Latvijas valsts 85. gadadienā. Apzinoties pamatus un virzienus

Ārlietu ministrija 19.novembra vakarā Mākslas muzejā rīkoja svinīgo pieņemšanu

Ārlietu ministre Sandra Kalniete:

Ekselences, cienījamie kolēģi, godātie klātesošie!

Šogad Latvija svin savas valsts pastāvēšanas 85.gadadienu. Skaudri ir apzināties, ka no šā laika tikai trīsdesmit četri gadi patiešām ir piederējuši mums. Piecdesmit viens pagājis zem svešas varas. Taču šodien, drošāk nekā jebkad agrāk, mūsu tauta var skatīties nākotnē: mēs esam atgriezušies Eiropā, un mūs sargā NATO drošības vairogs. Nu vēstures drūmās lappuses ir pāršķirtas uz neatgriešanos.

Latvijas valsts un nācija ir vērtības, kas sakņojas Eiropā. Mūsu tautai ir sava īpatna seja, kas nāk no mūsu baltu izcelsmes, folkloras, zemnieku rakstura, arī vēstures pārbaudījumiem. Tā ir mūsu senā identitāte, kas, tapdama latviska, reizē ir tapusi arī eiropeiska. Mēs esam eiropieši gan pēc izcelsmes, gan ģeogrāfiski un vēsturiski. Taču latvieši kļuva par politisku nāciju tikai tad, kad tautas kopības sajūta tika savienota ar Eiropas politiskajām idejām, modernās Eiropas vērtībām un kultūras mantojumu.

Pie šīm idejām pieder arī Latvijas valsts. Tā tapa uz demokrātisku vērtību pamata, īstenojot tautu pašnoteikšanās tiesības uz Krievijas cara impērijas drupām. Nacionālas valsts izveidošana bija nozīmīgākais solis uz Latvijas apzinātu iekļaušanos eiropeiskajā civilizācijā.

Eiropas mantojums Latvijas liktenī bijis ļoti nozīmīgs. Mūsu zemes iedzīvotāji bija eiropieši pirms 1918.gada 18.novembra un palika eiropieši pēc valsts okupācijas. Latviskums un eiropeiskā apziņa bija vienlaikus gan pretestības līdzeklis, gan cerība. Šīs apziņas dēļ mēs nekļuvām par pārtautotiem padomju cilvēkiem. Tās dēļ Latvija šodien nav postpadomju republika, bet stāv uz Eiropas Savienības sliekšņa kā topošā dalībvalsts.

Eiropas perspektīva mūsu politiskajā kultūrā nav jauna. Jau 20.gadsimta pirmajās desmitgadēs mūsu intelektuāļu pārdomas par Latvijas valsts veidošanu bija nesaraujami saistītas ar domām par Eiropas kopīgo nākotni. Cik pravietiski šodien, kad strādājam pie Eiropas Savienības konstitūcijas, skan Raiņa vārdi: “Nacionālās valstis vienotos arvien lielākās federācijās, līdz apņemtu kontinentus un cilvēci, un tur izaugtu varbūt jaunas, lielākas tautas ar jaunām valodām... Bet arī tas nebūtu mehānisks kosmopolītisms, bet organiskas būtnes un būtņu vienības. Tas ceļš ir garš, un viņš viss jāiziet cauri, nevar nolemt, ka šodien gals sasniegts.”

 Dāmas un kungi! Mēs visi esam cilvēki, savas ģimenes un tautas locekļi, sava dzimuma vai profesijas pārstāvji. Taču Latvijas valsts svētkos sevišķi svarīgi ir apzināties mūsu identitātes abas puses: mēs esam latvieši un eiropieši, mēs esam Latvijas pilsoņi un eiropieši.

Eiropa ir Latvijas identitātes otra, mazāk apjaustā puse. Eiropa nav svešs, ārpus mums esošs spēks, kas var apdraudēt latvisko identitāti vai mūsu valsts politiskās un ekonomiskās intereses. Eiropa nav naudas avots labklājības celšanai vai kopīgais tirgus. Eiropa pirmkārt ir kultūras telpa, kurā radušās mūsdienu civilizācijas vispārīgās vērtības. To vārdā mēs, dažādas Eiropas tautas, esam labprātīgi apvienojušās.

Mūsu kopībai ir arī gluži konkrētas politiskās robežas, kuras nosaka Eiropas Savienība un NATO. Tās sniedzas pāri kontinenta ģeogrāfiskajām robežām. Īpašas saites mūs vieno ar Ziemeļameriku. Eiropas un Amerikas vērtības radušās no viena avota — no apgaismības laikmeta. Šo vienotību ir nostiprinājusi cīņa pret nacionālsociālismu un komunisma draudi. Jau vairāk nekā piecdesmit gadus eiropieši un amerikāņi kopā stāv demokrātisko vērtību sardzē. Arī šodien mūsu vērtības nav šķiramas.

Tieslietu ministrija 19.novembra vakarā Mazajā ģildē rīkoja svinīgo pieņemšanu
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Latvijas valsts un Latvijas Tieslietu ministrijas 85. gadadienā — Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Gunārs Kūtris, bij. tieslietu ministre Ingrīda Labucka, tieslietu ministrs Aivars Aksenoks; bij. tieslietu ministrs Viktors Skudra, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns; bij. tieslietu ministrs Romāns Apsītis

Eiropas Savienība radās tādēļ, lai mūsu kontinentā beigtos kari starp kaimiņiem. NATO tika radīts demokrātisko vērtību aizsardzībai pret padomju totalitārismu. Šo organizāciju partnerības turpinājums ir jautājums par kontinenta mieru, stabilitāti un labklājību nākotnē. Diemžēl ir pāragri runāt par liberālo vērtību triumfu visā pasaulē. Vēsturei nav beigu, un arī rīt, tāpat kā vakar un šodien, Eiropai jābūt gatavai aizstāvēt savas vērtības pret draudiem, kas nāk no totalitārām ideoloģijām un režīmiem.

Godātie klātesošie! Latvijas garīgā saikne ar Eiropu ir apzināti jāstiprina. Mūsu devums kopējā Eiropas procesā lielā mērā būs atkarīgs no gribas kopt garīgo saikni ar pārējiem eiropiešiem. Jau Rainis atzina, ka “tauta ir patība uz garīga pamata un garīgas tautas ir pamats jaunai kopcilvēcei — tautu sabiedrībai”.

Mūsdienu galvenais intelektuālais izaicinājums ir ieskatīties nākotnē, lai atrastu identitātes formulu, kas saista katra viena piederību Latvijai ar Latvijas piederību Eiropai. Vispirms tas ir izaicinājums mūsu valsts izglītotajiem cilvēkiem, Latvijas inteliģencei. Mums visiem kopā ir jāveido jauna eiropeiska apziņa, jāceļ jaunā godā Eiropas vērtības. Tikai uz šī pamata plauks Latvijas valsts. Atgriežoties Eiropā, mēs atgriežamies mājās.

Dievs, svētī Latviju!

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 85. gadadienai veltītajā pieņemšanā 2003. gada 19. novembrī