Pret sociālo atstumtību dažādās jomās

Labklājības ministre par pirmajā darba gadā paveikto

Vairāk darba vietu un lielāka minimālā alga

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

2004. gada sociālajā pamatbudžetā nodarbinātībai nav samazināti līdzekļi, tā ir atzīta par prioritāti sociālajā jomā. Šā gada 6. februārī tika parakstīta Latvijas valdības un Eiropas Komisijas kopējā deklarācija par Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm, kurā noteikti nodarbinātības politikas tālākie virzieni, lai spētu pietuvoties Eiropas Savienības nodarbinātības vadlīnijām. Tās ir: darba ņēmēju darbaspēju pilnveidošana, uzņēmējdarbības attīstība, kā arī vienādu nodarbinātības iespēju nodrošināšana. Nodarbinātībai būs arī līdzfinansējums no Eiropas Sociālā fonda, kuru administrēs Nodarbinātības valsts aģentūra.

Šogad valsts budžetā tika piešķirti vairāk nekā 475 tūkstoši latu subsidēto darba vietu radīšanai invalīdiem, kā arī viņu mācībām. Pašlaik valstī ir 552 subsidētās darba vietas, un darba devēji ar šiem darbiniekiem ir ļoti apmierināti. D. Staķi vienīgi satrauc šo darba vietu nevienmērīgais izvietojums valstī. Bet tā jau ir katras pašvaldības atbildība — radīt šo darba vietu, kurai finansējumu turklāt dod valsts. Piemēram, Tukuma pašvaldība ir spējusi apgūt 10% no kopējās visām pašvaldībām piešķirtās naudas, bet Rīgā ir radīts tikai divreiz vairāk darba vietu nekā Tukumā. Ogres pašvaldība ir spējusi izveidot tikai četras darba vietas. Tie ir piemēri, cik laba vai slikta ir pašvaldību sadarbība ar valsti un nevalstiskajām organizācijām.

Nākamā gada budžetā ir paredzēti līdzekļi arī invalīdu integrācijai darba tirgū. Tāpat tiks saglabātas iespējas bezdarbniekiem apmeklēt pārkvalificēšanās kursus.

Labklājības ministrija ir izstrādājusi minimālās darba algas koncepciju, kas paredz septiņu gadu laikā minimālo darba algu paaugstināt līdz 50% no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. Tas nozīmē — līdz 2007. gadam minimālo algu palielināt līdz 139 latiem. To ir akceptējis Ministru kabinets un atbalsta Nacionālā trīspusējās sadarbības padome. Jau no nākamā gada 1. janvāra minimālā alga būs 80 latu.

Palielinātas pensijas un pabalsti

Šogad pirmoreiz tika izveidots sabalansēts pensiju sociālais budžets bez deficīta, taču tam jāatdod parāds Valsts kasei līdz 2019. gadam.

Jau šogad 6,6 miljoni latu novirzīti ģimenes valsts pabalsta palielināšanai — sākot ar šā gada 1. janvāri, ģimenes valsts pabalsts par katru pirmo bērnu ģimenē ir 6 lati, tādējādi novērsta diskriminējošā pabalstu atšķirība atkarībā no bērna dzimšanas gada.

No šā gada 1. oktobra ir palielināta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, kā arī palielināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invalīdiem kopš bērnības no 35 uz 50 latiem.

Tāpat Labklājības ministrija radusi iespēju paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no 30 uz 35 latiem, kam atvēlēti 25 tūkstoši latu no ministrijas budžeta. Tas bija iespējams tāpēc, ka šogad piedzima mazāk bērnu, nekā statistika prognozēja.

Jau no 1. decembra minimālā pensija cilvēkiem ar darba stāžu līdz 20 gadiem pieaugs līdz 38, 5 latiem, ar 21—30 gadu darba stāžu tā būs 45,5 lati, bet tiem, kuri nostrādājuši vairāk nekā 31 gadu, minimālā pensija būs 52,5 lati. Šie katram pensionāram it kā niecīgie pensijas palielinājumi valstij kopā prasījuši 284 tūkstošus latu.

Sociālā palīdzība visneaizsargātākajiem

Labklājības ministrija izstrādājusi Kopējās iekļaušanas memorandu, kurā norādīti valstij realizējamie pasākumi, lai mazinātu sociālo atstumtību un nabadzību. Šo memorandu plānots parakstīt šā gada 18. decembrī Briselē.

Lai sniegtu atbalstu vistrūcīgākajiem, valsts ir ieviesusi garantētā minimālā ienākuma pabalstu, kas nākamajā gadā no 15 latiem tiks palielināts līdz 18 latiem un ko varēs saņemt pašvaldībā.

No 2003. gada 1. jūlija darbojas valsts programma vardarbībā cietušu bērnu rehabilitācijai.

Šajā gadā tehnisko palīglīdzekļu iegādei invalīdiem papildus piešķirti 342,9 tūkstoši latu un 24 tūkstoši latu tieši cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

No 2004. gada 1. janvāra invaliditāti piešķirs Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija visām iedzīvotāju vecuma grupām. Taču, kā uzsvēra ministre, tiks darīts viss, lai cilvēku rehabilitētu, atjaunotu viņa darba spējas, un tikai gadījumā, ja tas nav iespējams, tiks piešķirta invaliditāte.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore