Diskusijām laiks vēl šomēnes

Par likumprojekta “Par pašvaldībām” izstrādi

Joprojām turpina dalīties pušu viedokļi par jauno likumprojektu “Par pašvaldībām”. Likuma izstrādes darba grupas kārtējā sēdē sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters vienojās par termiņu, līdz kuram pašvaldībām jāiesniedz savi iebildumi.

“LV” 23.oktobra numurā pašvaldību — Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka iezīmēja problēmu loku, kas izveidojušās jauna likumprojekta “Par pašvaldībām” izstrādē. Ministru kabineta noteiktais likumprojekta izstrādes termiņš — šā gada 31.decembris — strauji tuvojas, taču turpinās strīdi un neprasme vai nevēlēšanās strādāt konstruktīvi.

Kā norāda RAPLM, kārtējā darba grupas sēdē, kas notika aizvadītajā nedēļā un kurā tika apspriesta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotā likuma “Par pašvaldībām” jaunā redakcija, panākts, ka pašvaldības iesniegs iebildumus, pamatojot savu viedokli. Iepriekš LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis jau bija izvirzījis likumprojektam ap 80 komentāru. Pēc tam, kad tiks apzinātas iebildes, iecerēts likumu nodot sabiedriskajai apspriešanai, lai pēc tās to skatītu valdībā.

Ivars Gaters norāda, ka pašvaldības līdz šim likumu tikai vispārēji kritizējušas, tādējādi apzināti vilcinot tā virzību. Lai gan Māris Pūķis arī intervijā “LV” apliecināja, ka pašvaldības ir gatavas iesniegt savus priekšlikumus, rezultāti liecina, ka teiktais no padarītā atšķiras. “Šodienas sēdē tika piesaukta Satversme, izpildkomitejas, varas dalījums un citas augstas sfēras, taču netika sniegti priekšlikumi likuma redakcijai,” teica Ivars Gaters. Ministrs pēc konsultācijām ar juristiem ir pārliecināts, ka šobrīd izstrādātais likums nav pretrunā ar Satversmi, kā to apgalvo daži pašvaldību vadītāji.

Lai rosinātu procesa virzību, Ivars Gaters sarunā vairākkārt piedāvāja iesniegt ministrijas izstrādāto likuma redakciju sabiedrības vērtējumam jau šobrīd un tad uzklausīt iebildumus, taču pašvaldību vadītāji tam nepiekrita. Tika pieņemts lēmums konkrētās pašvaldību iebildes un priekšlikumus likumā sagaidīt līdz novembra beigām.

Vienīgais punkts likumprojekta redakcijā, par ko vienojās darba grupas locekļi, bija pagaidām noteikt, ka Latvijā būs trīs veidu pašvaldības — pilsētas, novadi un apriņķi. Ar piebildi — līdz lēmumam, vai apriņķi, kas iecerēti kā rajonu funkciju pārņēmēji, Latvijā tiks noteikti.

Izstrādātajā likumprojektā atšķirībā no spēkā esošā ir jauna pašvaldību funkciju sadalījuma shēma, palielināta deputātu atbildība vēlētāju priekšā, nodalīta lēmējvara un izpildvara, kā arī likums pielāgots atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam. “Pienākuši laiki, kad jāizšķiras, vai pašvaldībās turpināsies līdzšinējā mazefektīvā mīcīšanās ar lēmumu pieņemšanu, vai arī tiks skaidri nodalīts, kas vietējā varā par ko lemj un kas nolemto īsteno,” teica I. Gaters. Likumprojekta redakcija arī novērš iespēju pašvaldībām pieņemt kādu teorētiski nelikumīgu lēmumu un to, ka pašvaldības vadītājs par to nav atbildīgs, jo lēmumu pieņēmuši visi deputāti.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore