Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 20. novembra sēdē

Aizsardzības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām Latvijas Republikas teritorijā 2004.gadā”.

Rīkojuma projekts izstrādāts saskaņā ar likumu “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”, kurā Ministru kabinets tiek pilnvarots pieņemt lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos kopējās militārajās mācībās Latvijas teritorijā.

Rīkojuma projektā minētās mācības ir ieplānots rīkot 2004.gadā Latvijas Republikas teritorijā, lai pilnveidotu militāro gatavību un stiprinātu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku, NATO un PfP (“Partnerattiecības — mieram” programmas) valstu savstarpējo sadarbību.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā.

Finanšu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Lēmuma pieņemšanas kārtība par ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības attīstības projekta atbilstību īpaši atbalstāmās teritorijas attīstības programmai”.

Noteikumu projekts nosaka lēmumu pieņemšanas kārtību, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības attīstības projekts tiek atzīts par atbilstošu šās īpaši atbalstāmās teritorijas attīstības programmai. Projekts nosaka nepieciešamās informācijas apjomu un galvenos vērtēšanas kritērijus, lai ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības attīstības projekts varētu tikt izvērtēts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, sniedzot priekšlikumu Nacionālās reģionālās attīstības padomei, kura pieņem lēmumu par attīstības projekta atbilstību konkrētās īpaši atbalstāmās teritorijas attīstības programmai.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Iekšlietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr. 217 “Vīzu noteikumi””.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.februāra Regulu par vīzu izsniegšanu uz robežas, ieskaitot vīzu izsniegšanu jūrniekiem, kuri ceļo tranzītā (32002R0415).

Projekts izstrādāts, lai atbilstoši Eiropas Savienības normām tiktu nodrošināta vīzu izsniegšana uz robežas.

Normatīvā akta realizācijai nepieciešams reorganizēt Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Ārzemnieku apkalpošanas departamenta lidostas “Rīga” vīzu nodaļu, uzdodot Valsts robežsardzei izsniegt Latvijas Republikas vīzas starptautiskās lidostas “Rīga” robežkontroles punktā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, saskaņojumi jāsniedz līdz 28.novembrim;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Valsts tiesu ekspertīžu biroja reorganizāciju”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 24.septembra rīkojumu Nr.607 “Par Valsts tiesu ekspertīžu biroja un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekspertīžu pārvaldes reorganizāciju un Iekšlietu ministrijas Ekspertīžu centra izveidošanu” tika izveidotas reorganizācijas komisijas, kuras veica Valsts tiesu ekspertīžu biroja un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekspertīžu pārvaldes auditu.

Saskaņā ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekspertīžu pārvaldē veikto auditu secināts, ka tā darbība Valsts policijas sastāvā ir sekmīga, turklāt tādās Eiropas valstīs kā Vācijā, Zviedrijā utt. līdzīgi ekspertīžu centri darbojas policiju sastāvā. Analizējot iegūtos rezultātus, Iekšlietu ministrija ir secinājusi, ka nepieciešams saglabāt Ekspertīžu centru Valsts policijas sastāvā. Veicot Valsts tiesu ekspertīžu biroja reorganizāciju, tā funkcijas, tiesības un saistības tiek nodotas Valsts policijai.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 24.novembrim;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamās iekārtas, speciālais un tehniskais aprīkojums un to apgādes normas”.

Noteikumu projekts noteiks Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībām ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamo iekārtu, speciālā un tehniskā aprīkojuma veidus, daudzumu, transportlīdzekļu nobraukuma vispārējās normas un nobraukuma normas sasniegušo transportlīdzekļu turpmāko kustību.

Minētie Ministru kabineta noteikumi nepieciešami, lai atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uzdotajām funkcijām tiesiski nodrošinātu dienestam tehniskās iespējas sniegt ugunsgrēku, katastrofu un citu nelaimju postošo seku ietekmē nonākušiem cilvēkiem nepieciešamo palīdzību, maksimāli iespējami samazinātu katastrofu postošo ietekmi uz vidi un īpašumu, garantējot cilvēka pamattiesības.

Noteikumu izdošana veicinās arī valsts starptautisko saistību izpildes garantijas par reālu savstarpēju palīdzību katastrofās, piedaloties glābšanas operācijās.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Izglītības un zinātnes ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Vispārējās izglītības likuma 4.panta 3.apakšpunkts deleģē Ministru kabinetam uzdevumu noteikt vispārējās izglītības iestāžu materiālā un finansiālā nodrošinājuma minimumu. Šajā deleģējumā iekļautais saturs ir izklāstīts citos spēkā esošos normatīvajos aktos. Likumprojekts paredz minēto pantu svītrot no Vispārējās izglītības likuma, jo tā būtība ir noteikta Izglītības likumā.

Projekts saskaņo Vispārējās izglītības likumā noteikto ar Izglītības likumā noteikto par mācību sasniegumu vērtēšanu mācību priekšmeta standartā un mācību priekšmeta programmā.

Likumprojekts papildina Vispārējās izglītības likumu ar punktu, kas regulē starptautiskā bakalaurāta izglītības programmu īstenošanas kārtību Latvijā.

Pirmsskolas izglītībā programmas apguve ir nepārtraukta un notiek visa pedagoģiskā procesa laikā dažādos darbības veidos, to nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātie pirmsskolas izglītības programmu paraugi.

Palielinot izglītojamo mācību slodzi par divām mācību stundām 1.klasē un par vienu mācību stundu 2.klasē, tiek nodrošināta iespēja īstenot pamatizglītības satura reformu, izmantot jaunākās mācību metodes, pārejas noteikumos nosakot, ka šie grozījumi stājas spēkā attiecīgi 2005. un 2006.gada 1.septembrī.

Likumprojekts papildina Vispārējās izglītības likumu ar punktiem, kas ļauj dažos mācību priekšmetos mācību procesu organizēt kādā svešvalodā, tā sekmējot svešvalodu apguvi un integrāciju Eiropā.

Likumprojekts pagarina pārejas noteikumos paredzēto finansējuma termiņu no valsts budžeta mērķdotācijas internātskolu uzturēšanai par pusotru gadu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Kultūras ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Koncepcija likumam “Par tautas mākslas tradīciju saglabāšanu””.

Koncepcijas mērķis ir tiesiski pamatot Latvijas tautas mākslas tradīciju saglabāšanas un procesa uzturēšanas nodrošinājumu, radīt pašreizējiem politiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem atbilstošu tautas mākslas organizatorisko un finansēšanas mehānismu. Nepieciešams radīt normatīvos aktus, kas nosaka valsts un pašvaldību atbildību tautas mākslas tradīciju saglabāšanā.

Latvijas šībrīža situāciju raksturo draudi tradicionālajai reģionālajai kultūrvidei, jo brīvā tirgus ekonomika veicina subkultūras pārsvaru, kas vērsta uz plašu patēriņa un masu gaumi. Globalizācijas tendences nosaka aizvien pieaugošu uzņēmību pret Latvijai lokāli un etniski netipiskas kultūras ieplūšanu, kas vājina lokālās tradīcijas. Sekojot citu pasaules valstu paraugam, kas sekmīgi īsteno UNESCO ieteikumus par tautas nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību, likuma koncepcijā tiek piedāvāta vienota Tautas nemateriālo kultūras vērtību reģistra izveide, kas dotu iespēju izstrādāt un realizēt programmas tautas mākslas prasmju un tradīciju aizsardzībai un saglabāšanai.

Lai nostiprinātu tautas mākslas infrastruktūru, koncepcija paredz pilnveidot tautas mākslas atbalsta institucionālo sistēmu. Reģionālās kultūrvides mērķtiecīgai saglabāšanai un tautas mākslas procesa nodrošināšanai paredzēta kultūras/tautas namu akreditācija, valsts reģionālās kultūras institūciju un tautas mākslas kolektīvu klasifikācijas sistēmas izveide. Lai nodrošinātu sabiedrības un profesionāļu viedokļa pārstāvniecību tautas mākslas jautājumos, izveidojama Nacionālā tautas mākslas padome — sabiedriska konsultējoša institūcija Kultūras ministrijai.

Tautas mākslas tradīciju saglabāšanas aspektā Vispārējie latviešu dziesmu svētki nav aizsargāti un nav izveidota mērķtiecīga stratēģija tradīcijas uzturēšanā un attīstīšanā. Tādēļ likumprojektā ietverama sadaļa par kompetenču un atbildības sadali gan Dziesmu svētku sarīkošanā, gan visa tautas mākslas procesa ilgtermiņa attīstībā, kas ir vienīgā garantija ilgtspējīgai Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanai.

Sagatavotais rīkojuma projekts paredz uzdot Kultūras ministrijai desmit mēnešu laikā pēc koncepcijas akceptēšanas izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu “Par tautas mākslas tradīciju saglabāšanu”.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu medību trofeju izvešanai no Latvijas, kā arī to izvešanas kārtību”.

Paredzēts noteikt personām šādas valsts nodevu likmes: par mednieka apliecības izsniegšanu — viens lats; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu pamatlikme — trīs lati; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu vecuma un izdienas pensionāriem, valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem — viens lats; par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa un rubeņa medīšanai neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma — viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ar atļaujas derīguma termiņu uz vienu dienu — 10 lati; ar atļaujas derīguma termiņu līdz 10 dienām — 25 lati; ar atļaujas derīguma termiņu uz visu medību sezonu — 70 lati.

Valsts nodevu maksā pirms mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes, medību atļaujas, atļaujas ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļaujas izvest medību trofeju no Latvijas saņemšanas, pretī saņemot darījumu apliecinošu dokumentu. Tā ieskaitāma valsts pamatbudžetā.

Lai izvestu medību trofeju no Latvijas, nepieciešama Valsts meža dienesta atļauja, bet vilka un lūša medību trofejas izvešanai — arī Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Atļaujas paraugu medību trofeju izvešanai no Latvijas un tās izsniegšanas kārtību nosaka Valsts meža dienests. Atļaujas paraugu vilka un lūša medību trofejas izvešanai no Latvijas un tās izsniegšanas kārtību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.203 “Gaļas un gaļas produktu marķēšanas noteikumi””.

Grozījumi noteikumos nepieciešami tādēļ, ka jāpilnveido gaļas un gaļas produktu marķēšanas sistēma, jo iepriekšējā kārtība, sevišķi par liellopu gaļas un gaļas produktu marķēšanu, nav bijusi pietiekami precīza un izsekojama.

Govju sūkļveida encefalopātijas krīze radījusi nestabilitāti liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu tirgū, tāpēc grozījumi ir saistīti arī ar nepieciešamību saglabāt un stiprināt patērētāju uzticību šiem produktiem. To veicinās pilnīgāka gaļas un gaļas produktu marķēšanas sistēma, kura radīs iespēju maksimāli ātri un precīzi iegūt informāciju par to, kur ir dzimuši, nobaroti un nokauti tie dzīvnieki, no kuriem gaļa ir iegūta. Marķēšanas mērķis ir nodrošināt maksimālu izsekojamību liellopu gaļas tirdzniecībā.

Noteikumos ir ietvertas normas, kuras noteiktas vairākās Eiropas Savienības direktīvās un regulās. Noteikumos precizēts jēdziens “liellopu gaļa”, izmantojot harmonizēto preču kodēšanas sistēmas skaidrojumu. Trušu un putnu liemeņus, ja tie nav iepakoti pa vairākiem kopā vienā iepakojumā, drīkst marķēt individuāli (ap liemeņa kāju piestiprinot gredzenveida etiķeti). Konkrēti norādīts burtu un ciparu lielums svaigas putnu un trušu gaļas un blakusproduktu veselības marķējumā.

Noteikumos paredzēts, ka ir gadījumi, kad attiecīgo informāciju patērētājiem sniedz rakstiskā un redzamā formā tirdzniecības vietā. Ir noteiktas speciālas prasības maltas gaļas marķēšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai.

Uzņēmumi, kuriem piešķirts pārejas periods, marķē gaļu un gaļas produktu ar atšķirīgas formas veselības marķējumu (apaļu) atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks