"Kādēļ mēs dalām ieročus ar ienaidniekiem?"

"Komsomoļskaja pravda"

— 2000.06.09.

Pēc piesātinātības ar ieročiem Čečenija šobrīd ir viens no vismilitarizētākajiem pasaules rajoniem.

Visi pūliņi iznīcināt "nesamierināmo" arsenālus pagaidām lielus panākumus nav devuši: apgāde ar jauniem ieročiem, munīciju notiek nepārtraukti. Pa kādiem ceļiem nāves prece nokļūst kaujinieku rokās?

Mūsu Apvienotais grupējums Ziemeļkaukāzā karo jau desmit mēnešu. Pa to laiku, pēc oficiālām ziņām, iznīcināts vairāk nekā 300 kaujinieku bāzu un noliktavu, karadarbības laikā iegūts vai izlūkoperāciju un tīrīšanu gaitā slēptuvēs uziets gandrīz 5 tūkstoši strēlnieku ieroču vienību, apmēram miljons dažādas munīcijas, gandrīz 30 tonnu sprāgstvielu un 3,5 tūkstoši spridzekļu.

Vēl apmēram 1000 šaujamieroču un vairāk nekā 1,5 tūkstoši mīnu un lādiņu čečeni brīvprātīgi nodevuši federālajam karaspēkam. Un tomēr čečenu bandītiskie veidojumi nejūt ieroču trūkumu. Rodas iespaids, ka čečenu karaspēka labā slepeni un nepārtraukti darbojas spēcīgs militāri rūpniecisks komplekss.

Made in PSRS

No kurienes radušies tik daudz ieroču, kas Čečeniju pārvērtuši par vienu no visvairāk militarizētajiem zemeslodes rajoniem? Te saskaņā ar speciālistu aprēķiniem katram vīrietim vecumā no 18 līdz 60 gadiem pieder pa vienam gludstobra vai vītņu ierocim un pa 250 patronām. Milzīgs kaujas tehnikas, ieroču un munīcijas daudzums čečeniem tika laikā, kad tika "nacionalizēts" padomju (pēc tam Krievijas) armijas daļu īpašums 1991.— 1992.gadā. Bija ilgs laika posms, kad gandrīz totāli tika izlaupītas Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka pulka, 173.apgabala mācību centra, aviācijas mācību pulka, valsts pretgaisa aizsardzības radiotehniskā karaspēka daļas noliktavas un arsenāli un desmitiem sīko garnizonu. Aizgāja pat tik tālu, ka Maskava ar pūlēm spēja pierunāt Dudajevu dalīties ar ieročiem (tai likumīgi piederošiem!) pēc principa 50x50 — KF aizsardzības ministra P.Gračova 1992.gada 25.maija pavēle.

Pavisam Čečenijas teritorijā tikai strēlnieku ieroču vien palika vairāk nekā 90 tūkstoši vienību (šo skaitli nesen apstiprināja Valsts domes aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Nikolajevs).

Hasavjurtas vienošanās 1996.gadā bija iemesls, kālab stipri papluinītā, taču vēl nopietni apbruņotā čečenu armija tika saglabāta.

Ičkērijas aizsardzības rūpniecība

Saskaņā ar Mashadova rīkojumu Čečenijā tika meklēti "iekšējie resursi", lai ieročus ražotu paši saviem spēkiem. Tika atjaunoti mēģinājumi lielās sērijās izgatavot pirmo čečenu automātu "Borz", taču nopietnu tehnoloģisku defektu dēļ saražoja tikai 150—200 ieroču. Daudz sekmīgāk veicās ar Makarova pistoļu pusamatniecisko ražošanu. Groznijā tramvaju parka teritorijā izveidoja eksperimentālu cehu, kur pistoles montēja no sagatavēm, ko slepus iepirka no dažu Krievijas kara rūpnīcu darbiniekiem.

Arguņā zem kāda pārtikas rūpniecības uzņēmuma "jumta" tika izveidota slepena rūpnīca, kurā sāka sērijveidā ražot 82 mm mīnmetējus (rūpnīcu vadīja Zaindi Ahmathanovs, kas ir arī Čečenijas aizsardzības rūpniecības departamenta priekšnieks). Kalnu apstākļiem piemērotu mīnmetēju konstruēja uz Čečeniju ataicināts jauns speciālists Ukrainas tehniskās augstskolas absolvents. Jau pirms iebrukšanas Dagestānā čečenu vienības savā apbruņojumā saņēma vairāk nekā 250 tādu mīnmetēju. Turpat Arguņā sāka granātmetēju ražošanu (pavisam izlaida vairāk nekā 1,5 tūkstošus).

Asinis un nauda

1996.—1999.gadā Krievijas specdienesti un iekšlietu orgāni vairāk nekā 120 reižu izjauca dažādu noziedzīgu grupējumu mēģinājumus nosūtīt ieročus un munīciju uz Čečeniju. Izmeklēšanai vēl līdz galam jāatšķetina daudz sensacionālu krimināllietu. Piemēram, kā čečenu kaujinieku rokās nokļuva vairāki desmiti visjaunāko snaiperu šauteņu, ko ražo Iževskas un Kovrovas aizsardzības rūpnīcās. Bet Krasnojarskas novada federālā nodokļu policijas dienesta reģionālās pārvaldes vadība ierosinājusi uzreiz divas krimināllietas pret ievērojamiem vietējiem komersantiem, kurus tur aizdomās par čečenu kaujinieku finansēšanu.

Kopš "otrā" kara sākuma pēc Mashadova štāba norādījuma Krievijā tika veikts "izskaidrošanas darbs" čečenu diasporā, kura "kopējam katlam" ziedoja naudu un dārglietas. Ja nebija iespējams kādā pilsētā iegādāties munīciju, skaidro naudu nogādāja Čečenijā un ar to apgādāja emisārus, lai iepirktu ieročus un munīciju reģiona kaimiņvalstīs (Gruzijā, Azerbaidžānā, Turcijā, Irānā). 1999.gadā federālais drošības dienests fiksēja čečenu kaujinieku finansiālā atbalsta palielināšanu no Krievijas terotorijas. Premjers V.Putins uzdeva specdienestam "izpētīt čečenu bandītisko veidojumu ekonomisko bāzi". Mūsu izmeklētāju redzeslokā viena no pirmajām nokļuva akciju komercbanka "Transkreditbank" — to turēja aizdomās par čečenu bandītisko veidojumu finansēšanu (par to IM galva V.Rušailo personiski ziņoja V.Putinam). Krimināllietas izmeklēšanā atklājās pavedieni, kas veda no "TK" uz veselu fiktīvu finansu struktūru ligzdu. Kā apgalvo KF IM organizētās noziedzības apkarošanas galvenās pārvaldes priekšnieka pirmais vietnieks Anatolijs Petuhovs, aizdomās turētās bankas izstrādājušas shēmu, saskaņā ar kuru reģionos izspiešanā, krāpnieciskās operācijās un citās noziedzīgās darbībās iegūtā nauda nokļuva Maskavā. Šeit tā nonāca vairāku desmitu vienas dienas firmu rēķinos, kuras tikušas dibinātas, izmantojot nozaudētas pases. Pēc tam, saskaņā ar A.Petuhova teikto, ar trīs komercbanku — "Trastkreditbank", "Hļeb Rossiji" un akciju komercbankas "IRS" palīdzību nauda legalizēta. Daļa tās pārskaitīja uz lauku komandieru rēķiniem ASV un Baltijas valstu bankās, bet otru daļu maiņas punktu tīklā pārvērta skaidrā naudā un ar kurjeriem nosūtīta uz Čečeniju. Tikai divos mēnešos tā atmazgāji vairāk nekā 20 miljonu dolāru.

Pēdējos mēnešos Krievijas specdienesti atklājuši vairākus desmitus čečenu kaujinieku finansiālās barošanas kanālu. Viņiem izdevies noskaidrot, ka finansiālu palīdzību lauku komandieriem R.Gelajevam un nesen aizturētajam bijušajam A.Mashadova administrācijas vadītājam A.Batalovam snieguši ar naftas biznesu saistītie brāļi Albakovi. Vēl viena spēcīga finansu straume uz Čečeniju nākusi no Austrālijas — no turienes dolārus sūtījis etniskais čečens Cabalovs.

Karš Čečenijā atklājis zelta dzīslu arī reģionālajai kriminalitātei. Krasnojarskas un Stavropoles novadā Dagestānā, Ingušijā, Ziemeļosetijā, Rostovas un Astrahaņas apgabalā tā strauji aktivizējusi ieroču un munīcijas pirkšanu un pārdošanu. Cena par 7,62 mm automāta patronu simtu augusi no 25 līdz 70 dolāriem, par pretkājnieku mīnu — no 100 līdz 250—300, par plastīta kilogramu — no 350 līdz 600 dolāriem. Izvērties vājprātīgs bizness.

Stavropoles novadā nesen atklāts slēpnis, kurā bijis tik daudz ieroču, ka ar tiem varētu iznīcināt 60 bruņutehnikas vienību. Noziedzīgais ieroču bizness iekļuvis arī mūsu karaspēka daļās: daži krievu kareivji un virsnieki paguvuši jau piepelnīties ar ieročiem un munīciju. Ierindnieks Sergejs Simonovs nozadzis dienesta biedram automātu un pārdevis to čečenam par diviem tūkstošiem rubļu. Ierindnieki J.Arisovs un V.Kuļemejevs no karaspēka daļas pie Čečenaulas nočiepa un lēti (330 rubļu plus apskrāpēta magnetola) vietējiem iedzīvotājiem pārdeva divas vadāmās prettanku raķetes ar visu vadības pulti.

Militāristi paklusām čečeniem pārdod ne jau tikai šaujamieročus un patronas, bet arī, piemēram, unikālas atmīnēšanas iekārtas.

Karavānas nāk no "tās puses"

Pretterorisma operācijas laikā KF Apvienotā grupējuma karaspēks kaujinieku mēģinājumus pārsūtīt uz Čečeniju ieročus visbiežāk izjauca Gruzijas un Azerbaidžānas pierobežas rajonā.

Lai gan Baku un Tbilisi ir neganti sašutušas par to, ka Krievija tās tur aizdomās kaujinieku atbalstīšanā, daudzas karavānas, ko kalnu takās aizturējuši mūsu robežsargi un karaspēka daļas, nāca un nāk tieši no "tās puses" (bet tikai nopeilēto karavīru vien pēdējā pusgadā bijis vairāk nekā 60). Čečenijas augstkalnu rajonos, kas piekļaujas Gruzijai un Azerbaidžānai, uzietas desanta platformas ar konteineriem, kuri, pēc militāro izmeklētāju domām, nogādāti uz šejieni no kaimiņvalstīm. Kalnos uzieto platformu un iesaiņojuma atlieku izpēte liecina, ka Itumkales rajonā nogādāta liela partija granātmetēju un pārnēsājamo zenītraķešu.

Nesen mūsu izlūkdienests ieguvis ziņas, ka no Gruzijas teritorijas kaujinieki gatavojas pārsūtīt lielu zenītraķešu kompleksu "Stinger" partiju cīņai pret federālā karaspēka aviāciju. Sagūstītie čečenu kaujinieki sniedz dažādas liecības par to, no kurienes nāk ZRK: vieni apgalvo, ka no Afganistānas, citi, ka no ASV, kuras turklāt pēdējā laikā ar šādiem ieročiem aktīvi apgādā gruzīnu armiju.

Lielu skaitu slepenu noliktavu čečeni ierīkojuši Dagestānas pierobežas rajonos (Botliha, Novolakska, Hasavjurta) un turpina tās apmeklēt, lai apgādātos ar munīciju. Bet rajona centrs Hasavjurta (60% pamatiedzīvotāju ir čečeni) kļuvis par savdabīgu pārkraušanas bāzi ieročiem, ko nosūta uz Čečeniju.

"Kopkatlā" — miljards dolāru

Spriežot pēc daudzajiem faktiem, ko uzzinājusi Federālā drošības padome, ārējās izlūkošanas dienests un armijas pretizlūkošanas pārvalde, čečenu ieroču emisāri izpletuši savus taustekļus pa visu pasauli. Daudzi bandītisko veidojumu ieroču apgādes kanāli pamatīgi izveidoti "mierīgās atelpas" laikā (1996.—1999.gads). Viens no vislielākajiem centriem ieroču pārsūtīšanai uz Čečeniju atrodas Turcijā. Tur koncentrējas arī finansu līdzekļi, ko Mashadova pārstāvji saņem ne vien no turku ticības brāļiem, bet arī no čečenu diasporu vadītājiem, kuras izveidojušās daudzās valstīs (pēc mūsu specdienestu ziņām, šajā "kopkatlā" ir no 800 miljoniem līdz vienam miljardam dolāru). Interesanti, ka naudīgie Mashadova bruņošanās sūtņi ieročus un munīciju galvenokārt ieguvuši tajās valstīs, kur ir mūsu ieroči: Gruzijā un Azerbaidžānā, kā arī Afganistānā, Irānā, Saūda Arābijā, Lībijā, Etiopijā, Angolā, Indonēzijā, Malaizijā, pat Vjetnamā.

Krievijas FDP rīcībā ir informācija, ka viena no struktūrām, kas slepeni finansē čečenus un viņu algotņus, ir starptautiskā islāma labdarības organizācija "Al–Haramein". No tās Baku filiāles uz Dagestānā izvietoto vahabitu islāma centru "Kaukāzs" daudzkārt nosūtītas lielas ārzemju valūtas summas. "Al–Haramein" nodibinājusi arī īpašu Čečenijas atbalsta fondu, kura filiāle pērnā gada beigās tika atvērta Azerbaidžanā. Fonds uz ČR pierobežas rajoniem nosūtījis 25 "operatorus", kas nodarbojas ar bandītisko veidojumu apgādi.

Par vienu no visietekmīgākajiem čečenu kaujinieku sponsoriem kļuvis pazīstamais terorists ben Ladens, kas slēpjas Afgansistānā. Viņš apmaksājis arī lielu ZRK "Stinger" partiju (36 vienības), kas pagājušā gada beigās nogādāta Čecenijā caur Irānu un Azerbaidžānu.

Eiropā Mashadovs un Basajevs ieroču ieguvei piesaistījuši noziedzīgos čečenu grupējumus, kas "sadarbojas" ar vietējām zagļu bandām.

Gaļa ar granātām

Gandrīz četru tūkstošu lielā čečenu separātistu armija turpina aktīvi "piepumpēties" ar ieročiem un munīciju. Un, iekams šajā ziņā viņiem "neaizžmiegs elpu", pretterorisma operācija nekad nebeigsies. Izlūkdienesta speciālisti jau aprēķinājuši, ka ik uz vienu bandītiem atņemtu ieroci ir viens tāds pats kontrabandas ceļā republikā ievests vai no iekonservētajām bāzēm iegūts ierocis. Pēdējās glabājas vismaz 40–60 tūkstošu.

Visas republikas apdzīvotās vietas ietilpst rūpīgi pārdomātā slepenā tuvākajos mežos un kalnos paslēpušos vienību ieroču apgādes tīklā. Taču tas, ka Krievijas izlūkošanas un meklēšanas vienības ik dienu atrod un iznīcina bandītu ieroču noliktavas un bāzes, dažkārt pārāk līdzinās centieniem ar tējkaroti izsmelt jūru vai ar cauru tīklu ķert zivis. Ja pēdējos 10 mēnešos čečeniem atņemti tikai seši tūkstoši ieroču (labprātīgi nodotos ieskaitot) un šis darbs turpināsies tādos pašos tempos, tad bandīti aktīvi varēs pretoties vēl vismaz 120 mēnešu (tas ir — 10 gadu).

95 procentiem kaujinieku ieroču un munīcijas ir padomju–krievu marķējums. Turklāt uz daudziem norādīts, ka tie izlaisti 1996.–1999.gadā. Iznāk, ka gan mūsu grupējums, gan bandītu karaspēks "barojas" no viena un tā paša Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa katla. Taču dīvaini, ka līdz pat šim laikam nav izmeklēts ducis krimināllietu par to, kā lielas ieroču un munīcijas partijas taisnā ceļā no mūsu aizsardzības rūpnīcām vai karaspēka daļām nokļuvušas čečenu vienībās. Vairāk nekā 20 gadu nodienējušais pulkvedis Sergejs Kurganovs man pastāstīja:

— Pat vienai patronai, kas saražota, teiksim, Tulas, Iževskas vai jebkurā citā mūsu rūpnīcā, ja grib, var izsekot, kā tā nokļuvusi čečenu rokās. Taču uzskaites sistēma nokārtota atbaidoši. Ko nu tur patronas! Nesen izlūkdienests kalnos atrada paslēptu gandrīz jaunu bruņutransportieri. Un kas? Līdz pat šim brīdim neviens nevar pateikt no kādas daļas un kā tas tur nokļuvis.

Tāda nekārtība rada ideālus apstākļus Krievijas ieroču mafijai, kurai Čečenijas karš ir īsta zelta bedre.

Nesen mūsu specdienestiem Krasnodaras novadā izdevās apturēt automašīnu kolonnu, kas veda 5 miljonus strēlnieku ieroču patronu. Saskaņā ar dokumentiem šī krava bija paredzēta it kā Turcijai. Kādēļ to veda ar sauszemes transportu Čečenijas robežas virzienā — to pašlaik skaidro izmeklēšanas orgāni. Un šādu "dīvainu" gadījumu ir ne viens desmits vien.

Mūsu militāristiem jau sen par ierastu lietu kļuvis tas, ka Čečenijā atrod formastērpus, medikamentus, pārtikas produktus ar NATO marķējumiem vai ārzemju humānās palīdzības "zīmogu". Jau Dagestānas kauju laikā gūstā saņemtais kaujinieks Hasbulatovs atzinās izmeklētājiem, ka "humāno" kravu sastāvā bijušas paciņas ar makaroniem un patronām, sterilas saites sieviešu ieliktnīšu izskatā un konservēta liellopu gaļa ar granātām. Pēc izlūkdienesta datiem, pusotrs desmits NATO valstu specdienestu aktīvi nodarbojas tikai ar kaujinieku "piebarošanu". Šīs politikas mērķis mūsu izlūkdienestam labi zināms — palīdzēt aliansei ar čečenu rokām atvērt "vārtus" uz Kaukāzu. Šai pašā gultnē darbojas arī vairāk nekā 40 dažādu novirzienu musulmaņu organizāciju, kas ne vien sniedz spēcīgu finasiālu palīdzību čečenu separātistiem, dāsni apgādā tos ar ieročiem un munīciju, bet piegādā Čečenijai arī savus algotņus. Tādējādi Krievijai vienai pašai Čečenijā ir darīšana ar spēcīgas "musulmaņu kolonas" pretošanos. Pastāvot tādam stāvoklim, pat labākie ģenerālštāba analītiķi neņemas prognozēt, kad var beigties pretterorisma operācija, kuras mērķis paliek iepriekšējais — izraut ieročus no bandītu rokām.

Viktors Baraņecs,

militārais komentētājs