Par pašvaldību priekšrocību saskatīt

Foto: A.F.I.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks:

Kā jūs raksturotu Rīgas attīstības tempus?

Kā ārkārtīgi straujus. Pieaug gan dažādu būvniecības objektu skaits, gan investīciju apmērs. Rēķinot pēc faktiskās būvdarbu izpildes, Rīga 2002. gadā veica 55,7% no visas Latvijas paveiktā. Salīdzinājumam: Ventspilī būvniecības apjoms bija 7%, Liepājā – 5%. Tas vien liecina, cik būtiska mūsu pilsētai ir šī nozare. Pērn ekspluatācijā tika pieņemti 1293 objekti, tostarp tādi tautsaimniecībai svarīgi kā “Latvijas mobilā telefona” jaunā ēka, tilts pār Buļļupi, sporta un atpūtas komplekss “Bowlero”, golfa laukuma “Ozo Golf Club”. Bet viena gada laikā būvvaldē apstiprināti 5695 projekti!

Tieši straujā attīstība liek jautāt – cik tā ir koordinēta?

Protams, šis process ir jāvada – tā ir viena no pašvaldības funkcijām. Un mēs to arī darām. Katrs no projektiem, sākot ar tā pieteikumu, tiek izvērtēts domes komitejās. Pilsētas attīstības departamentā, būvvaldes padomē un citās institūcijās, bieži arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Taču pašā pamatā ir pilsētas attīstības stratēģija. Pašlaik ir sākts visnotaļ nozīmīgs darbs pie jauna attīstības plāna nākamajiem 12 gadiem. Tas paredz tādus vērienīgus projektus kā Austrumu maģistrāle, Dienvidu tilts, Ziemeļu tunelis un arī lielas investīcijas zaļās zonas sakārtošanā. Bet jārezervē teritorijas arī nākotnes attīstībai, ieskaitot tā sauktās sarkanās līnijas iespējamai ielu paplašināšanai un jaunu komunikāciju ierīkošanai. Nebūt nav tā, ka ikviens var darīt visu, kas ienāk prātā. Pat ne uz to pusi.

Kādu vietu šais norisēs un plānos ieņem Rīgas brīvosta?

Jautājums būtībā ir par ostas integrāciju pilsētas attīstībā. Osta aizņem aptuveni vienu piektdaļu no visas Rīgas administratīvās teritorijas – un pieskaitīsim klāt vēl infrastruktūru, pievedceļus, dzelzceļus, autotrases, pareizināsim to visu ar kravu plūsmu līdzsvarošanu, iedzīvotāju ērtībām vai neērtībām... un paturēsim prātā, ka viena darbavieta ostā rada piecas darbavietas ārpus tās, pilsētā. Ostas jautājums ir vitāli svarīgs.

Kāda loma attīstības plānošanā ir Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumam?

Viena vārdā – milzīga. Rīgas vēsturiskais centrs atrodas visaugstākajā – UNESCO aizsardzības līmenī. Kopā ar pieguļošo buferzonu, kuru arī skar likuma darbība, tas aizņem gandrīz pusi no pilsētas 307 kvadrātkilometrus lielās teritorijas. Šobrīd mēs strādājam pie tā saglabāšanas un aizsardzības plāna izveides – tam jābūt gatavam līdz nākamā gada 1. jūlijam.

Raksturojiet, lūdzu, attīstības plāna prioritātes.

Pašvaldībai galvenā ir dzīvojamo māju būvniecība. Ievērojiet – atjaunotās neatkarības gados neviena no pašvaldībām nebija turpinājusi vai sākusi no jauna izstrādāt dzīvokļu programmu. Nebija notikusi nekāda renovācija. Un, lūk, pirms diviem gadiem mēs ķērāmies pie šā darba, jo pašvaldībai ar dzīvojamo platību jānodrošina daudzas iedzīvotāju grupas. Esam sākuši divu jaunu dzīvojamo māju mikrorajonu izveidi – Dreiliņos, kur nepabeigtajās mājās plānojam ieguldīt ap 11 miljoniem latu pašvaldības līdzekļu, un Rumbulā, kur izstrādājam projektu jaunam masīvam 30 hektāru platībā. Pabeigsim arī Ziepniekkalna–4 deviņu dzīvojamo māju kompleksu.

Patlaban sabiedrībā vērojams satraukuma par privāto apbūvi iekškvartālos.

Jā, tā ir problēma. Mēs esam apturējuši jaunu priekšlikumu izskatīšanu, bet tas problēmu neatrisina, un te nepieciešams konstruktīvs dialogs ar šīs problēmas radītāju – Saeimu un valdību. Jo politiskais lēmums par Rīgas zemju denacionalizāciju, atdodot tas iepriekšējiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, radījis situāciju, kad liela daļa no esošajiem dzīvojamiem masīviem atrodas uz privātas zemes, piemēram, bijušajām Purvciema vai Pļavnieku ganībām. Un gan Būvniecības likums, gan apbūves noteikumi skaidri definē īpašnieku tiesības celt uz tām dažādus objektus. Mēs domē ļoti labi saprotam apkārtējo māju iedzīvotāju negatīvo reakciju uz publiskās teritorijas sašaurināšanos, taču pašvaldība nav tiesīga apturēt likumu darbību, un šie likumi ir īpašnieku pusē. Faktiski mēs esam padarīti par politisko lēmumu ķīlniekiem.

Kādu jūs redzat šīs problēmas risinājumu?

Tikai pašvaldības ietvaros – nē, jo īpašnieks maksā valstij īpašuma nodokli, bet, rīkojoties ar savu īpašumu, aizskar citu cilvēku intereses. Valstij jāatrod līdzekļi, lai atpirktu vai kompensētu īpašniekiem viņu denacionalizētā īpašuma vērtību, kā tas noticis ar zemēm, uz kurām uzcelti ceļi, skolas un citi sabiedrībai nozīmīgi objekti.

Jūs nesen apstiprināja par Rīgas plānošanas reģiona telpiskās attīstības plāna izstrādes vadības grupas vadītāju. Vai jūs saskatāt iespēju piesaistīt līdzekļus Rīgai kā reģionālajam centram?

Izveidojot Rīgas plānošanas reģionu, kurā ietilpst Rīgas un Jūrmalas pilsēta un Rīgas, Tukuma, Ogres un Limbažu rajons, mums vispirms ir jāspēj saskatīt visu reģionā ietilpstošo pašvaldību un to iedzīvotāju kopīgās intereses. Tās nav tikai tranzīta ceļos vai lielajos būvobjektos, un šīs plašās teritorijas līdzsvarotai, sabalansētai attīstībai jāpiesaista arī Eiropas Savienības strukturālo fondu resursi. Tas ir ļoti nopietns darbs – pašreiz, piemēram, īpaši aktuāli Latvijā ir attīstīt vismodernākās tehnoloģijas, kas mums ļaus veiksmīgi konkurēt ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, ļaus pelnīt. Tāpēc pēdējā Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomē apstiprinājām projektus par tūrisma un kurortoloģijas inovāciju centru “Jūrmala”, biznesa un tehnoloģijas parku “Tukums”, Ogres pilsētas inovatīvās attīstības centriem un Ziemeļvidzemes jaunatnes inovāciju centriem, kā arī augsto tehnoloģiju zonas izveidi Rīgā.

Jūs tikko atgriezāties no pasaules pilsētplānotāju kongresa Vīnē. Kādas atziņas pārvedāt?

Svarīgākā no tām saistīta ar Pasaules Bankas ziņojumu par dzīvojamo namu privatizācijas krahu Ungārijā un Bulgārijā: iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ privātīpašnieki nespēj segt ēku uzturēšanas izdevumus. Dzīvojamais fonds sabrūk, un pašvaldības spiestas namus atpirkt. Arī mūsu apstākļos, kāpjot gāzes, elektrības, siltuma tarifiem, var pienākt brīdis, kad cilvēku dzīves līmenis sāks ietekmēt arī pilsētas izdzīvošanu. Manuprāt, Rīgas domei kopā ar valdību būtu jāizlemj, kādu ceļu mēs iesim, lai aizsargātu savus iedzīvotājus, jo lielā vara ir valdības un Saeimas rokās, bet neviens labāk par pašvaldību neredz īstās problēmas, ar kurām ik dienu sastopas cilvēki.

“RĪGAS VĒSTIS”; pēc intervijas “Dialogs ar valdību un Saeimu”