ATSAUCĒ IETVERT:
"Putins cer uz vāciešu bailēm". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.06.2000., Nr. 228/229 https://www.vestnesis.lv/ta/id/8133
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
"Putins cer uz vāciešu bailēm"
"Die Welt"
— 2000.06.13.
Katrs stratēģisko ABC ieroču pazinējs zina, ka Krievijas atomieroči valsts finansiālā stāvokļa dēļ ir sarūsējuši un Maskava ir ļoti atkarīga no kontrolēta arsenāla samazināšanas START līgumu nozīmē.
Putina draudiem intervijās pirms vizītes Berlīnē, ka zem amerikāņu nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas sloga sabruks bruņojuma un atbruņošanās kontroles ēka, trūkst pamatojuma un ticamības. Tas pats attiecas uz apgalvojumu, ka "principā" neeksistē jauni raķešu draudi no dažu Tuvo un Tālo Austrumu valstu (Irākas, Irānas un Ziemeļkorejas) puses. Klintonam Maskavā un pirms tam intervijā NBC Putins pirmo reizi atzina, ka šādas briesmas pastāv. Tikai tad viņa priekšlikums par Eiropas, NATO un Krievijas kopēji veidotu pretraķešu aizsardzību iegūst loģiku.
Putina jaunā iniciatīva ir pretrunā ar šo loģiku un neko nemaina viņa argumentācijā: tā ir mērķēta uz vāciešu pašu radītajām bailēm no jaunas bruņošanās sacensības. Tas izskaidro avantūristiskos draudus izstāties no 1987. gadā noslēgtā līguma par vidējas sniedzamības rādiusa (līdz 5500 km) raķešu skaita samazināšanu. Prezidents vāciešus pazīst no paša pieredzes. Viņš atgriežas pie mēģinājuma iedzīt ķīli starp ASV un sabiedrotajiem. Taču pazīstamais mērķis viņam diplomātiju neatvieglos.
Herberts Kremps