu skaits —	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	30,4	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar
10 136 x Ls 3 (ēdināšanas izdevumu kompensācija) =
Ls 30 408
4. Saimnieciskie izdevumi Republikā: Ls 188 900 +	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	449,9	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar	Normatīvā akta pro- jekts šo jomu neskar
Centralizēti veiktām iegādēm: Ls 246 000 +
Izdevumi balsošanai pa pastu: Ls 15 000=
Ls 449 900
5. Kapitālie izdevumi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	4,0	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav citas informācijas	Nav citas informācijas	Nav citas informācijas	Nav citas informācijas	Nav citas informācijas

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Darba grupa atbilstoši uzdevumam, kas tai uzdots ar Ministru prezidenta 2003.gada 21.jūlija rīkojumu Nr.341, ir identificējusi vairākus tiesību aktus, kas jāgroza, lai pilnībā varētu realizēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojektā paredzētās darbības. Piemēram, likums “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” ir jāpapildina ar formulējumu, ka arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu sagatavošanu un sarīkošanu nodrošina attiecīgās vēlēšanu komisijas un ka tās pilda pienākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā. Likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” ir jāparedz, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu izpildi nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu. Iepriekšminētie likumprojekti tiks izstrādāti līdz 2004.gada februārim.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts nodrošinās kārtību, kādā tiks ievēlēti Latvijas pārstāvji Eiropas Parlamentā, kā tas ir noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 190.panta pirmajā daļā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Izstrādātais Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekts neietekmēs Latvijas saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Izstrādātais Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekts izriet no Eiropas Kopienu dibināšanas līguma, kas Latvijas Republikai kļūs saistošs ar 2003.gada 16.aprīlī parakstītā Līguma [..] par [..] Latvijas Republikas [..] pievienošanos Eiropas Savienībai spēkā stāšanās brīdi.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvais akts ir saistīts ar Padomes 1993.gada 6.decembra Direktīvu Nr.109 par ES pilsoņu, kuri pastāvīgi uzturas kādā no dalībvalstīm, bet nav šīs dalībvalsts pilsoņi, tiesībām piedalīties un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
	Padomes 1993.gada 6.decembra Direktīva Nr.109 par ES pilsoņu, kuri pastāvīgi uzturas kādā no dalībvalstīm, bet nav šīs dalībvalsts pilsoņi, tiesībām piedalīties un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās.		Nav komentāru
2.pants	3.pants	Atbilst	Nav komentāru
5.pants	6.pants un 9.panta 3.p.(a).	Atbilst	Nav komentāru
6.pants	4.p., 8.p., 9.p.1.,2.,3.daļa.	Atbilst	Nav komentāru
6.panta ceturtā daļa	7.p.1.daļa, 11.p.	Atbilst	Nav komentāru
6.panta 6.daļa	7.p.2.daļa.	Atbilst	Nav komentāru
6.panta 7.daļa	9.p.4.d.	Atbilst	Nav komentāru
10.panta pirmā daļa	10.p.1.d.(a)	Atbilst	Nav komentāru
11.pants	6.p.2.d.	Atbilst	Nav komentāru
11.p. 1.d. 3.punkts	10.p.2.d.	Atbilst	Nav komentāru
11.p. 1.d. 4.punkts	10.p1.d.	Atbilst	Nav komentāru
11.p.2.d.	11.p.	Atbilst	Nav komentāru
13.pants	13.p.	Atbilst	Nav komentāru
14.p.3.d.1.p.	7.p.,13.p.	Atbilst	Nav komentāru

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nevalstisko organizāciju pozīcija nav noskaidrota.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Sabiedrība ir informēta ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas, bet ir plānotas nākotnē.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta projekta pieņemšanas rezultātā jaunas institūcijas netiks radītas, bet, pieņemot konkrētos vēlēšanu likumus, paplašināsies Centrālās vēlēšanu komisijas darba apjoms.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Publicējot to oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī informējot sabiedrību ar plašsaziņu līdzekļu palīdzību.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks