Ar Latvijas neatkarības izjūtu arī ārzemēs

Baltkrievijā

14. novembrī Baltkrievijas Nacionālajā preses centrā notika Latvijas vēstniecības Baltkrievijā pilnvarotā lietveža Egona Neimaņa ikgadējā preses konference, kurā piedalījās vēstniecības darbinieki un Baltkrievijas lielāko masu mediju, televīzijas sabiedrību un ārvalstu akreditēto plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

17. novembrī Baltkrievijas Nacionālajā mākslas muzejā tika atklāta izstāde “Latvijas vēsturiskais portrets 17.–18. gs.”, kur izstādīti mākslas darbi no Latvijas Valsts vēstures muzeja fondiem. Pēc oficiālās izstādes atklāšanas Egons Neimanis rīkoja svinīgu pieņemšana par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 85. gadadienai. Izstādes atklāšanā un pieņemšanā piedalījās Baltkrievijā akreditētie diplomātiskā korpusa un masu mediju pārstāvji.

Beļģijā

Pagājušās nedēļas nogalē, Briselē ievadot Latvijas Republikas 85.gadadienas svinības, notika vairāki Latvijai veltīti pasākumi, kurus apmeklēja plaša Briseles sabiedrība, Beļģijas latviešu kopiena un Eiropas Savienības institūcijās strādājošie.

Svētdien, 16. novembrī, Briselē labi pazīstamās “Eiropas mājas” — Solveja bibliotēkas — zālē uzstājās Cēsu jauktais koris “Vendena” diriģentes Marikas Slotinas-Brantes vadībā. Koncerta programmā bija iekļauta latviešu mūzika no tautasdziesmu apdarēm līdz mūsdienu repertuāram.

Kultūras centrā “La Ferme Rose” bija skatāma fotogrāfa Viļņa Auziņa izstāde “ID kods — Latvija”, kurā autors vairākos desmitos fotogrāfiju piedāvā savu skatījumu par Latviju — tās dabu, kultūras mantojumu un cilvēkiem. Pēcpusdienā šajā kultūras centrā notika beļģu tulkotājas Rozmarijas Fransuā latviešu dzejas pēcpusdiena “Pļavās kailām kājām” franču valodā.

Svētdien Latvijas vēstniecībā Beļģijā bija atvērto durvju diena, apmeklētāji varēja tikties ar vēstniecības diplomātiem un iepazīties ar vēstniecībā iekārtoto latviešu grāmatu izstādi.

Latvijas pasākumi Briselē notika ES nākamo dalībvalstu vēstniecību un Beļģijas Eiropas kustības organizētā “Eiropas rallija” ietvaros, kura mērķis ir iepazīstināt Briseles sabiedrību ar Eiropas Savienības nākamajām dalībvalstīm — Čehiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Kipru, Maltu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju.

Savukārt 19.novembrī Briseles Karaliskajā konservatorijā notika oficiālā pieņemšana par godu Latvijas Republikas 85.gadadienai, kuru rīkoja Latvijas vēstnieks Beļģijas Karalistē un Luksemburgas Lielhercogistē Aivars Groza, Latvijas vēstnieks NATO Imants Lieģis un Latvijas vēstnieks Eiropas Savienībā Andris Ķesteris.

Oficiālo pieņemšanu ievadīja Beļģijas karalienes Elizabetes konkursa laureātes vijolnieces Baibas Skrides un pianistes Laumas Skrides koncerts, kurā skanēja J.Vītola, M.Ravēla, G.Enesku un B.Bartoka skaņdarbi.

Uz koncertu un svinīgo pieņemšanu bija aicinātas Beļģijas Karalistes, Ziemeļatlantijas alianses un Eiropas Savienības institūciju amatpersonas, Beļģijas diplomātiskā korpusa un latviešu kopienas pārstāvji.

Francijā

Latviešu apvienības Francijā svētku sarīkojums notika 15. novembrī Zviedru baznīcā, kur Latvijas vēstnieks Francijā Rolands Lappuķe teica svētku uzrunu Francijā dzīvojošiem latviešiem. Pasākumā tautiešus apsveica arī īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks.

16. novembrī Francijas Senāta salonā notika Latvijas vēstniecības Francijā rīkotais “Kremerata Baltika” koncerts Gidona Krēmera vadībā. Koncertā skanēja J.S.Baha un A.Pjacollas skaņdarbi, kā arī orķestra mūziķa I.Girņa kompozīcija “Turpinājums”. Koncerta organizēšanu finansiāli atbalstīja Francijas uzņēmumu apvienība MEDEF, franču apdrošināšanas uzņēmums “Groupe Henner”, uzņēmums “Riga Wood” un Rīgas dome.

Kanādā

Latvijas vēstniecība Kanādā valsts proklamēšanas 85. gadadienā rīkoja vairākus pasākumus.

Svētku sarīkojums notika Otavas latviešu Miera draudzes namā, kur Latvijas vēstnieks Kanādā Atis Sjanītis teica svētku uzrunu Otavā dzīvojošajiem tautiešiem. Arī Toronto latviešu organizācija, kā katru gadu, rīkoja svētku programmu Toronto latviešu centros.

Cits pasākums notika sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kinematogrāfijas centru. Otavā un Vankūverā notika Eiropas Savienības filmu festivāls, kurā Latvija piedalījās pirmoreiz. Latvijas filma “Pa ceļam aizejot” tika demonstrēta Otavā 18. novembra vakarā, uz pirmizrādi un pieņemšanu bija aicināti Otavas un Monreālas latviešu organizāciju vadītājus un pārstāvjus.

Atsevišķs pasākums bija veltīts Otavas latviešu skolas bērniem — tiem, kuri līdztekus ikdienas mācībām angļu vai franču valodas skolās katru sestdienu draudzes namā apgūst latviešu literāro valodu, dabas mācību un dziesmas latviešu valodā. Šie bērni un viņu skolotāji pulcējās Latvijas vēstniecībā, kur iepazinās ar vēstniecības darba ikdienu, vēstniecības uzdevumiem un diplomātiem.

Krievijā

Latvijas vēstniecība Krievijā atzīmēja Latvijas Republikas proklamēšanas 85. gadskārtu

15.novembrī Maskavas enerģētiķu kultūras namā notika Maskavas latviešu biedrības svinīgais pasākums par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 85. gadadienai. Ar apsveikuma runu uzstājās Latvijas vēstnieks Normans Penke un vēstniecības Krievijā pirmā sekretāre Elita Gavele.

16.novembrī Latvijas vēstniecība Krievijā rīkoja Krievijas latviešu biedrību vadītāju sanāksmi. Vēstniecību apmeklēja latviešu diasporas pārstāvji no Maskavas, Tomskas, Komi Republikas, Smoļenskas, Omskas, Magadānas, Krasnojarskas un citiem Krievijas reģioniem. Latvijas vēstnieks Krievijā Normans Penke teica svētku uzrunu, un klātesošie noskatījās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas videoapsveikumu.

No Latvijas uz sanāksmi ieradās Sabiedrības integrācijas fonda direktors Nils Sakss un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja Kristīne Vāgnere. Viņi iepazīstināja latviešu biedrību vadītājus ar iespējām Sabiedrības integrācijas fonda ietvaros izstrādāt projektus un saņemt finansējumu, kā arī stāstīja par Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta uzdevumiem un darbību.

Latviešu biedrību vadītājiem notika saruna ar Latvijas vēstniecības Krievijā diplomātiem un konsulārajām amatpersonām, kurā gūta informācija par Latvijas likumdošanu attiecībā uz ieceļošanu un uzturēšanos mūsu valstī.

Par godu svētkiem 17.novembrī Latvijas vēstniecībā Maskavā tika rīkota pieņemšana Maskavā akreditēto diplomātisko pārstāvniecību vadītājiem un diplomātiem. Uz pieņemšanu bija aicināti Krievijas valsts institūciju — Prezidenta administrācijas, Valsts domes un Federācijas padomes, valdības aparāta un ministriju, Krievijas reģionu, tai skaitā Maskavas pilsētas administrācijas, pārstāvji, kā arī Latvijas un Krievijas ekonomiskajā un tirdznieciskajā sadarbībā iesaistīto Krievijas uzņēmumu un firmu pārstāvji, vadošie Krievijas zinātnes un kultūras darbinieki, politologi, kā arī Krievijas un ārvalstu plašsaziņas līdzekļu žurnālisti.

Ķīnā

Vakar, 19.novembrī, par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 85. gadskārtai viesnīcā “Kempinski” Pekinā notika svinīgā pieņemšana, ko rīkoja Latvijas Republikas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR) Einars Semanis. Pieņemšanā piedalījās vairāk nekā 300 viesu no ĶTR Ārlietu, Kultūras, Izglītības, Aizsardzības, Satiksmes, Dzelzceļa, Veselības aizsardzības un Ārējās tirdzniecības ministrijām; ĶTR parlamenta, tai skaitā ĶTR un LR parlamentārās sadarbības grupas, locekļi, ĶKP CK Starptautisko sakaru departamenta, ĶTR Tautas ārpolitikas institūta, Pekinas konservatorijas, Pekinas mākslas institūta, ĶTR Draudzības biedrības, Pekinas 2008. gada Olimpisko spēļu organizācijas komitejas, ĶTR Sporta komitejas, Ķīnas Centrālās bankas, Valsts kontroles, ĶTR un Pekinas Tirdzniecības palātām, ĶTR Lauksaimniecības sasniegumu izstādes, ĶTR Lauksaimnieku asociācijas, ĶTR Kokražotāju asociācijas, Starptautiskās kālija sāls asociācijas un Džoukou pilsētas (Henaņas province) delegācija. Latviju jubilejā sveica Sudžou un Harbinas pilsētu vadība, kas ir sadraudzības pilsētas attiecīgi Rīgai un Daugavpilij.

Pieņemšanu apmeklēja arī pārstāvji no ĶTR Žurnālistu asociācijas, aģentūras “Xinhua”, redaktori un žurnālisti no“People’s Daily”, “China Daily”, Beijing Youth”, “Women of China”, “China Pictorial”, “Commercial Express of Embassies and Overseas Agencies”, “World Affairs Magazine”, “Global Express”, “China and the World Cultural Exchange”, “International Business Daily”, ĶTR Radio, ĶTR Centrālās televīzijas un Pekinas televīzijas. Viesu starpā bija Ķīnas un Latvijas uzņēmēji, biznesa konsultāciju kompāniju vadītāji, ĶTR Mākslinieku savienības un Pekinas Mākslas muzeja vadība, mākslinieki no Pekinas un Dalinas pilsētas, kā arī diplomāti no vairāk nekā 100 vēstniecībām un starptautiskajām organizācijām.

Viesnīcā “Kempinski” bija organizēta fotoizstāde par Latviju un demonstrētas filmas par 2003. gada Dziesmu un deju svētkiem.

Nīderlandē

Sakarā ar Latvijas Republikas 85.gadadienas svinībām Hāgā Latvijas Nacionālā bibliotēka pēc LR vēstniecības Nīderlandē un Hāgas Centrālās bibliotēkas uzaicinājuma sagatavojusi izstādi “Jūgendstils Latvijā”, ko atklās 19.novembrī. Izstādi atklās LR vēstniece Nīderlandē Baiba Laizāne, ievērojamais politiskais darbinieks un pašreizējais Hāgas pilsētas birģermeistars Vims Deitmans. Svētku svinībās dziedās operzvaigzne Inga Kalna.

Hāgas Centrālo bibliotēku projektējis pasaulslavenais ASV arhitekts R.Meijers, veidojot to vienotā kompleksā ar Hāgas Rātsnamu. Bibliotēku ik dienu apmeklē ap divi tūkstoši apmeklētāju. Ēkas unikālā arhitektūra dos iespēju izstādi “Jūgendstils Latvijā” apskatīt arī Hāgas Rātsnama apmeklētājiem un vairākiem desmitiem tūkstošu garāmgājēju vienā no pilsētas dzīvākajām ielām.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas sagatavotā izstāde “Jūgendstils Latvijā” stāsta ne tikai par stila izpausmēm Rīgas, bet arī Liepājas un Jūrmalas arhitektūrā, latviešu lietišķajā un tēlotājmākslā. Pirmo reizi plašai starptautiskajai publikai tiek eksponētas jūgendstila zelta pērles latviešu grāmatniecībā un periodisko izdevumu grafikā, kurā 20.gs. sākumā darbojās daudzi ievērojami latviešu mākslinieki: J.Rozentāls, J.Madernieks, V.Purvītis, P.Kalve, B.Dzenis u.c. Īpaša ekspozīcijas sadaļa veltīta vienam no interesantākajiem jūgendstilā iekārtotajiem latviešu periodiskajiem izdevumiem — žurnālam “Zalktis” un aktīvam tā māksliniekam Jūlijam Maderniekam. Ekspozīcijā ir materiāli arī par jūgendstilu vācbaltu grāmatniecībā, īpaši izdevumu “Jahrbuch fūr bildende Kunst in den Ostseeprovinzen”.

Izstāde Hāgā būs skatāma līdz 15.decembrim, pēc tam tā ceļos uz Berlīni un citām Vācijas pilsētām.

Norvēģijā

Latvijas Republikas neatkarības 85.gadadienas svinību pasākumus Norvēģijā 19. novembrī ievadīja latviešu gleznotāju Jura Jurjāna, Kristapa Zariņa, Laimas Bikšes un Alekseja Naumova darbu izstāde Oslo mākslas galerijā “IS Kunst”, kuru atklāja Latvijas vēstnieks Norvēģijā Normunds Popens. Izstāde veidota sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un ar “Statoil” atbalstu, un 2004.gada pirmajā pusē tā tiks eksponēta arī citās Norvēģijas pilsētās.

20.novembrī Latvijas valsts proklamācijas jubilejas svinības Norvēģijā turpinās Latvijas Operas mākslinieku Kristīnes Gailītes un Krišjāņa Norveļa koncerts Oslo koncertzālē. Pēc koncerta Latvijas vēstniecība rīkos diplomātisko pieņemšanu, uz kuru aicināti Norvēģijas valdības pārstāvji un parlamentārieši, ārvalstu diplomāti, Norvēģijas valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju darbinieki, uzņēmēji.

22.novembrī Latvijas vēstniecība sadarbībā ar Latviešu biedrību Oslo un Norvēģijas un Latvijas kultūras biedrību organizēs svinīgu pasākumu Norvēģijā dzīvojošiem latviešiem un viņu draugiem. Svinības atklās Latvijas vēstnieks Normunds Popens, pēc tam notiks svētku koncerts.

Vācijā

Piektdien, 14.novembrī, Latvijas vēstniecība Vācijā ar svinīgo pieņemšanu “Deutsche Bank” telpās Berlīnē atzīmēja Latvijas Republikas neatkarības 85. gadadienu. Atklājot pieņemšanu, viesus sveica Latvijas vēstnieks Vācijā Dr. Mārtiņš Virsis un Latvijas Ministru prezidents Einars Repše, kas 13. un 14. novembrī uzturējās darba vizītē Vācijā un piedalījās Herberta Kvanta fonda rīkotajā forumā Berlīnē.

Uz svinīgo pieņemšanu bija aicināti Vācijas politisko, sabiedrisko un saimniecisko aprindu, preses, Berlīnē akreditētā diplomātiskā korpusa un latviešu kopienas pārstāvji. Pieņemšanā koncertu sniedza Rīgas Saksofona kvartets Arta Sīmaņa vadībā.

Svētdien, 16. novembrī, ar svētku dievkalpojumu Johana Viherna baznīcā un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāna Dr. Jura Cālīša uzrunu Latvijas proklamēšanas svētki tika atzīmēti Vācijas pilsētā Lībekā. Svētku pieņemšanu par godu valsts svētkiem rīkoja Latvijas goda konsuls Mēklenburgas-Priekšpomerānijas un Šlēsvigas-Holšteinas federālajās zemēs Dr. Frics Šulce.

18.novembrī Latvijas goda konsuls Ziemeļreinas–Vestfālenes un Reinzemes–Pfalcas federālajās zemēs Dr. Bruno O. Brauns kopā ar vēstnieku Dr. Mārtiņu Virsi rīkoja svētku pieņemšanu Ķelnē. Pieņemšanā piedalījās Ķelnes birģermeistars Jozefs Millers, Diseldorfas birģermeistars Heincs Vinterverbers, Ziemeļreinas–Vestfālenes Landtāga deputāti, uzņēmēji, diplomāti un latviešu kopienas pārstāvji no Ķelnes un Bonnas apkārtnes. Pasākumā ar uzrunu par Latviju ceļā uz Eiropas Savienību uzstājās Latvijas pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bijušais Latvijas vēstnieks Vācijā Dr. Egils Levits. Viesi varēja baudīt Rīgas šampanieti, Rīgas melno balzamu, kā arī “Laimas” un “Staburadzes” saldumus.

Ārlietu ministrijas preses centrs