Par Putinu un demokrātiju

Krievu reformators Grigorijs Javlinskis:

Jūs brīdināt no krievu kapitālisma ar staļinisku seju. Ko tas nozīmē?

Sistēmai, kāda eksistē Krievijā, ir sešas īpatnības. Tajā nav neatkarīgas tiesu sistēmas, neatkarīga parlamenta un neatkarīgu masu mediju. Slepenais dienests un valdības institūcijas nav pakļautas parlamentārajai vai sabiedriskajai kontrolei. Vēlēšanās izmantoto administratīvo līdzekļu apjoms ir ļoti liels. Īpaši reģionālajās vēlēšanās. Un visbeidzot, ir notikusi pilnīga biznesa un valsts sakausēšana. Sistēma, kurā viss tiek vadīts no viena kabineta, Krievijā tika radīta trīsdesmitajos gados.

Vai līdz ar to ir pienākušas beigas Putina pirmo valdīšanas gadu „kontrolētajai demokrātijai”?

Demokrātijas vairs nav, ir palikusi vienīgi kontrole.

Putins ārzemēs daudz runā par demokrātiju. Vai šīm runām var ticēt?

Jā. Viņam nav nekas pret demokrātiju – viņam tā ir vienaldzīga. Putins pēc pārliecības ir valsts virsvadības piekritējs. Tas arī nosaka viņa prioritātes: armija, IKP palielināšana, cīņa pret nabadzību. Demokrātija pie viņa prioritātēm nepieder. Padomju sistēma iznīcināja visas demokrātiskās institūcijas, bet pašreizējā tās pielāgo sev. Ja nav iespējams tās pielāgot, tās tiek aizstātas ar citām.

Kādu lomu spēlē spēka struktūru, slepenā dienesta un militāristu pārstāvji? Vai Putins viņus kontrolē, vai arī viņš ir kļuvis par viņu ķīlnieku?

Viņš vienlaikus viņus vada un ir viņu ķīlnieks. Viņi visi atbalsta valsts kontroli. Viņiem valsts stāv pāri visam – cilvēks atrodas otrajā vietā. Tomēr ārpolitikā ir parādījušies demokrātiskā liberālisma asni, un tāpēc šeit mēs viņus atbalstām.

Kā Hodorkovska un “Jukos” gadījums saskan ar jūsu tēzi par biznesa un varas sakausēšanu?

Hodorkovskis gribēja būt neatkarīgs no varas. Taču tā domā, ka viņam uz to nav tiesību. Tā uzskata, ka par to, kas viņš ir kļuvis, viņam ir jāpateicas tikai tai.

Hodorkovskis ir jūsu agrāk asi kritizēto oligarhu pārstāvis ...

...un es viņus kritizēju joprojām. Hodorkovskis ir tipisks oligarhu pārstāvis, taču tas nav iemesls, lai viņu ieslodzītu cietumā. Lai gan viņš ir tipisks oligarhs, taču kādā brīdī viņš sāka piekopt citu kursu, kas pēc varasvīru domām bija pārāk atšķirīgs. Hodorovskis nav atsevišķs gadījums. Kaut kas tāds notiek ar tūkstošiem uzņēmēju visā valstī.

Kā “Jukos” gadījums ietekmēs vēlēšanu rezultātu?

Pašlaik prognozēt ir grūti. Ir skaidrs, ka uzvarēs Putina partija „Apvienotā Krievija”. Tāpat skaidrība ir arī ar komunistiem, kuri nebūs vājāki. Jautājums ir vienīgi, cik lielā mērā viņi atpaliks. Tāpat nav skaidrs, kādu politiku Kremlis piekops iepretī trešajām partijām – “Jabloko”, liberālajiem demokrātiem un LSS. Vai tas turpinās stingro līniju, vai arī tiks līdzsvarots.

Vai vēlēšanās ir iespējamas manipulācijas?

Vēlēšanās manipulācijas notiks lielos mērogos. Praktiski ir iespējams viss. Maskavā un Sanktpēterburgā rezultātu ir iespējams izmainīt par 2 – 5% uz augšu vai leju, bet visā valstī – par 10 līdz 12%, savukārt Baškīrijā un Tatarstanā pat par 50%.

Ņemot vērā situāciju, LSS vadītājs Anatolijs Čubaiss jūs aicināja apvienot abas demokrātiskās partijas. Kāda būs jūsu atbilde?

Mēs neapvienosimies, bet sadarbosimies jautājumos, kuros mūsu viedokļi sakrīt.

Vai ir iespējams, ka pēc parlamenta vēlēšanām demokrātiskās partijas prezidenta amatam izvirzīs kopīgu kandidātu?

Līdz šim Čubaiss atbalstīja Jeļcinu un pēc tam Putinu. Es nezinu, vai viņš ir nodomājis atteikties no valsts Elektroenerģijas koncerna vadītāja amata. Ja viņš nebūs gļēvs un paziņos, ka ir gatavs oponēt Putinam un izvirzīt savu kandidatūru prezidenta amatam, mēs to apspriedīsim.

Vai gadījumā, ja Krievija attīstīsies ekstrēmisma virzienā, noteiktos apstākļos par komunistiem varēs runāt kā par jūsu partneriem?

Lietas Krievijā var attīstīties ekstrēma nacionālisma vai fašisma virzienā. Ja komunisti vērsīsies pret to, tad, protams.

Pēc “DIE WELT”