Par sadarbību bērnu adopcijā

Garīgo lietu padomes 19.novembra sēdes darba kārtībā bija iekļauti trīs jautājumi — par līgumu slēgšanu starp Latvijas valsti un tradicionālajām konfesijām, par iespējamiem grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā, kā arī jautājums par bērnu adopciju un bērnu tiesībām dzīvot ģimenēs.

Sanāksmes dalībnieku lielākā uzmanība tika pievērsta nepieciešamībai sakārtot reliģisko konfesiju un valsts attiecības, noslēdzot līgumu ar valsti un tādējādi pilnībā atzīstot konfesijas kā publisko tiesību subjektus. Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka šī iniciatīva ir nozīmīga, jo atrisina pastāvošās juridiskās problēmas un sakārto attiecības. Sanāksmes dalībnieki nolēma, ka ir jāatbalsta šī iniciatīva, kā arī jāturpina darbs līgumu juridiskajā sagatavošanā, uzdodot Tieslietu ministrijai veikt sagatavotā teksta izvērtējumu un precizēšanu, kā arī ziņot par rezultātiem nākamajā padomes sanāksmē.

Jautājumā par iespējamiem grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā sanāksmes dalībnieki skaidri pauda savu nostāju, ka šobrīd runāt par grozījumiem ir pāragri, tie ir sasteigti un nepārdomāti. Padomes dalībnieki bija vienisprātis, ka vispirms jāsakārto juridiskā vide, jāsakārto valsts un konfesiju juridiskās attiecības un jānoslēdz līgumi, tikai pēc tam var atgriezties pie diskusijas par grozījumu nepieciešamību. Garīgo lietu padomes locekļi noraidīja šo iniciatīvu un norādīja uz nepieciešamību par šo padomes lēmumu informēt visas Saeimas frakcijas.

Padomes locekļi uzklausīja Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta vadītājas Ivetas Zalpēteres ziņojumu par situāciju ar bērnu adopciju un bērnunamiem, kad aptuveni 4000 bērniem ir ierobežotas tiesības augt ģimenē. Padomes locekļi tika iepazīstināti ar audžuģimeņu koncepciju. Padomes locekļi atzina, ka lielāka uzmanība pievēršama videi, kurā aug Latvijas bērni, kā arī jārada iespēja bērniem atgriezties ģimenē. Sanāksmes dalībnieki norādīja, ka šī jautājuma veiksmīga risināšanā lielā mērā ir atkarīga no valsts, pašvaldību un tradicionālo konfesiju spējām sadarboties, kopīgi meklēt un atrast ģimenes, kas būtu gatavas adoptēt bērnu vai kļūt par audžuģimenēm. Padomes locekļi pauda gatavību aktivizēt skaidrošanas darbu, kā arī minēja iespēju mērķtiecīgi organizēt šo informācijas plūsmu, izmantojot baznīcu laikrakstus. Sanāksmes dalībnieki vienojās tikties ar īpašu uzdevumu ministru bērnu un ģimenes lietās Ainaru Baštiku, kā arī ar viņa vadītās iestādes darbiniekiem, kas atbildētu uz konfesiju pārstāvju jautājumiem, kā arī norādītu uz pastāvošām iespējām saņemt izsmeļošu un praktisku informāciju bērnu adopcijas jautājumos.

Ilze Greiškalna, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante