Par lauksaimnieku rūpēm vēstulē Valsts prezidentei

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir nosūtījusi aicinājumu Valsts prezidentei neizsludināt likumu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Ražotāji ir neizpratnē, kā bez sabiedriskas apspriedes un pieņemtā normatīvā akta seku izvērtēšanas 2003. gada 6. novembrī Saeima trešajā lasījumā varēja izskatīt un pieņemt likumu “Par grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kas būtiski apgrūtinās lauksaimnieku turpmāko darbību.

LOSP uzskata, ka jaunā likuma redakcija, saskaņā ar kuru zemnieku saimniecības ir pieskaitāmas pie pārtikas uzņēmumiem, ir noteikta, nerēķinoties ar sekām, kādas rada pārtikas uzņēmuma definīcija. Jebkurš individuālais uzņēmums vai zemnieku saimniecība, sākot no viena hektāra vai vienas govs, turpmāk ir pielīdzināms pārstrādes uzņēmumam ar, piemēram, 100 strādājošiem un lauku saimniecībās būtu jāievēro tādas pašas prasības kā pārstrādes uzņēmumiem.

Saskaņā ar minēto likumu ir izdoti 44 pakārtoti Ministru kabineta noteikumi, kuri regulē pārtikas nozaru darbību un kuri likuma izsludināšanas gadījumā attiektos uz visām lauksaimniecības produkciju ražojošām saimniecībām. Ņemot vērā pārtikas uzņēmuma definīciju, zemnieku saimniecībām, kuras ir specializējušās vairākās pārtikas produktu ražošanas jomās, būtu jāpilda uz visām jomām attiecināmi noteikumi, tai skaitā arī higiēnas prasības, kas bieži vien nav pielāgojamas zemnieku saimniecības darbības apstākļiem.

Eiropas Savienības normatīvajos aktos pārtikas pārstrādes uzņēmuma definīcijā netiek iekļauti pārtikas ražotāji. Šāda norma ir uzskatāma par Latvijas valsts institūciju iniciatīvu, kas apgrūtina vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju darbību. Pārtikas uzņēmuma definīcija, kas noteikta likuma grozījumos, ļaus kontrolējošām institūcijām izvirzīt pārtikas ražotājiem nepamatoti augstas, absurdas un neizpildāmas prasības, kas savukārt radīs labvēlīgus apstākļus korupcijai.

LOSP uzskata, ka ne tikai minētie grozījumi ir pretrunā ar ES regulām, bet ka arī sekas, kādas to stāšanās spēkā atstās uz lauksaimniecisko ražošanu, būs graujošas. Iestājoties ES, lauksaimniekiem būs jau tā ļoti daudz pamatotu praību, kuras būs jāievieš saimniecībās, bet šādu neapdomātu un nepamatotu normu iestrāde likumdošanā ne tikai pasliktinās Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ES, bet arī nozīmēs, ka lauksaimniekiem būs jānodarbojas nevis ar ražošanu, bet ļoti daudzu normatīvo aktu studēšanu un absurdu prasību ieviešanu saimniecībās.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sekretariāts