Par pilsonisko līdzdalību sabiedrības integrācijā

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta gada laikā paveiktais

Foto: A.F.I.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Einara Repšes valdība ir pirmā, kas izveidojusi īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās amatu, tajā apstiprinot Nilu Muižnieku. Šā posteņa radīšana, tāpat kā ministra darbs, ir ticis gana dažādi vērtēts gan Saeimā, gan pašā koalīcijā. N. Muižnieks par Saeimas pozīcijas deputātu izteikto kritiku saka — tā ir bijusi likumsakarīga laikā, kad koalīcijas biedru vidū parādījušās domstarpības.

Ministrs savā darbā principiālas kļūdas nesaskata, kā arī noraida pārmetumus par savas komandas neprofesionalitāti, sakot, ka ar to lepojas.

Pirmo sava darba gadu N. Muižnieks vērtē kā ļoti grūtu, jo gan Saeimā, gan valdībā, gan pašā sabiedrībā ir ļoti dažāda izpratne par to, kas ir integrācija. Vieni uzskata, ka tā ir tikai naturalizācija, citi — ka tai ir jānotiek uz valodiskās bāzes, vēl citi par prioritāti uzskata sociālo iekļautību. ĪUMSILS uzskata, ka pret integrāciju ir jāattiecas kompleksi. N. Muižnieks integrāciju definē kā spēju un arī vēlēšanos sadzīvot dažādu etnisko un sociālo grupu pārstāvjiem, cilvēkiem ar atšķirīgu dzimto valodu, tradīcijām, kultūru un uzskatiem. Ministrs ļoti atzinīgi novērtēja to, ka pie Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas tiks izveidota sabiedrības integrācijas apakškomisija.

Sekretariāta darba divi galvenie virzieni ir sabiedrības integrācija — darbs ar pašvaldībām, pilsoniskās līdzdalības veicināšana, atbalsts izglītības reformai — un darbs ar mazākumtautībām. Sabiedrības integrācijas jomā kā būtiskāko ministrs minēja aktīvu darbu reģionos, sekretariāta darbinieki komandējumos ir apmeklējuši visas Latvijas pašvaldības. ĪUMSILS sadarbībā ar pierobežu pašvaldībām ir sarīkojis konferenci “Ar mums sākas Latvija”, lai risinātu tieši pierobežā specifiskos integrācijas jautājumus. Jauns integrācijai veltītu pasākumu cikls notiks 13 Latvijas pilsētās, piemēram, Lubānā, Gulbenē, kur īpaši tiks akcentēta plašsaziņas līdzekļu loma integrācijas procesā, domājot par objektīvas informācijas sniegšanu gan latviešu, gan krievu plašsaziņas līdzekļos, mazinot plaisu starp šīm divām informatīvajām telpām.

ĪUMSILS ir aktīvi iesaistījies nevalstisko organizāciju (NVO) darbību reglamentējošo likumprojektu apspriešanā. NVO ir pamats pilsoniskas sabiedrības izveidei, bet, kā norādīja N. Muižnieks, šis ir kritisks laiks nevalstiskā sektora turpmākai attīstībai, jo ārvalstu donori pamet Latviju un vietējie finansēšanas avoti nav pietiekami attīstīti. Tādēļ sekretariāts ir apkopojis un izanalizējis Eiropas Savienības dokumentus par pilsonisko sabiedrību, lai precizētu un pilnveidotu Latvijas likumdošanas normatīvo bāzi. Norit arī darbs pie PHARE projekta “Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā”, ir izdots informatīvais buklets “Pilsoniskā līdzdalība: septiņi veidi, kā Tu vari iesaistīties sabiedriski politiskajā dzīvē Latvijā”.

Pēc N. Muižnieka domām, šogad pirmo reizi ir sākts nopietns dialogs ar mazākumtautībām. Nopietni tiek domāts par mazākumtautību NVO tālāku attīstību un to iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā. ĪUMSILS ir sniedzis gan konsultatīvu, gan finansiālu atbalstu nacionālajām kultūras biedrībām, ar tā atbalstu veidojas Dienvidlatgales mazākumtautību koalīcija. Tiek veidots Mazākumtautību kultūras un informācijas centrs, kura galvenais uzdevums būs palīdzēt mazākumtautību NVO projektu rakstīšanā, lai apgūtu gan Kultūrkapitāla fonda, gan Sabiedrības integrācijas fonda līdzekļus. Centrā būs plaša bibliotēka, datori ar interneta pieslēgumu. Nākamā gada sākumā ar ASV vēstniecības, Naturalizācijas pārvaldes un Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta atbalstu sāks darboties projekts par “tiešo pastu” nepilsoņu ģimenēm. Tas nozīmē, ka tām nepilsoņu ģimenēm, kurās aug bērni, tiks izsūtīts aicinājums reģistrēt bērnus Latvijas pilsonībā atbilstoši Pilsonības likumam. Projekta mērķis ir nepieļaut jaunas nepilsoņu paaudzes izveidi.

Nākamajā gadā tiks turpināta valsts ilgtermiņa programma “Lībieši Latvijā”. Pilnīgi jauna iniciatīva ir Diasporas programmas izstrādāšana un nepieciešamo līdzekļu piesaiste. Jau šā gada 2. decembrī darba grupa sanāks uz savu pirmo sēdi, lai izstrādātu Diasporas programmu līdz nākamā gada 1. maijam. Nākamā gada sākumā izskatīšanai valdībā tiks iesniegta arī Nacionālā programma cīņai pret neiecietību.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore