Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā

Saeimas dok. Nr.1625; likumprojekts Nr.530

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izstrādāts, Ministru kabineta 2003. gada 11. novembra sēdē akceptēts (prot. Nr. 59, 4.§) un 13. novembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 10.nr.; 2003, 8., 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uz Biroja priekšnieka amatu Ministru kabinets var izsludināt atklātu konkursu. Par Biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;

3) ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi atbilstošu darba pieredzi;

4) nav sasniegusi likumā vecuma pensijas saņemšanai noteikto vecumu;

5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz reabilitējoša pamata;

8) nav un nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.”

2. Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par Biroja amatpersonu nevar būt persona, kura:

1) ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

2) ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvota;

3) ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

4) ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

5) ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

6) neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.”

3. Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par Biroja darbinieku nevar būt persona, kura:

1) ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

2) ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvota;

3) ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

4) ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

5) ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

6) neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.”

Ministru prezidents E.Repše

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma (turpmāk — Likums) 5.panta trešajā daļā un 6.panta otrajā daļā ir noteikts viens kritērijs, kādam jāatbilst personai, kura ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona vai darbinieks, proti, šīm personām ir jāatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Lai izvērtētu, vai persona atbilst prasībām, kādas ir nepieciešamas, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, ir jāvadās no likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta otrajā un trešajā daļā dotajiem kritērijiem: rīcībspēja, Latvijas pilsonība u.c.

Ļoti būtiski atbilstības kritēriji ir noteikti likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta otrās daļas 3. un 4.punktā, proti: pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta (3.punkts), un personai, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs (4.punkts).

Vienlaikus šā likuma 9.panta ceturtajā un piektajā daļā ir paredzēta iespēja atkāpei no 9.panta otrās daļas 3.un 4.punkta nosacījumiem, un tieši panta ceturtā daļa nosaka, ka, pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 3.punkta nosacījumi, ja nav izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums un sodāmība ir dzēsta vai noņemta, savukārt panta piektā daļa nosaka, ka, pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 4.punkta nosacījumi.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Izdarot grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta trešajā daļā un 6.panta otrajā daļā, tiek noteikti precīzāki un stingrāki kritēriji, kādiem jāatbilst biroja amatpersonām un darbiniekiem.

Likumā īpaši nosakot to, ka par biroja amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona, kura ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs, tiek radīts nodrošinājums tam, ka birojā nekādos apstākļos nevarēs strādāt personas, kuras būs vai bija piederīgas pie attiecīgās organizācijas (jo jāņem vērā, ka, izvērtējot šo kritēriju saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu”, tomēr pastāv iespēja, ka Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks var atļaut pieeju valsts noslēpumam personai, uz kuru attiecas šāds ierobežojums).

Ievērojot to, ka biroja priekšniekam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta otrās daļas 7.punktā pašreiz ir noteikts, ka par priekšnieka pretendentu var būt persona, kura nav vai nav bijusi kādas ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks, arī biroja amatpersonām un darbiniekiem tiek noteikts šāds atbilstības nosacījums.

Likumprojekts paredz, ka par biroja amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona, kura ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), kura notiesāta par noziedzīgu nodarījumu (arī gadījumā, ja persona atbrīvota no soda) vai kura saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata. Realizējot šādus nosacījumus, vispār tiek izslēgta iespējamība, ka birojā strādā personas, kuru pagātne ir saistīta ar kādu noziedzīgu nodarījumu. Salīdzinoši likuma “Par valsts noslēpumu” nosacījumi attiecībā uz šo jautājumu ir vieglāki, jo šī likuma 9.panta trešā daļa nosaka, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta.

Tādi paši kritēriji, kādus likumprojekts paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām un darbiniekiem, pašreiz ir paredzēti Prokuratūras likumā (37.panta pirmajā daļā), kur ir noteiktas prasības prokuroriem un prokurora amata kandidātiem.

Turklāt vairāki no likumprojektā paredzētajiem atbilstības nosacījumiem ir paredzēti vairākos spēkā esošajos normatīvajos aktos un ir attiecināti, piemēram, uz valsts civildienesta ierēdņiem un valsts specializētā civildienesta ierēdņiem (Valsts civildienesta likuma 7.pants), valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem (Valsts drošības iestāžu likuma 18.pants).

Likumprojektā, lai nodrošinātu tiesību normu konsekvenci un lai neradītu situāciju, ka biroja amatpersonām un darbiniekiem noteiktie kritēriji ir smagāki nekā biroja priekšniekam, jaunā redakcijā tiek izteikta likuma 4.panta otrā daļa, attiecīgi precizējot (arī papildinot) priekšniekam noteiktos atbilstības kritērijus.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu tieši neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts šo jomu tieši neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Pieņemot grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, t.i., nosakot stingrākus kritērijus, kādiem jāatbilst Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā strādājošām personām, tiek radīts lielāks garants tam, ka birojā strādā personas, kuru pagātnē nav noziedzīgas vai citāda veida pretlikumīgas pēdas. Radot priekšnosacījumus tam, ka darbu, kas saistīts ar korupcijas novēršanu un apkarošanu, veic tieši šādas personas, netieši tiek radīti apstākļi efektīvākai cīņai pret korupciju valstī.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums

to interesēs, neatbalsta).

—

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunas institūcijas netiek radītas. Nosakot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām stingrākus kritērijus amata atbilstībai, tiek paplašinātas biroja Iekšējās kontroles nodaļas funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Tiesību akts neierobežo indivīda tiesības.