Par sadarbību ar Krieviju ekonomisko sakaru veicināšanā

Ceturtdien, 20. novembrī, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers uz diskusiju par Latvijas un Krievijas divpusējām ekonomiskajām attiecībām aicināja uzņēmējus, kas sadarbojas ar Krievijas uzņēmumiem, ostu un pašvaldību pārstāvjus. Diskusijā piedalījās Rīgas, Jūrmalas, Liepājas pašvaldību pārstāvji, Latvijas Attīstības aģentūras vadība, Rīgas un Ventspils brīvostu, Liepājas ostas, uzņēmumu “Latvijas gāze”, “Latvijas dzelzceļš”, “Liepājas metalurgs”, “Lukoil Baltija”, “Man-Tess”, “Turība”, asociācijas “Latvijas auto” u.c. pārstāvji.

Lai gan Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas tikšanās joprojām nav notikusi, Ministru prezidenta biedrs uzsvēra, ka ir nepieciešams sākt dialogu ar uzņēmējiem un pašvaldībām, kas var “atvērt durvis” un ar sekmīgu biznesa sadarbību līdzēt uzlabot arī abu valstu saspringtās politiskās attiecības.

Uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji pauda atbalstu un interesi sadarboties, atzīmējot, ka arī Krievijas uzņēmēji vēlas veicināt ekonomisko sadarbību ar Latviju, kuru diemžēl bieži traucē politiski jautājumi un retorika.

Lai arī būtiskas izmaiņas abu valstu attiecībās sagaidāmas pēc 2004. gada 1. maija, kad Latvija būs iestājusies Eiropas Savienībā, līdz tam laikam ir aktīvi jāstrādā, apzinot Latvijas puses intereses un sadarbības perspektīvas. Latvijai jābūt gatavai pilnvērtīgi izmantot tās iespējas, ko nodrošina izdevīgā ģeopolitiskā situācija, energoresursu tuvums un pieejamība, tranzīta iespējas, kas iegūst vēl lielāku nozīmi, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, jo Latvijas robeža ar Krieviju faktiski kļūst par Eiropas Savienības un Krievijas robežu.

Sarunas gaitā uzņēmēji, ostu un pašvaldību pārstāvji dalījās pieredzē sadarbībā ar Krieviju. Tika pārrunāti šķēršļi, kas kavē biznesa attiecību stiprināšanu. Kā lielākais šķērslis tika minēta sarežģītā abu valstu vīzu saņemšanas kārtība, pilnībā nesakārtotā līgumtiesiskā bāze, arī augstie dzelzceļa satiksmes tarifi, transporta kvotas u.c. Tika pārrunāta nepieciešamība veicināt transporta infrastruktūras un pierobežas reģionu attīstību. Uzņēmēji norādīja, ka viņu atbalstam būtu nepieciešama valsts un pašvaldību pārstāvniecību atvēršana darbam ar dažādiem Krievijas reģioniem. Tika minēts arī Rīgas domes paraugs, kuras sadarbība ar Maskavu vērtējama kā sekmīga un kura spēj piedāvāt politisko atbalstu uzņēmējiem.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka ekonomiskā sadarbība skatāma plašākā kontekstā, lielāku uzmanību pievēršot sadarbībai ar citām NVS un bijušās PSRS valstīm un aktīvāk realizējot līdz šim neizmantotās iespējas.

Tikšanās dalībnieki vienojās turpināt regulāras tikšanās, sagatavojot konkrētus priekšlikumus, kas būtu darāms Latvijas un Krievijas ekonomisko sakaru veicināšanai. Ministru prezidenta biedrs uzsvēra, ka aktīva sadarbība būs ar tiem, kas ir ieinteresēti sniegt konkrētus priekšlikumus un ierosinājumus.

Ministru prezidenta biedra birojs