Ministru kabineta noteikumi Nr.648

Rīgā 2003.gada 19.novembrī (prot. Nr.60, 2.§)

Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu

Izdoti saskaņā ar Meža likuma 20.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. meža reproduktīvā materiāla (turpmāk — materiāls) ieguves avotu (turpmāk — ieguves avots) reģistrācijas kārtību;

1.2. materiāla kvalitātes un sertificēšanas prasības;

1.3. materiāla (arī ģenētiski modificēta materiāla) tirdzniecības un izmantošanas kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz meža atjaunošanai un ieaudzēšanai paredzēto materiālu.

3. Noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts meža dienests.

 

II. Ieguves avotu reģistrācijas kārtība

4. Valsts meža dienests reģistrē tikai atestētus ieguves avotus šādu kategoriju materiāla ieguvei:

4.1. “ieguves vieta zināma” — materiāls, kas atbilst šādām prasībām:

4.1.1. materiāls iegūts noteiktā ieguves apgabalā (provenienču reģionā) (ieguves apgabals ir teritorija vai teritoriju grupa, kurā ir samērā viendabīgi ekoloģiskie apstākļi un kurā atrodas atsevišķi koki un mežaudzes ar līdzīgām fenotipa vai ģenētiskajām īpašībām);

4.1.2. materiāls iegūts no atsevišķiem kokiem (atsevišķi koki ir koki sēklu ievākšanai, kuri atrodas ārpus mežaudzes vai dažādās mežaudzēs) vai mežaudzē;

4.1.3. ieguves avots atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem kritērijiem un rādītājiem;

4.2. “atlasīts” — materiāls, kas atbilst šādām prasībām:

4.2.1. materiāls iegūts atsevišķā ieguves apgabalā pēc fenotipa atlasītā mežaudzē (fenotips ir visu organisma ārējo un iekšējo struktūru un funkciju vai pazīmju un īpašību kopums, ko var pētīt un aprakstīt ar morfoloģijas, anatomijas, bioķīmijas un fizioloģijas metodēm);

4.2.2. ieguves avots atbilst šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem kritērijiem un rādītājiem;

4.3. “uzlabots” — materiāls, kas atbilst šādām prasībām:

4.3.1. materiāls iegūts:

4.3.1.1. no meža koku sēklu ieguves plantācijas (turpmāk — plantācija) (plantācija ir atlasītu klonu vai ģimeņu vecāku stādījums, kas izolēts vai apsaimniekots tā, lai novērstu vai samazinātu apputeksnēšanu no ārējiem avotiem, un kopts, lai dotu biežas, bagātīgas un viegli novācamas sēklu ražas);

4.3.1.2. no ģimeņu vecākiem (ģimeņu vecāki ir koki, no kuriem iegūst pēcnācējus, izmantojot kontrolētu vai brīvu apputeksnēšanu);

4.3.1.3. no kloniem (kloni ir koki, kas iegūti no viena indivīda, to veģetatīvi pavairojot);

4.3.1.4. no klonu maisījuma (klonu maisījums ir atsevišķu klonu maisījums noteiktās proporcijās);

4.3.2. materiāla sastāvdaļas ir atlasītas pēc fenotipa indivīdu līmenī;

4.3.3. ieguves avots atbilst šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām;

4.4. “pārāks” — materiāls, kas atbilst šādām prasībām:

4.4.1. materiāls iegūts no mežaudzes, plantācijas, ģimeņu vecākiem, kloniem vai klonu maisījuma;

4.4.2. materiāla pārākums ir noteikts salīdzinošajos stādījumos (pēcnācēju pārbaudēs) vai ģenētiski novērtējot ieguves avota sastāvdaļas atbilstoši šo noteikumu IV nodaļā noteiktajām prasībām.

5. Lai atestētu ieguves avotu, tā īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Valsts meža dienestā ieguves avota atestācijas pieteikumu. Pieteikumā norāda šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.3., 9.4., 9.6.1., 9.6.2., 9.8., 9.9., 9.13. un 9.14.apakšpunktā noteikto informāciju. Valsts meža dienests pārbauda minēto informāciju un 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas informē par atestācijas rezultātiem ieguves avota īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

6. Lai atestētu ieguves avotus kategorijas “atlasīts”, “uzlabots”, “pārāks” materiāla ieguvei, ieguves avota īpašnieks vai tiesiskais valdītājs šo noteikumu 5.punktā minētajam pieteikumam pievieno Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” izsniegtu atzinumu par izvēlētā materiāla izmantošanas mērķa pamatotību un ieguves avota atbilstību kategorijas “atlasīts” kritērijiem un rādītājiem vai kategorijas “uzlabots” vai “pārāks” atestācijas prasībām un izvēlētajam materiāla izmantošanas mērķim. Izmaksas, kas saistītas ar atzinuma sagatavošanu, sedz materiāla īpašnieks saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu cenrādi.

7. Ja ievākto materiālu paredzēts tirgot, ieguves avota īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz 14 dienas pirms plānotā ievākšanas laika iesniedz Valsts meža dienestā vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijā materiāla ieguves pieteikumu.

8. Ja ieguves avots atbilst šo noteikumu 4.punktā noteiktajām prasībām un iegūstamā materiāla daudzums nav mazāks par materiāla ieguves pieteikumā norādīto, Valsts meža dienests vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija (ja ieguves avots atrodas Gaujas, Slīteres vai Ķemeru nacionālajā parkā vai arī Teiču, Krustkalnu, Grīņu vai Moricsalas dabas rezervātā) izsniedz apliecinājumu meža reproduktīvā materiāla iegūšanai (turpmāk — apliecinājums).

9. Katru atestēto ieguves avotu Valsts meža dienests reģistrē meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistrā (turpmāk — reģistrs). Reģistrā norāda šādu informāciju:

9.1. sugas botāniskais nosaukums;

9.2. ieguves avota veids;

9.3. iegūstamā materiāla kategorija;

9.4. materiāla izmantošanas mērķis (piemēram, tradicionālā mežsaimniecība);

9.5. ieguves apgabala identifikators;

9.6. ieguves avota atrašanās vieta:

9.6.1. administratīvās teritorijas nosaukums;

9.6.2. nogabalu identifikators Meža valsts reģistrā;

9.6.3. ģeogrāfiskā platuma un garuma diapazons (kategorijai “ieguves vieta zināma”) vai ģeogrāfiskās koordinātas (kategorijai “atlasīts”, “uzlabots” un “pārāks”);

9.7. ieguves avota atrašanās vietas augstums virs jūras līmeņa vai augstuma diapazons;

9.8. mežaudzes vai plantācijas platība vai platība, kurā aug atsevišķi koki;

9.9. ieguves avota izcelsme:

9.9.1. autohtona — mežaudze vai atsevišķi koki pastāvīgi atjaunojušies dabiskās atjaunošanās ceļā vai ir atjaunoti mākslīgi no materiāla, kas ievākts no tiem pašiem atsevišķajiem kokiem vai tajā pašā mežaudzē, vai tās tuvākajā apkaimē;

9.9.2. alohtona — mežaudzes vai sēklu avota sākotnējā izcelsme ir no cita ieguves apgabala;

9.9.3. vietējā — mežaudze vai sēklu avots mākslīgi ieaudzēts no sēklām, kuru sākotnējā izcelsme ir no tā paša ieguves apgabala;

9.9.4. nezināma;

9.10. izsniegto apliecinājumu numuri;

9.11. šāda informācija par iegūto materiālu:

9.11.1. sēklu vienību daudzums (sēklu vienība ir čiekuri, augļu ķekari, augļi un sēklas, ko paredzēts izmantot stādāmā materiāla (stādāmais materiāls ir sējeņi un stādi, kas izaudzēti no sēklām vai augu daļām, kā arī mežeņi — pašizsējā izauguši sējeņi) ražošanai);

9.11.2. augu daļu daudzums (augu daļas ir stumbra, zaru, lapu un sakņu spraudeņi, pārstādāmie materiāli vai dīgļi mikropavairošanai, kā arī pumpuri, noliekteņi, saknes, auga dzinumi un jebkuras daļas, ko paredzēts izmantot stādāmā materiāla ražošanai) vai materiāla partiju daudzums (materiāla partija ir noteikts materiāla daudzums, kas iegūts no viena ieguves avota vienā sezonā vai paņēmienā, vai no vienas materiāla partijas vai tās daļas ražošanas procesā);

9.12. visu izsniegto materiāla izcelsmes sertifikātu (turpmāk — sertifikāts) numuri;

9.13. šo noteikumu III un IV nodaļā noteiktā informācija, kas raksturo kategorijas “uzlabots” vai “pārāks” materiāla ieguvei paredzēto ieguves avotu;

9.14. norāde, vai ieguves avots satur ģenētiski modificētus organismus.

10. Valsts meža dienests svītro ieguves avotu no reģistra, ja pārbaudē konstatē, ka tas neatbilst šo noteikumu 4.punktā noteiktajām prasībām, un 30 dienu laikā informē par to ieguves avota īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

11. Ieguves avotam, kas paredzēts kategorijas “ieguves vieta zināma” un “atlasīts” vietējo saimnieciski nozīmīgo koku sugu materiāla ieguvei, noteikti šādi ieguves apgabali (3.pielikums):

11.1. parastā priede:

11.1.1. Rietumu ieguves apgabals — Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Liepājas, Saldus, Dobeles un Jelgavas rajons;

11.1.2. Austrumu ieguves apgabals — Limbažu, Valmieras, Valkas, Alūksnes, Rīgas, Cēsu, Gulbenes, Balvu, Ogres, Madonas, Rēzeknes, Ludzas, Bauskas, Aizkraukles, Jēkabpils, Preiļu, Daugavpils un Krāslavas rajons;

11.2. parastā egle:

11.2.1. Rietumu ieguves apgabals — Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Liepājas, Saldus, Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajons, kā arī Rīgas rajona teritorija Daugavas kreisajā krastā;

11.2.2. Ziemeļu ieguves apgabals — Limbažu, Valmieras, Valkas, Cēsu un Ogres rajons, kā arī Rīgas rajona teritorija Daugavas labajā krastā;

11.2.3. Centrālais ieguves apgabals — Alūksnes, Gulbenes, Madonas, Aizkraukles, Jēkabpils, Preiļu, Daugavpils un Krāslavas rajons;

11.2.4. Austrumu ieguves apgabals — Balvu, Rēzeknes un Ludzas rajons;

11.3. parastais osis:

11.3.1. Dienvidu ieguves apgabals — Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Liepājas, Saldus, Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajons, kā arī Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Jēkabpils un Daugavpils rajona teritorija Daugavas kreisajā krastā;

11.3.2. Ziemeļu ieguves apgabals — Limbažu, Valmieras, Valkas, Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Balvu, Madonas, Rēzeknes, Ludzas, Preiļu un Krāslavas rajons, kā arī Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Jēkabpils un Daugavpils rajona teritorija Daugavas labajā krastā;

11.4. kārpainais bērzs, pūkainais bērzs, melnalksnis, parastā apse, parastais ozols, parastā liepa, parastā vīksna, parastā goba un parastā kļava:

11.4.1. Rietumu ieguves apgabals — Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Liepājas, Saldus, Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajons, kā arī Rīgas rajona teritorija Daugavas kreisajā krastā;

11.4.2. Ziemeļu ieguves apgabals — Limbažu, Valmieras, Valkas, Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Ogres un Madonas rajons, kā arī Rīgas rajona teritorija Daugavas labajā krastā;

11.4.3. Dienvidu ieguves apgabals — Balvu, Aizkraukles, Jēkabpils, Preiļu, Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils un Krāslavas rajons.

12. Valsts meža dienests sagatavo un reizi gadā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” reģistra kopsavilkumu par katru koku sugu — to ieguves avotu sarakstu, kuros var iegūt kategorijas “atlasīts”, “uzlabots” un “pārāks” materiālu.

 

III. Atestācijas prasības ieguves avotiem, kas paredzēti kategorijas “uzlabots” materiāla ieguvei

13. Atestācijas prasības plantācijām ir šādas:

13.1. plantācijas veidu, izmantošanas mērķi, izolāciju un atrašanās vietu, sastāvdaļu (klonu, ģimeņu) krustošanas modeli, izvietojumu un skaitu, kā arī jebkuras ar minēto informāciju saistītās izmaiņas apstiprina un reģistrē Valsts meža dienests;

13.2. plantācijas sastāvdaļas (kloni, ģimenes) atbilst materiāla kategorijas “atlasīts” kritērijiem un rādītājiem. Lai nodrošinātu materiāla ģenētisko daudzveidību, minimālais klonu skaits ir 50, minimālais ģimeņu skaits — 20, un katra no tām pārstāvēta ar vismaz 10 pēcnācējiem;

13.3. plantācijas sastāvdaļas (klonus, ģimenes) stāda atbilstoši plānam, kas saskaņots ar Valsts meža dienestu. Katra sastāvdaļa ir identificējama dabā;

13.4. plantācijas sastāvdaļas (klonus, ģimenes) retina saskaņā ar Valsts meža dienesta apstiprinātu retināšanas plānu atbilstoši plantācijas veidam un izmantošanas mērķim;

13.5. plantāciju apsaimnieko un sēklas novāc atbilstoši plantācijas izmantošanas mērķim. Mākslīgo hibrīdu ražošanai paredzētajās sēklu ieguves plantācijās hibrīdu proporciju materiālā nosaka, izmantojot pārbaudes metodi, kas saskaņota ar Valsts meža dienestu.

14. Atestācijas prasības ģimenes (ģimeņu) vecākiem ir šādas:

14.1. vecākiem ir augstas kombinatīvās spējas (kombinatīvā spēja ir vecāku spēja krustojumos dot paaugstinātas produktivitātes pēcnācējus) un materiāla kategorijai “atlasīts” atbilstoši kritēriji un rādītāji;

14.2. vecāku izmantošanas mērķi, krustošanas metodi un apputeksnēšanas sistēmu, sastāvdaļas, to izolāciju un atrašanās vietu, kā arī jebkuras ar minēto informāciju saistītās izmaiņas apstiprina un reģistrē Valsts meža dienests;

14.3. vecāku identitāti, skaitu un proporciju maisījumā apstiprina un reģistrē Valsts meža dienests;

14.4. ja vecāki paredzēti mākslīgo hibrīdu ražošanai, hibrīdu proporciju materiālā nosaka, izmantojot pārbaudes metodi, kas saskaņota ar Valsts meža dienestu.

15. Atestācijas prasības kloniem ir šādas:

15.1. klonus identificē pēc to raksturīgajām pazīmēm, kas ir apstiprinātas un reģistrētas Valsts meža dienestā;

15.2. klona atbilstību materiāla izmantošanas mērķim pierāda ar izmēģinājumu vai pētījumu rezultātiem;

15.3. klonu ražošanai izmanto labākos un veselīgākos klona pārstāvjus (ortetus);

15.4. ieguves avota īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņo ar Valsts meža dienestu maksimālo klona izmantošanas gadu skaitu un no klona maksimālo iegūstamo pēcnācēju (rametu) skaitu.

16. Atestācijas prasības klonu maisījumiem ir šādas:

16.1. klonu maisījums atbilst šo noteikumu 15.1., 15.2. un 15.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām;

16.2. klonu maisījuma sastāvdaļu identitāti, skaitu un proporcijas, kā arī atsevišķu klonu atlases metodi apstiprina un reģistrē Valsts meža dienests;

16.3. ieguves avota īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņo ar Valsts meža dienestu maksimālo klona izmantošanas gadu skaitu un no klona maksimālo iegūstamo pēcnācēju (rametu) skaitu.

 

IV. Atestācijas prasības ieguves avotiem, kas paredzēti kategorijas “pārāks” materiāla ieguvei

17. Vispārīgās prasības:

17.1. ieguves avots atbilst šo noteikumu 2.pielikumā vai III nodaļā noteiktajām prasībām;

17.2. ieguves avota atestācijai pārbaudes veic, to rezultātus novērtē un interpretē atbilstoši Valsts meža dienestā saskaņotai metodikai. Salīdzinošajām pārbaudēm pakļauto materiālu salīdzina ar vienu vai vairākiem apstiprinātiem vai iepriekš izvēlētiem standartiem;

17.3. pārbaudes veic tā, lai pārbaudāmo pazīmju novērtējums būtu objektīvs;

17.4. pārbaudēs novērtē materiāla piemērošanās spēju un augšanas gaitu, kā arī biotisko (dzīvās vides) un abiotisko (nedzīvās vides) faktoru ietekmi uz materiālu. Ja materiālu nav paredzēts izmantot tradicionālajā mežsaimniecībā, bet citam mērķim, novērtējot būtiskās pazīmes, ņem vērā tā ieguves apgabala ekoloģiskos apstākļus, kurā veic pārbaudi;

17.5. pārbaudes dokumentācijā ietver informāciju par pārbaudes vietu, tās klimatu, augsni, platības iepriekšējo izmantošanu, ierīkošanu un apsaimniekošanu, kā arī par abiotisko un biotisko faktoru radītajiem bojājumiem. Materiāla vecumu un pārbaudes rezultātus reģistrē Valsts meža dienestā;

17.6. katrā pārbaudē lieto statistiski pamatotu metodi, izmantojot pietiekamu skaitu koku un atkārtojumu tā, lai varētu novērtēt katras sastāvdaļas individuālās pazīmes;

17.7. visus materiāla paraugus komplektē un stāda, kā arī stādījumu apsaimnieko identiskā veidā tik ilgi, kamēr to atļauj materiāls;

17.8. pārbaudes rezultātus novērtē attiecībā uz katru pārbaudāmo pazīmi, izmantojot starptautiski atzītas statistiskās metodes;

17.9. pārbaužu metodika un iegūtie rezultāti ir brīvi pieejami;

17.10. ieguves avota īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Valsts meža dienestam sniedz ziņas par ieguves avotā iegūstamā materiāla piemērotību ieguves apgabalam valstī, kurā veikta pārbaude, kā arī par pazīmēm, kas varētu ierobežot tā derīgumu;

17.11. ja pārbaudēs pierādīts, ka pēcnācējiem nepiemīt vismaz tās pazīmes, kas piemīt ieguves avotam vai materiālam ar līdzīgu izturību pret bīstamajiem kaitēkļiem un slimībām, materiālu salīdzinošajās pārbaudēs turpmāk neizmanto.

18. Prasības ieguves avota sastāvdaļu ģenētiskajā novērtēšanā ir šādas:

18.1. ģenētiski novērtē tikai plantācijas, ģimenes (ģimeņu) vecākus, klonus un klonu maisījumus;

18.2. ieguves avota atestēšanā papildus nepieciešami pierādījumi vai oficiāls ziņojums par novērtēto sastāvdaļu identitāti, izcelsmi un ģenealoģiju, kā arī pierādījumi vai oficiāls ziņojums un/vai plāns par krustošanas metodi, kas lietota novērtēšanas pārbaudē izmantotā materiāla ražošanai;

18.3. katras sastāvdaļas ģenētisko vērtību novērtē divās vai vairākās izmēģinājumu vietās, no kurām vismaz viena atrodas vidē, kas ir saistīta ar paredzamo materiāla izmantošanu;

18.4. tirdzniecībai paredzētā materiāla pārākumu aprēķina, pamatojoties uz noteikto ģenētisko vērtību un lietoto krustošanas metodi;

18.5. pārbaužu rezultātus un ģenētiskos aprēķinus apstiprina Valsts meža dienests;

18.6. materiāla paredzamo pārākumu aprēķina, salīdzinot pārbaužu rezultātus ar atskaites populāciju;

18.7. īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norāda, vai kādas materiāla pazīmes paredzamā ģenētiskā vērtība ir zemāka par attiecīgās pazīmes vērtību sākotnējā populācijā.

19. Veicot materiāla salīdzinošo pārbaudi, ievēro šādas prasības:

19.1. materiāla paraugs salīdzinošajai pārbaudei ir patiess (precīzs un nenobīdīts) tā materiāla pārstāvis, kas iegūts no atestējamā ieguves avota;

19.2. krustošanās ceļā saražoto materiālu salīdzinošajai pārbaudei ievāc labas ziedēšanas un labas augļu vai sēklu ražošanas gados (ja nepieciešams, lieto mākslīgo apputeksnēšanu), izmantojot metodes, kas nodrošina iegūto paraugu ticamību;

19.3. salīdzināšanai izmanto standartmateriālu, kas atbilst šādām prasībām:

19.3.1. tā augšanas gaita, ja iespējams, ir zināma pietiekami ilgu laikposmu ieguves apgabalā, kurā tiek veikta pārbaude;

19.3.2. pirms pārbaudes uzsākšanas ir pierādīta tā piemērotība ekoloģiskajiem apstākļiem, kuriem ir paredzēts apstiprināt materiālu;

19.3.3. tas ir, ja iespējams, no mežaudzēm, kas atbilst šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem kritērijiem un rādītājiem, vai no ieguves avota, kas atestēts kategorijas “pārāks” materiāla ražošanai;

19.4. mākslīgo hibrīdu salīdzinošajai pārbaudei standartmateriālā, ja iespējams, iekļauj abu vecāku sugu kokus;

19.5. ja iespējams, izmanto vairākus standartmateriālus. Ja nepieciešams un tam ir pamatojums, standartmateriālu var aizvietot ar piemērotāku pārbaudāmo materiālu vai izmantot pārbaužu rezultātu vidējos rādītājus;

19.6. vienus un tos pašus standartmateriālus izmanto visās pārbaudēs iespējami plašā augšanas apstākļu diapazonā;

19.7. vismaz vienai būtiskai pazīmei ir statistiski nozīmīgs pārākums salīdzinājumā ar standartmateriālu;

19.8. īpašnieks vai tiesiskais valdītājs informē Valsts meža dienestu, ja kādai ekonomiski būtiskai vai videi būtiskai pazīmei ir ievērojami sliktāki rezultāti nekā standartmateriālam, tomēr to kompensē citas pazīmes.

20. Kategorijas “pārāks” materiālu var apstiprināt nosacīti, pamatojoties uz jaunu izmēģinājumu starpnovērtēšanu. Nosacīti apstiprināto materiālu pārbauda vēlreiz ne vēlāk kā pēc 10 gadiem.

21. Valsts meža dienests pieņem nosacītajai un/vai galīgajai apstiprināšanai kokaudzētavu, siltumnīcu un laboratorijas pārbaudes, ja ir iespējams pierādīt, ka pastāv cieša korelācija starp mērītajām vai vērtētajām pazīmēm un pazīmēm, ko parasti vērtē lauka pārbaudēs. Citas pārbaudāmās pazīmes atbilst šo noteikumu 19.punktā noteiktajām prasībām.

 

V. Materiāla kvalitātes un sertificēšanas prasības

22. Materiāla sertificēšanas vispārīgās prasības ir šādas:

22.1. materiāls ievākts reģistrētā ieguves avotā;

22.2. sēklu vienības vai materiāla partijas iegūšanai ir izsniegts apliecinājums, un ievāktais daudzums atbilst apliecinājumā norādītajam;

22.3. materiāls ievākts, pārvietots un ražots, saglabājot tā identitāti (jebkurā laikā no ievākšanas brīža līdz piegādei meža atjaunošanas vai ieaudzēšanas vietā ir nosakāms sēklu vienības vai materiāla partijas apliecinājuma numurs).

23. Valsts meža dienests izsniedz sertifikātu, ja materiāls atbilst šo noteikumu 22.punktā noteiktajām vispārīgajām prasībām un šādām kvalitātes prasībām:

23.1. parastās priedes, parastās egles un kārpainā bērza kategorijas “ieguves vieta zināma” un “atlasīts” sēklu vienība ievākta vismaz no 50 kokiem, bet pārējo koku sugu sēklu vienība — vismaz no 30 kokiem. Nelielu pārējo koku sugu sēklu vienību sertificē arī tad, ja tā ir ievākta vismaz no 20 kokiem. Sēklu vienība ir neliela, ja dīgtspējīgo un dzīvotspējīgo sēklu skaits nav lielāks par 10000 sēklām;

23.2. sēklu sugas tīrība ir vismaz 99 %, izņemot radnieciski tuvu koku sugu sēklu piejaukumu. Sēklu sugas tīrību apliecina Valsts meža dienesta Sēklu kontroles laboratorijā vai citā atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) standartiem sertificētā sēklu kontroles laboratorijā veikto pārbaužu rezultāti;

23.3. skuju koku kailsakņu stādi nav vecāki par pieciem gadiem;

23.4. ietvarstādi nav vecāki par diviem gadiem;

23.5. parastās priedes stādāmajam materiālam:

23.5.1. skujbires izraisītājs (Lophodermium seditiosum) ir inficējis ne vairāk kā 30 % no parauga skuju masas;

23.5.2. skuju koku dzinumu vēža izraisītājs (Gremmeniella abietina) ir inficējis ne vairāk kā 15 % no parauga kociņu skaita;

23.6. spraudeņi ir vismaz 20 cm gari ar diametru augšgalā vismaz 8 mm un vismaz diviem labi izveidotiem pumpuriem, un spraudeņu koksne nav vecāka par diviem gadiem.

24. Lai sertificētu materiālu, tā īpašnieks iesniedz Valsts meža dienestā iesniegumu materiāla sertifikācijai. Iesniegumā norāda sēklu vienības vai materiāla partijas apjomu konkrētās mērvienībās. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina sēklu vienības vai materiāla partijas izcelsmi.

25. Iesniegumu sēklu vienības sertifikācijai materiāla īpašnieks iesniedz Valsts meža dienestā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc sēklu ievākšanas un iztīrīšanas beigām.

26. Sējeņus, stādus, spraudeņus un materiālu, kas iegūts no kloniem un klonu maisījumiem, izmantojot veģetatīvo pavairošanu, Valsts meža dienests sertificē ne agrāk kā mēnesi pirms tirdzniecības sākšanas. Sertifikāts ir derīgs:

26.1. stādāmajam materiālam ar slēgtu sakņu sistēmu — līdz tā gada beigām, kurā izsniegts sertifikāts;

26.2. pavasarī sertificētajam kailsakņu stādāmajam materiālam — līdz tā gada 30.jūnijam, kurā izsniegts sertifikāts;

26.3. no 1.jūlija sertificētajam kailsakņu stādāmajam materiālam — līdz tā gada beigām, kurā izsniegts sertifikāts.

27. Lai sertificētu parastās priedes stādāmo materiālu, parastās priedes stādāmā materiāla īpašnieks šo noteikumu 24.punktā minētajam iesniegumam pievieno arī Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtu atzinumu par materiāla atbilstību šo noteikumu 23.5.apakšpunktā noteiktajām prasībām (turpmāk — atzinums).

28. Lai saņemtu atzinumu, parastās priedes stādāmā materiāla īpašnieks iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu par atzinuma nepieciešamību.

29. Valsts augu aizsardzības dienests paņem pārbaudei parastās priedes stādāmā materiāla paraugus (paraugā ir 100 sējeņu vai stādu, kuri ņemti uz pārbaudāmās platības diagonālēm vienmērīgi izvietotās vietās) un 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 28.punktā minētā iesnieguma saņemšanas izsniedz parastās priedes stādāmā materiāla īpašniekam atzinumu. Atzinums ir derīgs četrus mēnešus.

30. Valsts meža dienests 20 dienu laikā pēc šo noteikumu 24.punktā minētā iesnieguma saņemšanas izsniedz materiāla īpašniekam sertifikātu (4., 5. un 6.pielikums) par katru sertificēto sēklu vienību vai materiāla partiju vai paziņo par atteikumu izsniegt sertifikātu.

31. Informāciju par katru sertificēto sēklu vienību un katru materiāla partiju glabā reģistrā.

32. Ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs meža atjaunošanā vai ieaudzēšanā izmanto tā īpašumā vai valdījumā esošajos mežos iegūtas sēklas vai mežeņus, sertifikāts nav nepieciešams.

 

VI. Materiāla tirdzniecības un izmantošanas kārtība

33. Fiziskās un juridiskās personas materiāla tirdzniecībā un izmantošanā ievēro šādu kārtību:

33.1. nodrošina sēklu vienības vai materiāla partiju identitātes un kvalitātes saglabāšanu;

33.2. kārto informāciju par materiāla izmantošanu;

33.3. ne mazāk kā desmit gadus pēc sēklu vienības vai materiāla partijas realizācijas glabā ar materiālu saistītos dokumentus un pierakstus;

33.4. nodrošina iesaiņojumā esošā materiāla atbilstību etiķetē, sertifikātā vai apliecinājumā norādītajai informācijai;

33.5. informē Valsts meža dienestu pirms materiāla ievākšanas, ja tiek mainīts pieteikumā norādītais materiāla ievākšanas laiks;

33.6. katru gadu līdz 1.februārim informē Valsts meža dienestu par iepriekšējā gadā no kloniem vai klonu maisījumiem veģetatīvās pavairošanas ceļā saražotā vai no ģimenes vecākiem iegūtā materiāla kvalitāti un daudzumu.

34. Valsts meža dienests, veicot šo noteikumu izpildes uzraudzību, ir tiesīgs:

34.1. apmeklēt materiāla izmantošanas un tirdzniecības vietas to darbības laikā un iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem un pierakstiem;

34.2. apturēt vai aizliegt konkrētas materiāla partijas tirdzniecību vai izmantošanu, ja konstatēts, ka fiziskā vai juridiskā persona nav ievērojusi šo noteikumu 33. vai 37.punktā noteiktās prasības;

34.3. noteikt termiņu trūkumu novēršanai;

34.4. atļaut darbības turpināšanu, ja trūkumi ir novērsti.

35. Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda materiāla atbilstību šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām augu aizsardzības prasībām, vismaz reizi gadā apmeklējot materiāla ražošanas un glabāšanas vietas.

36. Pēc kārtējās materiāla pārbaudes tā ražošanas un glabāšanas vietās Valsts augu aizsardzības dienests 10 dienu laikā sniedz informāciju materiāla īpašniekam un Valsts meža dienestam par šo noteikumu 35.punktā noteiktās pārbaudes rezultātiem.

37. Atļauts tirgot tikai sertificētu materiālu.

38. Tirgojot un pārvietojot materiālu, katram materiāla iepakojumam pievieno piegādātāja izsniegtu etiķeti. Etiķetē norāda šādu informāciju:

38.1. apliecinājuma vai sertifikāta numurs;

38.2. ražotāja nosaukums un reģistrācijas numurs;

38.3. piegādātāja nosaukums un reģistrācijas numurs;

38.4. sugas botāniskais nosaukums;

38.5. materiāla veids;

38.6. materiāla izcelsme;

38.7. materiāla daudzums;

38.8. sēklām etiķetē papildus norāda šādas ziņas:

38.8.1. sēklu tīrība (tīro sēklu masas īpatsvars procentos);

38.8.2. tīro sēklu dīgtspēja vai dzīvotspēja procentos;

38.8.3. 1000 tīru sēklu masa;

38.8.4. dīgtspējīgo vai dzīvotspējīgo sēklu skaits kilogramā (dzīvotspējīgo sēklu skaitu nosaka, ja praktiski nevar noteikt sēklu dīgtspēju).

39. Katrai materiāla kategorijai izmanto krāsainu etiķeti vai norādi etiķetē par attiecīgo krāsu:

39.1. dzeltena — kategorijai “ieguves vieta zināma”;

39.2. zaļa — kategorijai “atlasīts”;

39.3. sārta — kategorijai “uzlabots”;

39.4. zila — kategorijai “pārāks”.

40. Sēklas to ievākšanas gadā atļauts pārdot vai piegādāt citai personai, nenorādot etiķetē informāciju par dīgtspēju. Minēto informāciju piegādātājs rakstiski paziņo saņēmējam pēc dīgtspējas pārbaužu veikšanas, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc sēklu pārdošanas vai piegādes citai personai.

41. Ja piegādātājam un saņēmējam radušās domstarpības par sēklu kvalitātes atbilstību etiķetē norādītajiem kvalitātes rādītājiem, saistoši ir Valsts meža dienesta Sēklu kontroles laboratorijā veikto pārbaužu rezultāti, kas iegūti, pārbaudot sēklu kvalitāti atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) metodikai.

42. Sēklas atļauts tirgot tikai iesaiņojumā, kas ir noslēgts un aizzīmogots tā, lai to bez aizzīmogojuma sabojāšanas nevarētu atvērt.

43. Pēc rakstiskas saskaņošanas ar Valsts meža dienestu sēklu vienības vai materiāla partijas atļauts apvienot, ja materiāls ir ievākts:

43.1. dažādos gados vienā materiāla ieguves avotā;

43.2. dažādās mežaudzēs, kas atrodas vienā ieguves apgabalā, un materiāls atbilst kategorijai “ieguves vieta zināma”;

43.3. plantācijās, kurās iegūtais materiāls ir piemērots vieniem un tiem pašiem ieguves apgabaliem.

44. Apvienotās sēklu vienības vai materiāla partijas īpašnieks ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc apvienošanas iesniedz Valsts meža dienestā iesniegumu materiāla sertifikācijai.

45. Ja apvienots dažādu kategoriju materiāls, tam nosaka maisījumā iekļautā zemākās kategorijas materiāla kategoriju.

46. Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas vietai piemērotie materiāla ieguves apgabali kategorijai “ieguves vieta zināma” un kategorijai “atlasīts” ir šādi:

46.1. visu sugu autohtonas izcelsmes un vietējās izcelsmes materiāls ir vispiemērotākais ieguves apgabalam, kurā tas iegūts;

46.2. parastās priedes Austrumu ieguves apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu ieguves apgabalam;

46.3. parastās egles Austrumu ieguves apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu, Ziemeļu un Centrālajam ieguves apgabalam;

46.4. parastās egles Centrālajā ieguves apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu un Ziemeļu ieguves apgabalam;

46.5. parastās egles Ziemeļu ieguves apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu ieguves apgabalam.

47. Kategorijas “uzlabots” un kategorijas “pārāks” materiāla piemērotību meža atjaunošanas un ieaudzēšanas vietai nosaka, reģistrējot ieguves avotu.

48. Meža atjaunošanas vai ieaudzēšanas vietai nepiemērota materiāla izmantošana atļauta ar ikreizēju rakstisku Valsts meža dienesta atļauju šādos gadījumos:

48.1. tirgū nav pieejams piemērotas izcelsmes materiāls;

48.2. materiāla ieguves vieta un plānotā izmantošanas vieta atrodas blakus esošajos administratīvajos rajonos, kuri atrodas dažādos ieguves apgabalos vai tajā pašā administratīvajā rajonā, bet citā ieguves apgabalā.

49. Aizliegts materiālu ievest (importēt), ja tas nelabvēlīgi ietekmē mežaudžu produktivitāti un kvalitāti vai meža bioloģisko daudzveidību un ģenētiskos resursus visā valsts teritorijā vai tās daļā.

50. Materiāla ievešanas (importa) aizliegumu pamato ar:

50.1. pierādījumiem, kas saistīti ar materiāla izcelsmes piemērotību konkrētajai meža atjaunošanas vai ieaudzēšanas vietai;

50.2. zinātniskajā izpētē, izmēģinājumos vai mežsaimnieciskajā praksē iegūtajiem rezultātiem par konkrētās sugas vai izcelsmes materiāla augtspēju un par morfoloģiskajām un fizioloģiskajām īpašībām meža atjaunošanas vai meža ieaudzēšanas vietā.

51. Ikreizēju rakstisku atļauju materiāla ievešanai (importam) izsniedz Valsts meža dienests, pamatojoties uz:

51.1. piegādātāja iesniegumu, kurā norādīts plānotais ievedamā (importējamā) materiāla veids, daudzums un izmantošanas vieta;

51.2. sertifikātu, ja materiālu ieved (importē) no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

51.3. attiecīgās valsts atbildīgās valsts institūcijas izsniegtu materiāla izcelsmi apstiprinošu dokumentu, ja materiālu ieved (importē) no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

52. Ģenētiski modificētu materiālu drīkst tirgot tikai normatīvajos aktos par ģenētiski modificētu organismu izmantošanu un izplatīšanu noteiktajā kārtībā.

 

VII. Noslēguma jautājumi

53. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumus Nr.367 “Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 123.nr.).

54. Šo noteikumu 13.2.apakšpunktā noteiktās prasības neattiecas uz plantācijām, kuras ierīkotas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās.

55. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ievāktā tirdzniecībai paredzētā materiāla īpašnieks sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz Valsts meža dienestā materiāla sertifikācijas iesniegumu.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 1999/105/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 26.novembri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.648

Kategorijas “ieguves vieta zināma” materiāla ieguvei paredzēta ieguves avota atestācijas kritēriji un rādītāji

Nr.p.k.	Kritēriji	Rādītāji
1.	Vispārīgie — ieguves avota atrašanās vieta	atsevišķs ieguves apgabals
2.	Mežaudzei:
2.1.	platība	ne mazāka par 1,0 ha
2.2.	attiecīgās koku sugas īpatsvars mežaudzes sastāvā, ja paredzēts ievākt sēklas	ne mazāk par 40 %
2.3.	produktivitāte un kvalitāte	ne zemāka par attiecīgajam augšanas apstākļu tipam raksturīgo
2.4.	slimību un kaitēkļu bojāto koku skaits	ne vairāk par 10 % no kopējā koku skaita
3.	Atsevišķiem kokiem — minimālais koku skaits	parastajai priedei, parastajai eglei, kārpainajam bērzam un pūkainajam bērzam — 50 koku, pārējām koku sugām — 30 koku

Zemkopības ministrs M.Roze

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.648

Kategorijas “atlasīts” materiāla ieguvei paredzēta ieguves avota atestācijas kritēriji un rādītāji

Nr. p.k.	Kritēriji	Vērtējamās koku sugas kokus raksturojošie rādītāji
1	2	3
1.	Izcelsme	Ar vēsturiskām liecībām vai citām metodēm nosaka, vai mežaudze ir autohtona, vietējā, alohtona vai arī tās izcelsme ir nezināma. Alohtonam materiāla ieguves avotam norāda izcelsmi, ja tā ir zināma
2.	Izolācija	Mežaudze atrodas ne mazāk kā 500 m attālumā no tās pašas koku sugas zemas kvalitātes un alohtonām mežaudzēm vai no tādu radniecīgu koku sugu vai pasugu mežaudzēm, kas var veidot hibrīdus ar atbilstošo koku sugu. Zemas kvalitātes mežaudze ir tāda mežaudze, kurā vērtējamās koku sugas mazvērtīgo un slimību bojāto koku (ja slimību izraisītāji jebkurā attīstības stadijā var ietekmēt atestējamo mežaudzi) īpatsvars pārsniedz 25 % no vērtējamās koku sugas koku skaita valdaudzē
3.	Populācijas efektīvais lielums	Atlasītie koki mežaudzē izvietoti vienā vai vairākās koku grupās un ir iespējama to savstarpējā apputeksnēšanās. Kopējais atlasīto koku skaits priežu, egļu un bērzu mežaudzēs nav mazāks par 100 kokiem. Pārējām koku sugām minimālais atlasīto koku skaits ir 30
4.	Vecums un attīstība	Atlasītie koki mežaudzē ir tādā vecumā un attīstības pakāpē, kas ļauj skaidri noteikt to morfoloģiskās pazīmes
5.	Viendabīgums	Mežaudze ir viendabīga pēc koku individuālajām morfoloģiskajām pazīmēm. Ja materiāla izmantošanas mērķis ir tradicionālā mežsaimniecība, vērtējamās koku sugas mazvērtīgo koku skaits nepārsniedz 5 % no kopējā vērtējamās koku sugas koku skaita valdaudzē. Mazvērtīgie koki ir koki ar dakšveida zarojumu vai dubultgalotni, padēlu, slotveida zarojumu, ļoti resniem zariem, vairāk par diviem būtiskiem līkumiem (pieci centimetri uz vienu metru) stumbra pirmajā un otrajā trešdaļā, stumbriem ar spirālveida šķiedru
6.	Piemērošanās spēja	Mežaudze ir piemērota ieguves apgabala ekoloģiskajiem apstākļiem
7.	Veselības stāvoklis un rezistence	Slimību un kaitēkļu bojāto vērtējamās koku sugas koku skaits mežaudzē nepārsniedz 5 % no kopējā vērtējamās koku sugas koku skaita valdaudzē. Par bojātiem uzskata slimību un kaitēkļu novājinātus kokus ar acīmredzamām vainaga defoliācijas vai pieauguma stagnācijas pazīmēm, kokus ar stumbra vai zaru vēža brūcēm. Mežaudze ir salīdzinoši izturīga pret nelabvēlīgiem klimatiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem
8.	Audzes krāja	Vērtējamās koku sugas koku krāja vismaz par 20 % pārsniedz vidējo krāju attiecīgajā vecumā līdzīga koku sugu sastāva mežaudzē līdzīgos ekoloģiskajos un apsaimniekošanas apstākļos
9.	Koksnes kvalitāte	Atlasīto koku koksnes kvalitāte atbilst izvēlētajam materiāla izmantošanas mērķim
10.	Stumbra forma vai koka kvalitāte	Atlasīto koku morfoloģiskās pazīmes atbilst izvēlētajam materiāla izmantošanas mērķim. Ja materiāla izmantošanas mērķis ir tradicionālā mežsaimniecība, tad atlasītajiem kokiem ir šādas morfoloģiskās un fenoloģiskās pazīmes:
		1) taisns, cilindriskas formas, dabiski labi atzarojies stumbrs;
		2) smalki zari ar leņķi attiecībā pret stumbru skuju kokiem 75–90o un lapu kokiem 55–90o;
		3) šauri piramidālas, ovālas vai cilindriskas formas vainags;
		4) koka augstums un caurmērs nav mazāks par vidējo caurmēru mežaudzē;
		5) eglei — samērā vēlu plaukstoši koki ar nokareno vai sukveida zarojuma tipu;
		6) bērzam — koki ar samērā garu veģetācijas periodu;
		7) ozolam, osim — samērā vēlu plaukstoši koki;
		8) apsei — koki ar zaļas krāsas mizu.
		Atlasītajiem kokiem nav pieļaujamas mazvērtīgo koku morfoloģiskās pazīmes

Zemkopības ministrs M.Roze