Ar kompromisiem, tomēr uz 102 novadiem

Vakar, 25.novembrī, valdības pārstāvji deva politisku atbalstu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošanai – nosacīti 102 novadu izveidei.

Vēsturisks un, jādomā, paliekošs lēmums

Kaut ar nosacītu viena apļa skrējienu, valdība tomēr ir atgriezusies pie 102 novadu modeļa kā optimālākā. Par to pārliecinājuši arī pašvaldību sniegtie priekšlikumi. Termiņi, kad Latvijai vajadzētu sadalīties novados, ir reāli. 2005.gadā, kad martā notiks vietējās varas vēlēšanas, iecerēts ievēlēt novadu vadību. Līdz savstarpēji apzinātu un arvien brīvprātīgu lēmumu pieņemšanai pašvaldībām, kas joprojām neredz sevi kāda noteikta novada sastāvā, ir dots nedaudz vairāk par vienu gadu. Taču tādu pašvaldību, pēc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera atzinuma, ir maz.

Ministru kabineta (MK) sēdē novadu izveides rīkojums bija iekļauts kā pirmais. Kā jautājuma izskatīšanas laikā norādīja premjers Einars Repše, šis ir vēsturisks brīdis, kad izšķirsies turpmākais Latvijas pašvaldību liktenis.

Pagasti pastāv uz saviem priekšlikumiem

Sēdē piedalījās visu 26 Latvijas rajonu pagastu pašvaldību deleģēti pārstāvji, kā arī pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS). Pagasti ir tās pašvaldības, kuras reforma skars vislielākā mērā, tādēļ Pagastu apvienība ir pamatoti nobažījusies par šo pašvaldību likteni. Nobažījusies tādēļ, ka, pēc pašu vārdiem, nevēlas justies kā auklā vesti auni, jo novadu veidošanas noteiktos termiņus uzskata par piespiedu apvienošanas variantu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto novadu izveides rīkojuma projektu LPS pagastu apvienības valde pirms MK sēdes ierosināja papildināt un redakcionāli labot ar astoņiem punktiem. Tā kā ierosinājums tika saņemts tieši pirms sēdes, priekšlikumu izskatīšana notika operatīvi.

No astoņiem iesniegtajiem priekšlikumiem kā būtiskākie tika atzīti divi – par rīkojumā noteiktās pašvaldību un ministrijas sarunu procedūru un sarunu saturisko daļu. “Mūs interesē, kas būs šo sarunu portfelī. Savus priekšlikumus pašvaldības lēmumu veidā izteikušas jau 1.jūlijā. Par ko mēs satikušies runāsim? Vēlamies zināt novadu izveides atbalsta programmas infrastruktūras attīstībai,” ministriem skaidroja Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns. “Ja ministrijas pārstāvji pie pašvaldībām brauks ar atbalsta programmu piedāvājumiem, šīs sarunas būs daudz auglīgākas,” viedokli pauda Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Šulcs. Otra priekšlikuma būtība bija noteikt, ka iespējamas arī vairāk nekā viena (divas) saruna starp konkrētu pašvaldību un ministriju.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters sākotnēji pauda negatīvu nostāju, paskaidrojot, ka ir nelietderīgi sagatavot līdz sarunām atbalsta programmas konkrētu novadu izveidei, nezinot, vai šādi novadi veidosies. Ministrs uzskata, ka valsts atbalsta programmas ir lietderīgi izstrādāt pēc kopējā novadu skaita precizēšanas. Savukārt atkārtotas sarunas ar pašvaldībām, ja netiek panākta vienošanās starp sarunu dalībniekiem, pēc I.Gatera domām, ir neefektīvas. “Tā sarunas var turpināties bezgalīgi, un rezultāta nebūs. Tas nozīmē, ka novadu veidošana atkal tiks atlikta. Vairums, tas ir 73%, pašvaldību savu atbalstu novadu veidošanai ir paudušas. Tādēļ es paredzu, ka vienas sarunas laikā mēs varētu panākt viedokļu izveidi,” teica I.Gaters.

Kurā pusē nostāsities, ministri?

Uz Ministru prezidenta jautājumu: “Ministri, kurā pusē jūs nostāsities?” izskanēja atbalsts kompromisiem. Tādējādi valdības pārstāvji, diviem ministriem atturoties, pieņēma lēmumu par pagastu sagatavoto priekšlikumu iekļaušanu rīkojumā un līdz ar to apstiprināja sarunu procedūru novadu veidošanai.

Sarunu mērķis ir precizēt 102 novadu izveidošanas projektu, dialogā pārskatot pašvaldību lēmumus, kas neatbilst šim projektam. Ir iespēja arī grozīt 102 novadu projektu atbilstoši pašvaldības lēmumam. Rīkojumā ir aprakstīta kārtība, kādā notiks sarunas un kāda būs rīcība atbilstoši sarunas rezultātam. Sarunas notiks potenciālajā novadā, uz kuru dosies ministrijas pārstāvji. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nolēmusi pirmās sarunas par novada veidošanu rīkot Aglonā.

Rīkojums uzdod RAPLM izstrādāt likumprojektu par novadu izveides kārtību. Likumprojekts Ministru kabinetā iesniedzams līdz 2004.gada 1.martam. Atbilstoši šim lēmumam tiks izstrādāti grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā, kas paredzēja pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās gaitu līdz 2003.gada 31.decembrim.

Lai stimulētu novadu veidošanos, valdība kā izaicinošu un nemotivētu nenoraidīja pašvaldību ierosinājumu piešķirt vienreizējo dotāciju 5% apmērā no apvienoto pašvaldību gada kopbudžeta. “Valdība neiebildīs pret šādu summu, taču tas ir jāskata saistībā ar finansiālajām iespējām, kas jāsagatavo uz kādu no nākamajām valdības sēdēm. Šāds priekšlikums ir loģisks,” norādīja E.Repše. Tāpat valdība atbalstīs sociālo garantiju papildu nodrošināšanu tiem pašvaldību vadītājiem, kas novadu izveides dēļ netiks ievēlēti atkārtoti.

Kā kustēsies vezums?

Vai vezums tiešām iekustēsies? Pēc tik ilga laika, kas pavadīts šaubās, uzstājībā, inertumā, neziņā, kompromisu gaidās, spītībā un vēlmē tomēr panākt rezultātu, divas procesā iesaistītās puses – pašvaldības un vairāku valdību pārstāvji – neraugoties uz valdības sēdē doto zaļās gaismas signālu, diezin vai visi ir pārliecināti, ka būs rezultāts. Arvien būs kādi, kam šķitīs kaut kā par maz un kaut kas lieks. Pārmaiņas taču ir iespējamas vienmēr. Jācer uz labākajām.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore