Par Latviju kā ES un NATO dalībvalsti

Piektdien, 21. novembrī, Ekonomistu apvienība 2010 rīkoja apaļā galda diskusiju par jauno Latvijas ārpolitikas koncepciju un Latviju kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti. Apaļā galda diskusiju vadīja ārkārtējais un pilvarotais vēstnieks Dānijas Karalistē Indulis Bērziņš. Tajā piedalījās Latvijas ārkārtējais un pilvarotais vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs Aivis Ronis, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Piebalgs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Lapiņš, vēsturnieks Kārlis Daukšts un partijas “Jaunais laiks” frakcijas Saeimā priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

Latvija jaunās krustcelēs

2003. un 2004. gads Latvijas ārpolitikā ir nozīmīgi, jo Latvija saņēmusi uzaicinājumu iestāties ES un NATO, kas pēc neatkarības atjaunošanas atzītas par ārpolitikas prioritātēm. Arī I. Bērziņš norādīja, ka Latvijas panākumu pamatā ir vienoti un skaidri definēta Latvijas ārpolitika. 90. gados izvirzītie ārpolitikas mērķi ir

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Lapiņš, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Latvijas vēstnieks ASV Aivis Ronis (augšējā attēlā); Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, Latvijas vēstnieks Dānijā Indulis Bērziņš un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš

sasniegti – Latvija drīz būs pilntiesīga ES un NATO dalībvalsts. Tāpēc Latvijai jāizvirza jauni mērķi, jāanalizē, ko starptautiskajās organizācijās grib panākt Latvija. M. Riekstiņš skaidroja, ka tāpēc tiek izstrādāti jauni ārpolitikas pamatvirzieni. Turklāt, domājot par vēlamo Latvijas attīstību, jāņem vērā arī tas, kā mainījusies pasaule. Jo pasaule arvien vairāk saskaras ar starptautiskā terorisma fenomenu, draudiem, kas nāk no tā sauktajiem nemierīgajiem reģioniem, kā arī citiem izaicinājumiem.

Attiecībās ar Krieviju būsim citā svara kategorijā

Latvijas integrācija ES un NATO, pēc K. Kariņa teiktā, Latviju nostādīs “jaunā svara kategorijā” arī attiecībās ar austrumu kaimiņvalsti Krieviju. Turpmāk Latvijas attiecības ar Krieviju varētu tikt veidotas ar ES starpniecību, teica K. Kariņš. Tajā pašā laikā viņš apšaubīja Latvijas spēju panākt vienotu ES pozīciju jautājumos, kas skar Krieviju.

Arī docents Dr. hist. Kārlis Daukšts īpaši uzsvēra attiecības ar Krieviju, īpaši norādot, ka, viņa skatījumā, austrumu kaimiņvalsts nav demokrātiska. Turklāt K. Daukšts kritiski novērtēja to, ka Latvijā arvien sarūk zināšanas par Krieviju. “Kaimiņvalstis ir jāpazīst, bet par Krieviju mēs ar katru gadu uzzinām arvien mazāk. Bez tam samazinās arī krievu valodas loma latviešu vidē.” Pēc K. Daukšta domām, Latvijā vajadzētu būtiski attīstīt akadēmiskus pētījumus par Krieviju, kas pastiprinātu zināšanas par kaimiņvalsti.

Latvijas iekšpolitiku noteica ārpolitika

Savukārt K. Kariņš, ieskicējot savu vīziju par iespējamo Latvijas nākotnes ārpolitiku, atzīmēja, ka turpmāk primārā varētu būt Latvijas iekšpolitika, kurai savukārt būtu pakļauta ārpolitika. Līdz šim Latvijas iekšpolitiku lielā mērā ir noteikusi integrācija ES un NATO, jo mums vajadzēja sakārtot iekšpolitiku atbilstoši spēles starptautiskajiem noteikumiem, uzsvēra K. Kariņš. Parlamentārietis norādīja, ka turpmāk starptautiskajās struktūrās Latvijai vajadzētu strādāt atkarībā no tā, kas mums kā valstij ir vajadzīgs un svarīgs.

Ilze Sedliņa, “LV” korespondente