"Gadsimta atklājumi"

"Subbota"

— 2000.05.19.

20.gadsimts bijis izdomas bagāts.

Tieši šajā gadsimtā cilvēks pacēlās gaisā un pārsēdās no zirga automašīnā, izgudroja televizoru... un atombumbu. Taču bija vēl arī daudz sīku izgudrojumu, kurus izmantojam, pat nenojauzdami, kas tos izgudrojis. Pamēģināsim aizpildīt šo robu.

1900

D.M.Braunings izgudro revolveri (ASV). Pirmais dirižabļa izmēģinājuma lidojums (Vācija). Pirmo skaņuplašu izlaide ar nosaukumu "His Master’s Voice" (ASV). K.Artūrs Pīrsons izdod laikrakstu "Express", kura jaunievedums ir jaunāko ziņu publicēšana pirmajā lappusē (Lielbritānija).

1901

Pirmais motocikls ar benzīna iekšdedzes dzinēju (Lielbritānija).

1903

Pirmais motocikls "Harley—Davidson" (ASV). Pirmie automobiļi taksometri Londonā (Lielbritānija). Pirmais laikraksts sievietēm "Daily Mirror", kas maksāja tikai vienu pensu (Lielbritānija).

1904

Telefona tīkla izveides sākums (ASV). Pirmās ātrā uzlējuma tējas paketes (ASV).

1908

Pirmais elektriskais gludeklis (ASV).

1910

Pirmais lodīšu gultnis (Zviedrija). Populāra kļūst skriešana ar skrituļslidām (ASV un Lielbritānija).

1900.gads. Saspraude.Vācija

Jau 1900.gadā to izgudroja norvēģis Johans Vālers, kas bija devies uz Vāciju darba meklējumos. Viņa izgudrojuma dizains ir vienkāršs, kā jau viss ģeniālais — stieples gabaliņu viņš salocīja tik viltīgi, ka tā neplēš papīru. Norvēģija pēc nopelniem novērtējusi savu novadnieku: 1989.gadā Oslo tuvumā viņam par godu uzstādīja pieminekli — milzu saspraudi.

1901.gads. Drošais bārdas asmenis. ASV

1895.gadā Kingam Kempam Žiletam, skujoties pie spoguļa, pēkšņi kļuva žēl, ka viņa bīstamā bārdas naža tērauds netiek visā pilnībā izmantots. Būtu labi, viņš nodomāja, izgudrot plānu un plakanu asmeni, ar kura abām malām varētu skūties. Un vēl nebūtu slikti, ja asmeni uzreiz pēc lietošanas varētu izmest. 1901.gadā Žilets patentēja drošu skuvekli ar vienreizējas lietošanas asmeņiem un nodibināja "Amerikas drošā skuvekļa kompāniju". Iesākumā K.K.Žileta izgudrojumu neviens nepirka, taču jau 40.gadu beigās tika pārdoti 16 miljoni žilešu.

1902.gads. Putekļu sūcējs. Lielbritānija

Reiz tilta būves inženieris Hjūberts Sesils Buts ar šausmām noraudzījās putekļu mākoņos, ko kādā Londonas dzelzceļa stacijā vagona tīrīšanas laikā sacēla pneimatiskais sūknis. Putekļus vienkārši dzenāja pa vagonu, pēc tam tie atkal nosēdās, kur bijuši. Buts nosprieda: tos vajadzētu iesūkt kaut kādā kastē! 1902.gada 25.februārī radās putekļu sūcēja prototips. Tā saceltais troksnis bieži izbiedēja zirgus, sagādādams nepatikšanas garāmgājējiem. Dažkārt pirmo putekļu sūcēju dēļ notika pat tiesas darbi.

1903.gads. Plīša lācītis. ASV

1902.gada novembrī ASV prezidents Teodors Rūzvelts devās uz lāču medībām Misisipi. Pagāja vairākas dienas, taču mednieks nevienu lāci nesastapa. Izmisušie ierēdņi, kas bija uzņēmuši prezidentu, nolēma izdzīt no meža viņam pretim grizli mazuli. Taču Tedijs Rūzvelts atteicās to šaut. Zīmējums, kurā bija attēlots šis notikums, parādījās laikrakstā "Washington Post".Tur to ieraudzīja Ņujorkas jaunumu veikala īpašnieks Moriss Mičtoms. Viņš lūdza savai sievai uzšūt lācēnu no brūna plīša ar kustīgām ķepām un pogu acīm. Rotaļlietu viņš izlika sava veikala vitrīnā līdzās "Washington Post" zīmējumam. Nakamajā gadā Mičtoms jau nodibināja kompāniju "Ideal Novelty and Toy Co" un sāka ražot simtiem lācēnu. Par godu Teodoram Rūzveltam tos sāka saukt par tedilācīšiem.

1904.gads. Termoss. Vācija

Pirmais, kuram ienāca prātā doma, ka šķidrumu var saglabāt karstu (vai aukstu) vakuuma traukā, bija skotu zinātnieks sers Džeims Djuers. Taču realizēja šo ideju vācu students Reinholds Burgers — Minhenes firmas "Burger und Aschenbrenner" līdzīpašnieks. Šajā firmā 1904.gadā sāka ražot brīnumainos traukus. Ražotāji nezināja, kā nosaukt savu preci, un izsludināja konkursu. Tajā uzvarēja kāds minhenietis, kas ieteica nosaukumu "termoss" (no grieķu valodas: thermos — silts, karsts). Iesākumā termosi bija ļoti dārgi, jo stikla sieniņas darināja amatnieciskiem paņēmieniem. Taču 1911.gadā šo procesu mehanizēja, cenas samazinājās, un termosus sāka plaši lietot mājsaimniecībā.

1904.gads. Hamburgers. ASV

Par spīti savam vāciskajam nosaukumam bulciņa ar gaļas kotleti ir amerikāņu izgudrojums. Pirmoreiz tā oficiāli reģistrēta Luiziānas rūpniecības izstādē Sentluisā, Misuri štatā. Hamburdziešu gaumē kapāta liellopu gaļa, kuras pagatavošanas recepti sev līdzi bija atveduši vācu imigranti, tika apvienota ar britu un īru Selisberijas steiku (viņi atšķirībā no vāciešiem neatstāja gaļu pusizceptu), izmantojot sendviča ideju. Ceturtais Sendvičas grāfs Džons Montegjū dzīvoja 18.gadsimtā un bija azartisks spēlmanis: lai pa pusdienu vai vakariņu laiku nebūtu jāatraujas no spēļu galda, viņš vienkārši paņēma gaļas gabalu, ko no augšas un apakšas piesedza ar maizes šķēlēm. 1948.gadā Ričards un Moriss Makdonaldi ievēroja, ka bērni pārstājuši ēst pusdienas mājā un sākuši savu kabatas naudu tērēt hamburgeriem. Pirmais restorāns "McDonald’s" tika atvērts Kalifornijas štata Sanbernardini pilsētā. 1999.gadā 109 pasaules valstīs bija jau 23 000 tādu restorānu, tajā skaitā 29 Hamburgā.

1907.gads. Veļas mašīna. ASV

Pēc Pirmā pasaules kara sievietēm gribējās saīsināt laiku smagajiem un apnicīgajiem mājas darbiem. Ar 19.gadsimta izgudrojumiem — mazgājamo dēli, veļas rulli un vāli — vairs nepietika. Tādēļ līdz ar elektrības parādīšanos mājokļos radās arī mazgājamā mašīna. 1907.gadā amerikāņu inženieris Alva Dž.Fišers konstruēja pasaulē pirmo veļas mazgājamo mašīnu "Thor", un to izgatavoja Čikāgā.

1907.gads. Veļas pulveris. Vācija

Pirmie mazgāšanas līdzekļi tika ražoti no taukiem un sērskābes, un to struktūra bija līdzīga ziepju molekulu struktūrai. Taču tie bija lētāki un izgatavojot neputoja. 1907.gadā kāda vācu kompānija sāka ražot veļas pulveri "Persil" (perborāts + silikāts). Līdz ar veļas mašīnu parādīšanos dzima gadsimta "ziepju fenomens" — mazgāšanas līdzekļu reklāma! Vēlāk, trīsdesmitajos gados, veļas pulvera ražotāji radīja (sākumā radiofonā) ziepju operas, ko skatāmies vēl šobaltdien.

1908.gads. Papīra glāzīte. ASV

Uz 19. un 20.gadsimta robežas vairums transporta staciju ASV bez maksas piedāvāja dzeramo ūdeni koplietošanas skārda krūzītē. Kanzasietis Hjū Mūrs, kas tolaik bija izslēgts no Hārvarda universitātes, nolēma, ka kopēja krūzīte ir ļoti nehigēniska. 1908. gadā viņš kopā ar draugu Lorensu Luelenu nodibināja vienreizīgas lietošanas papīra glāzīšu ražošanas kompāniju. 1921.gadā, kad tirgū parādījās saldējums, viņu kompānijas "Dixie Cup" ("Pārgājiena kauss") apgrozījums neparasti palielinājās. Bet Otrā pasaules kara laikā jau visa Amerika lietoja neveiksmīgā studenta izgudrojumu.

1909.gads. Krūšturis. ASV

Pirmoreiz krūšturis pieminēts amerikāņu žurnālā "Voque" 1909.gadā, pēc tam 1912.gadā britu žurnālā "Queen". Taču patentu par tā izgudrošanu 1914.gadā saņēma Mērija Felpsa Džeikoba. Lai atbrīvotos no neērtās korsetes, viņa vienkārši paņēma divus kabatlakatiņus, rozā lentes galu un tos sašuva. Kompānija "Warner Brothers Corset Co" tūdaļ noslēdza ar Mēriju līgumu par 15 tūkstošiem dolāru. Līdz ar Pirmā pasaules kara beigām beidzās arī korsetu mūžs.

1910.gads. Neona apgaismojums. Francija

Pirmoreiz neona apgaismojums tika demonstrēts 1910.gada 3.decembrī Parīzes izstādē "Motor Show". Divas cauruļveida elektriskās spuldzes 35 metru garumā apjoza Parīzes "Grand Place". Tas bija franču fiziķa Žorža Kloda izgudrojums, kas bija atklājis, ka elektriskā strāva, vakuumā plūstot cauri inertajām gāzēm, rada sarkanu spīdumu. 1912.gadā virs kādas Monmartras frizētavas parādījās pirmais spīdošais uzraksts. Bet par pirmo neona reklāmu kļuva vārds "Cinzano" virs kādas Parīzes ēkas. 1946.gadā neons iekaroja Lasvegasu— Amerikas "neona džungļus". Viens liels Lasvegasas hotelis patērē tikpat daudz elektrības, cik pilsēta ar 60 tūkstošiem iedzīvotāju.