Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas koncepcija

Apstiprināta ar Ministru kabineta

2003.gada 24.oktobra rīkojumu Nr.658

(“Latvijas Vēstnesis”, 29.10.2003., Nr.151)

I. Kopsavilkums

1. Vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas nepieciešamību un steidzamību nosaka principa, ka vienam vēlētājam ir tikai viena balss, nodrošināšana vēlēšanās un tautas nobalsošanās Latvijā, jo;

1.1. tiek paredzēta pāreja uz dubultu personu apliecinošu dokumentu sistēmu (pases un personu apliecības);

1.2. vairs nepastāv pieraksta dzīvesvietā sistēma;

1.3. personu apliecinošā (it īpaši ārzemnieka) dokumentā nav paredzēta atzīmju izdarīšana par pierakstu vai dalību vēlēšanās.

2. Papildus ir jānodrošina Latvijas dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004.gada jūnijā. Vēlēšanu kārtība un vēlētāju reģistra izveidošana noteikta Eiropas Savienības Padomes 1993.gada 6.decembra direktīvā 93/109/EC (Kārtība, kādā Eiropas Savienības (turpmāk — ES) pilsoņi, kuri uzturas dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, var izmantot tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās).

3. Lai nodrošinātu iepriekš minēto problēmu risinājumu, Latvijā ir jāpāriet pie iepriekšējas vēlētāju reģistrēšanas principa un jāizveido vēlētāju reģistrs. Vēlētāju reģistrā iekļauj Iedzīvotāju reģistra ziņas par personām, kurām atbilstošajā vēlēšanu likumā ir noteiktas tiesības piedalīties vēlēšanās. Persona var balsot tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir iekļauts tās uzvārds, vārds (vārdi) un personas kods. Vēlētājs ir reģistrēts tajā vēlēšanu iecirknī, kura apkalpojamajā teritorijā ir viņa deklarētā dzīvesvieta.

4. Vēlētājam ir saskarsme ar vēlēšanu reģistru tādā veidā, ka likumā noteiktā laika posmā pirms vēlēšanu dienas, vēlētājam uz tā dzīvesvietas adresi tiek nosūtīta informācija par atbilstošo vēlēšanu iecirkni un sarakstu, kurā tas var piedalīties vēlēšanās. Ja vēlētājs nevēlas balsot dzīvesvietai atbilstošajā vēlēšanu iecirknī, to iespējams mainīt pēc personas paziņojuma un ziņu iekļaušanas vēlētāju reģistrā.

5. Citu ES dalībvalstu pilsoņi, kuri vēlas piedalīties vēlēšanās Latvijā, iesniedz pašvaldības vēlēšanu komisijā oficiālu deklarāciju par dalību un ziņas par tiem tiek iekļautas vēlētāju reģistrā. Pēc ziņu apmaiņas ar citiem Eiropas Savienības dalībvalstu vēlētāju reģistriem vai vēlētāja iesnieguma, ziņas par vēlētāju iespējams izslēgt no Latvijas vēlētāju reģistra un atbilstoši no saraksta. No Latvijas vēlētāju reģistra izslēdz arī tos Latvijas vēlētājus, par kuru reģistrāciju ir saņemtas ziņas no citas ES dalībvalsts vēlētāju reģistra.

6. Izvērtējot reālo situāciju, Latvijā iespējams izveidot patstāvīgu valsts informācijas sistēmu Vēlētāju reģistru, kurš nodrošina šādu vēlēšanu vai tautas nobalsošanas norisi:

6.1. Vēlētāju reģistrā tiek iekļautas ziņas par vēlētāja vēlēšanu iecirkni atbilstoši tā deklarētajai dzīvesvietai Latvijā vai ārvalstī.

6.2. Vēlētājam uz tā reģistrētās dzīvesvietas adresi pa pastu tiek izsūtīta rakstiska informācija par tā reģistrēšanu balsošanai noteiktā vēlēšanu iecirknī.

6.3. Pēc paziņojuma saņemšanas, vēlētājam ir iespējams mainīt savu vēlēšanu iecirkni, sniedzot ziņas pašvaldības darbiniekam. Pašvaldības darbinieks ziņas par vēlētāja norādīto iecirkni iekļauj vēlētāju reģistrā.

6.4. Pašvaldību vēlēšanās vēlētājam ir tiesības norādīt kā savu jebkuru vēlēšanu iecirkni savas administratīvās teritorijas ietvaros, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā tādu ir vairāki. Saeimas vēlēšanās un tautas nobalsošanā vēlētājam ir tiesības norādīt kā savu jebkuru vēlēšanu iecirkni, kā arī noteiktā laikā mainīt savu piederību vēlēšanu iecirknim.

6.5. Vēlētāju dalību balsošanā iespējams reģistrēt tiešsaistes datu pārraides režīmā, tajos vēlēšanu iecirkņos, kuros ir nodrošināta tiešsaistes ziņu pārraide ar vēlētāju reģistru.

7. Izmaksas.

Kārtējo vēlēšanu kopējās izmaksas — Ls 362 614.

Katru nākamo vēlēšanu kopējās izmaksas — Ls 247 406.

Vēlētāju reģistra izveidei un uzturēšanai nepieciešamā finansējuma avots 2003.un 2004.gadā — valsts pamatbudžeta ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu (atbilstoši Informatīvajā ziņojumā par vienotas personu apliecinošu dokumentu sistēmas ieviešanas iespējām prognozētajiem ieņēmumiem).

8. Izstrādātais risinājums ir paredzēts realizēšanai un izmantošanai tuvāko četru gadu laikā, kā arī ievērojot prasību pēc iespējas samazināt tā nodrošināšanas tehniskos un uzturēšanas izdevumus. Kā turpinājumu vēlētāju reģistra sistēmas ieviešanai Latvijā un šī brīža situācijas pilnveidošanai, jāparedz elektronisku vēlēšanu — elektroniskas vēlētāju reģistrācijas un elektroniskas balsošanas, sistēmas izveidi un ieviešanu.

9. Nepieciešamie likumprojekti:

 

Tieslietu ministrijai:

1) Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā. Jānosaka vēlēšanu iecirkņu darba organizācija un vēlēšanu komisiju pienākumus vēlētāju sarakstu veidošanā un izmantošanā. Jāveic izmaiņas saistībā ar dubulto personas apliecinošo dokumentu sistēmas ieviešanu un atzīmes veikšanu pasē;

2) Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Jānosaka vēlēšanu iecirkņu darba organizācija un vēlēšanu komisiju pienākumus vēlētāju sarakstu veidošanā un izmantošanā. Jāveic izmaiņas saistībā ar dubulto personas apliecinošo dokumentu sistēmas ieviešanu un atzīmes veikšanu pasē;

3) Grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Jānosaka balsošanas iecirkņu darba organizācija un vēlēšanu komisiju pienākumus vēlētāju sarakstu veidošanā un izmantošanā. Jāveic izmaiņas saistībā ar dubulto personas apliecinošo dokumentu sistēmas ieviešanu un atzīmes veikšanu pasē;

4) Grozījumi likumā Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām. Jānosaka vēlēšanu iecirkņu darba organizācija un vēlēšanu komisiju pienākumus vēlētāju sarakstu veidošanā un izmantošanā. Papildus jānosaka pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju pienākumus Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

5) Grozījumi likumā Par Centrālo vēlēšanu komisiju. Jānosaka Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi vēlētāju reģistra izveidē un darbības nodrošināšanā, tās kompetence, nosakot vēlēšanu iecirkņu darba organizāciju un vēlēšanu komisiju pienākumus vēlētāju sarakstu veidošanā un izmantošanā. Papildus jānosaka Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumus Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

 

Iekšlietu ministrijai:

1) Likumprojekts Vēlētāju reģistra likums, kurā tiek noteikts vēlētāju reģistra statuss, informācijas sistēmas turētājs un pārzinis, kā arī vēlētāju reģistrā iekļauto ziņu apjoms un to sniegšanas kārtība.

2) Likumprojekts Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Jāsaskaņo likuma Pārejas noteikumu prasības, saistībā ar elektroniskas vēlētāju reģistrācijas sistēmas ieviešanu.

 

II. Informatīvā daļa

1. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts

Dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas ieviešana Latvijā no 2003.gada 1.jūlija un valstī plānotā pāreja uz dubulto personu apliecinošo dokumentu sistēmu, kā arī Latvijas dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004.gada jūnijā, ir radījusi objektīvu nepieciešamību vēlēšanu sistēmas pilnveidošanai, vēlētāju reģistra izveidei un ieviešanai Latvijā. Šobrīd Latvijā vēlētāju reģistrs nepastāv. Pasaulē vēlētāju reģistru un tam atbilstošos vēlētāju sarakstus izmanto principa “viens vēlētājs — viena balss” nodrošināšanai.

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo likumdošanu, vēlētāji tiek reģistrēti vēlēšanu vai tautas nobalsošanas dienā vēlēšanu iecirkņos, bet principu “viens vēlētājs - viena balss” nodrošina spiedogs pasē. Iepriekš netiek veikta vēlētāju uzskaite vai reģistrācija, netiek paredzēta vēlētāja “ierašanās” balsot noteiktā vēlēšanu iecirknī. Ieviešot dubulto personu apliecinošo dokumentu sistēmu Latvijā - pases un personas apliecības, vairs nebūs vienota dokumenta, kuru varēs izmantot šī principa nodrošināšanai.

Līdzīgi, vēlētāju reģistra izveidošanas nepieciešamību nosaka atteikšanās no pieraksta sistēmas un pieraksta spiedogu veikšanas pasē. Līdzšinējās pašvaldību vēlēšanās tieši pieraksta spiedoga esamība pasē kalpoja kā apliecinājums vēlētāja tiesībām piedalīties atbilstošās pašvaldības vēlēšanās, jo, saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu, personai ir tiesības pēc sava ieskata vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā tā ir pierakstīta vēlēšanu dienā, vai arī tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts attiecīgās personas nekustamais īpašums. Personai ierodoties vēlēšanu iecirknī ir jāuzrāda pase ar dzīvesvietas reģistrācijas atzīmi (spiedogu) vai Zemesgrāmatu akts par īpašuma piederību. Ievērojot to, ka Personu apliecinošu dokumentu likums un Dzīvesvietas deklarēšanas likums neparedz atzīmes par personas dzīvesvietu veikšanu pasē, šo principu iespējams nodrošināt tikai ar vēlētāju reģistra un vēlētāju sarakstu palīdzību.

2004.gada jūnijā Eiropas Savienības pilsoņi varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vēlētājiem jānodrošina iespēja piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā. Lai nodrošinātu to Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu, kuri uzturas Latvijā, tiesības piedalīties, nav pieļaujams saglabāt esošo vēlēšanu sistēmu, kurā tiek veiktas atzīmes personu apliecinošā dokumentā. Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 1993.gada 6.decembra direktīvu 93/109/EC, kas nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Eiropas Savienības pilsoņiem, kas uzturas dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, ir nepieciešams izveidot sistēmu, kura nodrošina apmaiņu ar informāciju par vēlētājiem un kandidātiem starp dalībvalstīm, lai izslēgtu iespēju vēlētājam pārkāpt principu “viens vēlētājs — viena balss”.

 

2. Norāde uz to, kādi politikas dokumenti un tiesību akti

saistīti ar vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu

Pastāvošo situāciju nosaka un veido šādi tiesību akti:

1) Saeimas vēlēšanu likums. Likums nosaka, ka personai ir tiesības vēlēt jebkurā vēlēšanu iecirknī, personas identifikācijai uzrādot Latvijas pilsoņa pasi, kurā tiek izdarīta atzīme par piedalīšanos vēlēšanās. Balsošana pa pastu pieļaujama tikai personai atrodoties ārzemēs. Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu, Latvijā tiek ieviesta dubulta personu apliecinošu dokumentu sistēma — pases un personu apliecības, tādējādi atzīmi vairs nevar veikt tikai vienā identifikācijas dokumentā. Lai veiktu atzīmes personas apliecībā ir jāizmanto īpašas informāciju tehnoloģiju metodes, veicot elektronisku informācijas saglabāšanu personas apliecības datu nesējā. Personu apliecinošu dokumentu likuma Pārejas noteikumi paredz, ka pilsoņu pasēs atzīmes par piedalīšanos vēlēšanās vai tautas nobalsošanā izdarāmas līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas sistēmas ieviešanai.

Neveicot izmaiņas Saeimas vēlēšanu likumā līdz personu apliecību ieviešanai, nebūs iespējams realizēt vēlēšanu principu “viens vēlētājs — viena balss”.

2) Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums. Likums nosaka personas tiesības vēlēt savas reģistrētās dzīvesvietas pašvaldības vai pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas personas nekustamais īpašums. Personas identifikācijai, līdzīgi kā Saeimas vēlēšanu likumā, tiek uzrādīta Latvijas pilsoņa pase, kurā izdara atzīmi par piedalīšanos vēlēšanās, pie tam pārbaude, vai persona jau nav piedalījusies vēlēšanās, notiek pie ieejas vēlēšanu telpā. Lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas, pie ieejas vēlēšanu telpā jāuzrāda arī Zemesgrāmatu ieraksts par nekustamā īpašuma piederību. Šādi organizējot vēlēšanas, iepriekš nav iespējams zināt un prognozēt to vēlētāju skaitu, kuri vēlēsies balsot pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

Neveicot atbilstošas izmaiņas Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, tiek radītas analoģiskas problēmas personas identifikācijai un “viena vēlētāja — vienas balss” principa realizēšanā.

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma prasībām, personai iespējams deklarēt vairākas dzīvesvietas — reģistrēto pamata dzīvesvietu un papildu adreses, tādējādi ir nepieciešama likuma precizēšana, attiecībā pret kuru dzīvesvietu ir realizējamas pašvaldību vēlēšanu tiesības. Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu, pasē neveic atzīmes par reģistrāciju dzīvesvietā. Tādējādi, ir izslēgta iespēja vēlēšanu iecirknī pēc spiedoga pasē noteikt vēlētāja piederību atbilstošajai pašvaldības administratīvajai teritorijai, kas līdz šim ļāva nobalsot šajā vēlēšanu iecirknī. Šī problēma aktualizējās jau šogad, 20.septembrī notikušajās Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes vēlēšanās, taču tā veiksmīgi tika atrisināta izgatavojot vēlētāju sarakstus saskaņā ar Iedzīvotāju reģistrā iekļautajām ziņām. Nākamo pašvaldību vēlēšanu norise nav iespējama bez situācijas maiņas, jo vairums izdoto pasu ir bez dzīvesvietas reģistrācijas atzīmes. Likumdošana neparedz papildu dokumenta — izziņas, iesniegšanu vēlēšanu iecirknī, lai pierādītu savu dzīvesvietu atbilstošajā pašvaldībā.

3) Likums Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Likums nosaka, ka personai ir tiesības balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, ierakstus parakstu vākšanas lapās izdarot atbilstoši ierakstam Latvija pilsoņa pasē. Pirms parakstīšanās amatpersonai ir jāpārliecinās, ka personas Latvijas pilsoņa pasē nav atzīmes par piedalīšanos tautas nobalsošanā. Balsošana pa pastu pieļaujama tikai personai atrodoties ārzemēs. Likuma izpilde nav iespējama analoģisku iemeslu dēļ, kā Saeimas vēlēšanu likuma gadījumā. Iespējama tikai parakstu vākšanas kampaņa likumu ierosināšanai, kurā sarakstos iekļauj ziņas tikai par personas kodu un vārdu, uzvārdu.

4) Likums Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām. Likums nosaka, ka vēlēšanu iecirkņu skaitu un to atrašanās vietu nosaka pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome. Iecirkņu iedalījumu veido atbilstoši pašvaldībā reģistrēto iedzīvotāju skaitam. Iecirkņu lielums un tā robežas var būt mainīgas.

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma prasībām, Latvijas iedzīvotāju uzskaiti un dzīvesvietas reģistrāciju nodrošina vienota valsts informācijas sistēma — Iedzīvotāju reģistrs, kurš vienlaicīgi nodrošina ziņu sniegšanu pašvaldībām par tās iedzīvotājiem.

Bez Latvijas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas, nosakot mūsdienīgus informācijas uzskaites un apmaiņas risinājumus un par pamatu ņemot Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas, nav iespējama vēlēšanu iecirkņu izveide. Pašvaldībās netiek uzturēta atsevišķa un personas datus dublējoša datu bāze par tās iedzīvotājiem, jo šo informāciju jau uzkrāj Iedzīvotāju reģistrs. Pašvaldība nevar precīzi noteikt savu iedzīvotāju skaitu, šo informāciju nesalīdzinot ar Iedzīvotāju reģistru.

Šobrīd likumā nav paredzēti pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju pienākumi vēlētāju sarakstu veidošanā un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

5) Likums Par Centrālo vēlēšanu komisiju. Nosaka Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk tekstā — CVK) tiesības un pienākumus Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā, parakstu vākšanā un pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās. Šobrīd likumā nav paredzēti CVK pienākumi vēlētāju sarakstu veidošanā un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

6) Eiropas Padomes direktīva 93/109/EC — nosaka kārtību, kāda jāievēro, Eiropas Savienības dalībvalstij organizējot Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Direktīva paredz izveidot visu to vēlētāju oficiālo reģistru, kuriem ir tiesības vēlēt noteiktajā vēlēšanu apgabalā vai iecirknī. Vēlētāju sarakstu sastāda un atjaunina kompetenta iestāde saskaņā ar dalībvalsts vēlēšanu likumu vai iedzīvotāju reģistru, ja tas norāda tiesības vēlēt.

Direktīva paredz tiešu uzdevumu izveidot “vēlētāju sarakstus”, to sagatavošanai izmantojot vēlētāju reģistra vai Iedzīvotāju reģistra iespējas. Saskaņā ar šo direktīvu, Latvijā nav iespējamas Eiropas Parlamenta vēlēšanas bez vēlētāju sarakstu izveidošanas. Šādi saraksti ir nepieciešami gan principa “viens vēlētājs — viena balss” realizēšanai, jo Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa pasē nav pieļaujams veikt atzīmes par piedalīšanos vēlēšanās, gan arī informācijas apmaiņas nodrošināšanai ar citām dalībvalstīm par pieteiktajiem kandidātiem un vēlētājiem.

7) Eiropas parlamenta vēlēšanu likums (projekts). Paredz vēlēšanu tiesības Latvijas kā iespējamās Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā. Dota tieša norāde uz “vēlētāju sarakstu”, kurš nozīmē visu to vēlētāju oficiālo reģistru, kuriem ir tiesības vēlēt noteiktajā vēlēšanu apgabalā vai iecirknī, un nodrošina vēlētāja dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās tikai vienu reizi.

 

3. Problēmas risinājums, kas ietver prognozi par sekām, kas radīsies, ja netiks risināta problēma

Lai novērstu likumu, kuri nosaka vēlēšanu un tautas nobalsošanas kārtību, neatbilstību citu Latvijas tiesību aktu prasībām, kā arī lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir nepieciešamas šādas izmaiņas Latvijas vēlēšanu sistēmā:

• jāveic izmaiņas tiesību aktos, kas nosaka vēlēšanu norisi, saistībā ar dubultās personu apliecinošo dokumentu sistēmas ieviešanu un pieraksta sistēmas atcelšanu,

• jāizstrādā normatīvie akti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā,

• jāizstrādā normatīvie akti, kuri nosaka vēlētāju reģistra darbību un regulē informācijas iekļaušanu, glabāšanu un aktualizēšanu reģistrā, kā arī tā sadarbību ar citām valsts informācijas sistēmām,

• jāizveido vēlētāju reģistra infrastruktūra un jāizstrādā atbilstošs programmnodrošinājums, kurš nodrošina vēlētāju sarakstu sagatavošanu vēlēšanām un tautas nobalsošanām.

Vēlētāju sarakstu izveidošana un vēlētāju reģistra darbība tiek aplūkota koncepcijas nākamajā sadaļā.

Nenodrošinot vēlētāju reģistra izveidi, Latvijā nav iespējama Eiropas Parlamenta vēlēšanu norise, kā arī būtiski ir apgrūtināta pašvaldību vēlēšanu norise 2005.gadā. Bez vēlētāju reģistra nav iespējama informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības dalībvalstīm par vēlēšanām pieteiktajiem kandidātiem un vēlētājiem. Savlaicīgi neizveidojot informācijas sistēmu vēlētāju sarakstu izveidei un vēlētāju dalības reģistrācijai, nevar nodrošināt iespējamu pāreju uz elektronisku vēlēšanu sistēmu vai elektronisku vēlētāju reģistrāciju.

 

4. Problēmas risinājuma varianti (norādot katra varianta sociālekonomisko ietekmi un finansiālo ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem un uzņēmējdarbību) un tiem atbilstoši problēmas risinājuma posmi

Izvērtējot reālo situāciju Latvijā un lai nodrošinātu vēlētāju iepriekšēju reģistrāciju, šobrīd ir iespējams izveidot patstāvīgu informācijas sistēmu Vēlētāju reģistrs. Kā vēlētāju reģistra informācijas sistēmas turētājs tiek noteikta Iekšlietu ministrijas padotībā esošā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk tekstā — PMLP). Vēlētāja piederību noteiktam vēlēšanu iecirknim, kurā tas var realizēt savas vēlēšanu tiesības, nosaka vēlētāja personas datu iekļaušana šī iecirkņa vēlētāju sarakstā. Pamata informācijas avots par vēlētājiem ir PMLP pārziņā esošais Iedzīvotāju reģistrs. Kā vēlētāju reģistra pārzinis tiek noteikta CVK, kura, sadarbībā ar pašvaldību vēlēšanu komisijām, pieņem lēmumus par informācijas iekļaušanu, aktualizēšanu un koriģēšanu reģistrā un vēlētāju sarakstos.

Kā papildinājumu iespējams aplūkot elektronisku vēlēšanu sistēmas izveidi Latvijā, sadarbojoties vēlētāju reģistra sistēmai, izglītības, bibliotēku un pašvaldību informācijas sistēmām. Šāda varianta precīza izstrāde un iesniegšana Ministru kabinetā tuvākajā laikā nav uzskatāma par lietderīgu sistēmas drošības apsvērumu, kā arī valsts un pašvaldību informatizācijas procesa nevienmērīgas attīstības dēļ.

Ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji piedalīsies vēlēšanās balsojot pa pastu.

Vēlētāju reģistra izveidei nepieciešamos finanšu ieguldījumus veido papildus dotācijas no vispārējiem pamatbudžeta ieņēmumiem.

Patstāvīga valsts informācijas sistēma Vēlētāju reģistrs.

Vēlētājs savas vēlēšanu tiesības realizē tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā par viņu ir iekļautas ziņas.

Ja vēlētājs nav iepriekš paziņojis par vēlēšanu iecirkni, kurā tas vēlas piedalīties balsošanā, ziņas par to tiek iekļautas tā vēlēšanu iecirkņa sarakstā, kura apkalpojamā teritorijā atrodas vēlētāja reģistrētā dzīvesvieta.

Ārvalstīs dzīvesvietā reģistrētais vēlētājs savas vēlēšanu tiesības realizē balsojot pa pastu.

Pašvaldību vēlēšanās vēlētājam ir tiesības norādīt kā savu jebkuru vēlēšanu iecirkni savas administratīvās teritorijas ietvaros, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā tādu ir vairāki, kā arī noteiktā laikā attiecīgās administratīvās teritorijas ietvaros mainīt savu piederību vēlēšanu iecirknim, iesniedzot par to paziņojumu attiecīgās pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Saeimas vēlēšanās un tautas nobalsošanā vēlētājam ir tiesības norādīt kā savu jebkuru vēlēšanu iecirkni, kā arī noteiktā laikā mainīt savu piederību vēlēšanu iecirknim, iesniedzot par to paziņojumu attiecīgās pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji šādas ziņas paziņo Latvijas konsulārajam dienestam šajā valstī.

Katras vēlēšanas vai tautas nobalsošana veido atsevišķu vēlēšanu procedūru. Pēc vēlēšanu rezultātu apkopošanas dati par vēlētāju reģistrāciju netiek saglabāti vai pārnesti uz jaunu vēlēšanu procedūru.

1. Vēlēšanu iecirkņu izveide.

Vēlēšanu iecirkņu skaits un atrašanās vietas pašvaldību administratīvajās teritorijās tiek noteiktas kā pastāvīgas. Pēc sākotnējās vēlēšanu iecirkņu noteikšanas, lēmumu par vēlēšanu iecirkņu skaita un atrašanās vietas izmaiņām pēc pamatota attiecīgās pašvaldības pieprasījuma pieņem CVK.

Vēlēšanu iecirkņu skaitu ārvalstīs apstiprina CVK pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma.

CVK veido un uztur vēlēšanu iecirkņu klasifikatoru, kurā iekļauj ziņas par visiem Latvijas un ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem un nosūta to PMLP. Klasifikatorā iekļauj ziņas par:

• pašvaldību vai valsti,

• iecirkņa numuru,

• iecirkņa adresi.

2. PMLP sagatavo statistikas datus par katrā pašvaldībā un katrā tās administratīvajā teritorijā esošajā dzīvesvietas adresē reģistrēto vēlētāju skaitu un elektroniski iesniedz pašvaldībām. Analoģiski PMLP sagatavo statistikas datus par ārvalstīs reģistrētajiem vēlētājiem un iesniedz CVK ziņas par vēlētāju skaitu katrā ārvalstī.

PMLP pašvaldībai un CVK sniedz ziņas par:

• adresi vai valsti,

• vēlētāju skaitu, kuri reģistrēti dzīvesvietā šajā adresē vai valstī.

3. Katras pašvaldības vēlēšanu komisija papildina ziņas par atbilstošajiem vēlēšanu iecirkņiem iepriekš iesniegtajām adresēm elektroniskā formā un tās nogādā PMLP.

Pašvaldība PMLP sniedz ziņas par:

• adresi,

• iecirkņa numuru,

• iecirkņa adresi.

4. Vēlētāju reģistra likumā noteiktā laikā pirms vēlēšanām, saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra informāciju, PMLP automatizēti reģistrē personas vēlētāju sarakstos uz konkrēto vēlēšanu procedūru personu dzīvesvietai atbilstošajā vēlēšanu iecirknī vai ārvalstī un veic vēlētāju reģistra datu “pirmielādi” vēlētāju reģistra informācijas sistēmā. Vēlētāju reģistrā iekļauj šādas ziņas par vēlētāju:

• personas kods,

• uzvārds, vārds (vārdi),

• reģistrētās dzīvesvietas valsts,

• reģistrētās dzīvesvietas adrese,

• valstiskā piederība,

• personu apliecinošs dokuments,

• vēlēšanu iecirkņa numurs,

• kārtas numurs vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā,

• iekļaušanas datums,

• ziņu aktualizēšanas iemesls,

• ziņas par dalību vēlēšanās.

5. PMLP sagatavo un organizē informācijas par vēlētāja piederību noteiktam vēlēšanu iecirknim izsūtīšanu pa pastu uz vēlētāja reģistrēto dzīvesvietu. Ziņas par ārvalstīs dzīvesvietā reģistrētajiem vēlētājiem nosūta Latvijas konsulārajam dienestam atbilstošajā valstī.

6. Noteiktu laika posmu pirms balsošanas dienas, persona, saņemot pa pastu informāciju par piederību noteiktam vēlēšanu iecirknim, izvērtē to un lemj par vēlēšanu iecirkņa maiņu. Vēlētājs var mainīt savu vēlēšanu iecirkni, paziņojot pašvaldībai vai konsulārajam dienestam par vēlēšanu iecirkņa maiņu, ja tas nevēlas balsot savai reģistrētajai dzīvesvietai atbilstošajā iecirknī. Pašvaldības vai konsulārā dienesta darbinieks aktualizē vēlētāju reģistrā iekļautās ziņas. Ziņu aktualizēšana notiek saskaņā ar pašvaldības vai konsulārā dienesta rīcībā esošo tehnisko nodrošinājumu — tiešsaistes datu pārraides režīmā vai nosūtot informāciju vēlēšanu komisijai, kurai šādas iespējas ir.

7. Analoģiskas iespējas mainīt vēlēšanu iecirkni ir nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuri vēlas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kuras administratīvajā teritorijā atrodas tā nekustamais īpašums.

8. PMLP, saskaņā ar Iedzīvotāju reģistrā iekļauto informāciju, nodrošina vēlētāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanu, ja:

• vēlētājs zaudējis Latvijas pilsonību,

• vēlētājs ieguvis Latvijas pilsonību,

• vēlētājam nav tiesību piedalīties vēlēšanās, jo tam nav vēlēšanu tiesību saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,

• vēlēšanu iecirkņu izveidi un vēlētāju sarakstu izveidi pēc CVK pieteikuma īpašos gadījumos (ieslodzījuma vietas, ārvalstīs un tml.).

9. Gadījumos, ja vēlētājs ieguvis tiesības piedalīties vēlēšanās un citos likumā noteiktos gadījumos, PMLP nodrošina rakstiskas informācijas nosūtīšanu pa pastu uz vēlētāja reģistrēto dzīvesvietu par tā piederību citam vēlēšanu iecirknim Vēlētāju reģistra likumā noteiktā laika posmā pirms vēlēšanu vai tautas nobalsošanas dienas.

10. Vēlētāju galīgo sarakstu izveide Vēlētāju reģistra likumā noteiktā laika posmā pirms vēlēšanām. PMLP veic vēlētāju numerāciju, norādot uzvārdu un vārdu, vēlēšanu iecirkņa ietvaros un sagatavo vēlētāju sarakstu gala versiju, noformētu pa vēlēšanu iecirkņiem izdruku formā. PMLP nosūta izdrukas rajonu vēlēšanu komisijām, kuras nodrošina to tālāku izplatīšanu pašvaldību vēlēšanu komisijām. Izdrukas par katrā ārvalstī reģistrētajiem vēlētājiem nosūta CVK. Iespējama izdruku sagatavošana un nosūtīšana arī elektroniskā formā (kā .doc failus).

11. Eiropas Parlamenta vēlēšanās:

11.1. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu, kuri uzturas Latvijā, tiesības piedalīties vēlēšanās, ziņas par šiem pilsoņiem tiek iekļautas vēlētāju reģistrā. Minētajiem pilsoņiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā noteiktā kārtībā jāiesniedz vēlēšanu komisijai oficiālas deklarācijas par dalību vēlēšanās Latvijas teritorijā. Vēlēšanu komisija ziņas par personu, kura iesniegusi deklarāciju, iekļauj vēlētāju reģistrā. Pēc ziņu iekļaušanas vēlētāju reģistrā, saskaņā ar ES direktīvas 93/109/EC un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma prasībām, ja nepieciešams, vēlēšanu komisija paziņo par dalībvalsts pilsoņa iekļaušanu Latvijas vēlētāju sarakstā atbilstošajai vēlētāja pilsonības valstij. Iespējama ziņu iekļaušana tiešsaistes datu pārraides režīmā.

11.2. Lai nodrošinātu principa “viens vēlētājs — viena balss” ievērošanu attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, kuri piedalās vēlēšanās citā Eiropas Savienības dalībvalstī, pēc ziņu saņemšanas no šīs dalībvalsts, vēlēšanu komisija veic atzīmi vēlētāju reģistrā un līdz ar to svītro no atbilstošā Latvijas vēlētāju saraksta. Analoģiskā kārtībā iespējama citu dalībvalstu pilsoņu svītrošana no vēlētāju saraksta, ja viņi to pieprasa, vai ir ziņas, ka tie ir iekļauti citas dalībvalsts vēlētāju reģistrā.

12. Ziņas par sarakstos iekļauto vēlētāju dalību vēlēšanās vai tautas nobalsošanā reģistrē pašvaldību vēlēšanu komisiju darbinieki manuāli un/vai elektroniski. Ziņu reģistrēšanas iespējas ir atkarīgas no pašvaldības informatizācijas pakāpes un iespējām.

13. Normatīvajos aktos, kuri nosaka atbilstošo vēlēšanu vai tautas nobalsošanas norisi, tiek noteikts regulējums, kā tiek realizētas to personu vēlēšanu tiesības, kuras ir ieradušās balsot iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ziņas par tām nav iekļautas, un principa “viens vēlētājs - viena balss” nodrošināšana.

Ja šādas tiesības tiek piešķirtas, ziņas par vēlētāju tiek iekļautas atbilstošā vēlēšanu iecirkņa papildu sarakstā. Balsošanas zīme vēlētājam tiek izsniegta tikai pēc ziņu pārbaudes vēlētāju reģistrā par dalību vēlēšanās iepriekš. Vēlētājs tiek svītrots no saraksta, kurā par to jau iepriekš bija iekļautas ziņas, un veikta atzīme par viņa dalību vēlēšanās citā vēlēšanu iecirknī papildu sarakstā.

Ziņu pārbaude notiek saziņā ar rajona vēlēšanu komisiju. Rajona vēlēšanu komisija nodrošina ziņu pārbaudi vēlētāju reģistrā un nepieciešamā vēlētāju saraksta atrašanu, ja persona var norādīt tikai savu personas kodu. Papildu sarakstu formēšana un vēlētāju reģistrācija tajos notiek pie atbildīgā vēlēšanu iecirkņa darbinieka.

Ja pašvaldībai ir nodrošināta tiešsaistes datu pārraide ar vēlētāju reģistru, pašvaldības vēlēšanu komisijas darbinieks veic atzīmi par personas dalību vēlēšanās vēlētāju reģistrā. Ja pašvaldībai nav šādu iespēju, atzīmi veic rajona vēlēšanu komisija vai CVK darbinieks, kuram ziņas sniedz telefoniski.

14. Vēlētāju reģistra darbību neskar vēlētāja tiesības balsot pa pastu. Kārtību, kādā vēlētājs piedalās vēlēšanās vai tautas nobalsošanā pa pastu, nosaka atbilstošajā vēlēšanu likumā. Ziņu par šo vēlētāju dalību vēlēšanās atzīmēšanu vēlētāju reģistrā nodrošina pašvaldības vēlēšanu komisijas, rajonu vēlēšanu komisijas vai īpašas vēlēšanu komisijas, veicot atzīmi vēlētāju reģistrā. Iespējama savlaicīga vēlētāja dalības reģistrācija vēlētāju reģistrā tiešsaistes datu pārraides režīmā.

15. PMLP nodrošina vēlētāju reģistrā iekļauto ziņu statistikas datu un kopsavilkumu sagatavošanu pēc pieprasījuma, izmantojot vēlētāju reģistrā iekļautās ziņas.

16. Finansējums Iekšlietu ministrijai Vēlētāju reģistra izveidošanai un uzturēšanai.

Vēlētāju reģistra izveidei un uzturēšanai nepieciešamā finansējuma avots 2003. un 2004.gadā ir valsts pamatbudžeta ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu (atbilstoši Informatīvajā ziņojumā par vienotas personu apliecinošu dokumentu sistēmas ieviešanas iespējām prognozētajiem ieņēmumiem).

 

III. Kāda var būt risinājuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji	2003. gads	2004. gads	Katras nākamās vēlēšanas vai tautas nobalsošana
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	0	0	0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	16,9	300,7	202,3
3. Finansiālā ietekme	-16,9	-300,7	-202,3
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	—	—	—
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:
5.1. Kārtējās vēlēšanas vai tautas nobalsošana	16,9	300,7	202,3
Papildu izdevumi Vēlētāju reģistra izveidei un uzturēšanai.
2003.gadā kopā — Ls 16 858.
Izdevumi kapitālieguldījumiem Ls 16 708, t.sk.: — drukas iekārtu iegāde (2 iekārtas) Ls 954 x 2 = Ls 1 908; — datortehnikas iegāde (2 darba vietas) Ls 900 x 2 = Ls 1800 ; — middleware serveru iegāde — Ls 3000 x 2 = Ls 6 000; — serveru iegāde - Ls 3500 x 2 = Ls 7 000 ;
Uzturēšanas izdevumi Ls 150, t.sk.: — drukas kārtridžu iegāde — Ls 150 (Ls 25 x 6 gab.).
2004.gadā kopā Ls 300 650.
Izdevumi kapitālieguldījumiem Ls 98 500, t.sk.: — programmatūras izstrādāšana Ls 98500.
Uzturēšanas izdevumi Ls 202 150 t.sk. — paziņojumu un aplokšņu drukāšana ar mainīgu tekstu un ievietošana aploksnē — Ls 90 000 (Ls 0.06 x 1500000 adresāti); — Elektroniskā pasta pakalpojumi — Ls 90 000 (Ls 0.06 x 1500000 adresāti); — programmatūras uzturēšana — Ls 9 850; — kancelejas preces — Ls 500; — datortehnikas uzturēšana — Ls 11 800;
5.2. Nākamās vēlēšanas vai tautas nobalsošana
Papildu izdevumi
kopā Ls 202300 , t.sk.:
Uzturēšanas izdevumi Ls 202 300, t.sk. — paziņojumu un aplokšņu drukāšana ar mainīgu tekstu un ievietošana aploksnē — Ls 90 000 (Ls 0.06 x 1500000 adresāti); — Elektroniskā pasta pakalpojumi — Ls 90 000 (Ls 0.06 x 1500000 adresāti); — programmatūras uzturēšana — Ls 9850; — kancelejas preces — Ls 500; — datortehnikas uzturēšana — Ls 11 800; — drukas kārtridžu iegāde — Ls 150 (Ls 25 x 6 gab.).
6. Cita informācija

2.17. Finansējums Centrālajai vēlēšanu komisijai Vēlētāju reģistra izmantošanai.

Vēlētāju reģistra darbības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma avots 2004.gadā ir valsts pamatbudžeta ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu (atbilstoši Informatīvajā ziņojumā par vienotas personu apliecinošu dokumentu sistēmas ieviešanas iespējām prognozētajiem ieņēmumiem).

 

III. Kāda var būt risinājuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji	2003. gads	2004. gads	Katras nākamās vēlēšanas vai tautas nobalsošana
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	0	0	0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	0	45,1	45,1
3. Finansiālā ietekme	0	-45,1	-45,1
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	—	—	—
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:
5.1. Kārtējās vēlēšanas vai tautas nobalsošana	0	45,1	45,1
Papildu izdevumi
2004.gadā kopā Ls 45 106
Uzturēšanas izdevumi Ls 45 106 t.sk. — telefoniskas lietotāju atbalsta sistēmas uzturēšana, konsultāciju sniegšana — Ls 45 106.2 (Ls 70.80 nr. ierīkošanas maksa + Ls 35.40 nr. uzturēšana + Ls 200 pakalpojuma ieviešana (vienreizējs maksājums) + ( Ls 0.12 ienākošās sarunas minūte x 2 vid. runāšanas laiks x 140000 ienākošo zvanu apjoms) maksa par sarunām no cita operatora tīkla + Ls 0.04 x 2 x 140000 maksa par sarunām no sava tīkla);
5.2. Nākamās vēlēšanas vai tautas nobalsošana
Papildu izdevumi
kopā Ls 45 106 , t.sk.:
Uzturēšanas izdevumi Ls 45106, t.sk. — telefoniskas lietotāju atbalsta sistēmas uzturēšana, konsultāciju sniegšana — Ls 45106.2 (Ls 70.80 nr. ierīkošanas maksa + Ls 35.40 nr. uzturēšana + Ls 200 pakalpojuma ieviešana (vienreizējs maksājums) + ( Ls 0.12 ienākošās sarunas minūte x 2 vid. runāšanas laiks x 140000 ienākošo zvanu apjoms ) maksa par sarunām no cita operatora tīkla + Ls 0.04 x 2 x 140000 maksa par sarunām no sava tīkla).
6. Cita informācija

18. Balsošana atrašanās vietā.

Mehānisms to vēlētāju tiesību nodrošināšanai, kuri vēlēšanu dienā nevar fiziski ierasties vēlēšanu iecirknī — t.i. invalīdiem, guļošiem cilvēkiem vai apcietinājumā esošām personām, tiek saglabāts līdz šim esošais. Likumā noteiktā laika posmā, vēlētājs piesaka savu balsošanu vēlētāja atrašanās vietā. Vēlēšanu komisija veic atzīmi vēlētāju sarakstā par balsošanu atrašanās vietā. Ja persona vēlas balsot savai dzīvesvietas reģistrācijai atbilstošajā iecirknī, lēmumu pieņem pašvaldības vēlēšanu komisija. Ja persona vēlas balsot atrašanās vietā, kura neatbilst reģistrētajai dzīvesvietai, lēmumu pieņem un atzīmi vēlētāju reģistrā veic sazinoties ar rajonu vēlēšanu komisijām. Balsošanu atrašanās vietā iespējams uzsākt reģistrēt savlaicīgi, plānojot vēlēšanu komisiju resursus un nepieciešamo darbinieku skaitu, lai izbrauktu pie vēlētāja tā atrašanās vietā.

19. Balsošana pa pastu.

Katrā vēlēšanu likumā iespējams noteikt īpašu kārtību dalībai vēlēšanās vai tautas nobalsošanā pa pastu. Likumā noteiktā laika posmā vēlētājs nosūta CVK vai tā izveidotai komisijai pieteikumu balsošanai pa pastu. Lai nodrošinātu pēc iespējas precīzāku personas identifikāciju, pieteikumā vēlētājam jānorāda papildus savi personas dati, kuri zināmi ir tikai vēlētājam (piemēram — pases numurs, tās izdošanas datums un vieta). Pēc identifikācijas datu pārbaudes un apstiprināšanas Iedzīvotāju reģistrā, CVK izsūta balsošanas zīmi uz vēlētāja norādīto adresi un veic atzīmi vēlētāju reģistrā. Persona aizpilda un nosūta savu izvēlēto balsošanas zīmi atpakaļ CVK vai tā izveidotai komisijai. Jau iepriekš zinot balsotājus pa pastu, ziņas par tiem netiek iekļautas vēlētāju sarakstā noteiktajam iecirknim. Vēlētāju reģistrā tiek veikta atzīme par personas dalību vēlēšanās.

20. Iespējama informācijas par personu dalību vēlēšanās elektroniska apstrāde statistiku un kopsavilkumu sagatavošanai, atvieglojot vēlēšanu komisiju darbinieku un politisko komentētāju darbu.

Papildinājums — elektroniska vēlēšanu sistēma.

Izstrādātais vēlētāju iepriekšējas reģistrācijas modelis paredz nekavējošu pāreju uz vēlētāju sarakstu veidošanu Latvijā. Risinājums izstrādāts ievērojot reālo valsts un pašvaldību tehnisko nodrošinājumu, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2004.gada jūnijā. Izstrādātais risinājums paredzēts realizēšanai un izmantošanai tuvāko četru gadu laikā, kā arī ievērojot prasību pēc iespējas samazināt tā nodrošināšanas tehniskos un uzturēšanas izdevumus.

Kā turpinājumu vēlētāju reģistra sistēmas ieviešanai Latvijā un šī brīža situācijas attīstībai jāaplūko elektronisku vēlēšanu sistēmas izveidi un ieviešanu. Sadarbojoties vēlētāju reģistra sistēmai, citām valsts informācijas sistēmām, kā arī pašvaldību izglītības, bibliotēku un vienotajai pašvaldību informācijas sistēmai, ir paredzama valsts pāreja uz elektronisku vēlēšanu sistēmu. Elektronisku vēlēšanu sistēmu nosaka:

1) elektroniska vēlētāja dalības reģistrēšana vēlētāju reģistrā,

2) elektroniska balsošana.

Ieviešot elektronisku vēlēšanu sistēmu, vispirms ir lietderīgi paredzēt noteiktus pasākumus, kā arī uzsākt darbu pie vēlētāja identitātes elektroniskas reģistrēšanas un pārbaudes vēlēšanu dienā. Saskaņā ar Ministru kabineta 19.09.2003. rīkojumu Nr.577 “Par grozījumu izstrādi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, Latvijā ir paredzēta pāreja uz dubultu personu apliecinošo dokumentu sistēmas ieviešanu. Tādējādi — valstī nebūs vienota dokumenta vēlētāja identifikācijai. Kā dokumentu identitātes apliecināšanai paredzēts izmantot gan personas apliecību, gan pasi. Abu dokumentu tehniskais nodrošinājums ir atšķirīgs, tāpēc ir nepieciešami papildu tehniskie un programmatūras resursi vēlētāju elektroniskai reģistrēšanai un identifikācijai. Lai nodrošinātu vēlētāja reģistrēšanu balsošanas dienā, ir jāpanāk iespēja visiem vēlēšanu iecirkņiem strādāt tiešsaistes datu pārraides režīmā ar vēlētāju reģistru.

Turpinot attīstīties informācijas tehnoloģijām, kā arī ievērojot vispārējo valsts un pašvaldību informatizācijas procesu risinājumus, iespējams attīstīt turpmākos jautājumus par elektronisku vēlēšanu ieviešanu Latvijā, tomēr vidējā termiņā šāds risinājums nav veicams, jo:

1) pašvaldības un pašvaldību vēlēšanu komisijas, kā arī atsevišķi ārvalstīs izveidotie vēlēšanu iecirkņi (Latvijas Goda konsulātos un latviešu apvienībās izveidotie vēlēšanu iecirkņi) nav nodrošināti ar nepieciešamo tehniku un datu pārraides tīkliem,

2) nav izstrādātas un apstiprinātas prasības drošai datu pārraidei.

 

5. Nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts, norādot tiesību aktu satura galvenos virzienus, un priekšlikumi par atbildīgajām institūcijām tiesību aktu projektu izstrādē

Lai realizētu šo koncepciju,

 

Tieslietu ministrijai ir jāizstrādā šādi likumprojekti:

1) Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā.

Jānosaka pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju pienākumus vēlētāju sarakstu veidošanā un izmantošanā, kā arī vēlētāju sarakstu un vēlētāju reģistra izmantošana vēlēšanu norisei.

Jāparedz grozījumi balsošanas kārtībā vēlēšanu iecirknī saskaņā ar vēlēšanu reģistrā iekļauto informāciju.

Jāparedz dubultu personu apliecinošu dokumentu sistēmas ieviešana vēlētāja dalībai balsošanā gan ar pasi, gan personas apliecību, kā arī jāizslēdz norma par atzīmes veikšanu pasē.

Jāsaskaņo likuma Pārejas noteikumu prasības, saistībā ar elektroniskas vēlētāju reģistrācijas sistēmas ieviešanu.

2) Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā.

Jānosaka pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju pienākumus vēlētāju sarakstu veidošanā un izmantošanā, kā arī vēlētāju sarakstu un vēlētāju reģistra izmantošana vēlēšanu vai tautas nobalsošanas norisei.

Jāparedz grozījumi balsošanas kārtībā vēlēšanu iecirknī saskaņā ar vēlētāju reģistrā iekļauto informāciju.

Jāparedz dubultu personu apliecinošu dokumentu sistēmas ieviešana vēlētāja dalībai balsošanā gan ar pasi, gan personas apliecību, kā arī jāizslēdz norma par atzīmes veikšanu pasē.

Jāizslēdz jēdziena “pieraksts” lietošana, saskaņojot to ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma prasībām.

3) Grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.

Jānosaka pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju pienākumus vēlētāju sarakstu veidošanā un izmantošanā, kā arī vēlētāju sarakstu un vēlētāju reģistra izmantošana tautas nobalsošanas norisei.

Jāparedz grozījumi balsošanas kārtībā vēlēšanu iecirknī saskaņā ar vēlēšanu reģistrā iekļauto informāciju.

Jāparedz dubultu personu apliecinošu dokumentu sistēmas ieviešana vēlētāja dalībai balsošanā gan ar pasi, gan personas apliecību, kā arī jāizslēdz norma par atzīmes veikšanu pasē.

4) Grozījumi likumā Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām.

Jānosaka pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju pienākumus vēlētāju sarakstu veidošanā un izmantošanā, kā arī vēlētāju sarakstu izmantošana vēlēšanu vai tautas nobalsošanas norisei.

Jāparedz grozījumi balsošanas kārtībā vēlēšanu iecirknī saskaņā ar vēlētāju reģistrā iekļauto informāciju.

Jānosaka pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju pienākumus Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

5) Grozījumi likumā Par Centrālo vēlēšanu komisiju.

Jānosaka Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi vēlētāju reģistra izveidē un darbības nodrošināšanā, tās kompetence, nosakot vēlēšanu iecirkņu darba organizāciju un vēlēšanu komisiju pienākumus vēlētāju sarakstu veidošanā un izmantošanā.

Jānosaka Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumus Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

 

Iekšlietu ministrijai:

1) Likumprojekts Vēlētāju reģistra likums.

Jānosaka vēlētāju reģistra statuss, informācijas sistēmas turētājs un pārzinis, kā arī vēlētāju reģistrā iekļauto ziņu apjoms un to sniegšanas kārtība.

2) Likumprojekts Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā

Jāsaskaņo likuma Pārejas noteikumu prasības, saistībā ar elektroniskas vēlētāju reģistrācijas sistēmas ieviešanu.

Iekšlietu ministrs M.Gulbis