Tapis izdevums par ārlietu dienesta vēsturi

14.novembrī Latvijas Ārlietu ministrijā tika atvērta biogrāfiskā vārdnīca “Latvijas ārlietu dienesta darbinieki 1918.–1991.”

Piektdien, 14. novembrī, Ārlietu ministrijā notika biogrāfiskās vārdnīcas “Latvijas ārlietu dienesta darbinieki 1918.–1991.” atvēršanas svētki, ko ministrijas vadība un izdevuma autori veltīja Latvijas Republikas proklamēšanas 85. gadadienai.

Biogrāfiskās vārdnīcas prezentācijā piedalījās bijušie ārlietu ministrijas darbinieki, bijušo diplomātu radinieki, vēsturnieki un arhīvu darbinieki, kā arī mūsu valstī akreditētie ārvalstu vēstnieki un Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputāti.

“Mums ir ar ko lepoties,” teica ārlietu ministre Sandra Kalniete, augstu novērtējot Latvijas diplomātiskā dienesta tradīciju nozīmi Ārlietu ministrijas un diplomātiskā dienesta izveidošanā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas. Ministre arī paziņoja, ka 2004. gada sākumā tiks sarīkota izstāde par latviešu diplomātu likteņiem okupācijas gados.

Biogrāfiskā vārdnīca sagatavota Ārlietu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Valsts vēstures arhīvu un Latvijas Arhīvistu biedrību, tajā ietverti Latvijas ārlietu darbinieki laika posmā no 1918. līdz 1991. gadam. Vārdnīcu veido 330 personu — ārlietu ministru, ministra biedru, ministrijas un pārstāvniecību darbinieku, kā arī kara aģentu (militāro atašeju) un atsevišķu goda konsulu — biogrāfijas. To uzrakstīšanai izmantotas Latvijas Ārlietu ministrijas personu lietas no Latvijas Valsts vēstures arhīva līdz 1940. gadam, kā arī citi Vēstures arhīva fondi.

Ziņas par ārlietu dienesta darbinieku gaitām un likteņiem pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā iegūtas no Latvijas Valsts arhīvā glabājamām Latvijas PSR Valsts drošības komitejas “par sevišķi bīstamiem pretvalstiskiem noziegumiem” apsūdzēto personu krimināllietām un 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas izsūtīto iedzīvotāju personu lietām. Plaši izmantoti dzimtsarakstu arhīvi, latviešu trimdā uzkrātie materiāli, citu valstu arhīvi, publicētie avoti — enciklopēdijas, vēsturiskā literatūra, tuvinieku un paziņu atmiņas, kā arī vēstures pētnieku savāktais materiāls.

Vārdnīca sākas ar Ārlietu ministrijas 1. šķiras sekretāru Nikolaju Āboltiņu, kurš savā laikā bijis Latvijas ģenerālkonsulāta atašejs Ņujorkā, strādājis arī Latvijas sūtniecībā Varšavā, pēc tam

Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete, gandarījumā par iznākušo grāmatu

Kauņā, un beidzas ar kara aģentu (militāro atašeju) Jāni Žīdu, kurš kaujās pret bermontiešiem izpelnījies Lāčplēša ordeni. Bijis Latvijas kara aģents Igaunijā un Somijā, pēc Latvijas okupācijas ieslodzīts Noriļskas soda nometnē.

Biogrāfiskajā vārdnīcā ievietoti arī “Valdības Vēstneša” (mūsu laikraksta priekšteča) 1922. gada 2. novembra numurā publicētie “Noteikumi par dienestu ārlietu ministrijā”, kā arī Ministru kabineta 1940. gada 17. maija ārkārtējās pilnvaras Latvijas sūtnim K. Zariņam. Dokuments, kas paredzēja “gadījumā, ja kara apstākļu dēļ vairs nebūtu iespējams sazināties ar Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Vakareiropā, piešķirt ārkārtējas pilnvaras Latvijas sūtnim (Londonā — J. Ū.)”.

Izdevumā ievietots arī pētījums par ārlietu ministrijas darbinieku sociālo izcelsmi. Lielākā daļa darbinieku, vismaz 90, bija nākuši no vidējo un mazo zemes īpašnieku ģimenēm, 46 bija dzimuši inteliģences, bet 34 — uzņēmēju ģimenē, 21 Ārlietu ministrijas darbinieks — strādnieku, laukstrādnieku, kalpu vai zvejnieku ģimenē.

Apkopoti arī dati par pirmskara Ārlietu ministrijas darbinieku likteni pēc Latvijas okupācijas. Kopumā tika apcietināti 75 no vārdnīcā iekļautajiem darbiniekiem un 55 gāja bojā izsūtījumā. Paši pirmie tika apcietināti mūsu sūtniecības darbinieki Maskavā — jau 1940.gada 12. jūlijā sekretārs Pauls Alberts (viņu nošāva tieši pēc gada, 1941. gada 12. jūlijā, Maskavā) , 19. septembrī sūtnis Fricis Kociņš (nošauts 1941. gada 28. jūlijā Lubjankas cietumā).

Ļoti būtiska ir nodaļa “Pārstāvniecība trimdā 1940.–1991. gadā”, kas stāsta par neatkarīgās Latvijas tiesiskās pēctecības uzturēšanu trimdas apstākļos.

Biogrāfiskās vārdnīcas atvēršanas svētkos Ārlietu ministrijā: bij. vēstnieks Spānijā Oļģerts Pavlovskis, bij. vēstnieks Krievijā Jānis Peters, bij. vēstniece Somijā Anna Žīgure; Nīderlandes vēstnieks Nikolass Bētss, Ķīnas vēstnieks Dzji Jaņči un Čehijas vēstnieks Jans Finferle Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pēc 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas pārejas perioda valdība uzsāka ārlietu resora veidošanu, taču vēl līdz valsts neatkarības atgūšanai 1991. gada augustā no starptautiski tiesiskā viedokļa par Latvijas Republikas likumīgās valdības pārstāvjiem tika atzīti diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieki rietumvalstīs un dienesta vadītājs, sūtniecības Vašingtonā pilnvarotais lietvedis Anatols Dinbergs. Sūtniecība ASV Latvijas pārstāvniecību vadības pilnvaras atjaunotajai Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai nodeva 1991. gada decembrī.

Tieši Latvijas ārlietu dienesta pastāvēšana arī okupācijas gados trimdā deva pamatu vakar, 18. novembrī, atzīmēt ne vien 85. gadadienu kopš Latvijas Republikas proklamēšanas, bet arī mūsu valsts pastāvēšanas 85. gadskārtu.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors