• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Starptautiskā konvencija par preču robežkontroļu saskaņošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.11.2003., Nr. 166 https://www.vestnesis.lv/ta/id/81404

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.297

Par individuālās licences izsniegšanu telekomunikāciju nozarē sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "KTV"

Vēl šajā numurā

26.11.2003., Nr. 166

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 21.10.1982.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Starptautiskā konvencija par preču robežkontroļu saskaņošanu

Preambula

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

VĒLOTIES uzlabot preču starptautisku apriti,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka ir jāatvieglo preču pārvietošana pāri robežām,

APZINOTIES, ka kontroles pasākumus pie robežām veic dažādi kontroles dienesti,

ATZĪSTOT, ka nosacījumus, saskaņā ar kuriem veic kontroles, var pilnībā saskaņot, nekaitējot to mērķiem, pareizai izpildei un efektivitātei,

PĀRLIECĪBĀ, ka pie robežām veicamo kontroļu saskaņošana ir svarīgs līdzeklis minēto mērķu sasniegšanai, ir vienojušās par turpmāko:

 

I nodaļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā konvencijā:

a) “muita” ir pārvaldes dienests, kas atbild par muitas likumu piemērošanu, importa un eksporta nodevu un nodokļu iekasēšanu, kā arī par citu normatīvu aktu piemērošanu, kas inter alia attiecas uz preču importu, tranzītu un eksportu;

b) “muitas kontrole” ir pasākumi, ko piemēro, lai nodrošinātu atbilstību normatīviem aktiem, par kuru ievērošanu atbild muita;

c) “medicīniski sanitārā inspekcija” ir inspekcija, kas nav veterinārā inspekcija un ko veic, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību;

d) “veterinārā inspekcija” ir sanitārā inspekcija, ko veic attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku valsts produktiem, lai aizsargātu cilvēku un dzīvnieku dzīvību un veselību, kā arī attiecībā uz lietām vai precēm, kas varētu pārnēsāt dzīvnieku slimības;

e) “fitosanitārā inspekcija” ir inspekcija, kas paredzēta, lai novērstu augu un augu valsts produktu kaitēkļu izplatīšanos pāri valstu robežām;

f) “tehnisko standartu kontrole” ir kontrole, kas paredzēta, lai pārbaudītu preču atbilstību obligātiem starptautiskiem vai nacionālajiem standartiem, kuri noteikti attiecīgos normatīvos aktos;

g) “kvalitātes kontrole” ir jebkura kontrole, kas nav minēta iepriekš un kas paredzēta, lai pārbaudītu preču atbilstību obligātām starptautisko vai nacionālo standartu kvalitātes normām, kuras noteiktas attiecīgos normatīvos aktos;

h) “kontroles dienesti” ir visi dienesti, kas atbild par to, lai tiktu veiktas visas iepriekš definētās kontroles vai daļa no tām, vai arī jebkādas citas kontroles, ko parasti piemēro preču importam, eksportam vai tranzītam.

2. pants

Mērķis

Lai atvieglotu preču starptautisku apriti, šī konvencija paredz samazināt formalitātes, kā arī kontroļu skaitu un ilgumu, jo īpaši, valstu un starptautiskā līmenī koordinējot kontroles procedūras un to piemērošanas metodes.

3. pants

Darbības joma

1. Šī konvencija attiecas uz visām precēm, ko importē, eksportē vai kas atrodas tranzītā, ja šīs preces pārvieto pāri jūras, gaisa vai sauszemes robežām.

2. Šī konvencija attiecas uz visiem līgumslēdzēju pušu kontroles dienestiem.

 

II nodaļa

PROCEDŪRU SASKAŅOŠANA

4. pants

Kontroļu koordinācija

Līgumslēdzējas puses apņemas muitas dienestu un citu kontroles dienestu darbību organizēt cik iespējams saskaņoti.

5. pants

Dienestu resursi

Lai nodrošinātu kontroles dienestu pienācīgu darbību, līgumslēdzējas puses rūpējas par to, lai cik vien iespējams un saskaņā ar valstu likumiem šie dienesti būtu nodrošināti ar:

a) kvalificētu personālu pietiekamā skaitā, kas atbilst pārvadājumu vajadzībām;

b) iekārtām un aprīkojumu, kas piemērots inspekcijām, ņemot vērā pārvadājumu veidu, pārbaudāmās preces un pārvadājumu vajadzības;

c) oficiāliem norādījumiem, lai attiecīgo dienestu darbinieki rīkotos saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un noteikumiem, kā arī valstu spēkā esošajām tiesību normām.

6. pants

Starptautiska sadarbība

Līgumslēdzējas puses apņemas savstarpēji sadarboties, kā arī censties panākt vajadzīgo atbalstu no kompetentām starptautiskām organizācijām, lai sasniegtu šās konvencijas mērķus un vajadzības gadījumā noslēgtu jaunus daudzpusējus vai divpusējus starptautiskos līgumus.

7. pants

Kaimiņvalstu sadarbība

Gadījumos, kad tiek šķērsota kopīga sauszemes robeža, attiecīgās līgumslēdzējas puses kad vien iespējams veic piemērotus pasākumus, lai atvieglotu preču pārvietošanu, un it īpaši, tās:

a) cenšas organizēt preču un dokumentu apvienotu kontroli, izmantojot kopīgu aprīkojumu;

b) cenšas nodrošināt, lai būtu saskaņoti:

— robežposteņu darbalaiki,

— kontroles dienesti, kas strādā robežposteņos,

— preču kategorijas, pārvadājumu veidi un muitas starptautiskās tranzīta procedūras, kas ir atzītas robežposteņos vai ko tur izmanto.

8. pants

Informācijas apmaiņa

Līgumslēdzējas puses pēc lūguma un saskaņā ar pielikumos paredzētajiem noteikumiem nosūta cita citai informāciju, kas vajadzīga šās konvencijas piemērošanai.

9. pants

Dokumenti

1. Līgumslēdzējas puses cenšas veicināt to, ka savstarpējā saziņā un saziņā ar kompetentām starptautiskajām institūcijām izmanto dokumentus, kas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas paraugiem.

2. Līgumslēdzējas puses pieņem dokumentus, kas sagatavoti ar jebkādiem piemērotiem tehniskiem paņēmieniem, ja šo dokumentu forma, autentiskums un apstiprinājums atbilst oficiāliem noteikumiem un tie ir skaidri un saprotami.

3. Līgumslēdzējas puses nodrošina to, ka vajadzīgos dokumentus sagatavo un to autentiskumu nosaka, stingri ievērojot attiecīgus tiesību aktus.

 

III nodaļa

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ TRANZĪTU

10. pants

Tranzītpreces

1. Līgumslēdzējas puses tranzītprecēm, īpaši tādām, ko pārvadā saskaņā ar muitas starptautisko tranzīta procedūru, kad vien iespējams piemēro vienkāršu un ātru procedūru, veicot inspekcijas tikai tad, ja tās pamato faktiskie apstākļi vai riski. Turklāt līgumslēdzējas puses ņem vērā to valstu stāvokli, kurām ir tikai sauszemes robežas. Līgumslēdzējas puses cenšas pagarināt darbalaikus un paplašināt pilnvaras tajos muitas posteņos, kur muito preces, ko pārvadā saskaņā ar muitas starptautisko tranzīta procedūru.

2. Līgumslēdzējas puses cenšas maksimāli atvieglot tranzītu precēm, kuras pārvadā konteineros vai citās kravas vienībās, kas nodrošina atbilstošu drošību.

 

IV nodaļa

Dažādi noteikumi

11. pants

Sabiedriskā kārtība

1. Šās konvencijas noteikumi neliedz piemērot aizliegumus vai ierobežojumus importam, eksportam vai tranzītam, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, jo īpaši sabiedrības drošību, morāli un veselību, vai pamatojoties uz vides, kultūras mantojuma vai rūpnieciska, komerciāla un intelektuāla īpašuma aizsardzības apsvērumiem.

2. Tomēr, ja tas iespējams, nemazinot kontroļu efektivitāti, līgumslēdzējas puses tām kontrolēm, kas saistītas ar 1. punktā minēto pasākumu veikšanu, cenšas piemērot šās konvencijas noteikumus, it īpaši konvencijas 6. līdz 9. pantā paredzētos noteikumus.

12. pants

Ārkārtas pasākumi

1. Ārkārtas pasākumiem, ko līgumslēdzējām pusēm var nākties ieviest kādu īpašu apstākļu dēļ, jābūt samērīgiem ar šādu pasākumu ieviešanas iemesliem, un tie jāpārtrauc vai jāatceļ, tiklīdz minētie iemesli vairs nepastāv.

2. Ja tas iespējams, nekaitējot minēto pasākumu efektivitāti, līgumslēdzējas puses publicē tiesību priekšrakstus, kas saistīti ar šādiem pasākumiem.

13. pants

Pielikumi

1. Šās konvencijas pielikumi ir tās sastāvdaļa.

2. Šai konvencijai saskaņā ar tās 22. vai 24. pantā noteikto procedūru var pievienot citus pielikumus, kas attiecas uz citām kontroļu jomām.

14. pants

Saistība ar citiem līgumiem

Neskarot 6. panta noteikumus, šī konvencija neskar tiesības un pienākumus, ko paredz līgumi, kurus šās konvencijas līgumslēdzējas puses noslēgušas, pirms kļuva par šās konvencijas līgumslēdzējām pusēm.

15. pants

Šī konvencija neliedz piemērot lielākus atvieglojumus, ko divas vai vairākas līgumslēdzējas puses grib piešķirt cita citai, un ekonomikas reģionālas integrācijas organizāciju, kas minētas 16. pantā un ir līgumslēdzējas puses, tiesības veikt kontroles pie to iekšējām robežām saskaņā ar saviem tiesību aktiem, ja tas nekādi nesamazina atvieglojumus, kas izriet no šīs konvencijas.

16. pants

Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šī konvencija, ko deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, ir atklāta dalībai visām valstīm un ekonomikas reģionālas integrācijas organizācijām, kuru dalībnieces ir suverēnas valstis un kuras ir tiesīgas apspriest, noslēgt un piemērot starptautiskus nolīgumus jautājumos, uz ko attiecas šī konvencija.

2. Šā panta 1. punktā minētās ekonomikas reģionālas integrācijas organizācijas jautājumos, kas ir to kompetencē, var savā vārdā īstenot tiesības un pildīt pienākumus, ko citos gadījumos šī konvencija piešķir to dalībvalstīm, kas ir šās konvencijas līgumslēdzējas puses. Tādos gadījumos minēto organizāciju dalībvalstis nevar individuāli īstenot šādas tiesības, tostarp balsstiesības.

3. Iepriekšminētās valstis un ekonomikas reģionālās integrācijas organizācijas var kļūt par šās konvencijas līgumslēdzējām pusēm:

a) pēc parakstīšanas deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu vai

b) deponējot pievienošanās dokumentu.

4. Šī konvencija 1. punktā minētajām valstīm un ekonomikas reģionālas integrācijas organizācijām ir atvērta parakstīšanai no 1983. gada 1. aprīļa līdz 1984. gada 31. martam Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ženēvā.

5. No 1983. gada 1. aprīļa tās konvencijai var pievienoties.

6. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

17. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad piecas valstis deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus.

2. Pēc tam, kad piecas valstis ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus, citām līgumslēdzējām pusēm konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad tās deponējušas savus ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus.

3. Uzskata, ka jebkurš ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, ko deponē pēc tam, kad stājies spēkā kāds šās konvencijas grozījums, attiecas uz konvencijas grozīto tekstu.

4. Uzskata, ka jebkurš šāds dokuments, ko deponē pēc tam, kad kāds grozījums ir pieņemts saskaņā ar 22. pantā paredzēto procedūru, bet vēl nav stājies spēkā, attiecas uz šās konvencijas grozīto tekstu, tiklīdz grozījums stājas spēkā.

18. pants

Denonsēšana

1. Jebkura līgumslēdzēja puse šo konvenciju var denonsēt, par to paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

2. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu par denonsēšanu.

19. pants

Darbības izbeigšana

Ja pēc šās konvencijas stāšanās spēkā līgumslēdzēju valstu skaits jebkādā 12 mēnešu laika periodā ir samazinājies līdz skaitlim, kas mazāks par 5, pēc minētajiem 12 mēnešiem konvencija zaudē spēku.

20. pants

Domstarpību izšķiršana

1. Domstarpības divu vai vairāku līgumslēdzēju pušu starpā par šās konvencijas iztulkošanu vai piemērošanu pēc iespējas izšķir savstarpējās sarunās vai ar citām ārpustiesas strīdus atrisināšanas metodēm.

2. Domstarpības divu vai vairāku līgumslēdzēju pušu starpā par šās konvencijas iztulkošanu vai piemērošanu, ko nevar izšķirt, kā paredzēts šā panta 1. daļā, pēc vienas līgumslēdzējas puses lūguma nodod šķīrējtiesai kurā ir: katra no pusēm, kurām ir domstarpības, ieceļ vienu šķīrējtiesnesi, un šie šķīrējtiesneši vienu šķīrējtiesnesi ieceļ par priekšsēdētāju. Ja trīs mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas kāda no pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesneši nav izraudzījušies priekšsēdētāju, tad jebkura no pusēm var lūgt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru iecelt vai nu šķīrējtiesnesi, vai šķīrējtiesas priekšsēdētāju.

3. Saskaņā ar 2. punktu izveidotas šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un saistošs pusēm, kurām ir domstarpības.

4. Šķīrējtiesa nosaka savus procesa noteikumus.

5. Šķīrējtiesa lemj ar balsu vairākumu, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp pusēm, kurām ir domstarpības, un citām starptautisko tiesību normām.

6. Strīdus, kas pusēm, kurām ir domstarpības, var rasties par lēmuma iztulkošanu vai izpildi, ikviena no pusēm var iesniegt izskatīšanai tajā pašā šķīrējtiesā, kas pieņēmusi spriedumu.

7. Katra no pusēm, kurām ir domstarpības, sedz izmaksas, kas saistītas ar tās iecelto šķīrējtiesnesi un tās pārstāvjiem šķīrējtiesas procesā; izmaksas, kas saistītas ar priekšsēdētāju, un citas izmaksas puses, kurām ir domstarpības, sedz vienlīdzīgās daļās.

21. pants

Atrunas

1. Jebkura līgumslēdzēja puse, parakstot, ratificējot, pieņemot vai apstiprinot šo konvenciju, vai pievienojoties tai, var paziņot, ka neuzskata par tai juridiski saistošu šās konvencijas 20. panta 2. līdz 7. daļu. Citām līgumslēdzējām pusēm minētie punkti neuzliek saistības attiecībā pret tām līgumslēdzējām pusēm, kuras ir paredzējušas šādu atrunu.

2. Jebkura līgumslēdzēja puse, kas paredzējusi atrunu saskaņā ar šā panta 1. daļu, var jebkurā laikā no tās atteikties, par to paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Par šo konvenciju nav atļautas citas atrunas, izņemot šā panta 1. daļā paredzētās.

22. pants

Konvencijas grozīšanas procedūra

1. Šo konvenciju, tostarp tās pielikumus, var grozīt pēc kādas līgumslēdzējas puses priekšlikuma saskaņā ar šajā pantā noteikto procedūru.

2. Visus ierosinātos šās konvencijas grozījumus saskaņā ar tās 7. pielikumā noteikto reglamentu izskata Administratīvajā komitejā, kurā ir visas līgumslēdzējas puses. Šādus grozījumus, ko izskata vai izstrādā un pieņem Administratīvās komitejas sanāksmē, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta līgumslēdzējām pusēm pieņemšanai.

3. Jebkurš ierosinātais grozījums, par ko ziņo saskaņā ar iepriekšējo punktu, visām līgumslēdzējām pusēm stājas spēkā trīs mēnešus pēc 12 mēnešu termiņa beigšanās, kas noteikts no ierosinātā grozījuma paziņošanas dienas, ja šajā laikā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs pret ierosināto grozījumu nav saņēmis nekādus iebildumus ne no vienas valsts, kas ir līgumslēdzēja puse, vai ekonomikas reģionālas integrācijas organizācijas, kas pati ir līgumslēdzēja puse un tādā gadījumā darbojas saskaņā ar šās konvencijas 16. panta 2. daļas nosacījumiem.

4. Ja pret ierosināto grozījumu ir izteikti iebildumi saskaņā ar šā panta 3. daļu, tad uzskata, ka grozījums nav pieņemts, un tas nestājas spēkā.

23. pants

Pieprasījumi, saziņa un iebildumi

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs informē līgumslēdzējas puses un visas valstis par ikvienu pieprasījumu, saziņu vai iebildumu, kas izteikts saskaņā ar 22. pantu, kā arī par dienu, kad stājas spēkā kāds grozījums.

24. pants

Pārskatīšanas konference

Pēc tam, kad konvencija ir spēkā 5 gadus, jebkura dalībvalsts Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram var lūgt sasaukt konferenci konvencijas pārskatīšanai, paziņojumā norādot priekšlikumus, kurus konferencē vajadzētu apspriest. Tādā gadījumā:

i) Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs par saņemto pieprasījumu informē visas līgumslēdzējas puses un aicina tās trīs mēnešu laikā iesniegt komentārus par sākotnējiem priekšlikumiem, kā arī citus priekšlikumus, ko tās vēlas apspriest konferencē.

ii) Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs dara zināmu līgumslēdzējām pusēm arī pārējos saņemtos priekšlikumus un sasauc pārskatīšanas konferenci, ja sešos mēnešos pēc informēšanas dienas ne mazāk kā viena trešdaļa līgumslēdzēju pušu paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, ka tās piekrīt konferences sasaukšanai.

iii) Gadījumos, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs uzskata, ka pārskatīšanas priekšlikumu varētu pielīdzināt grozījuma ierosināšanai saskaņā ar 22. panta 1. daļu, tad ģenerālsekretārs ar tās līgumslēdzējas puses piekrišanu, kas iesniegusi attiecīgo priekšlikumu, pārskatīšanas procedūras vietā var piemērot 22. pantā noteikto grozījumu izdarīšanas procedūru.

25. pants

Paziņojumi

Papildus 23. un 24. pantā noteiktajai saziņai un paziņošanai Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs visas valstis informē par:

a) parakstīšanu, ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu un pievienošanos, kas notikusi saskaņā ar 16. pantu;

b) dienām, kad šī konvencija stājas spēkā saskaņā ar 17.pantu;

c) denonsēšanu saskaņā ar 18. pantu;

d) konvencijas darbības izbeigšanu saskaņā ar 19. pantu;

e) atrunām, kas paredzētas saskaņā ar 21. pantu.

26. pants

Apliecinātās kopijas

Pēc 1984. gada 31. marta Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs katrai līgumslēdzējai pusei un visām valstīm, kas nav līgumslēdzējas puses, nosūta divas šās konvencijas apliecinātas kopijas.

Konvencija noslēgta Ženēvā, tūkstoš deviņi simti astoņdesmit otrā gada divdesmit pirmajā oktobrī, vienā eksemplārā angļu, franču, krievu un spāņu valodā; minētie ir vienlīdz autentiski.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo konvenciju.

 

1. pielikums

MUITAS KONTROĻU UN CITU KONTROĻU SASKAŅOŠANA

1. pants

Principi

1. Ņemot vērā to, ka muita ir pie visām robežām un ka tās darbība ir vispārēja, tad citas kontroles pēc iespējas jāveic saskaņoti ar muitas kontrolēm.

2. Piemērojot šo principu, visas minētās kontroles vai daļu no tām vajadzības gadījumā var veikt citur, nevis pie robežām, ar nosacījumu, ka izmantotās procedūras veicina preču starptautiskās aprites atvieglošanu.

2. pants

1. Muitu pilnībā informē par normatīvo aktu prasībām, kas papildus muitas kontrolēm varētu paredzēt citas kontroles.

2. Ja citas kontroles ir atzītas par vajadzīgām, muita nodrošina to, ka attiecīgos dienestus informē, un sadarbojas ar tiem.

3. pants

Kontroļu organizēšana

1. Ja vienā vietā jāveic vairākas kontroles, kompetentie dienesti veic atbilstošus pasākumus, lai tās, ja iespējams, veiktu vienlaikus, vai ar minimāliem starplaikiem. Kompetentie dienesti cenšas saskaņot savas prasības attiecībā uz dokumentiem un informāciju.

2. Jo īpaši kompetentie dienesti veic atbilstošus pasākumus, lai kontroļu veikšanas vietā būtu pieejams vajadzīgais personāls un aprīkojums.

3. Muita, ko kompetentie dienesti attiecīgi pilnvaro, var to vārdā veikt visas vai daļu no kontrolēm, par ko atbild šie dienesti. Šādos gadījumos minētie dienesti rūpējas par to, lai muita ir apgādāta ar visiem vajadzīgiem līdzekļiem.

4. pants

Kontroļu iznākums

1. Lai nodrošinātu kontroļu efektivitāti, kontroles dienesti un muita cik drīz vien iespējams apmainās ar visu derīgo informāciju par visiem jautājumiem, kas paredzēti šajā konvencijā.

2. Pamatojoties uz veikto kontroļu iznākumu, kompetentais dienests pieņem lēmumu par turpmākām procedūrām, ko piemēro precēm, un vajadzības gadījumā informē dienestus, kas atbild par citām kontrolēm. Pamatojoties uz šo lēmumu, muita precēm piemēro atbilstošu muitas procedūru.

 

2. pielikums

MEDICĪNISKI SANITĀRĀ INSPEKCIJA

1. pants

Principi

Medicīniski sanitāro inspekciju vienmēr veic atbilstoši principiem, kas noteikti šajā konvencijā un īpaši tās 1. pielikumā.

2. pants

Informācija

Katra līgumslēdzēja puse nodrošina to, ka jebkurai ieinteresētai personai ir viegli pieejama informācija par:

— precēm, kurām piemēro medicīniski sanitāro inspekciju;

— vietām, kur attiecīgās preces var uzrādīt inspekcijai;

— normatīvo aktu prasībām attiecībā uz medicīniski sanitāro inspekciju, kā arī parastajām to piemērošanas procedūrām.

3. pants

Kontroļu organizēšana

1. Kontroles dienesti rūpējas par to, lai robežposteņos, kur var veikt sanitāri medicīnisko inspekciju, būtu nodrošināts vajadzīgais aprīkojums.

2. Medicīniski sanitāro inspekciju var veikt arī valsts iekšienē, ja pēc uzrādītajiem sertifikātiem un izmantotā pārvadāšanas paņēmiena ir saprotams, ka preces to pārvadāšanas laikā nevar sabojāties vai izraisīt inficēšanos.

3. Atbilstoši spēkā esošajām konvencijām līgumslēdzējas puses cenšas pēc iespējas samazināt fiziskas kontroles attiecībā uz ceļā esošām precēm, kas ātri bojājas.

4. Ja preces tiek aizturētas, kamēr gaida medicīniski sanitārās inspekcijas iznākumu, līgumslēdzēju pušu kompetentie kontroles dienesti nodrošina to, ka šāda glabāšana notiek apstākļos, kas nodrošina preču saglabāšanu un paredz pēc iespējas mazāk muitas formalitāšu.

4. pants

Tranzītpreces

Atbilstoši spēkā esošajām konvencijām līgumslēdzējas puses pēc iespējas nepiemēro medicīniski sanitāro inspekciju tranzītprecēm apstākļos, kad nav inficēšanas riska.

5. pants

Sadarbība

1. Medicīniski sanitāro inspekciju dienesti sadarbojas ar citu līgumslēdzēju pušu attiecīgiem dienestiem, citastarp apmainoties ar noderīgu informāciju, lai paātrinātu tādu preču pārvadāšanu, kurām piemēro medicīniski sanitāro inspekciju un kas ātri bojājas.

2. Ja medicīniski sanitārās inspekcijas laikā ir aizturēts kāds sūtījums ar precēm, kas ātri bojājas, kompetentais dienests cenšas cik ātri vien iespējams par to informēt eksportētājas valsts attiecīgo dienestu, norādot aizturēšanas iemeslus un pasākumus, ko veic attiecībā uz šādām precēm.

 

3. pielikums

VETERINĀRĀ INSPEKCIJA

1. pants

Principi

Veterināro inspekciju vienmēr veic atbilstoši principiem, kas noteikti šajā konvencijā un īpaši tās 1. pielikumā.

2. pants

Definīcijas

Šās konvencijas 1. panta d) punktā definētā veterinārā inspekcija ir arī dzīvnieku un dzīvnieku valsts produktu pārvadāšanas veidu un apstākļu inspekcija. Tā var būt arī kvalitātes standartu un dažādu noteikumu ievērošanas pārbaude, piemēram, inspekcijas, kuru mērķis ir apdraudētu sugu aizsardzība un kuras efektivitātes nolūkos bieži apvieno ar veterināro inspekciju.

3. pants

Informācija

Katra līgumslēdzēja puse nodrošina to, ka jebkurai ieinteresētai personai ir viegli pieejama informācija par:

— precēm, kurām piemēro veterināro inspekciju,

— vietām, kur attiecīgās preces var uzrādīt inspekcijai;

— slimībām, kas obligāti jāpaziņo,

— normatīvo aktu prasībām attiecībā uz veterināro inspekciju, kā arī parastajām to piemērošanas procedūrām.

4. pants

Kontroļu organizēšana

1. Līgumslēdzējas puses cenšas:

— ja vajadzīgs un iespējams, nodrošināt veterinārai inspekcijai piemērotu aprīkojumu atbilstoši pārvadājumu īpatnībām,

— atvieglot preču apriti, jo īpaši, saskaņojot veterināro un muitas dienestu darbalaikus un vienojoties par preču muitošanu arī pirms un pēc parastā darbalaika, ja par preču pienākšanu paziņots iepriekš.

2. Dzīvnieku valsts produktu veterināro inspekciju var veikt arī valsts iekšienē, ja ir iespējams pierādīt, ka produkti pārvadāšanas laikā nevar sabojāties vai izraisīt inficēšanos, un ja to nodrošina izmantotie transportlīdzekļi.

3. Atbilstoši spēkā esošajām konvencijām līgumslēdzējas puses cenšas pēc iespējas samazināt fiziskas kontroles attiecībā uz ceļā esošām precēm, kas ātri bojājas.

4. Ja preces tiek aizturētas, kamēr gaida veterinārās inspekcijas iznākumu, līgumslēdzēju pušu kompetentie kontroles dienesti nodrošina to, ka šāda glabāšana notiek, veicot pēc iespējas mazāk muitas formalitāšu un apstākļos, kas nodrošina preču karantīnas drošību un to saglabāšanu.

5. pants

Tranzītpreces

Atbilstoši spēkā esošajām konvencijām līgumslēdzējas puses pēc iespējas nepiemēro veterināro inspekciju dzīvnieku valsts tranzītproduktiem apstākļos, kad nav inficēšanās riska.

6. pants

Sadarbība

1. Veterināro inspekciju dienesti sadarbojas ar citu līgumslēdzēju pušu attiecīgiem dienestiem, citastarp apmainoties ar noderīgu informāciju, lai paātrinātu to preču pārvadāšanu, kurām piemēro veterināro inspekciju.

2. Ja veterinārās inspekcijas laikā ir aizturēts kāds sūtījums ar precēm, kas ātri bojājas, vai ar dzīviem dzīvniekiem, kompetentais dienests cenšas cik ātri vien iespējams par to informēt eksportētājas valsts attiecīgo dienestu, norādot aizturēšanas iemeslus un pasākumus, ko veic attiecībā uz šādām precēm.

 

4. pielikums

FITOSANITĀRĀ INSPEKCIJA

1. pants

Principi

Fitosanitāro inspekciju vienmēr veic atbilstoši principiem, kas noteikti šajā konvencijā un īpaši tās 1. pielikumā.

2. pants

Definīcijas

Šās konvencijas 1. panta d) punktā definētā fitosanitārā inspekcija ir arī augu un augu valsts produktu pārvadāšanas veidu un apstākļu inspekcija. Tā var būt arī pasākumi, kuru mērķis ir apdraudētu augu sugu aizsardzība.

3. pants

Informācija

Katra līgumslēdzēja puse nodrošina to, ka jebkurai ieinteresētai personai ir viegli pieejama informācija par:

— precēm, kurām piemēro īpašus fitosanitāros noteikumus,

— vietām, kur konkrētos augus un augu valsts produktus var uzrādīt inspekcijai,

— sarakstiem, kuros minēti to augu un augu valsts produktu kaitēkļi, uz kuriem attiecas kādi aizliegumi un ierobežojumi,

— normatīvo aktu prasībām attiecībā uz fitosanitāro inspekciju, kā arī parastajām to piemērošanas procedūrām.

4. pants

Kontroļu organizēšana

1. Līgumslēdzējas puses cenšas:

— ja vajadzīgs un iespējams, nodrošināt piemērotu aprīkojumu fitosanitārajai inspekcijai, uzglabāšanai, kaitēkļu iznīcināšanai un dezinfekcijai atbilstoši pārvadājumu īpatnībām,

— atvieglot preču apriti, jo īpaši, saskaņojot fitosanitāro un muitas dienestu darbalaikus un vienojoties par to preču, kas ātri bojājas, muitošanu arī pirms un pēc parastā darbalaika, ja par preču pienākšanu paziņots iepriekš.

2. Augu un augu valsts produktu fitosanitāro inspekciju var veikt arī valsts iekšienē, ja ir iespējams pierādīt, ka preces pārvadāšanas laikā neizraisīs kaitēkļu invāziju, un ja to nodrošina izmantotie transportlīdzekļi.

3. Atbilstoši spēkā esošajām konvencijām līgumslēdzējas puses cenšas pēc iespējas samazināt fiziskās kontroles attiecībā uz ceļā esošiem augiem un augu valsts produktiem, kas ātri bojājas.

4. Ja preces tiek aizturētas, kamēr gaida fitosanitārās inspekcijas iznākumu, līgumslēdzēju pušu kompetentie kontroles dienesti nodrošina to, ka glabāšana notiek, veicot pēc iespējas mazāk muitas formalitāšu un apstākļos, kas nodrošina preču karantīnas drošību un to saglabāšanu.

5. pants

Tranzītpreces

Atbilstoši spēkā esošajām konvencijām līgumslēdzējas puses pēc iespējas nepiemēro fitosanitāro inspekciju tranzītprecēm, ja vien inspekcija nav vajadzīga pašas attiecīgās līgumslēdzējas puses augu aizsardzībai.

6. pants

Sadarbība

1. Fitosanitārās inspekcijas dienesti sadarbojas ar citu līgumslēdzēju pušu attiecīgiem dienestiem, citastarp apmainoties ar noderīgu informāciju, lai paātrinātu tādu augu un augu valsts produktu pārvadāšanu, kuriem piemēro fitosanitāro inspekciju.

2. Ja fitosanitārās inspekcijas laikā ir aizturēts kāds sūtījums ar augiem vai augu valsts produktiem, kompetentais dienests cenšas cik ātri vien iespējams par to informēt eksportētājas valsts attiecīgo dienestu, norādot aizturēšanas iemeslus un pasākumus, ko veic attiecībā uz šādām precēm.

 

5. pielikums

TEHNISKO STANDARTU KONTROLE

1. pants

Pamatprincipi

Šajā konvencijā minēto preču tehnisko standartu kontroli vienmēr veic atbilstoši principiem, kas noteikti šajā konvencijā un īpaši tās 1. pielikumā.

2. pants

Informācija

Katra līgumslēdzēja puse nodrošina to, ka jebkurai ieinteresētai personai ir viegli pieejama informācija par:

— standartiem, ko tā piemēro,

— vietām, kur attiecīgās preces var uzrādīt inspekcijai,

— normatīvo aktu prasībām attiecībā uz tehnisko standartu kontroli, kā arī parastajām to piemērošanas procedūrām.

3. pants

Standartu saskaņošana

Ja nav starptautisku standartu, līgumslēdzējas puses, kas piemēro savus standartus, cenšas tos saskaņot starptautiskos līgumos.

4. pants

Kontroļu organizēšana

1. Līgumslēdzējas puses cenšas:

— ja vajadzīgs un iespējams, ierīkot vietas, kurās veikt tehnisko standartu kontroli atbilstoši pārvadājumu īpatnībām,

— atvieglot preču apriti, jo īpaši, saskaņojot par tehnisko standartu kontroli atbildīgo dienestu un muitas dienestu darbalaikus un vienojoties par to preču, kas ātri bojājas, muitošanu arī pirms un pēc parastā darbalaika, ja par preču pienākšanu paziņots iepriekš.

2. Preču, jo īpaši to, kas ātri bojājas, tehnisko standartu kontroli var veikt arī valsts iekšienē, ja ir iespējams pierādīt, ka tās pārvadāšanas laikā nevar sabojāties, un ja to nodrošina izmantotie transportlīdzekļi.

3. Atbilstoši spēkā esošajām konvencijām līgumslēdzējas puses cenšas pēc iespējas samazināt fiziskās kontroles attiecībā uz ceļā esošām precēm, kas ātri bojājas un kurām piemēro tehnisko standartu kontroli.

4. Līgumslēdzējas puses tehnisko standartu kontroli organizē, pēc iespējas saskaņojot par šādām kontrolēm atbildīgā dienesta procedūras ar procedūrām, ko piemēro par citām kontrolēm un inspekcijām atbildīgie dienesti.

5. Ja preces, kas ātri bojājas tiek aizturētas, kamēr gaida tehnisko standartu kontroles iznākumu, līgumslēdzēju pušu kompetentie kontroles dienesti nodrošina to, ka preču uzglabāšana vai transporta novietošana stāvvietā notiek, veicot pēc iespējas mazāk muitas formalitāšu un apstākļos, kas nodrošina preču saglabāšanu.

5. pants

Tranzītpreces

Tehnisko standartu kontroli parasti nepiemēro tranzītprecēm.

6. pants

Sadarbība

1. Par tehnisko standartu kontroli atbildīgie dienesti sadarbojas ar citu līgumslēdzēju pušu attiecīgiem dienestiem, citastarp apmainoties ar noderīgu informāciju, lai paātrinātu tādu preču pārvadāšanu, kas ātri bojājas un kurām piemēro tehnisko standartu kontroli.

2. Ja tehnisko standartu kontroles laikā ir aizturēts kāds sūtījums ar precēm, kas ātri bojājas, kompetentais dienests cenšas cik ātri vien iespējams par to informēt eksportētājas valsts attiecīgo dienestu, norādot aizturēšanas iemeslus un pasākumus, ko veic attiecībā uz šādām precēm.

 

6. pielikums

Kvalitātes kontrole

1. pants

Principi

Šajā konvencijā minēto preču kvalitātes kontroli vienmēr veic atbilstoši principiem, kas noteikti šajā konvencijā un īpaši tās 1. pielikumā.

2. pants

Informācija

Katra līgumslēdzēja puse nodrošina to, ka jebkurai ieinteresētai personai ir viegli pieejama informācija par:

— vietām, kur attiecīgās preces var uzrādīt inspekcijai,

— normatīvo aktu prasībām attiecībā uz kvalitātes kontroli, kā arī parastajām to piemērošanas procedūrām.

3. pants

Kontroļu organizēšana

1. Līgumslēdzējas puses cenšas:

— ja vajadzīgs un iespējams, ierīkot vietas, kur veikt kvalitātes kontroli atbilstoši pārvadājumu īpatnībām;

— atvieglot preču apriti, jo īpaši, saskaņojot kvalitātes kontroles un muitas dienestu darbalaikus un vienojoties par to preču, kas ātri bojājas, muitošanu arī pirms un pēc parastā darbalaika, ja par preču pienākšanu paziņots iepriekš.

2. Kvalitātes kontroli var veikt valsts iekšienē, ja izmantotās procedūras veicina preču starptautiskās aprites atvieglošanu.

3. Atbilstoši spēkā esošajām konvencijām līgumslēdzējas puses cenšas pēc iespējas samazināt fiziskās kontroles attiecībā uz ceļā esošām precēm, kas ātri bojājas un kurām piemēro kvalitātes kontroli.

4. Līgumslēdzējas puses kvalitātes kontroli organizē, pēc iespējas saskaņojot par šādām kontrolēm atbildīgā dienesta procedūras ar procedūrām, ko piemēro par citām kontrolēm un inspekcijām atbildīgie dienesti.

4. pants

Tranzītpreces

Kvalitātes kontroli parasti nepiemēro tranzītprecēm.

5. pants

Sadarbība

1. Kvalitātes kontroles dienesti sadarbojas ar citu līgumslēdzēju pušu attiecīgiem dienestiem, citastarp apmainoties ar noderīgu informāciju, lai paātrinātu to preču pārvadāšanu, kas ātri bojājas un kurām piemēro kvalitātes kontroli.

2. Ja kvalitātes kontroles laikā ir aizturēts kāds sūtījums ar precēm, kas ātri bojājas, kompetentais dienests cenšas cik ātri vien iespējams par to informēt eksportētājas valsts attiecīgo dienestu, norādot aizturēšanas iemeslus un pasākumus, ko veic attiecībā uz šādām precēm.

 

7. pielikums

ŠĀS KONVENCIJAS 22. PANTĀ MINĒTĀS ADMINISTRATĪVĀS KOMITEJAS REGLAMENTS

1. pants

Locekļi

Administratīvās komitejas locekļi ir šās konvencijas līgumslēdzējas puses.

2. pants

Novērotāji

1. Administratīvā komiteja var nolemt uzaicināt kompetentās pārvaldes no visām valstīm, kas nav līgumslēdzējas puses, vai pārstāvjus no starptautiskām organizācijām, kas nav līgumslēdzējas puses, piedalīties novērotāju statusā komitejas sanāksmēs, kad apspriež tās interesējošus jautājumus.

2. Tomēr, neierobežojot šā pielikuma 1. pantu, 1. daļā minētajām starptautiskajām organizācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šās konvencijas pielikumi, ir tiesības piedalīties Administratīvās komitejas darbā novērotāju statusā.

3. pants

Sekretariāts

Komitejas sekretariātu nodrošina Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs.

4. pants

Komitejas sasaukšana

Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs komiteju sasauc:

i) pēc tam kad pagājuši divi gadi pēc konvencijas stāšanās spēkā;

ii) pēc tam — komitejas noteiktos laikos, bet ne retāk kā reizi piecos gados;

iii) ja to lūdz vismaz piecu valstu, kas ir līgumslēdzējas puses, kompetentās pārvaldes.

5. pants

Amatpersonas

Katrā sanāksmē komiteja ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

6. pants

Kvorums

Lēmumu pieņemšanai vajadzīgais kvorums ir vismaz viena trešā daļa valstu, kas ir līguma puses.

7. pants

Lēmumi

i) Par priekšlikumiem balso.

ii) Katrai valstij, kas ir sanāksmē pārstāvēta līgumslēdzēja puse, ir viena balss.

iii) Gadījumos, uz kuriem attiecas 16. panta 2. daļa, ekonomikas reģionālas integrācijas organizācijām, kas ir konvencijas puses, balsojot ir tik daudz balsu, cik pavisam ir šādu organizāciju dalībvalstīm, kuras arī ir šās konvencijas puses. Tādā gadījumā šīs dalībvalstis nebalso.

iv) Priekšlikumus pieņem ar klātesošo komitejas locekļu vienkāršu balsu vairākumu, balsojot saskaņā ar šā panta ii) un iii) daļas noteikumiem un piemērojot šā panta v) daļas noteikumus,.

v) Konvencijas grozījumus pieņem ar klātesošo komitejas locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, balsojot saskaņā ar šā panta ii) un iii) daļas noteikumiem.

8. pants

Ziņojumi

Pirms sanāksmes slēgšanas komiteja pieņem ziņojumu.

9. pants

Papildu noteikumi

Ja šis pielikums kādu tiesību jautājumu neregulē, piemērojams Eiropas Ekonomikas komisijas reglaments, ja vien komiteja nenolemj citādi.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!