• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.11.2003., Nr. 167 https://www.vestnesis.lv/ta/id/81433

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkumā

Vēl šajā numurā

27.11.2003., Nr. 167

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 2003.gada 20.novembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Šodien mūsu frakcijai centrālais jautājums bija par Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdētājas izdošanu administratīvai sodīšanai. Lai visi saprastu, atgādināšu, kāpēc šo administratīvo sodu bija nepieciešams uzlikt. Jautājums bija par to, ka Zaļo un Zemnieku savienība piecu dienu laikā nebija spējusi savākt 55 000 latu, lai tos iemaksātu KNAB norādītajā kontā. Es domāju, ka katrs sapratīs, ka tā ir ievērojama naudas summa un tāda summa nekur nemētājas. Nepieciešams ļoti nopietns laiks, lai to savāktu. Tikpat ievērojams laiks ir nepieciešams, lai ļoti rūpīgi pārbaudītu katru personu, kas būtu tiesiska šo summu mūsu kontā pa daļām iemaksāt.

Līdz ar to mēs uzskatījām, ka likumus mēs neesam pārkāpuši. Mēs neesam tāda institūcija, kas staigātu pa mājām un pārbaudītu, cik katram ziedotājam seifā ir naudas. Un vēl jo vairāk mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, uzstādījums bija: mēs balsojam pret Ingrīdas Ūdres izdošanu administratīvai sodīšanai. Skaidrs, ka paralēli mēs strādājam pie ziedojumu atgriešanas, kurus tiesa uzskatīs, ka tie ir nelikumīgi. Tikai tiesa ir tiesiska pateikt, vai cilvēks ir vai nav vainīgs, un to tiesa agri vai vēlu noteiks.

Tajā pašā laikā mūs ļoti uzmanīgus dara cits fakts, ka šajā laikā, kad mūsu valstī ir vairāki nozīmīgi notikumi — mūsu valsts proklamēšanas 85.gadadiena, mūsu sportistu veiksmīgie starti u.c. — masu medijos pašreiz tie palikuši otrajā plāksnē, un kā centrālais notikums tiek izvirzīts jautājums: sodīt vai nesodīt ar administratīvo sodu Ingrīdu Ūdri. Mēs uzskatām, ka tie ir klaji pasūtījuma materiāli, ka tā ir klaji populistiska lieta. Režisorus, kas stāv aiz šīs lietas, mēs varam tikai nojaust. Vēl jo vairāk mūs uzmanīgus dara fakts, ka nevienas citas politiskās partijas pārbaužu rezultāti pašreiz netiek publiskoti. Tie tiek no laika uz laiku atlikti, tādā veidā speciāli izceļot viena politiskā spēka it kā esošos likumu pārkāpumus. Mēs esam apņēmības pilni ievērot likumu normas, un jāsaka, ka šajā sakarā mēs iesniegsim ļoti nopietnus priekšlikumus atvērtajā politisko partiju finansēšanas likumā, strikti pastāvot uz to, ka politisko partiju vēlēšanu kampaņu finansēšanas griesti var būt tikai un vienīgi 100 000 latu, no kuriem apmēram puse ir jāsastāda partijas biedru naudām. Tā būs mūsu atbilde saistībā ar šo lietu.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodienas plenārsēde pārsvarā bija veltīta tehniskas dabas jautājumiem. Lai gan daži no tiem, piemēram, Saeimas priekšsēdētājas saukšana pie administratīvās atbildības, bija diezgan eksotiski.

Vienīgais patiešām svarīgais jautājums — PCTVL priekšlikums, kas ļauj kompensēt neizmaksātās algas bankrotējušo uzņēmumu darbiniekiem neatkarīgi no bankrotēšanas termiņa, — jau otro reizi pēc kārtas tika izslēgts no dienas kārtības.

Virkne PCTVL likumdošanas priekšlikumu, kas iesniegti apspriešanai komisijās, vēl nav izskatīti. Mēs uzskatām, ka šodien, kad līdz Latvijas iestāšanai Eiropas Savienībā ir palicis pusgads, ir laiks atteikties no veselas virknes politisko ierobežojumu, kas palikuši mantojumā no padomju sistēmas. Mēs piedāvājam, sākot ar liktenīgo datumu — nākamā gada 1.maiju, piešķirt vispārējas informācijas statusu informācijai, kas glabājas tā saucamajos čekas maisos, un vairāk neierobežot to cilvēku tiesības, kuru vārdi tur minēti.

Pienācis laiks aizmirst arī par atšķirībām starp komunistiem, kas izstājās no partijas pirms un pēc 1991.gada 13.janvāra. Mēs uzskatām, ka labākais sabiedrības integrācijas paņēmiens ir dažādu nepilsoņu tiesību ierobežojumu atcelšana, jo nepilsoņi ir tādi paši pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji kā pilsoņi. Mēs vēlamies, lai Eiropa spriestu par mums pēc mūsu futbola izlases, nevis pēc viduslaikiem raksturīgajiem ierobežojumiem likumos.

Mūsu frakcija kā minimums ducim likumprojektu ir iesniegusi priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem. Starp tiem gribētu minēt likumus: “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, “Pilsonības likums”, “Nacionālās drošības likums”, “Valsts drošības iestāžu likums”, “Apsardzes darbības likums”, “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, “Nacionālo bruņoto spēku likums”, “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” un “Par tiesu varu”.

Mēs ticam, ka, lai saglabātu valsts seju, šos PCTVL priekšlikumus atbalstīs vairākums deputātu, jo pretējā gadījumā agrāk vai vēlāk mēs būsim spiesti tos izdarīt jau zem Eiropas spiediena.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija): Tautas partiju šodien visvairāk uztrauca tas, ka tika noraidīts mūsu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, kas paredzēja gan zālēm, gan medicīniskām precēm, gan zīdaiņu pārtikai, gan arī grāmatām noteikt 5% PVN likmi no nākamā gada. Kā zināms, iestājoties Eiropas Savienībā, pievienotās vērtības nodoklim ir jābūt, bet Eiropas prasībās minimālais ir 5%. Šobrīd ir spēkā likums, ko nesen pieņēma Saeima, kurā PVN likme ir noteikta 9% apmērā no nākamā gada 1.maija. Kādi tad šodien ir koalīcijas argumenti, lai noraidītu mūsu priekšlikumu? Protams, nerunājot par to, ka opozīcijas priekšlikumi vispār nav pārāk mīlēti, argumenti bija par mūsu lielo runāšanu pēdējā laikā. Argumenti bija par to, ka ir vajadzīgi aprēķini, ka būs analīzes, ka kaut kad kaut kas būs, un lai tauta neuztraucas. Un tomēr es gribu teikt, ka tikai sabiedrības un organizāciju spiediena un klajas neizpratnes rezultātā šobrīd šis jautājums ir aktualizējies. Es gribu teikt, ka atbildi no mums gaida ļoti daudzi cilvēki, runājot par nākamo gadu. Blakus sociālajām problēmām, kas nenovēršami būs elektrības un apkures dēļ, kāpēc ir vajadzīgs sadārdzinājums zālēm un kāpēc atbildi nevar sniegt jau šajā gadā, lai cilvēki vismaz vienā jautājumā būtu mierīgi?

Ar to es gribu teikt, ka neziņa turpinās un mēs nezinām, cik tā būs ilga. Kā piemēru vēl varu minēt to, ka Saeimā koalīcija un opozīcija bija vienotas, pirms priekšlikums par 9% tika iesniegts no Ministru kabineta. Pēc norādījuma, ka jābūt savādāk, arī mainījās domas. Tāpēc es domāju, ka atkal mums svarīgāk skatīties, ko teiks Ministru prezidents, kas nāks no turienes, un šobrīd atbildēt uz jautājumu — būs zāles par 5% vai 9% — nevar.

Gribu vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka mums visiem kopā ir jāseko līdzi un jātur esošā valdība, esošā koalīcija pie vārda. Lai viņa mums piedod, bet mēs jautāsim šo jautājumu: būs 5% vai nebūs?

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”): Es noteikti gribētu turpināt iepriekšējā runātāja iesākto, jo, man liekas, visus radioklausītājus šis jautājums ļoti interesē. Gribu pateikt tikai to, ka šo 9% piemērošana zālēm bija lēmums, ko pieņēma jau iepriekšējā valdība. Mēs esam divreiz atcēluši, pārlikuši šo lēmumu, proti, datums tika atvirzīts uz nākamā gada 1.janvāri un tagad arī uz 1.maiju. Es domāju, ka koalīcija darīs visu iespējamo, lai zālēm tiktu piemērota tikai 5% likme. To mēs paveiksim.

Es gribētu pieskarties arī diviem citiem jautājumiem, kuri, man liekas, bija ļoti svarīgi šodienas darba kārtībā. Tas ir lēmuma projekts “Par piekrišanu 8.Saeimas deputātes Ingrīdas Ūdres saukšanai pie administratīvās atbildības” un likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. It kā uz pirmo acu uzmetienu nesaistīti, bet tomēr ļoti saistīti. Šeit ir gandrīz līdzīga situācija, jo diezin vai mums būtu jāgroza likums un vai būtu šāds lēmuma projekts par Ingrīdas Ūdres izdošanu administratīvajai sodīšanai, ja savā laikā pirms iepriekšējām vēlēšanām iepriekšējā Saeima, grozot likumu par politisko partiju finansēšanu, būtu padomājusi arī par sekām. Man liekas, ka par to savā laikā nedomāja, jo līdz tam nebija nevienas institūcijas, kas reāli uzraudzītu likuma par politisko organizāciju finansēšanu īstenošanu dzīvē. Tāpēc arī, kad savu darbu iesāka KNAB, parādījās šo starpnieku jeb trešo personu problēmas, kuras ziedoja ne savu naudu. Līdz ar to politiskās partijas šodien pirmajā lasījumā vienprātīgi atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kas arī tiek galā ar šīm sekām pēc būtības, jo likumā tiek iestrādāta starpniecības definīcija, kā arī KNAB tiek deleģētas tiesības pieprasīt un ziedotājiem uzlikts par pienākumu sniegt informāciju par finansēšanas avotu izcelsmi, norādot katra finansēšanas avota veidu, apmēru, gūšanas veidu un datumu. Līdz ar to grozījumi atrisinās problēmas. Daudzi runātāji no tribīnes pamatoti teica, ka spēkā esošais likums ir slikts, ko jau minēju arī es. Bet, lai gan likums ir slikts, tas ir likums. Tieši tādēļ “Jaunā laika” frakcija balsoja par Ingrīdas Ūdres izdošanu. Es gribu pateikt trīs iemeslus. Pirmkārt, likums ir likums. Otrkārt, tas ir zināms precedents arī uz priekšu deputātu izdošanai. Tas rada zināmu plaisu starp sabiedrību un deputātiem, jo nav noslēpums, ka sabiedrība domā: “Mēs tur lejā, viņi tur augšā ar savām korporatīvajām saitēm.”

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija): Gribu apsveikt ar svētkiem, kurus mums uzdāvināja Latvijas futbola izlase. Un ļoti skumji tagad konstatēt faktu, ka pagājušajā plenārsēdē tika noraidīts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kas paredzēja izdalīt no valsts budžeta 2004.gadā 140 000 latu Latvijas Futbola federācijai, lai mūsu futbolisti varētu sagatavoties un veiksmīgi sevi parādīt Eiropas čempionātā, kurš notiks Portugālē. Mēs, gatavojot šo priekšlikumu, cerējām, ka mūsu futbola izlase uzvarēs un piedalīsies čempionātā. Jau kuro reizi mēs varam konstatēt, ka ir nepamatoti noraidīti konstruktīvi priekšlikumi no Tautas saskaņas partijas.

Es jums varu tos atgādināt. Jau pavasarī, kad no Labklājības ministrijas atdalījās Veselības ministrija, Tautas saskaņas partija izanalizēja situāciju un aktualizēja jautājumu: kas notiks ar sociālo rehabilitāciju? Tad mēs no pozīcijas saņēmām atbildi: “Mēs kontrolējam situāciju, mēs atradīsim aicinājumu. Cilvēks un pensionārs — tā ir mūsu prioritāte.” Rudenī mēs sagatavojām grozījumus likumam, pagarinot uz vienu gadu sociālo rehabilitāciju, kurus diemžēl atkal noraidīja Saeimas pozīcija. Rezultātā 27 000 pensionāru, kas stāv rindā un gaida, kad viņiem būs pieejama sociālā rehabilitācija, varēs to aizmirst. 2004.gadā nauda tam nav paredzēta.

Jau otrajā lasījumā Tautas saskaņas partija piedāvāja likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” grozījumos medikamentiem piemērot jaunu procentu likmi — 5%. Mūsu priekšlikumu atbalstīja sabiedriskās organizācijas, atbalstīja arī Valsts prezidente, bet pozīcijai ir cits viedoklis. Strādāsim un mēģināsim to mainīt!

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Es gribu pievērst uzmanību dažiem šodien padarītajiem darbiem, kas, mūsuprāt, liekas svarīgi. Pirmkārt, pirmajā lasījumā tika pieņemti vairāki grozījumi likumprojektos, to skaitā “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” un “Grozījumi Darba likumā”. Tie visi ir saistīti ar Latvijas Pirmās partijas iniciatīvu atvieglot situāciju ģimenēm ar bērniem.

Jāmin arī likums, kuru pieņēmām trešajā lasījumā, — “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Lūdzu pievērst uzmanību zemes īpašniekiem, mežu īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas aizsargājamās dabas teritorijās. Līdz ar to ar dažādiem apgrūtinājumiem, saimnieciskās darbības ierobežojumiem, jo priekšā “stāv” likums par kompensācijām, par iespēju apmainīt īpašumus. Šajā likuma grozījumā mēs jau vispārīgā veidā to paziņojam, ka tas tā būs.

Nākamais, kas skars diezgan daudzus cilvēkus, ir 1.lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” un citos ar tiem saistītiem likumiem. Būtu vēlams, ja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņemtu no tiem cilvēkiem vēstules, ierosinājumus, kuriem ir bijušas problēmas ar īpašumu atgūšanu, ar kompensāciju saņemšanu par zemi, jo šie grozāmie likumi ir cieši saistīti ar šādiem gadījumiem.

Un, protams, varu īsi komentēt, ka Latvijas Pirmajā partijā pēc saviem ieskatiem katrs individuāli balsoja par Ingrīdas Ūdres saukšanu vai nesaukšanu pie administratīvās atbildības, bet esam vienisprātis, ka situācija šobrīd ir koriģējama, grozot likumu, kas regulē partiju finansēšanu.

O.Deņisovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija): Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā es gribu pievērst uzmanību sekojošiem jautājumiem. Pirmkārt, likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””. Pašreiz situācija ir tāda, ka likuma redakcija paredz visus starptautiskos līgumus par Latvijas Republikas bruņotajiem spēkiem un to dislokāciju slēgt starpvalstu līguma veidā. Grozījumi paredz atcelt šo kārtību attiecībā uz līgumiem par Latvijas Republikas bruņoto spēku kopējām militārajām mācībām ārvalstīs vai dalību starptautiskajās operācijās. Tie piedāvā turpmāk samazināt Saeimas kompetenci. Saeima turpmāk neratificēs līgumus par ārvalstu militārajiem padomniekiem, militārajām mācībām, manevriem un tranzītu Latvijas Republikā. Šie grozījumi nepieciešami tāpēc, ka tie ļaus it kā vienkāršot vienkāršo saskaņošanas procedūru. Šādā veidā atvieglos starptautisko līgumu noslēgšanas procesu, bet mēs zinām, ka sekas tam būs tādas, ka šādus mūsu valstij svarīgus lēmumus turpmāk pieņems daži cilvēki, starp citu, pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmi. Satversmē ir paredzēts, ka visiem starptautiskiem līgumiem, kas nokārto likumdošanas ceļā izšķiramos jautājumos, nepieciešama Saeimas apstiprināšana. Mēs uzskatām, ka nedrīkst pieļaut šādu grozījumu pieņemšanu, kas ļautu gandrīz vienpersoniski pieņemt Latvijas Republikai tik svarīgus lēmumus. Īpaši ņemot vērā to, ka šo grozījumu pieņemšana ir saistīta ar valsts pamatlikuma neievērošanu.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien valdošās koalīcijas frakcijas noraidīja opozīcijas priekšlikumu par 5% pievienotās vērtības nodokļa likmes noteikšanu medikamentiem un vairākām citām precēm. Tomēr, apzinoties, cik ļoti būtiski cenu sadārdzinājums ietekmēs daudzu Latvijas mazturīgo iedzīvotāju dzīvi, mēs gaidām no Ministru kabineta ātrāku šī jautājuma izskatīšanu, kā arī agrāk solīto priekšlikumu no valdības puses, kas būs saskaņots ar pārējiem nodokļu likumiem un budžetu, lai Latvija varētu ieviest 5% likmi tāpat kā Igaunija un Lietuva vēl līdz nākamā gada 1.maijam.

Pirmajā lasījumā tika pieņemti “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kas noteiks stingrāku atbildību personām, kas ir starpnieki, kā arī personām, kas šīs personas ir kūdījušas ziedot nelikumīgā veidā. Tajā pašā laikā valdošās partijas, partiju darba grupa gatavo priekšlikumus otrajam lasījumam, kuru mērķis ir noteikt izdevumu griestus vēlēšanu kampaņu laikā, jo pēdējā laikā kampaņas ir palikušas bezjēdzīgi dārgas un tās pastiprina ekonomisko grupējumu ietekmi uz politisko partiju darbību, kā arī pēc vēlēšanām panākt ātrāku izdevumu deklarāciju izpēti, nevis tikai vienu gadu pēc vēlēšanām, bet krietni ātrākā laikā, lai negadītos tā, ka ziedojumu apmaksa jāveic pēc tam, kad nauda jau sen iztērēta.

Juridiskā komisija izskatīja un akceptēja virzīšanai pirmajam lasījumam jauno Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu, kur mūsu frakcija gatavojas iesniegt priekšlikumus par to, lai šajās vēlēšanās liegtu kandidēt personām, kas darbojušās aizliegtajās komunistu organizācijās pēc 1991.gada janvāra barikādēm, ja šie cilvēki atklāti uzstājas pret Latvijas neatkarību, tāpat arī bijušajiem čekas darbiniekiem. Šajā sakarībā mēs arī gaidām, ka komisija un Saeima pēc iespējas ātrāk izvērtēs mūsu priekšlikumu, kas paredz par desmit gadiem pagarināt tiesai iespēju lemt par sadarbības fakta ar Valsts drošības komiteju konstatēšanu, jo pretējā gadījumā pēc nākamā gada jūnija šāda iespēja diemžēl vairāk nebūs.

Tāpat mēs arī gatavojamies iesniegt priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””, kur tiek gatavoti kārtējie grozījumi saistībā ar privatizācijas beigu periodu, taču mūsu frakcija uzskata, ka ierobežojumi saņemt sertifikātus nebūtu attiecināmi uz politiski represētajām personām, jo gadās, ka šo statusu personas saņem tikai pašlaik. Tātad šīm personām kaut kādus ierobežojumus nevajadzētu noteikt.

Un pašās beigās gribu pievērst uzmanību maldīgajam viedoklim par to, ka Saeima balsojusi par Bekasova atsaukšanu no novērotāja statusa tāpēc, ka viņš balsoja pret Latvijas iestāju Eiropas Savienībā. Gribu norādīt, ka balsojums par novērotāja statusa atņemšanu, kas bija ļoti vienprātīgs — ar vairāk nekā divām trešdaļām “par”, notika vēl pirms tam, kad Bekasovs un vairāki citi Latvijas Sociālistiskās partijas deputāti balsoja pret pievienošanās līgumu Eiropas Savienībai. Tātad motivācija bija cita — par melīgu informāciju attiecībā uz minoritāšu politiku Latvijā. Un to mūsu frakcija it īpaši aicina visus ņemt vērā un iepazīties ar balsojuma patiesajiem motīviem.

Saeimas preses dienests

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!