Par uzņēmējdarbības vidi

Līdz šā gada 19.novembrim bija izpildīti 14 no 34 uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā iekļautajiem punktiem. Kā vakar, 25.novembrī, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus informēja ekonomikas ministrs Juris Lujāns, viss pasākumu plāns tiks īstenots līdz šā gada 31.decembrim.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir viens no galvenajiem uzdevumiem, ko īsteno ar Ministru prezidenta šā gada 3.janvāra rīkojumu īpaši izveidota vadības grupa, kuru vada Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers un viņa vietnieks J.Lujāns. Vadības grupā iekļauti arī Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vadošās amatpersonas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Uzņēmumu reģistra (UR) vadība, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) pārstāvji. Uzdevumu veikšanai ir izstrādāts uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns, kura īstenošanu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju pilnvarota uzraudzīt LAA.

Līdzīgi pasākumu plāni tiek apstiprināti katru gadu. Kopš pirmā plāna akceptēšanas aizritējuši četrarpus gadu, un šajā laikā ir izdevies vienkāršot uzņēmumu reģistrāciju un nodokļu administrēšanu, uzlabot inspekciju darbību.

Tapat arī veikti dažādi pasākumi muitas un robežu šķērsošanas, būvniecības un nekustamā īpašuma jomā, ārzemnieku uzturēšanās un nodarbinātības procedūru uzlabošanā.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns ir starpministriju politikas plānošanas dokuments, un tajā definētas gan problēmas, gan uzdevumi, kas veicami, lai tās atrisinātu. Izstrādājot plānu, ņemti vērā Ārvalstu investoru padomes, Tautsaimniecības padomes un Pasaules bankas (PB) Ārvalstu investīciju konsultatīvā dienesta ieteikumi Latvijas valdībai, kas vērsti uz uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu un administratīvo šķēršļu samazināšanu.

Šā gada aktuālajā darba plānā, kā jau minēts, ir 34 punkti, kuros iekļauta virkne administratīvo procedūru, ar ko saskaras uzņēmēji to vai citu operāciju veikšanā. Ar šiem pasākumiem iecerēts vienkāršot šīs procedūras. Liela daļa pasākumu attiecas uz pašvaldību sadarbību ar uzņēmējiem, jo, kā zināms, pašvaldību kompetencē ir virkne administratīvo funkciju, kas var ne tikai veicināt, bet arī traucēt uzņēmējdarbību.

Plaša vieta pasākumu plānā ierādīta nodokļu politikai un nodokļu administrēšanai, īpašu uzmanību pievēršot dažādu nodokļu likumdošanas normu piemērošanai. Šai ziņā kā vienu no aktuālākajiem risināmajiem jautājumiem J.Lujāns minēja soda sankciju piemērošanu un to atbilstību konkrētajai situācijai. Būtiska sadaļa darbības plānā veltīta arī valsts iepirkumu procedūras uzlabošanai un maksātnespējas procesa sakārtošanai.

Savukārt LAA uzņēmējdarbības vides speciālists Mārtiņš Zemītis no plānā minētajiem pasākumiem kā sevišķi svarīgu akcentēja elektroniskās pārvaldes pakalpojumu plānošanu un ieviešanu, kas būtiski atvieglo valsts institūciju un uzņēmēju darbu. Par nepieciešamās tiesiskās bāzes radīšanu šo pasākumu īstenošanai ir atbildīga Tieslietu ministrija un Satiksmes ministrija, bet UR sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām izstrādā grozījumus Komerclikumā, lai vienkāršotu notariālās apliecināšanas prasības. Kā zināms, ar Komerclikumu, kas stājās spēkā 2000.gadā, tika palielināts notariāli apliecināmo dokumentu skaits, tādējādi apgrūtinot uzņēmumu reģistrēšanas procesu. Tagad Komerclikums šajā aspektā tiks vienkāršots.

Pēc UR datiem, šogad jaundibināto uzņēmumu skaits salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pagājušajā gadā ir palielinājies par 23 procentiem. Daļēji tas tiek skaidrots ar pasākumu plāna īstenošanu uzņēmējdarbības aktivizēšanai, jo ir vesela virkne dažādu kompleksu administratīvo procedūru, kas uzņēmējiem savā ikdienas darbā jāveic, tādēļ administratīvās procedūras vismaz no valsts puses jāveido tā, lai tās neradītu papildu šķēršļus vai izmaksas uzņēmējiem, lai viņi varētu koncentrēties uz savu ikdienas uzņēmējdarbību, uzsvēra M.Zemītis.

LAA sadarbībā ar PB un pētījumu centra “Latvijas fakti” speciālistiem veic jaunu pētījumu par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, kura rezultāti tiks publiskoti martā un kurš parādīs, kādus panākumus izdevies gūt reformu rezultātā un kam savukārt pievēršama lielāka uzmanība, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi un atvieglotu ikdienas uzņēmējdarbību, veicinātu jaunu uzņēmumu ienākšanu tirgū un jaunu uzņēmumu dibināšanu.

Jautāts par pasākumiem, kas būtu veicami, lai atvieglotu ārvalstu investoru ienākšanu Latvijā, J.Lujāns norādīja, ka Latvijā patlaban ir viena no labākajām situācijām uzņēmējdarbības vides administratīvās regulācijas ziņā, salīdzinot ar pašreizējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un arī kandidātvalstīm, bet atsevišķās procedūrās Latvija pat ierindojas pasaules pirmajā desmitniekā, ko atzinušas arī vairākas starptautiskas institūcijas. Jau 2001.gadā uzņēmējdarbības vides administratīvās regulēšanas reformu ziņā Eiropas Komisija Latviju atzina par labāko ES kandidātvalstu vidū. Uzņēmēji Latvijā netiek šķiroti pēc tautības vai teritoriālās piederības, uz visiem tiek attiecinātas vienādas prasības, uzsvēra J.Lujāns. Viņaprāt, Latvijā vērojama pārlieku izteikta tendence kritizēt iekšējos regulatīvos procesus, aizmirstot, ka, piemēram, jaunu uzņēmumu dibināšana un reģistrēšana mūsu valstī ir viena no vieglākajām un ātrākajām ne vien Eiropā, bet arī pasaulē.

Kā liecina PB apkopotā informācija, uzņēmumu vadošais personāls Latvijā pavada mazāk nekā 15 procentus sava laika, pildot dažādas valsts kontrolējošo institūciju prasības. Tomēr uzņēmējdarbības vide nekad nevar būt pilnīgi labvēlīga, vienmēr ir iespējams kaut ko vēl uzlabot. Kā uzsvēra ekonomikas ministrs, šādiem plāniem jābūt katru gadu līdz brīdim, kad uzņēmēji atzīs, ka vairs nav vajadzības kaut ko uzlabot.

Nākamā vadības grupas sanāksme paredzēta 2004.gada sākumā, kad tiks vērtēts, kā valstij izdevies realizēt panāktās vienošanās starp uzņēmējiem un dažādām valsts institūcijām, kā arī notiks gatavošanās kārtējai tikšanās reizei starp augstākajām valdības amatpersonām un Ārvalstu investoru padomi, kas plānota 16. un 17.martā. Tad arī tiks apstiprināts pasākumu plāns nākamajam gadam.

Gita Kronberga, “LV” nozares redaktore