"Bendes tiesa"

"Argumenti i fakti"

— 2000.05.31.

"Sākumā Berija izlikās jucis: metās te uz priekšu, te atpakaļ, vicināja rokas pa gaisu... Pēkšņi pie viņa piegāja ģenerālis Moskaļenko un nogrieza viņa biksēm pogu. Tās sāka slīdēt uz leju, un tiesājamais tūdaļ nomierinājās..."

Tas ir citāts no dokumentālās grāmatas "Berija". Tās autors Antons Vladimirovičs Antonovs–Ovsejenko labi zina Staļina un Berijas represiju laikus. Viņa tēvu, pazīstamu revolucionāru, nošāva 1938. gadā. Māte gāja bojā nometnē, bet pats viņš ieslodzījumā pavadījis 13 gadu. Tā kā viņam ir personiski rēķini ar Lavrentiju Pavloviču. Sniedzam vēl vienu citātu no nupat iznākušās grāmatas.

"Tiesas rīcībā bija nodoti vairāk nekā divsimt sieviešu saraksti, kuras bija kļuvušas par izvirtuļa upuriem. Un tad notika kaut kas pavisam negaidīts: Berija lūdza tiesu nenosaukt viņu vārdus, lai pasargātu no negoda. Tiesa devās apspriesties un pieņēma vienprātīgu lēmumu apmierināt apsūdzētā lūgumu. Par lieciniekiem uz tiesu bija izsaukti vairāki desmiti sieviešu. Ļaļa Drozdova pastāstīja par savu sakaru ar tiesājamo, viņa taču vairākus gadus bija dzīvojusi viņa vasarnīcā. Ieraudzījis viņu, Berija kļuva bāls, saliecās uz priekšu. Viņš bija bez pierastās pensnejas un slikti redzēja. Iespējams, ka viņš gaidīja no Drozdovas kaut dažus pateicības vārdus... Taču sieviete sāka rūgtu stāstījumu, kā viņš viņu izvarojis. Pēc tam nopratināja Drozdovas māti. Viņa izpušķoja meitas liecību ar aizkustinošām detaļām un izteica galēju sašutumu par tiesājamā rīcību. Beigās māte pieprasīja, lai tiesa kā kompensāciju viņai piešķir visu ļaundarim konfiscēto mantu.

Berija klausījās, aizklājis seju delnām. Viņš raudāja. Raudāja ne jau pēdējo reizi šajā procesā. Apsūdzības slēdzienā minēts arī tas, ka 1944. gadā Berija slimojis ar sifilisu un, vēl nepabeidzis ārstēšanās kursu, aplipinājis gadījuma sakaru sievietes. Šajā sakarā tiesa viņu sauca pie kriminālatbildības pēc attiecīga KK panta.

Asiņainu faktu, kuri atklājās šajā tiesas procesā, pietiktu vairākiem šausmu romāniem. Bet daudz taču bija palicis vēl neatklāts. Septiņdesmito gadu beigās man gadījās satikt padzīvojušu santehniķi, kurš piedalījās bijušās Berijas savrupmājas pārbūvē. Viņš redzējis, ka no pagraba izceļ akmeņu drupinātāju, un no apsarga uzzinājis, ka šajā pagrabā kanalizācijā aizpludināti nogalināto sasmalcinātie līķi. Jā, savrupnams bija visīstākā bendētava, ne vien saimnieka darba un atpūtas vieta.

No redakcijas. 2000. gada 29. maijā Augstākās tiesas Kara kolēģija atteica L.P.Berijas reabilitāciju.