Valoda dzīvo caur tās lietotājiem

Vakar Valsts prezidente un Valsts valodas komisija Reiterna namā sveica 30 labākos latviešu valodas skolotājus no visas Latvijas

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 25.novembrī, Reiterna namā Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja dzejniece Māra Zālīte

Valsts prezidente un Valsts valodas komisija vakar, 25.novembrī, Reiterna namā sveica 30 labākos latviešu valodas skolotājus no visas Latvijas, kurus palīdzēja izvēlēties Izglītības un zinātnes ministrija. Pēc Valsts prezidentes uzrunas un apsveikumu saņemšanas skolotājiem notika sarunas ar pazīstamiem rakstniekiem, dzejniekiem, kā arī viņi apspriedās ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem par aktualitātēm valsts valodas apmācībā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Skolotāji, rakstnieki, zinātnieki, klātesošie!

Es priecājos valsts vārdā šodien sveikt mūsu izcilos latviešu valodas skolotājus, skolotājas un pateikties valsts un tautas vārdā par viņu ieguldījumu mūsu latviešu valodas, mūsu valsts valodas izkopšanā un arī mūsu literatūras izpratnes izplatīšanā.

Valoda dzīvo caur tās runātājiem un lietotājiem. Skolotājam pirmais pienākums ir, protams, palīdzēt katram no saviem audzēkņiem valodu izkopt līdz iespējami augstākam līmenim. Skolotājam tas tiešām ir ļoti atbildīgs pienākums, it īpaši tajos gadījumos, kur bērnam savā ģimenē varbūt nav tie labvēlīgākie apstākļi, lai valodu izkoptu, lai vārdu krājumu bagātinātu, lai arī radītu bērnā interesi par valodu un par literatūru. Te tieši skolotājam ir vislielākā loma palīdzēt izlīdzināt sociālās nevienlīdzības, un savā ziņā skolotājs te var katra atsevišķa skolēna dzīvē spēlēt neaizvietojamu lomu, jo savā ziņā viņš var būt kā liktens netaisnību izlīdzinātājs. Man šķiet, ka tas ir ļoti nozīmīgi, jo kā prezidente vienmēr esmu uzsvērusi to, ka Latvijai kā valstij katrs bērns ir svarīgs, bet ne visi bērni, mēs zinām, piedzimst vienādi labvēlīgās ģimenēs.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Skolai te ir milzīga loma palīdzēt īpaši tiem bērniem, kam šī palīdzība visvairāk vajadzīga. Tajā pašā laikā tiem bērniem, kam ir jau iedzimtas valodas dotības, arī tiem, kam ir labvēlīga vide mājās, protams, tikpat daudz ir vajadzīgs uzmundrinājums, atzinība, uzdrošināšana par viņa spējām un iespējām.

Par literatūru mūsdienās daudzi izsakās ļoti pesimistiski. Nu jau pusgadsimta garumā, kopš televīzija ir kļuvusi par daļu no mūsu dzīves, ļoti daudzās valstīs tiek runāts par to, ka literatūra mirst, ka grāmatas tūliņ vai teju izlaidīs garu un grāmatu tirdzniecība apsīks, rakstnieki kļūs bezdarbnieki un tā tālāk. Mēs ļoti labi zinām, ka visā pasaulē nekas tamlīdzīgs nav noticis, un blakus jauniem medijiem, kas ir kļuvuši pieejami un kas savā ziņā rada milzīgu konkurenci rakstītam vārdam, rakstnieka sūtība un viņa novērtējums publikas starpā visā visumā ir palicis nemainīgs un zināmā mērā varētu teikt, ka ir pat audzis.

Mēs labi zinām gadījumus, kur kāda literārā darba filmēšana vai realizēšana televīzijas sērijās ir radījusi miljonu lasītāju interesi un pieprasījumu tieši pēc šī darba. Kaut kas līdzīgs, man šķiet, arī Latvijas mērogā ir iespējams. Te ir mijiedarbe starp dažādiem veidiem un dažādām vidēm, kodols, protams, paliek literatūra kā izpausmes veids, kā viena no mākslām. Tas ir kaut kas, kur ir vajadzīga palīdzība, lai sāktu to izbaudīt, katrā ziņā lai ietu dažus soļus tālāk par to, ko vienkārši pašplūsmes ceļā varbūt katrs būtu apguvis. Gaume ir tāda lieta, ko vajadzīgs kultivēt, tā ir kopjama, un literatūras skolotājs te ieliek pašus pamatus tam, kas vēlāk labvēlīgos apstākļos kļūst par paradumu visa mūža garumā, kurā izglītots cilvēks ar labu pamatizglītību kļūst par literatūras cienītāju un mīlētāju un kurā viņam visa mūža garumā literatūra paliek kā uzticams ceļabiedrs. Tad viņam būs interese gan par klasiķiem, gan par saviem laikabiedriem rakstniekiem, gan arī tiem, kam uz to ir dotības, pašiem par līdzdalību literāros procesos un literārā jaunradē, jo, protams, arī nākotnes rakstniekiem un dzejniekiem ir jāizaug no to audzēkņu vidus, kuriem pirmā saskare ar valodu ir bijusi savā klasē valodas un literatūras stundā.

Skolotājs ir kā dārznieks, kam ir dažāda veida un šķirņu sēklas un viņam ir visas jākopj un jāattīra no nezālēm, jāļauj tām elpot, varbūt vajadzīgs arī attiecīgais mēslojums, uzmundrinājums, stimuls, bet, rezultāts, es domāju, ir tas, kas skolotājam rada gandarījumu ilgus gadus pēc tam, kad darbs ir noslēdzies. Es tikko saņēmu vēstuli no savas kādreizējās vidusskolas franču valodas skolotājas, kam bija atgadījies mani redzēt Francijas televīzijā un kas tā bija dabūjusi zināt, ka es esmu kļuvusi par kādas valsts prezidenti. Man par šo savu vidusskolas valodas skolotāju ir vislabākās atmiņas. Man bija prieks dzirdēt, ka viņai arī ir labas atmiņas par mani. Es domāju par skolotāja sūtību — vai tas nav skaisti, ka skolotājam gadu garumā sakrājas tik daudz agrāko audzēkņu, kuru dzīvē jūs esat atstājuši nozīmīgas pēdas, kuru attīstībā un izaugsmē arī jums ir savs nopelns. Paldies jums par to visu jūsu bijušo, tagadējo un nākotnes audzēkņu vārdā un paldies jums Latvijas vārdā!

Uzruna latviešu valodas un literatūras skolotāju godināšanā Reiterna namā 2003.gada 25.novembrī

Latviešu valodas un literatūras skolotāji, kas tika godināti:

Ilze Maldone, Aizkraukles rajona Valles vidusskola; Gunita Elksne, Aizkraukles rajona Vīgantes pamatskola; Anna Gabrāne, Balvu rajona Balvu amatniecības vidusskola; Līga Ligita Feldmane, Bauskas rajona Pilsrundāles vidusskola; Ieva Radzobe, Cēsu pilsētas ģimnāzija; Marija Bērziņa, Cēsu rajona Priekuļu vidusskola; Monika Žurovska, Daugavpils rajona Vaboles vidusskola; Maija Klāsupa, Dobeles rajona A.Brigaderes pamatskola; Silvija Ulaste, Gulbenes rajona Lizuma vidusskola; Rita Sirmoviča, Jēkabpils rajona Elkšņu pamatskola; Mārīte Milzere, Kuldīgas rajona V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija; Mārīte Gūtmane, Liepājas rajona Priekules vidusskola; Jānis Strēlis, Limbažu 3.vidusskola; Inga Zemīte, Rīgas rajona Ādažu Brīvā Valdorfa vidusskola; Dzintra Grošus, Talsu 2.vidusskola; Tija Kalniņa, Tukuma Raiņa ģimnāzija; Gunta Sālījuma, Valmieras rajona Kocēnu pamatskola; Inese Ķestere, Valmieras Viestura vidusskola; Māra Korotkova, Ventspils rajona Puzes pamatskola; Lidija Znotiņa, Daugavpils 1.ģimnāzija; Ruta Rulle, Jelgavas Valsts ģimnāzija; Dzintra Janisela, Jūrmalas Pumpuru vidusskola; Alija Uzuliņa, Liepājas 15.vidusskola; Anna Šmite, Rēzeknes 5.vidusskola; Santa Grigus, Rīgas Centra humanitārā vidusskola; Raita Makare, Rīgas 85.vidusskola; Daina Štokmane, Rīgas Franču licejs; Rasma Kļaviņa, Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzija; Inga Kacare, Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija; Vija Valtere, Rīgas 2.vidusskola.