"Neredzamais viesis"

"Der Spiegel"

- 2000.06.Nr.24

Vizītes laikā Baltijas republikās Vācijas kanclers mēģināja mazināt baltiešu bailes no pārāk varenā kaimiņa Krievijas.

Tās tik ir šausmas: Heidei Simonis sākas "krīze". Vēlu vakarā, pārrunājot politiku Tallinas viesnīcā Schlössle , Šlēzvigas - Holšteinas ministru prezidente Heide Simonis, kura Vācijas kancleru pavada vizītē trīs Baltijas valstīs, nespēj savaldīt emocijas. Sašutuma cēlonis ir Lennarts Meri, 71 gadu vecais Igaunijas konservatīvo prezidents, literāts, profesionāls diplomāts un viens no visvairāk cienītajiem baltiešiem.

"Meri ir šantāžists," dāma no jūras ieskautās pavalstiņas ir sašutusi par apmēram trīs reizes lielākās Baltijas republikas nepielūdzamo kungu. Nekad vēl neviena Vācijas valdība nav tik neatlaidīgi iestājusies par drīzu Igaunijas uzņemšanu ES kā viņas partijas drauga Gerharda Šrēdera valdība, kliedza Simonis, un tagad "šī neticamā gaušanās, bet Meri jau tas ir raksturīgi".

Var jau būt. Kanclers smīn, malko sarkanvīnu un klusē. Tomēr arī viņš bija mazliet izbrīnījies par veidu, kā Meri viņu satika: oficiālās sarunas baroka stila pilī Katrīnas parkā neturpinājās ilgāk par pusstundu. "Dažkārt nevajag pārāk iedziļināties vēsturē," pēc tam vīzdegunīgi teica prezidents.

Vai arī viņa galda runa vakarā, svinīgo vakariņu sākumā Melngalvju namā, kādreizējā Hanzas tirgotāju centrā Rēvelē, kur līdz 1877. gadam spēkā bija Lībekas tiesības. Runa sastāvēja no pāris nodeldētām frāzēm: valsts vadītājs paziņoja, ka viņa valsts, sākot ar 2003. gadu, būšot gatava iestāties Eiropas Savienībā; viņš cerot uz vāciešu palīdzību un uz to, ka "Baltijas jūra, tāpat kā Hanzas laikā, atkal kļūs par iekšējo jūru, šoreiz par ES iekšējo jūru".

Uz to cer arī Gerhards Šrēders. Taču viņš nevar un negrib šī brauciena laikā nosaukt termiņus. Meri ir vīlies par viņam jau zināmo runas tekstu, ko kanclers nolasīs Igaunijas parlamentā. Tur parlamentārieši braši aplaudēja, taču arī bez sajūsmas. Protams, pastāv arī šaubas, vai Šrēdera cildenā vēlme par Igaunijas iespējami ātrāku iestāšanos ES tik drīz piepildīsies.

Deviņus gadus pēc Padomju savienības sabrukuma un pēc 1939. gadā noslēgtā Staļina - Hitlera pakta rezultātā zaudētās suverenitātes atgūšanas Baltijā tiekšanās uz Rietumiem vairs nav tik spēcīga. Par drīzu iestāšanos NATO, kas izprovocētu Maskavu, nav pat ko domāt. Un arī pievienošanās ES kavējas. Turklāt par vāciešiem, kādreizējiem baltiešu "advokātiem", arī Šrēdera pieminētās "atbildības mūsu kopējās vēstures parāda dēļ", pēkšņi runā, ka viņi ir izveidojuši savienību ar paplašināšanas bremzētājiem.

Bažas, ka Vācija varētu būt zaudējusi degsmi par ES paplašināšanu, esot "nepamatotas", to kanclers Igaunijā saka tikpat uzsvērti kā Rīgā un Viļņā. Turklāt Šrēders kā argumentu varēja izmantot to, ko viņa "goda viesis", kas viņu pavada, grāfs Lambsdorfs saka: "Es domāju, ka, tikai tas fakts vien, ka viņš šeit ir atbraucis, viņiem nozīmē daudz; Helmūts Kols to neizdarīja." Brīvais demokrāts, kas ir devies svētceļojumā pa savu senču kapu vietām kādreizējā Kurzemes hercogistē, savam šefam apliecināja: "Tas savu lietu prot labi."

Un tāpēc, ka tā ir taisnība, arī tā iekarsa Heide Simonis: tieši lielais eiropietis Kols novērsās no baltiešiem, lai nesadusmotu savu saunas draugu Borisu Jeļcinu. Sarūgtināts Meri savā laikā sūdzējās par "ātro upuru aizmiršanu" un to, ka Baltija savā laikā cieta no padomju okupācijas, kurai savu piekrišanu deva Vācija.

"Lielums drīzāk prasa vienkāršību," saka Šrēders, kas šo delikāto misiju uztvēra nevis pārspīlēti svinīgi, bet mazliet vēsi, taču nedaudz koķetējoši. "Esmu ļoti ieinteresējies par jūsu valsti," kanclers saka Latvijas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, taču tikai tad viņš izbrīvē laiku, lai pastaigātos pa Rīgas vecpilsētu.

Tomēr baltieši Šrēdera vizīti tieši pirms Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes Berlīnē saprot kā tādu, kādai tai patiesībā arī ir jābūt: kā jaunās Berlīnes Republikas ārpolitiskās pašapziņas demonstrēšanu, arī iepretī Maskavai. Turklāt kanclers vēlas Vāciju reklamēt kā "godīgu mākleri".

Putins katras sarunas laikā sēž blakus pie galda kā neredzams viesis. Baltijas iesaistīšana Rietumos "nav vērsta pret Krieviju", atklāti un visur apgalvo kanclers.

Viņš namatēvus aicina "šajā situācijā neko nepārspīlēt". Arī Putinam, kam ir jāveic grūtākais uzdevums, kāds vien pašreiz pasaulē eksistē, "ir jādod iespēja". Katrā gadījumā Berlīne pret Jauno Kremlī "izturēsies pozitīvi tik ilgi, kamēr negatīvais nebūs skaidri redzams".

Tāpēc kaitinošais vārds NATO kancleram pār lūpām nenāk, un, ja tomēr, tad vienmēr mīkstināts ar ierobežojošām klauzulām. Te neko nepalīdz pat Latvijas nosvērtās prezidentes nepieejamais šarms. Mācītā psiholoģijas profesore tikai pirms diviem gadiem atgriezās mājās no trimdas Kanādā. Šodien viņa atrodas valsts vadībā, kurai, tāpat kā tās kaimiņvalstij Igaunijai, ir jātiek galā ar spēcīgo krievu minoritātes problēmu, kas Maskavai jebkurā laikā kalpo kā spiediena līdzeklis.

Rīgas pils Zaļajā salonā, ko kādreiz ir cēlis vācu bruņinieku ordenis, Vīķe-Freiberga, 62, viesus no Berlīnes apber ar komplimentiem. Viņa slavē Vāciju, "ko es kā bēgļu bērns redzēju vēl drupās", kā ekonomiskā brīnuma inscenēšanas paraugu. Tas Šrēderam sniedz izdevību dot iemīļoto padomu - svarīgāks nekā politiskais atbalsts "lielākai gatavībai uz mieru un drošībai reģionā" esot ekonomika.

To baltieši, pēc tam, kad pirms diviem gadiem viņus smagi skāra finansu krīze svarīgākajā noieta tirgū Krievijā, atkal ir spēcīgi attīstījuši. Viņiem pa šo laiku ES, un galvenokārt Vācija, ir kļuvusi par svarīgāko tirdzniecības partneri. Viņa tautieši vienkārši nesaprata, vai kanclers par viņiem smejas, kad saka, ka "Vācijas eksports uz Baltijas valstīm ir apmēram četras reizes lielāks nekā uz Japānu".

Tomēr vienu mākleris Šrēders zina: vēl būs triecieni un smagas iekšpolitiskās debates par paplašināšanos uz austrumiem, kas var ietekmēt arī Bundestāga vēlēšanu cīņu Vācijā 2002. gadā. Šajā jautājumā VSP šefs vēlas doties uzbrukumā. "Tad būs redzams, vai KDS/KSS novērsīsies no Eiropas integrācijas un Kola mūža darba," rezumē kanclers. "Mēs arī populistiska spiediena dēļ ne par sprīdi neatkāpsimies no mūsu līnijas."

Iekšzemes kopprodukts Baltijas valstīs uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar Vāciju

Olafs Ilau