Ar tēvzemes dziesmām no tēvzemes kausa

Dzejnieks Andrejs Eglītis

“Es palikšu bez dziesmām?” šis jautājums ir rinda no kāda Andreja Eglīša dzejoļa, kurā dzejnieks runā par dvēseles veldzi. Un pats arī atbild: “Nē – /To pieliešu no tēvzemes kausa.”

Ka tautā mīlētais dzejnieks ar brīnišķi pausto patriotismu, prieku, sāpi saviļņo un satrauc mūsu komponistu, mūziķu dvēseles jūtīgās stīgas, par to varēja pārliecināties valsts svētku koncertā “Rīta zvaigzne” Rīgas Latviešu biedrības namā 16. novembrī. Koncertā skanēja Andreja Eglīša dzeja Pētera Vaska, Ilzes Arnes un Leona Amoliņa mūzikā.

Kamerkoris “Ave Sol” Ulda Kokara vadībā dziedāja mūsdienu izcilā komponista Pētera Vaska komponēto “Savā tautā”, kā arī Ilzes Amoliņas ciklu “Rīta zvaigzne” kamerkorim, obojai, arfai. Solisti Inese Vanaga (oboja) un Dagnija Zilgalve (arfa). Ogres skolotāju kamerkoris diriģenta Leona Amoliņa vadībā sniedza dziesmu pirmatskaņojumus, kurām mūziku komponējis pats diriģents. Koncertā piedalījās arī Rīgas J. Mediņa mūzikas vidusskolas stīgu orķestris, bet ar savu fascinējošo balsi lielā meistara dzejas valdzinājumu līdz klausītājiem aiznesa aktieris Imants Skrastiņš, kurš valsts svētkos saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Ar ilgiem aplausiem un ziediem koncerta viesi sveica dzejnieku Andreju Eglīti. Paldies Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājam Valdim Rūmniekam un cilvēkam, kam radās ideja par brīnišķīgā koncerta sarīkošanu valsts svētku priekšvakarā, jo Andrejs Eglītis ir viens no mūsu tautas dvēselei tuvākajiem dziesminiekiem, kam, kā viņš pats saka, “sen vairs savu sāpju nav, / Tik visas tautas”. Viņa patriotisms, uzskatu nelokāmība, viņa atbilde uz jautājumu, kā klājas, – “Es esmu mājās!” pauž bezgalīgu Dzimtenes mīlestību, un valsts lielajā jubilejā tāds koncerts bija Rīgā pašā laikā.

Teksts un foto: Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”