Ar lielu paļāvību raugos mūsu valstu nākotnē

Vakar, 25. novembrī, Bosnijā un Hercegovinā svinēja valsts svētkus

Prof. Dr. Mediha Filipoviča, Bosnijas un Hercegovinas vēstniece, — “LV”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieces kundze, kas jums šķiet pats būtiskākais Bosnijas un Hercegovinas valsts svētku kontekstā? Kā zināms, Bosnijai un Hercegovinai vēl pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados bija jāpiedzīvo asiņaini pārbaudījumi, aizsargājot savu suverenitāti.

— Jā, es gribu uzsvērt, ka Bosnija un Hercegovina visai dramatiski iezīmēja pagājušā gadsimta beigas — ne vien ar brutālo uzbrukumu, kas mums bija jāpiedzīvo, bet arī ar pašu lielāko izaicinājumu pasaulei pēc aukstā kara beigām. Kopš tām dienām pagājuši septiņi gadi, un Bosnija un Hercegovina, paldies Dievam, vairs netiek minēta avīžu virsrakstos. Tomēr es ticu, ka pasaule un īpaši Eiropas Savienības (ES) valstis no Bosnijas un Hercegovinas pieredzes ir daudz ko mācījušās. Cerams, šī pieredze pasaulei būs nākusi par labu un būs noderīga turpmākajos gados, kas nesīs tālāku ES paplašināšanos un darbu pie Eiropas Savienības jaunās konstitūcijas, nosakot Eiropas vietu pasaules procesos.

Gribu vēl teikt, ka Bosnijas un Hercegovinas pieredze un starptautiskās palīdzības prakse vieš nozīmīgas pārmaiņas arī ANO skatījumā uz pasaules problēmām. Citiem vārdiem, Bosnijai un Hercegovinai joprojām ir nozīmīga loma mūsdienu pasaulē, ko nosaka mūsu īpašā pieredze, kā arī starptautisko aktivitāšu un arī starptautiskās bezdarbības pieredze deviņdesmitajos gados. Par citiem būtiskākajiem mūsu valsts aspektiem varu teikt — mēs ļoti ceram, ka mūsu zemes dabiskā gara izpausme ir daudzu kultūru un reliģiju multietniska valsts ar daudzveidīgu sabiedrību, kas varētu kļūt par modeli ikvienai attīstītai un civilizētai sabiedrībai pasaulē. Ieturot šādu pozīciju, mēs varam cerēt uz turpmāku attīstību arī tautsaimniecībā. Pienācis laiks, lai pasaules ekonomikas noteicēji un virzītāji atbalstītu un sekmētu arī noteiktus ētiskos ideālus un humānās vērtības. Tieši šādā attieksmē mēs redzam Bosnijas un Hercegovinas iespēju turpināt atveseļošanos un attīstību pēc postošā kara, kas prasīja ne vien daudzu cilvēku dzīvību, bet iznīcināja arī lielu daļu no manas valsts ekonomiskā potenciāla.

— Arī Latvija dažādos vēstures posmos nesusi lielus upurus.

— Jā, ja salīdzina mūsu valstu vēsturi, var atrast daudzas paralēles, īpaši mūsu ilgajā cīņā par brīvību. Tieši tāpēc es esmu pārliecināta, ka mums ir plašas sadarbības iespējas. Es gribētu paust domu, ka esam tikai mūsu attiecību sākumā, un ar lielu entuziasmu raugos uz abu valstu nākotnes kontaktiem. Jūsu panākumi pārejas periodā un it īpaši gatavojoties iestāties ES var būt ļoti noderīgi mūsu valstij kā interesanta pieredze un arī labs pamats, kur meklēt mūsu tiešās sadarbības piesaistes punktus. Šajā sakarā, es domāju, ļoti nozīmīga būtu Bosnijas un Hercegovinas augsta līmeņa vizīte Latvijā — un otrādi.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors