Pēc 2003.gada 13.novembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija): Šodien mēs pieņēmām valsts budžetu nākamajam gadam. Šis budžets nekādā gadījumā neatrisināja sociālos jautājumus. Mūsu frakcija kā pirmo priekšlikumu piedāvāja noteikt, ka no nākamā gada neapliekamais minimums būs nevis 21 lats, bet 30 lati. Un tas nedaudz atvieglinās dzīvi tieši tiem, kas saņem minimālās algas. Taču mūsu priekšlikums netika pieņemts.

Nebija pieņemti arī priekšlikumi saistībā ar to, ka daži tūkstoši mūsu iedzīvotāju pazaudēja savu naudu visādu bankrotu rezultātā. Mēs piedāvājām noteikt, ka 10 miljoni no nākamā gada budžeta būs paredzēti tieši šīm kompensācijām. Mēs piedāvājām to arī tādēļ, ka vispār pazaudēti ap 30 miljoniem. Mēs nevaram uzreiz kompensēt visu, bet kaut vai trešo daļu. Šis mūsu priekšlikums arī netika pieņemts.

Mēs piedāvājām arī dažus priekšlikumus sadaļā pie sociālajiem jautājumiem, un es gribu vērst jūsu uzmanību vēl uz vienu. Mūsu valsts atļāvās izdalīt valsts naudu Lestenes memoriālam, bet tajā pašā laikā nevar atļauties izdalīt naudu Salaspils memoriālam — memoriālam, kas uzcelts sakarā ar holokaustu. Man kauns par šo valsti.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Mūsuprāt, šodienas plenārsēdes darba kārtībā bija divi svarīgākie jautājumi — valsts budžets un Valsts aizsardzības koncepcija. Koncepcija tika pieņemta, tomēr mūsu frakcija nebalsoja “par”, jo koncepcijā nav dotas atbildes par sabiedrībai ļoti svarīgiem jautājumiem. Gatavojot aizsardzības koncepciju, valdība nav paudusi savu nostāju jautājumā, vai pieļaut ārzemju karaspēka izvietošanu Latvijas teritorijā, vai plānots Latvijā izvietot kodolieročus.

Mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” sagatavoja apmēram 20 dažāda rakstura priekšlikumus 2004.gada valsts budžetam. Jau no paša sākuma mēs nelolojām nekādas ilūzijas par šo priekšlikumu likteni, bet tomēr uzskatām, ka opozīcijas likumdošanas darbība budžeta izstrādāšanā arī ir vajadzīga, jo tā ļauj izgaismot budžeta problemātiskās sadaļas un motivēt valdību izlabot situāciju. Analizējot kreisās opozīcijas priekšlikumus, var saprast, kā tiks sadalīts finansējums, kad kreisās partijas, un tas obligāti agrāk vai vēlāk notiks, nāks pie varas. Kad no militārajiem izdevumiem nauda tiks virzīta cilvēku sociālajai aizsardzībai, kultūrai, izglītībai un veselības aprūpei. No bezjēdzīgiem projektiem nauda tiks novirzīta uz reālu problēmu risināšanu — valsts valodas apmācību, pensiju un bērnu pabalstu palielināšanu.

Viens no svarīgākajiem frakcijas priekšlikumiem bija naudas iedalīšana kompensāciju izmaksām tiem darbiniekiem, kuru uzņēmumi bankrotēja iepriekšējos gados. Mēs uzskatām, ka valsts nes pilnu atbildību par šo cilvēku likteņiem.

Šodien no rīta pie Saeimas notika bankrotējušā uzņēmuma “Jūras līcis” pikets. Neskatoties uz to, ka šodien likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” tika atlikts, valdība tomēr ir apsolījusi atrisināt šo problēmu. Cerēsim uz to labāko.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Saeima ir pabeigusi savu garo darba dienu, kas galvenokārt bija veltīta budžeta apstiprināšanai, tomēr gribu piebilst arī citas mūsu frakcijai svarīgas lietas.

Tika atbalstīta pirmajā lasījumā pilsonības piešķiršana 86 gadus vecajam latviešu virsniekam Arnoldam Berķim, ģenerāļa Berķa brāļa dēlam, kurš 15 gadus pavadījis Sibīrijā necilvēciskos apstākļos un pēc atgriešanās bijis spiests dzīvot Lietuvā, jo Latvijā viņam liedza pierakstu.

Saeima atbalstīja arī valdības iesniegto Valsts aizsardzības koncepciju, kas atbilst tai situācijai, kad Latvija faktiski ar vienu kāju ir NATO. Armija pamazām orientēsies uz augstāku profesionalitāti un profesionālu cilvēku iesaistīšanu Latvijas valsts drošības nodrošināšanā.

Izskatīja arī opozīcijas pieprasījumu valdībai par 20,5 miljonu nozagšanu sakarā ar lielajiem atlaistajiem parādiem uzņēmuma “DINAZ” grupai, kas, protams, ir ļoti strīdīgs jautājums. Skaidrs ir viens, ka arī mūsu frakcija sekos līdzi tam, lai Finanšu ministrija atrastu labu iespēju tiesāties pret šādiem valsts apzadzējiem vai arī piedāvātu likumos konkrētus grozījumus, kas turpmāk ļautu efektīvi cīnīties ar lielajiem nodokļu nemaksātājiem. Ja šādu nemaksāšanu izdotos daļēji novērst, tas ļautu pildīt arī tos solījumus, ar kuriem valdības lielākā frakcija uzstājās priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Valsts budžetā Saeima pamatā atbalstīja valdības iesniegto budžetu, kas, protams, nav ideāls, tomēr ir samērā jūtams pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu. Uz otro lasījumu tika pielabotas arī tās kļūdas, kas bija radušās, neparedzot līdzekļus vēlētāju reģistram un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tagad šādi līdzekļi ir paredzēti.

Tika atbalstīti arī samērā daudzi pozīcijas deputātu priekšlikumi Latvijas pagastu un mazo pilsētu pašvaldību skolu, sociālo iestāžu, kultūras iestāžu nelieliem remontiem, nelieliem darbiem, kurus vēl ir iespējams veikt nākamajā gadā, bet pašvaldībām šo līdzekļu trūkst. Tajā skaitā tika atbalstīts arī mūsu frakcijas priekšlikums papildu līdzekļus piešķirt Latvijas Okupācijas muzejam, ikgadēju atbalstu Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai, Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai, kā arī Lestenes un Mores brāļu kapiem.

Saeimas preses dienests