"Krievijas raķešu plāni Briselei paliek mīkla"

"Sūddeutsche Zeitung"

— 2000.06.12.

Ģenerālsekretārs Robertsons: Mēs nesaprotam Vladimira Putina nodomus.

Krievija Rietumiem joprojām liek minēt, kā prezidents Putins ir iztēlojies kopējo Amerikas un Eiropas pretraķešu aizsardzību.

Piektdien Krievijas — NATO padomē alianses aizsardzības ministriem no krievu kolēģa Viktora Sergejeva neizdevās saņemt konkrētu informāciju. Sergejevs gan ierunājās par Putina plānu, taču ar savām piezīmēm radīja pilnīgu apjukumu. NATO ģenerālsekretārs Robertsons teica, ka pēc Sergejeva paskaidrojumiem Putina nodomi nav kļuvuši skaidrāki.

Amerikāņi NATO dalībvalstu aizsardzības ministru pavasara tikšanās reizē eiropiešus brīdināja par iespējamo Putina mēģinājumu sašķelt aliansi. ASV aizsardzības ministrs Viljams Koens teica, ka krievu nodomi ir pilnīgi neskaidri. Tāpat nav arī zināms, vai Putina neskaidrajam priekšlikumam ir nopietni domāts kodols, vai arī tas kalpo, lai iedzītu ķīli starp NATO valstīm. Taču jau tagad ir skaidrs, ka tāda iniciatīva, kādu Krievijas prezidents izteica Vīnē, nespēj aizstāt ieplānoto ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu (NMD), ja nu vienīgi varētu to papildināt. Koens nākamajās nedēļās Maskavā grib mēģināt uzzināt kaut ko tuvāk. Viņš teica, ka ar Putina priekšlikumu, nepārkāpjot stratēģiskās aizsardzības ierobežošanas līgumu (ABM), būtu iespējams izveidot kopēju Krievijas, ASV un Eiropas pretraķešu aizsardzību zem stratēģiskā sliekšņa, taču ar to nepietiekot, lai aizsargātu Ameriku. Sergejevs NATO — Krievijas padomē runāja par raķetēm, kuru sniedzamības rādiuss ir 350 jūdzes, nepaskaidrojot tehniskās un finansiālās detaļas.

Vācu puse uzsvēra, ka Sergejevs vienmēr ir atzinis, ka pastāv draudi no "bažas izraisošo" (lai neteiktu "ļaunprātīgo") valstu puses, kas varētu mainīt drošības politiku. Esot jāuztur sarunas ar krieviem un jāizpētī iespējas, kā izvairīties no atbruņošanās līgumu apdraudējuma.

Kopumā Sergejevs Briselē bija vairāk noskaņots uz sadarbību nekā viņa kolēģis Ivanovs ārlietu ministru pavasara tikšanās reizē Florencē. Sergejevs atzina kopējo atbildību par Kosovu un bijušo Dienvidslāviju, lai gan runāja par joprojām pastāvošajām viedokļu atšķirībām. Tomēr vēlmē atvērt Maskavā informācijas biroju un militāro misiju aliansei izdevās uz priekšu pavirzīties tikai par kādu milimetru. Krievi rada birokrātiskus šķēršļus. Sergejevs izteicās par Maskavas nodomu jau nākamās NATO — Krievijas padomes laikā turpināt sarunas par misijas ierīkošanu.

Pavasara sesijas ietvaros kopā sanāca arī NATO - Ukrainas padome. Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksanders Kuzmuks uzsvēra, ka viņa valsts gatavojas demokrātiskai armijas kontrolei. Ukraina mēģinot pārņemt Rietumu modeli.

Udo Bergolds