Eiropas valstīs cieņā ir indivīda tiesības

Vakar noslēdzās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētājas divu dienu darba vizīte Latvijā

Saeimas namā 19.novembrī tiekoties: Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētāja Žozete Dirjē un Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Foto: A.F.I.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētāja atklātā domu apmaiņā ar žurnālistiem atzīst, ka Latvijā “nav tādu minoritāšu problēmu, kas būtu saistītas ar cilvēktiesību neievērošanu”

Vakar, 20. novembrī, preses konferencē rezumējot savu vizīti Latvijā, kuras laikā viņa tikās ar valsts galvenajām amatpersonām, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas vadītāja Žozete Dirjē pastāstīja, ka viņu interesējuši galvenokārt trīs jautājumi — nacionālo minoritāšu izglītība, naturalizācija un Vispārējās konvencijas par nacionālo mazākumtautību aizsardzību ratifikācija. Pārraudzības komitejas vadītāja guvusi pārliecību, ka minoritāšu izglītības jautājumā ir panākts kompromiss un ka pret izglītības reformu Latvijā nav izteiktas opozīcijas. Ž. Dirjē arī aicināja sekot līdzi mazākumtautību skolu pedagogu pārkvalificēšanās procesam, jo no 900 skolotājiem attiecīgos kursus ir beiguši 700, 100 turpina izglītoties, bet 100 pedagogi vēl ir jāpārkvalificē. Ž.Dirjē ieteica atvieglot naturalizācijas procesu, sevišķi valsts valodas pārbaudījumus. Pārraudzības komitejas vadītāja Latvijā ieguvusi informāciju, ka no apmēram 500 tūkstošiem nepilsoņu gandrīz trešā daļa apzināti pretojas naturalizācijai. Ž. Dirjē pauda izbrīnu, ka naturalizācijas pretinieku vidū ir daudz gados jaunu cilvēku, un mudināja Latvijas pusi piešķirt pilsonību tiem aptuveni 17 000 nepilsoņu bērniem, kas dzimuši Latvijā pēc 1991.gada. Pēc Ž. Dirjē domām, pilsonību varētu piešķirt jaundzimušajiem reizē ar reģistrāciju, ja vecāki to vēlas. Pārraudzības komitejas vadītāja arī aicināja Latvijas Saeimu ratificēt mazākumtautību aizsardzības konvenciju.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kāpēc Francija pati nav parakstījusi un ratificējusi Vispārējo konvenciju par nacionālo mazākumtautību aizsardzību, Ž.Dirjē atsaucās uz 1789. gada revolūcijas laikā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kas indivīda tiesības atzīst par svarīgākām nekā nacionālo kopienu tiesības. “Savu nāciju mēs gadsimtu gaitā esam veidojuši uz vienas valodas pamata,” teica Ž. Dirjē. “To dara arī jūsu valsts, un es varu tikai salīdzināt mūsu pieeju, kas, manā skatījumā, ir visai līdzīga. Protams, kopienai ir savas tiesības, bet indivīda tiesības mēs tomēr vērtējam augstāk. Arī mēs Francijā esam plašu debašu priekšā, un es paredzu, ka tās mūs novedīs pie ļoti grūtas izvēles. Es pati esmu parlamenta locekle un neesmu pārliecināta, ka Francija šo konvenciju kādreiz ratificēs. Jo mūsu izvēle allaž ir par labu indivīdam, un šī izvēle ir augstāka par kopienu tiesībām.”

Žozete Dirjē arī aicināja žurnālistus uz atklātu diskusiju, uzsverot plašsaziņas līdzekļu lielo nozīmi demokrātijas procesos.

“Latvijas Vēstnesis” — Kāpēc jūs, tāpat kā vairāki citi Eiropas institūciju pārstāvji, cenšoties izprast lēno nepilsoņu naturalizācijas gaitu Latvijā, iemeslus meklējat vienīgi mūsu valsts institūcijās un naturalizācijas noteikumos? Šajā procesā ir iesaistītas divas puses, un ļoti būtisks ir nepilsoņu psiholoģiskais noskaņojums. Kā jūs vērtējat Krievijas apgalvojumus par “krieviski runājošo cilvēku cilvēktiesību pārkāpumiem” Latvijā? Vai šādi aplami apgalvojumi neapgrūtina Eiropas institūciju darbību? Vai jums nevajadzētu ņemt vērā arī šādu paziņojumu dezorientējošo iespaidu uz nepilsoņiem, atturot viņus no naturalizācijas?

Ž.Dirjē: — Atzīšos, mani pārsteidza jūsu vārdi, ka Krievija izvirzot Latvijai šādus pārmetumus. Krievijas vēstnieks mūsu sarunā neizteica nevienu pārmetumu Latvijai par cilvēktiesību pārkāpumiem attiecībā uz nacionālajām minoritātēm. Viņš vienīgi sūdzējās par naturalizācijas lēno gaitu, nevis par kādiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Jautājums par naturalizācijas tempu, manuprāt, ir jāaplūko divos aspektos: pirmkārt, pašu nepilsoņu attieksme, otrkārt, valdības labā griba šo procesu paātrināt. Es gribu arī uzsvērt, ka, pēc maniem vērojumiem, nepilsoņiem Latvijā viņu statuss ikdienas dzīvē nerada problēmas. Izņemot varbūt situāciju perspektīvā, kad Latvija būs Eiropas Savienības dalībvalsts — tur viņiem atsevišķās situācijās varētu rasties sarežģījumi. Taču es tūdaļ gribu minēt faktu, kas mīkstina arī šādu problēmas redzējumu — pēc sekmīgā referenduma par Latvijas pievienošanos ES strauji palielinājās naturalizēties gribētāju skaits. Protams, situācija, kad nelielā valstī ir apmēram 500 tūkstoši nepilsoņu, raisa vairākus jautājumus. Es, piemēram, ļoti gribētu tomēr izprast, kāpēc naturalizēties negrib gados jauni cilvēki, kam nav vēl divdesmit pieci gadi. Man atbildēja, ka daudzi no viņiem tādējādi izvairās no dienesta Latvijas armijā, citu motivācija esot, ka tā vieglāk aizbraukt uz Krieviju. Taču daļa nepilsoņu šādu pozīciju ieņemot arī kā protesta izpausmi. Ja tāda nostāja ir arī cilvēkiem, kas dzimuši Latvijā, tad par šo problēmu jārunā. Es domāju, ir nepieciešams dialogs, lai izprastu šo cilvēku patieso motivāciju un lai motivētu viņus pilsonības iegūšanai. Un šajās situācijās tomēr daudz kas atkarīgs no jūsu valdības. Es Latviju izjūtu kā sev ļoti tuvu valsti, jo Latvijai un Francijai ir vienāda cieņa pret indivīda tiesībām. Tāpēc es jūtu zināmas bažas par to, ka Eiropas institūcijās varētu Latvijas pašreizējo situāciju ar lielo nepilsoņu skaitu nepareizi izprast un nepareizi interpretēt. Man šķiet, šī problēma pagaidām nedaudz aizmiglo Latvijas tēlu. Latvija pelnījusi patiešām gaišu tēlu un lielu cieņu Eiropā — kā valsts, kas īsā laikā sasniegusi ļoti daudz.

Jānis Ūdris,  “LV” ārlietu redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 20.novembrī, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētāja Žozete Dirjē tikšanās laikā ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un Ministru prezidentu Einaru Repši Foto: A.F.I.

Vakar, 20.novembrī, Ministru prezidents Einars Repše tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Pārraudzības komitejas priekšsēdētāju Žozeti Dirjē, kas ieradusies Latvijā darba vizītē.

Žozete Dirjē apsveica Einaru Repši ar Latvijas progresu ekonomikā, pievienošanos NATO un Eiropas Savienībai (ES), pozitīvo ES referenduma iznākumu, kas piešķir Latvijai ļoti pozitīvu tēlu. EPPA Pārraudzības komitejas priekšsēdētāja atzinīgi novērtēja paveikto gada laikā kopš viņas iepriekšējās vizītes Latvijā. Kā pozitīvu rezultātu Ž.Dirjē atzīmēja Izglītības likumu, kas, visticamāk, drīzumā tiks pieņemts Saeimā un īstenots, sākot ar 2004.gada 1.septembri.

Ministru prezidents Einars Repše informēja par Vispārējās konvencijas par nacionālo mazākumtautību aizsardzību ratifikācijas gaitu, atzīmējot, ka Saeimā ir izveidota īpaša apakškomisija šā jautājuma risināšanai. Vienlaikus Ministru prezidents uzsvēra, ka arī pašreizējā likumdošana nodrošina mazākumtautību tiesību aizsardzību.

Attiecībā uz naturalizācijas procesa tempiem E.Repše atzina, ka nepilsoņiem bieži pietrūkst motivācijas iegūt pilsonību, jo ikdienas dzīvē nepastāv būtiskas atšķirības starp pilsoni un nepilsoni. Kā motivējošu faktoru E.Repše minēja izredzes iegūt ES pilsonību, par ko liecina fakts, ka pēdējos mēnešos naturalizācijas pieteikumu skaits ir divkāršojies. E.Repše atzīmēja, ka ir būtiski atvieglots naturalizācijas process, tai skaitā paplašināts to personu loks, kam ir samazināta vai vispār atcelta maksa par naturalizāciju.

Sarunas laikā Ž.Dirjē interesējās par Latvijas attieksmi pret eiro ieviešanu Latvijā un pret ES aizsardzības politiku. E.Repše apliecināja, ka Latvija ir gatava eiro ieviešanai un izpilda visus Māstrihtas līgumā noteiktos stabilitātes kritērijus pat labāk nekā dažas pašreizējās ES dalībvalstis. E.Repše uzsvēra nepieciešamību visām ES dalībvalstīm nodrošināt eiro stabilitāti. Ministru prezidents pauda Latvijas atbalstu Eiropas aizsardzības un drošības politikai, uzsverot nepieciešamību, lai tā būtu pieejama visām ES dalībvalstīm un nedublētu, bet gan papildinātu NATO.

Sarunas noslēgumā Žozete Dirjē izteica cerību uz drīzu pēcmonitoringa procedūras izbeigšanu attiecībā uz Latviju un novēlēja turpmākus panākumus Latvijas attīstībā.

Jana Vektere, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vecākā referente