Latvijas uzņēmumu attīstībai un konkurencei

Šodien, 21.novembrī, Kongresu namā tiek pasniegtas Latvijas Kvalitātes balvas

Šogad Latvijā jau septīto gadu pēc kārtas tiks pasniegta Latvijas Kvalitātes balva tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši atzīstamus rezultātus, strādājot atbilstoši Eiropas Izcilības modeļa kritērijiem. Tradicionāli Kvalitātes balva tiek pasniegta īpašas šai tēmai veltītas konferences noslēgumā. Starptautiskā konference visaptverošā kvalitātes vadīšanā “Efektīva vadība — attīstības virzītājspēks” un Latvijas Kvalitātes balvas pasniegšana notiks piektdien, 21.novembrī, Rīgā, Kongresu namā. Latvijas Kvalitātes balvu pasniegs ekonomikas ministrs Juris Lujāns.

Latvijas Kvalitātes balvas pasniegšanu ik gadu organizē Latvijas Kvalitātes asociācija un Ekonomikas ministrijas. Šobrīd Latvijas Kvalitātes balva (LKB) ir augstākais novērtējums uzņēmuma vadības sistēmai. Visā pasaulē kvalitātes balvas tiek atzītas par vienu no prestižākajiem uzņēmuma sasniegumiem. Latvijas Kvalitātes balvas konkurss tiek rīkots, lai veicinātu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un sekmētu to ilgspējīgu attīstību. Balva tiek piešķirta trīs grupās: maziem un vidējiem uzņēmumiem (līdz 250 strādājošiem); lielajiem uzņēmumiem; publiskajam sektoram.

Šogad, tāpat kā pērn, konkursam bija pieteikušies septiņi uzņēmumi. Konkursa komisijas priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs J.Lujāns.

Starptautisko konferenci visaptverošā kvalitātes vadīšanā “Efektīva vadība — attīstības virzītājspēks” atklās ekonomikas ministrs J.Lujāns un Latvijas Kvalitātes asociācijas prezidents I.Pilmanis.

Konference tiek rīkota ar mērķi veicināt viedokļu apmaiņu starp kvalitātes speciālistiem, risināt aktuālās problēmas kvalitātes nodrošināšanā, iepazīstināt Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus ar pašmāju un ārzemju kvalitātes speciālistu viedokli un pieredzi, kā arī veicināt novatorisku ideju rašanos un ieviešanu praksē.

Šogad konferencē iecerēts padziļināti pievērsties kvalitātes, vides, profesionālās veselības, darba drošības un citu starptautisko standartu prasībām atbilstošu vadības sistēmu veidošanas un ieviešanas jautājumiem, aicināt uz sarunu un pieredzes apmaiņu daudzu veiksmīgu Latvijas uzņēmumu vadītājus, kā arī valstī strādājošos ārvalstu uzņēmējus pavērtēt Latvijas biznesa vidi un problēmas.

Konferencē tradicionāli piedalās 250–300 delegāti ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Dānijas, Beļģijas un citām Eiropas valstīm. Plānots, ka šajā konferencē dalībnieku pārstāvēto valstu ģeogrāfijā tiks pārkāptas Eiropas robežas.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Vakar, 20.novembrī, notika diskusija par informācijas tehnoloģiju attīstību

Šodien, 20. novembrī, turpinot šā gada oktobrī iesākto tikšanos ciklu ar nozaru pārstāvjiem par Latvijas ekonomisko stratēģiju, iestājoties Eiropas Savienībā, un par valdības un nozaru pārstāvju sadarbības modeļiem, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers uz diskusiju aicināja informācijas tehnoloģiju (IT) nozares pārstāvjus.

Ievadot diskusiju, A.Šlesers atzīmēja: “Esmu pozitīvi noskaņots par Latvijas nākotnes iespējām, cits jautājums, vai mēs tās spēsim pilnvērtīgi izmantot. Tam nepieciešams vienots valdības, pašvaldību un uzņēmēju darbs.” No valdības puses Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padome ir izstrādājusi Vienotās tautsaimniecības stratēģijas projektu, kuru uzņēmēji aicināti papildināt un uzlabot.

Nozares pārstāvji pozitīvi novērtēja valdības apņemšanos risināt aktīvu dialogu ar uzņēmējiem, iesaistot uzņēmējus jau procesa veidošanā, ne tikai rezultātu apspriešanā un vērtēšanā. Viņi arī atzīmēja, ka būtu liela nozīme tam, ja valdība pasludinātu IT nozari par vienu no prioritārajām nozarēm. Tas mūsu valsti tuvinātu mērķa — iekarot IT lielvalsts statusu, izveidojot Baltijas klasteri, — sasniegšanai.

Diskusijas dalībnieki atzīmēja, ka nepietiekamas investīcijas ir faktiski līdzvērtīgas līdzekļu izsaimniekošanai, tādēļ valdība tiek aicināta pārskatīt valsts investīciju samazināšanu nozarei (par 37% nākamā gada budžetā). Tika minēts arī, ka nozarei paredzētais ES struktūrfondu līdzekļu apjoms ir nepietiekams.

Atbildot uz to, A.Šlesers uzsvēra, ka IT nozares pārstāvjiem jābūt aktīvākiem, veicot izskaidrošanas darbu sabiedrībā un veicinot tās atbalstu, un argumentēja, cik liela nozīme ir nozares devumam tautsaimniecības attīstībai kopumā, tādējādi arī katra iedzīvotāja labklājības pieaugumam.

Ministru prezidenta biedrs atgādināja, ka nozares pārstāvjiem pašiem jāizstrādā un jāpiedāvā priekšā spēles noteikumi.

Diskusijas gaitā tika pārrunāta informācijas sabiedrības veidošana, nozares attīstība un devums citu nozaru attīstībai, investīcijas no valsts un ES fondiem. Tika uzsvērts jautājums par atbalstu izglītībai, zinātnei un inovācijām, kā arī konkrētu projektu nepieciešamība jaunatnes izglītības celšanai, pašvaldību informatizācijai, e-pārvaldes ieviešanai. Tika aizskarts jautājums arī par Latvijas pieredzes “klonēšanas” iespējām NVS valstīs.

Ministru prezidenta biedra birojs