Statistika un demogrāfija, bez sava seniora paliekot

Bruno Mežgailis (03.01.1923.—13.11.2003.)

Šā gada 13.novembrī pēc vairākiem slimībā pavadītiem gadiem no mums šķīrās viens no Latvijas statistikas un demogrāfijas izveidotājiem profesors Bruno Mežgailis. Viņš “Latvijas Vēstneša” lasītājiem pazīstams kā aktīvs laikraksta autors 1997. un 1998.gadā. Pēdējā no tiem publicējis septiņus demogrāfijas problēmām veltītus rakstus, dažus no tiem vairākos turpinājumos.

Bruno Mežgailis dzimis 1923.gada 3.janvārī Jelgavā, 1951.gadā beidzis Latvijas Valsts universitāti, 1976.gadā ieguvis ekonomikas zinātņu doktora grādu.

Kā ļoti nopietns B.Mežgaiļa veikums jāvērtē piektās (vai sestās) tautas skaitīšanas organizācija un vadība Latvijas teritorijā 1959. gadā (domas dalās par to, vai tautas skaitīšanu kopskaitā ieskaitīt vācu okupācijas laikā 1943.gadā notikušo).

Kā otrs sasniegums jāvērtē tagadējā Latvijas Statistikas institūta bāzes izveidošana padomju apstākļos. 1964.gada beigās Latvijā nodibināja PSRS Centrālās statistikas pārvaldes Zinātniskās pētniecības institūta Latvijas nodaļu. Kādu laiku to nomināli vadīja Latvijas PSR CSP priekšnieks E.Āboliņš, bet ikdienā — B.Mežgailis. Drīz viņš kļuva par šīs nodaļas oficiālo vadītāju un tāds palika ilgus gadus.

B.Mežgailis tālaika apstākļos atbalstīja objektīvus lietišķus statistikas pētījumus. Piemēram, šā piemiņas raksta autori pētīja matemātiskās statistikas lietošanas iespējas sociālekonomiskajā statistikā un strauji augošās informācijas tehnoloģijas izmantošanu šajā nozarē.

Pats B.Mežgailis pievērsās demogrāfijas problēmām. Kā objektīvas ar ļoti minimālām nodevām tālaika politikai jāvērtē viņa monogrāfijas “Padomju Latvijas iedzīvotāji” (1973., līdzautors P.Zvidriņš) un “Padomju Latvijas demogrāfija: struktūra, procesi, problēmas” (1985.).

Kopš 1968.gada B.Mežgailis veica arī docētāja darbu Rīgas Politehniskajā institūtā, no 1977.gada — profesors.

Kad 1991.gadā uz minētās nodaļas bāzes izveidojās patstāvīgs Latvijas Statistikas institūts, B.Mežgailis līdz spēku izsīkumam palika tā vadošais pētnieks, izzinot demogrāfijas problēmas.

Tagad Latvijā ir izveidojusies spēcīga demogrāfu skola, ko pārstāv LZA locekļi P.Zvidriņš, J.Krūmiņš, P.Eglīte un daudzi citi pētnieki.

Atvadoties no B.Mežgaiļa, raksturosim viņa pēdējās zinātniskās intereses ar 1998.gadā “LV” publicēto rakstu virsrakstiem: “Līdzīgais un atšķirīgais Baltijas tautu ataudzē” (Nr.8 (1069)).; “Dzimstības svārstības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā” (16/17(1077/1078)).; “Ģimeņu stiprums. Tā precas un šķiras Baltijas valstīs” (42/43 (1103/1104)).; “Mēs viena gadsimta četrās paaudzēs pie Baltijas jūras” (55/56 (1116/1117) ar turpinājumiem); “Mūsu tauta kara un svešu varu dzirnās”(144/146 (1205/1206)).; “Par migrācijas rotora cēloņiem un sekām”(180/181(1241/1242) un vairāki turpinājumi); “Mūsu demogrāfiskie procesi. Motivācijas”(238/239 (1299/1300) ar turpinājumiem).

Tagad Bruno ir citās dimensijās. Vai no turienes arī var saskatīt demogrāfisko krīzi Latvijā un kaut kā palīdzēt? Ja var, Bruno to darīs.

Oļģerts Krastiņš, Edvīns Vanags — darbabiedri Latvijas Statistikas institūtā, LZA akadēmiķi